Informācija par organizāciju:Vides aizsardzības klubs (VAK) dibināts 1987. gadā. Tajā ir ap 3 400 biedru.VAK prezidents ir Arvīds Ulme (kandidē 8. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta).VAK mērķis – mainīt sabiedrības un katra indivīda apziņu, aicinot domāt par vides aizsardzību, ilgtspējīgu attīstību.VAK ir organizācijas Zemes draugi, Vides izglītības fonda, koalīcijas Par tīru Baltiju (apvieno valstis ap Baltijas jūru) biedri. VAK darbojas arī Centrālās un Austrumeiropas sadarbības tīklā banku uzraudzībai. Šī organizācija uzrauga, kā bankas tērē naudu, raugoties no vides viedokļa.
Par sadarbību ar politiskajiem spēkiem stāsta VAK domes loceklis, žurnāla Vides vēstis direktors Ģirts Strazdiņš:
Pirmais solis – VARAM
VAK pirmais solis sadarbībā ar politiskajiem spēkiem ir darbs ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), parasti – atbildīgā departamenta vadītāju.
Pērn bija sadarbība arī ar Zemkopības ministriju (ZM). VAK ar Pasaules dabas fonda Latvijas biroju un Makšķernieku biedrību izstrādāja priekšlikumus Ministru kabineta (MK) noteikumiem Par upju un upju posmu aizsardzību no mākslīgiem dambjiem, tai skaitā hidroelektrostacijām (HES).
Ar ZM par zivsaimniecību atbildīgā departamenta pārstāvjiem izveidojās ļoti veiksmīga sadarbība, bija arī divas sabiedriskās apspriešanas. Kopīgi ar ZM un VARAM iesniedzām MK noteikumu projektu, VARAM izdevās oficiālā veidā noraidīt paredzēto HES būvniecību, pamatojoties uz Helsinku konvenciju par dabas aizsardzību. Starptautiskam atbalstam piesaistījām koalīciju Par tīru Baltiju, kuras viena no prioritātēm ir lašu nārstu vietu aizsardzība. Viņi rakstīja vēstules atbildīgajām institūcijām. Rezultātā – izdevās pieņemt šos noteikumus, pirms tika izsniegtas licences vairāku desmitu HES celtniecībai.
Ar Satiksmes ministriju (SM) ir bijusi viedokļu apmaiņa plānotā Saulkrastu apvedceļa jautājumā, bija arī sabiedriskā apspriešana.
Tauvas joslas nenosargājām
7. Saeimas laikā Saeima pieņēma likumu Par tauvas joslām. Daudz pie tā izstrādes darbojās VARAM amatpersonas, likums bija ļoti labi izstrādāts. Taču Valsts prezidente to neizsludināja. Pārstrādātajā versijā likums ir videi diezgan nelabvēlīgs. Centāmies ietekmēt šo procesu, bija tikšanās ar Valsts prezidentes padomniekiem, taču mūsu aktivitātēm nebija panākumu.
VAK pārstāvji vairākkārt ir gājuši uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, pārsvarā tas bija pēdējā gada laikā.
Kluba biedriem, īpaši prezidentam A. Ulmem Saeimā ir daudz personīgo kontaktu ar politiķiem, jo viņš pats reiz bija deputāts. No VAK pārsvarā viņš sakarus uztur un kopj.
Kopumā VAK biedri, tagad izņemot A. Ulmi, nav aktīvi partiju atbalstītāji un nestājas tajās.
Neļaujam politiķiem justies ērti
Pamatā par vides problēmām politiķiem liekam domāt ar savāktajiem parakstiem pret kāda videi nelabvēlīga projekta īstenošanu. Pēdējo trīs gadu laikā – visvairāk pret apbūvi Vecrīgā. VAK faktiski panāca šobrīd spēkā esošā Vecrīgas apbūves moratorija izsludināšanu. To uzskatu par vienu no lielākajiem VAK sasniegumiem.
