Atslēgvārdi:

Valdība bez komunikāciju stratēģijas. Latvija bez ES? 7

Valdība uzsākusi sabiedrības informēšanu par Latvijas iestāšanos ES jau 1998.gadā, taču no sabiedriskās domas aptauju rezultātiem neizriet, ka valdības darbība būtu iespaidojusi sabiedrības atbalsta pieaugumu. Vai pašreizējā pieeja komunikācijā ar sabiedrību nav steidzami jāmaina?

Iesaki citiem:
Bumbas 255x203
Foto:A. Jansons

Latvijas valdība un 7.Saeimā pārstāvētās partijas atbalsta Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), iestāšanās sarunas var tikt pabeigtas jau šī gada beigās, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti 2004.gadā. Taču, lai tā tiešām notiktu, valdības izvirzītajam mērķim - Latvijas dalībai ES – būs jāiegūst Latvijas pilsoņu atbalsts tautas nobalsošanā, kas varētu notikt 2003.gadā. Savukārt pēdējās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sabiedrības atbalsts nebūt nav pārliecinošs - šā gada februārī potenciālo “pret” balsotāju bija vairāk nekā atbalstītāju[1], bet maijā atbalstītāju skaits tikai nedaudz pārsniedza pretinieku skaitu[2]. No 1998.-2002.g. sabiedrības atbalstā novērojams cikliskums un svārstīgums – potenciālo “par” balsotāju vairāk bijis augustā un novembrī, bet vismazāk – februārī un maijā. Jau 1998.gadā valdība uzsākusi sabiedrības informēšanu par Latvijas iestāšanos ES, taču no sabiedriskās domas aptauju rezultātiem neizriet, ka valdības darbība iespaidojusi sabiedrības atbalsta pieaugumu. Tādējādi apspriešanas vērts ir jautājums, vai valdībai jāmaina pašreizējā pieeja komunikācijā ar sabiedrību par ES jautājumiem.

Līdzšinējā prakse: visi dara visu

Valdība nav pieņēmusi lēmumu par atsevišķas komunikāciju stratēģijas izstrādi, gatavojoties referendumam, taču Eiropas integrācijas birojam (EIB) ir uzdots strādāt pie stratēģijas sabiedrības informēšanai pirmsreferenduma posmā. Pagaidām stratēģijas projekts atklātībai nav nodots un, ņemot vērā tuvojošās 8.Saeimas vēlēšanas, visai iespējams, ka politiski lēmumi attiecībā uz referendumu līdz tām netiks pieņemti.

Līdz šim politiskajā līmenī pieņemtie dokumenti ir vērsti uz sabiedrības informēšanu par ES – 1998.g. pieņemta stratēģija, 2000.g. Vadlīnijas sabiedrības informēšanai. Galvenie avoti komunikācijā ar sabiedrību no valsts varas un pārvaldes institūciju puses ir Saeimas ES Informācijas centrs, EIB, Ārlietu ministrija, kā arī nozaru ministrijas.

EIB ir uzticēta koordinējošā funkcija, pašlaik esošo finansu un cilvēku resursu ietvaros tā aprobežojas ar informācijas apkopošanu par pārējās institūcijās darīto, kā arī zināmu sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanu. Pārējās funkcijas sabiedrības informēšanā institūciju starpā nav nodalītas, t.i. visi dara visu – informācijas sagatavošanu, izplatīšanu, nevaldības organizāciju un interešu grupu iesaisti, rezultātu izvērtēšanu (ja tāda notiek).

Vienlaikus sabiedrības informēšana institūciju starpā netiek plānota ne laika ziņā, ne attiecībā uz vēstījumu izstrādi un informācijas sagatavošanu, sniegšanas secību, komunikāciju kanāliem. Tātad, nevar uzskatīt, ka valdība īstenotu vienotu sabiedrības informēšanas stratēģiju vai kampaņu par Latvijas iestāšanos ES, šādu secinājumu nevar izdarīt arī par atsevišķām institūcijām. Valdības darbība vairāk ir vērsta uz dažādu institūciju vienreizēju vēstījumu izplatīšanu, kas nav būtiski iespaidojis sabiedrības atbalsta pieaugumu Latvijas dalībai ES. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka pašreizējā sabiedrības informēšanas modeļa turpināšana nodrošinās sabiedrības atbalstu referendumā par iestāju ES.

[b]Iespējamā tālākā darbība: efektīva stratēģija[/b]

Ņemot vērā iepriekšminēto, mans secinājums ir, ka komunikāciju stratēģija referendumam par iestāšanos ES veicinātu sabiedrības atbalsta gūšanu tautas nobalsošanā. Tai ir jābūt plānotai, centralizēti vadītai, profesionāli sagatavotai, koordinēti īstenotai, nodrošinot atgriezenisko saiti ar sabiedrību katrā tās īstenošanas posmā.

