Raksts

Valdība bez komunikāciju stratēģijas. Latvija bez ES?


Datums:
09. jūlijs, 2002


Autori

Baiba Laizāne


Foto: A. Jansons

Valdība uzsākusi sabiedrības informēšanu par Latvijas iestāšanos ES jau 1998.gadā, taču no sabiedriskās domas aptauju rezultātiem neizriet, ka valdības darbība būtu iespaidojusi sabiedrības atbalsta pieaugumu. Vai pašreizējā pieeja komunikācijā ar sabiedrību nav steidzami jāmaina?

Latvijas valdība un 7.Saeimā pārstāvētās partijas atbalsta Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), iestāšanās sarunas var tikt pabeigtas jau šī gada beigās, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti 2004.gadā. Taču, lai tā tiešām notiktu, valdības izvirzītajam mērķim – Latvijas dalībai ES – būs jāiegūst Latvijas pilsoņu atbalsts tautas nobalsošanā, kas varētu notikt 2003.gadā. Savukārt pēdējās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sabiedrības atbalsts nebūt nav pārliecinošs – šā gada februārī potenciālo “pret” balsotāju bija vairāk nekā atbalstītāju[1], bet maijā atbalstītāju skaits tikai nedaudz pārsniedza pretinieku skaitu[2]. No 1998.-2002.g. sabiedrības atbalstā novērojams cikliskums un svārstīgums – potenciālo “par” balsotāju vairāk bijis augustā un novembrī, bet vismazāk – februārī un maijā. Jau 1998.gadā valdība uzsākusi sabiedrības informēšanu par Latvijas iestāšanos ES, taču no sabiedriskās domas aptauju rezultātiem neizriet, ka valdības darbība iespaidojusi sabiedrības atbalsta pieaugumu. Tādējādi apspriešanas vērts ir jautājums, vai valdībai jāmaina pašreizējā pieeja komunikācijā ar sabiedrību par ES jautājumiem.

Līdzšinējā prakse: visi dara visu

Valdība nav pieņēmusi lēmumu par atsevišķas komunikāciju stratēģijas izstrādi, gatavojoties referendumam, taču Eiropas integrācijas birojam (EIB) ir uzdots strādāt pie stratēģijas sabiedrības informēšanai pirmsreferenduma posmā. Pagaidām stratēģijas projekts atklātībai nav nodots un, ņemot vērā tuvojošās 8.Saeimas vēlēšanas, visai iespējams, ka politiski lēmumi attiecībā uz referendumu līdz tām netiks pieņemti.

Līdz šim politiskajā līmenī pieņemtie dokumenti ir vērsti uz sabiedrības informēšanu par ES – 1998.g. pieņemta stratēģija, 2000.g. Vadlīnijas sabiedrības informēšanai. Galvenie avoti komunikācijā ar sabiedrību no valsts varas un pārvaldes institūciju puses ir Saeimas ES Informācijas centrs, EIB, Ārlietu ministrija, kā arī nozaru ministrijas.

EIB ir uzticēta koordinējošā funkcija, pašlaik esošo finansu un cilvēku resursu ietvaros tā aprobežojas ar informācijas apkopošanu par pārējās institūcijās darīto, kā arī zināmu sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanu. Pārējās funkcijas sabiedrības informēšanā institūciju starpā nav nodalītas, t.i. visi dara visu – informācijas sagatavošanu, izplatīšanu, nevaldības organizāciju un interešu grupu iesaisti, rezultātu izvērtēšanu (ja tāda notiek).

Vienlaikus sabiedrības informēšana institūciju starpā netiek plānota ne laika ziņā, ne attiecībā uz vēstījumu izstrādi un informācijas sagatavošanu, sniegšanas secību, komunikāciju kanāliem. Tātad, nevar uzskatīt, ka valdība īstenotu vienotu sabiedrības informēšanas stratēģiju vai kampaņu par Latvijas iestāšanos ES, šādu secinājumu nevar izdarīt arī par atsevišķām institūcijām. Valdības darbība vairāk ir vērsta uz dažādu institūciju vienreizēju vēstījumu izplatīšanu, kas nav būtiski iespaidojis sabiedrības atbalsta pieaugumu Latvijas dalībai ES. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka pašreizējā sabiedrības informēšanas modeļa turpināšana nodrošinās sabiedrības atbalstu referendumā par iestāju ES.

[b]Iespējamā tālākā darbība: efektīva stratēģija[/b]

Ņemot vērā iepriekšminēto, mans secinājums ir, ka komunikāciju stratēģija referendumam par iestāšanos ES veicinātu sabiedrības atbalsta gūšanu tautas nobalsošanā. Tai ir jābūt plānotai, centralizēti vadītai, profesionāli sagatavotai, koordinēti īstenotai, nodrošinot atgriezenisko saiti ar sabiedrību katrā tās īstenošanas posmā.

Stratēģijas izstrādē noderīgi var būt sociālā psihologa Alberta Banduras secinājumi – viņš uzskata, ka indivīdi veido uzvedību, mācoties gan no pašu pieredzes un sekām, gan no citu indivīdu uzvedības un tās sekām, kā arī balstoties uz pašnovērtējumu, vai uzvedība ir pareiza vai nē.

Latvijas pilsoņi izvēlēsies vai piedalīties referendumā un kā balsot, modelējot savas rīcības iespējamās sekas, kā arī iekšēji novērtējot, vai viņi rīkojas pareizi. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka liela iedzīvotāju daļa, modelējot situāciju, ka viņi balso par Latvijas iestāšanos ES, sagaida vairāk negatīvas nekā pozitīvas sekas savas rīcības rezultātā. Tādēļ būtiski ir vēstījumu izstrāde par tēmām, kuras iedzīvotājiem ir aktuālas un nepieciešamas modelēšanas procesā. Tās ir – izmaiņas savā (ģimenes) dzīvē pēc iestāšanās ES (ap 30% no LR iedzīvotājiem), sociālajā un veselības jomā (ap 25%), nodarbinātībā (ap 20%), u.c.

Tāpat pirms stratēģijas vēstījumu izstrādes svarīgi ir identificēt galvenos stimulus, kas iestāšanos ES liek modelēt negatīvi vai pozitīvi, lai atbildes uz tiem varētu iestrādāt vēstījumos. Potenciālo “pret” balsotāju galvenās bažas ir, ka iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai, ka ES uzspiež savas intereses dalībvalstīm, ka Latvija zaudēs suverenitāti. Savukārt, galvenie “par” balsošanas stimuli ir, ka iestāšanās ES veicinās ekonomisko izaugsmi, iekļaušanos Eiropā, izglītības iespējas, drošību, finansu atbalsta pieaugumu.

Jāpiebilst, ka stratēģijas izstrāde un īstenošana prasīs būtiskus laika resursus, tāpēc lēmums par tās izstrādi būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, paredzot arī nepieciešamos finansu līdzekļus.

_________________________

[1] Ja referendums notiktu nākamajā dienā, “par” Latvijas iestāšanos ES balsotu 36,3%, “pret” 43% aptaujāto, nezināja/nevarēja atbildēt 20,7% / http://www.eib.lv/doc/sabdom/200202.doc

[2] Maijā “par” Latvijas iestāšanos ES balsotu 41,5% iedzīvotāju, pret 38,4%, nezināja/nevarēja atbildēt 20,1% / http://www.eib.lv/doc/sabdom/200205.doc


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!