7. Saeimas laikā rīkojām akcijas pret koku izciršanu Kronvalda bulvārī autostāvvietas būvniecības laikā un Basteja bulvārī pie Jēkaba kazarmām. No īstermiņa panākumu prizmas raugoties, kampaņas bija nesekmīgas, autostāvvietas tik un tā uzbūvēja. Tomēr tālākā perspektīvā tām bija nozīme: politiķiem kļūst aizvien grūtāk pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Turklāt, pateicoties koku aizsardzības akcijām, kopš pērnā gada VAK pārstāvis arī piedalās Rīgas domes speciāli izveidotā komisijā, kas lemj par koku ciršanu pilsētā.
Protestiem izvēlamies akcijas
Kā protesta formu parasti izvēlamies akcijas, jo tās nav definētas likumos. Bet tik un tā faktiski visi VAK vadības cilvēki akciju laikā tika aizturēti, tādēļ bijām spiesti ik reizi izvirzīt citu atbildīgo, lai kādam jau neiestātos kriminālatbildība.
Cīnāmies, lai lēmumu pieņemšana notiktu aizvien caurskatāmākā gaisotnē. To paredz arī Būvniecības likums. Taču daļa par sabiedrisko apspriešanu šajā likumā ir ļoti izplūdusi. Teikts, ka ir jāapspriež sabiedriski nozīmīgs objekts. Bet kurš noteiks, kas ir sabiedriski nozīmīgs? Ar šo nedefinētā jēdziena problēmu esam saskārušies mobilo telefonu torņu sakarā. Pašvaldību deputāti pārsvarā ir ieinteresēti to celtniecībā, jo uzlabosies sakari, taču vietas izvēles apspriešana nenotiek, kompānija voluntāri ceļ tur, kur tai izdevīgi. Un tad mēs protestējam.
Vismaz pusei Latvijas pagastu nav detālplānojumu, kurus var saukt arī par ilgtspējīgās attīstības plāniem. Līdz ar to nauda ir “nosēdusies” tur, kur vēlējusies, nevis tur, kur būtu vislabāk ilgstošai pagasta un visas Latvijas attīstībai.
Prasības 8. Saeimai
Skatoties partiju potenciālu vides speciālistu jomā, jāatzīmē, ka pēc definīcijas Latvijas Zaļā partija (vēlēšanās startē Zaļo un zemnieku savienības ietvaros) ir “zaļa”, mums tikai jāskatās līdzi, vai tā drīzāk nav “apzaļumota”.
Partiju Jaunais laiks un Sociāldemokrātu savienības pārstāvji konsultējās ar VAK par priekšvēlēšanu programmu izstrādi.
Tomēr esam dzirdējuši arī bēdīgus priekšvēlēšanu solījumus, piemēram, Latvijas Pirmā partija plānojusi likvidēt VARAM un apvienot to ar citām ministrijām.
VAK vēlas, lai visās partijās, visās ministrijās būtu integrēta ilgtspējīgās attīstības ideja. 8. Saeimas deputātiem būtu jāzina, ko tas nozīmē. Ideālā variantā – katrā ministrijā jāveido vides departamenti.
Politiķiem jāievēro, ka sabiedrībai ir tiesības iegūt informāciju, kas skar vidi, ka ir jārīko sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedoklis jārespektē.
Gribam, lai mums pašiem būtu vairāk iniciatīvas un iespējas vides jautājumus aizstāvēt arī tiesas ceļā. Iespējams, šajā ziņā vajadzētu arī likumu grozījumus, jo, piemēram, Satversmes tiesā VAK kā nevalstiska organizācija nevar ierosināt izskatīt kādu jautājumu.
Vēl joprojām ir iestrēgusi jaunā NVO likumpakete. Tā noteikti ir jāpieņem, jo NVO un mediji ir tilts starp valsti, pašvaldību un sabiedrību.
Visbeidzot svarīgākais: 8. Saeimā politiķiem jāveicina vides izglītība visos izglītības posmos. Līdz šim kompleksi tā praktiski nav īstenota.