Stratēģijas izstrādē noderīgi var būt sociālā psihologa Alberta Banduras secinājumi – viņš uzskata, ka indivīdi veido uzvedību, mācoties gan no pašu pieredzes un sekām, gan no citu indivīdu uzvedības un tās sekām, kā arī balstoties uz pašnovērtējumu, vai uzvedība ir pareiza vai nē.

Latvijas pilsoņi izvēlēsies vai piedalīties referendumā un kā balsot, modelējot savas rīcības iespējamās sekas, kā arī iekšēji novērtējot, vai viņi rīkojas pareizi. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka liela iedzīvotāju daļa, modelējot situāciju, ka viņi balso par Latvijas iestāšanos ES, sagaida vairāk negatīvas nekā pozitīvas sekas savas rīcības rezultātā. Tādēļ būtiski ir vēstījumu izstrāde par tēmām, kuras iedzīvotājiem ir aktuālas un nepieciešamas modelēšanas procesā. Tās ir - izmaiņas savā (ģimenes) dzīvē pēc iestāšanās ES (ap 30% no LR iedzīvotājiem), sociālajā un veselības jomā (ap 25%), nodarbinātībā (ap 20%), u.c.

Tāpat pirms stratēģijas vēstījumu izstrādes svarīgi ir identificēt galvenos stimulus, kas iestāšanos ES liek modelēt negatīvi vai pozitīvi, lai atbildes uz tiem varētu iestrādāt vēstījumos. Potenciālo “pret” balsotāju galvenās bažas ir, ka iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai, ka ES uzspiež savas intereses dalībvalstīm, ka Latvija zaudēs suverenitāti. Savukārt, galvenie “par” balsošanas stimuli ir, ka iestāšanās ES veicinās ekonomisko izaugsmi, iekļaušanos Eiropā, izglītības iespējas, drošību, finansu atbalsta pieaugumu.

Jāpiebilst, ka stratēģijas izstrāde un īstenošana prasīs būtiskus laika resursus, tāpēc lēmums par tās izstrādi būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, paredzot arī nepieciešamos finansu līdzekļus.

_________________________

[1] Ja referendums notiktu nākamajā dienā, “par” Latvijas iestāšanos ES balsotu 36,3%, “pret” 43% aptaujāto, nezināja/nevarēja atbildēt 20,7% / http://www.eib.lv/doc/sabdom/200202.doc

[2] Maijā “par” Latvijas iestāšanos ES balsotu 41,5% iedzīvotāju, pret 38,4%, nezināja/nevarēja atbildēt 20,1% / http://www.eib.lv/doc/sabdom/200205.doc

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis 19.07.2002 16:54

Labdien,

Izlasot dažus komentārus rakstam, man rodas priekštats, ka jēdziens "komunikāciju stratēģija" ir kas pielīdzināms "Gebelsa melu politikai". Rodas iespaids, ka izstrādājot stratēģiju, kā pēc iespējas efektīvāk informēt sabiedrību par tās nākotnes attīstības iespējām, tiek veikta kāda galma sazvērestība, ar nolūku atkal apkrāpt nabaga naivo latviešu tautu... Ja Es pareizi saprotu, tad "komunicēt" nozīmē informēt nevis maldināt. Man liekas tikai apsveicams būtu fakts, ka visas valsts institūcijas spētu apvienot savus resursus un plašākai sabiedrībai pieņemamā veidā skaidrotu Latvijas nākotnes iespējas.

Attiecībā uz "par" vai "pret", es vēlētos tikai vienu citātu no Romano Prodi, tagadējā EK prezidenta, citāta brīdī vēl Itālijas prejerministra: "Man bail pat iedomāties, kur Itālija būtu šodien, ja nebūtu bijusi Eiropas Savienība".

Man domājot par Latviju un šādu perspektīvi paliek nemazāk bailīgi.

Priecīgu nedēļas nogali un veiksmi,

d.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Baiba Laizāne 16.07.2002 17:03

Piekrītu, ka koalīcijas valdība un partiju un to ministru dažkārt atšķirīgās intereses un vēlme pēc publicitātes var apgrūtināt vienotas komunikāciju stratēģijas īstenošanu. Taču alternatīva ir - atstāt visu kā ir pašlaik.

Stratēģijas izstrādes un īstenošanas dārdzība ir relatīva - kā minēju rakstā, katra ministrija, arī citas institūcijas velta gan finansu, gan cilvēku resursus sabiedrības informēšanai par ES, lai arī budžetā atsevišķs finansējums nav paredzēts. Tātad finansu līdzekļi tiek tērēti lielā mērā nekoordinētai darbībai, bez secības un un vēstījuma, kā arī bez atgriezeniskās saites. Lielā mērā šī valdības un sabiedrības komunikācijas problēma ir apzināta valdības Komunikāciju politikas pamatnostādnēs, ko MK pieņēma pagājušā gada decembrī. Pamatnostādnes paredz gan sabiedrības iesaisti valdības lēmumu sagatavošanā, gan atgriezeniskās saites nodrošināšanu, gan valdības institūciju darbības koordinēšanu, u.c.

Uzskatu, ka nodokļu maksātāju nauda tiktu efektīvāk izmantota, valdībai vienotas komunikāciju stratēģijas ietvaros sniedzot konkrētām iedzīvotāju grupām adresētu informāciju, kas atbild uz viņu aizspriedumiem, jautājumiem nekā turpinot līdzšinējo pieeju. Būtiskākais ir radīt interesi un vēlmi iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par balsojumu referendumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zan_zane 16.07.2002 16:11

Ir jauki runaat par ES vispaariigi, kaa par konstantu, nemainiigu lielumu, bet sis radiijums mainaas katru dienu. un tas tikai padara so informeeshanas strateegiju un praksi vel gruutaaku. Piemeeram cilvveki kopumaa varbutt vispaariigi zin, kas ir ES, ka taa ir ekonomiska, un tagad jau arii vairaak politiska un veelaak arii miltaari atbalstiita savieniiba, bet vai visi arii zin, ka ES strauji dodas federaalisma virzienaa, ka arvien vairaak diskusiju notiek par iisti federaalu Eiropu? Un jautaajums ir par to, vai tad kad beidzot buus pienaacis briidis balsot par vai pret, vai cilveeki varees objektiivi to dariit un vai atbildiigaas instituucijas nejutiis paarmetumus par to, ka daudzi balsos par ES vispaar, nemaz nezinot, ko tas noziimee. Vai arii nebalsos vispaar... Mani kaut kaa maac bazas par so visu, lai arii es esmu ES kaa taadas atbalstiitaaja, bet man nepatiik ideja par federaalismu, kur muusu suverenitaate tiks mazinaata ar veel iisti liidz galam nepabeigtaam reformaam pashaa ES.

Visu cienju, Zane

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ārisk 15.07.2002 16:22

Iestāšanās Es, protams, būs liels notikums, kam būs tālākejošas sekas.

Galvenais, uz ko mums vajadzētu orientēties ir jaunieši, jo kas tad ir valsts nākotne? Jaunatne.

Jaunatne lielākoties ir par iestāšanos, neskatoties uz tik daudzajiem neskaidrajiem jautājumiem, arī es. Nu un ir jādomā kāpēc? Tāpēc, ka pavērsies lieliskas darba iespējas ar labākapmaksātu darbu. Vai nebūtu laiks domāt par to, kas paliks Latvijā pēc iestāšanās ES? Pensionāri un tie, kas negribēs domāt.

Ne jau mēs (jaunieši) par to domāsim, kas paliks Latvijā...

Māris,
http://www.profesija.lv/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krishjohn 12.07.2002 22:24

Jautājums raksta autorei. Un profesionāļiem.

Es jau Delfi atļāvos citēt [manuprāt trāpīgako Makiavelli raksturojošo] frāzi - "ir labi ticēt, ka Dievs mīl tainos, bet nekur nav rakstīts, ka viņš glābs muļķus no viņu maldu sekām". Šeit nevajadzētu pārprast - esmu liels Makiavelli fans.

Bet tagad, vēlreiz pārlasot un apdomājot, es vairs nesaprotu - kādēļ tad ir jāuzsāk publiskais diskurss, ja šī diskursa tēma ir ideoloģijas radīšana un manipulācijas ar pašiem - šajā diskursā iesaistītajiem - Latvijas iedzīvotājiem?

Varbūt, ka es kaut ko neesmu sapratis. Bet vismaz izklausās pēc ideoloģijas un manipulācijas, no kuras tik ļoti bēg ES institūcijas Latvijā. Kas gan notiktu, ja ASV publicētu rakstu par to, ka visas AMERICA UNITED, kas izcēlās pēc 11.09. ir manipulācija un ideoloģija. Par šīm tēmām par Latvijā tā īsti nedrīkst runāt - vai nu nesaprot, vai iesaka paklusēt un pārdomāt iespēju audzēt īrisus. Man bija tā laime tur būt un to pieredzēt. Neiedomājama vienotība, un pats svarīgākais - valdības atbalstīta. UN TAS NEMAZ NAV SLIKTI!!! Tas ir mans nopietnais viedoklis. Tādas frāzes kā "ideoloģiskais kompass", kuras Bušs lieto šobrīd kontekstā ar korporāciju skandālu - kur vēl ko ideoloģiskāku?

Informēt, informēt, informēt - tam nav jēgas, ja nevienam šī informācija nav nepieciešama. Un neviens jau par to neinteresējas. Un man ir maza ticība, ka TIEŠA kampaņa iespēj ko mainīt. Kā kaislīgs sociologs ar tieksmi uz postmodernismu [atvainojiet, pasniedzēju diagnoze] es varu tikai sacīt, ka sociālie procesi ir savstarpēji saistīti. Cieši saistīti. Jo īpaši, ja ir runa par valsti, Latviju, korupciju, Eiropas Savienību. Lai kaut ko mainītu ir nepieciešams integrēts risinājums.Un tur jau ideja par Banduru ir lieliska - jo pētījumos lielā mērā trūkst teorijas. Bet kā gan bez teorijas? Nu jā - taisa to, par ko maksā, vienīgā problēma, ka tad kad ir nepieciešams rezultāts, izrādāds, ka kaut kas nav kārtībā.

Vēl viena Latvijas problēma ir analīzes trūkums - kāpēc tad neinteresējas par ES? Kurš kantoris Latvijā nodarbojas - profesionāli un ar rezultātu nodarbojas - ar sociālo pārmaiņu analīzi? Tur jau nevajag neko - tikai galvu un studiju [franciski - "studio" - vienistabas dzīvoklis]. Respektīvi - think tank - kuram nevajag apaugt ar lieko svaru. Nozīme ir smadzenēm un to izmantošanai.

Tātad, kādēļ gan nepieciešams publisks diskurss par ideoloģiju, ja nav cilvēku, kuri to būtu ieviesuši? Krištopāns bija spēcīgs ideologs, bet tāds kā viņš, tāda vairāk nav bijis. [p.s. Jurģis Liepnieks par ideoloģijas trūkumu šajā valstī domā līdzīgi, vēl piebilstot, ka maz ir cilvēku, kuri domā šādās kategorijās - atsauce - pameklējiet Latvijas Radio 1 raidījumu ierakstus 17:30-18:00 bija intervija ar viņu pirms 3 (?) mēnešiem] Šķēle bija moralizētājs, un tā nu vairs nav ideoloģija. Bet ideoloģija šai valstij ir ui-kā nepieciešama.

Kristo

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

susurs 10.07.2002 11:00

No vienas puses, izklausās muļķīgi - atkal taisīs stratēģiju, maksās naudu.

No otras puses - kaut kādai saprātīgai pieejai jābūt, jo tagad institūcijas katra tāpat naudu tērē, tikai jēgas nekādas - cilvēki nevar saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Tāpēc tāda stratēģija varbūt arī derīga - ar vienu nosaukumu - informēt cilvēkus par viņus interesējošām lietām, nevis aģitēt - ak, ES labāki būs. Vai aizbildināt savu politisko bezatbildību - a mums Brisele prasa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 09.07.2002 21:57

Izklausās, ka valdība visu laiku ir izmisīgi cerējusi, ka varēs taču iztikt bez jebkādas informēšanas, jo vai tad dalība ES nav tik pašsaprotama un viennozīmīga ... tā sacīt, tā jau nauda jātērē sarunām, gan jau reņģēdāji pratīsies nobalsot pareizi (re, Dānijā taču arī lai gan sākumā nobalsoja nepareizi, ar otro piegājienu jau bija pareizi).

Mans viedoklis ir tāds: par stratēģiju vajadzēja domāt krietni agrāk, tagad šaubos, vai ar kādu masveidīgu kampaņu vai divām ko varēs mainīt -- tas drīzāk izskatīsies pēc izmisuma soļa un cilvēkus saniknos, kad par viņu nodokļiem finansēs dārgas iebarošanas kampaņas. Viena lieta, kas iztaisītu gan starpību, būtu viedokļu veidotāju un vadošu politiķu skaidra un argumentēta nostāja. Citādi, šobrīd ir mazliet absurdi, kad tēvzemietis Krasts (Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, premjera kandidāts) pats par dalību ES runā aizdomu pilnā intonācijā un nepārliecinoši, pūšot līdzi vadošajam vēlētāju noskaņojumam. Citi ministri dara līdzīgi ... ko tad lai prasa no vēlētāja?