VALODA. 1988. gadā latviešu valodu atzīst par valsts valodu 0

1988. gada rudenī latviešu valodai atjauno valsts valodas statusu, to nosakot par vienīgo valsts valodu. Līdz ar Augstākās Padomes lēmuma pieņemšanu uzsāk latviešu valodas tiesiskā stāvokļa nostiprināšanu un mērķtiecīgu rīcību latviešu valodas pozīciju stiprināšanai visās sabiedriskās dzīves jomās.

Iesaki citiem:

1988. gada 1.-2. jūnijā Latvijas Radošo savienību plēnumā izvirza prasību, lai latviešu valodai piešķirtu valsts valodas statusu.

Kulmināciju sabiedrības diskusija sasniedz 1988. gada septembrī, kad nepieredzētu tautas atbalstu gūst laikraksta „Padomju Jaunatne” aicinājums izteikt savas domas par latviešu valodas statusu. LPSR Augstākā Padome un laikraksta redakcija saņem 9385 vēstules ar 354 280 parakstiem, prasot piešķirt latviešu valodai valsts valodas statusu.

1988. gada 6. oktobrī LPSR Augstākā Padome pieņem Lēmumu par latviešu valodas statusu, ar kuru latviešu valodu atzīst par valsts valodu. Lēmums paredz: „Nodrošināt latviešu valodas vispusīgu attīstību un mācīšanu, garantēt tās lietošanu valsts orgānos, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, izglītības, zinātnes, tehnikas, kultūras, veselības aizsardzības, sadzīves pakalpojumu. un citās sfērās un to lietvedībā. Saskarsmē ar valsts orgāniem, iestādēm un organizācijām nodrošināt pilsoņiem pēc viņu izvēles par saziņas un dokumentu valodu latviešu vai krievu valodu.”[ 1 ]

1989. gada 5. maijā Augstākā Padome pieņem LPSR Valodu likumu, kas ir viens no pirmajiem toreizējās PSRS republikās. Likums nosaka valsts pienākumu nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem tiesības apgūt latviešu valodu, finansējot latviešu valodas mācīšanas programmu. Tai pat laikā likums paredz iedzīvotāju valodas izvēles tiesības, nosakot: „Saskarē ar valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem, kā arī ar iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām saziņas, informācijas un dokumentu valodu latviešu vai krievu - izvēlas pilsonis. Lai realizētu šīs tiesības, visiem valsts varas un valsts pārvaldes orgānu, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst saskare ar pilsoņiem, ir jāprot un jālieto kā latviešu, tā arī krievu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai.” [ 2 ] Likums aizsāk ilgstošu valodu hierarhijas maiņas procesu par labu latviešu valodai.

Valodas likuma īstenošanas nolūkā Ministru padome 1989. gada 3. maijā apstiprina „Programmu latviešu valodas funkcionēšanas nodrošināšanai valsts, sabiedriskās, kultūras dzīves un citās sfērās”. Atbilstoši apstiprinātajai programmai sākas valsts organizēta intensīva latviešu valodas mācīšana. Pakāpeniski tiek atjaunoti vecie ielu nosaukumi, valsts administratīvajā darbā sāk lietot latviešu valodu.[ 3 ]

1992. gada 31. martā Augstākā Padome pieņem Latvijas Republikas Likumu par grozījumiem un papildinājumiem LPSR Valodu likumā.[ 4 ] Tajā atspoguļotas pārmaiņas Latvijas valstiskajā statusā, nostiprināta valodu juridiskā hierarhija un paredzētas valodas prasības daudziem amatiem valsts un privātajā sektorā. Likuma iedzīvināšanai radītas īpašas institūcijas – Valsts valodas centrs un Valsts valodas inspekcija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi