Vairs nepietiek paziņot, ka sievietes ir diskriminētas 15

Recenzija par pētījumiem:
The hand-bag, the witch and the blue-eyed blondes: Mass Media in (Re)Distribution of Power;
Research on governance: women and men politicians' equality ;
Mass media in redistribution of power

Iesaki citiem:

Sieviešu demokrātiskā līdzdalība politikā ir veca tēma. Mēs Latvijā par to esam runājuši jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām un pasaulē to apspriež jau kopš feminisma kustības zenīta gadiem pagājušajā gadsimtā. Un jau kopš šiem pirmsākumiem ir bijis vienkārši pieņemts, ka sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos pieaugs un pastiprināsies līdz ar demokrātijas principu nobriešanu un mediju un sabiedrības izglītošanos šajos jautājumos. Bet vai tas ir noticies? Neskatoties uz to, ka pēdējo dažu gadu laikā ir pieaudzis to valstu skaits, kurās vairāk par 30% parlamentāriešu ir sievietes (no deviņām 2001. gadā līdz sešpadsmit 2004. gadā, kā liecina Igaunijas pētījums), šie panākumi tomēr daudzās t.s. demokrātiskajās valstīs ir sastāvējušies, un dažos gadījumos attieksme pret sieviešu līdzdalību kļūst pat negatīvāka (skat. Igaunijas pētījumu). Varētu secināt, ka ilgstošs progress šajā laukā ir apdraudēts.

Kāpēc? Ņemot vērā (kā apliecināts Itālijas pētījumā), cik daudz mūsdienās sēžam pie televizora un uzticam tam mūsu informācijas vajadzību apmierināšanu būtu jāprasa, kāda ir mediji loma, veicinot (vai kavējot) sieviešu ietekmi politikā? Kādi ir citi faktori, kas iespaido progresu uz līdztiesīgu varas sadali? Ko par šiem jautājumiem domā publika, sievietes politiķes, citi politiķi un eksperti? Šajā recenzijā aplūkotie pētījumi no Dānijas, Itālijas un Igaunijas cenšas vismaz daļēji atbildēt uz šiem jautājumiem[1].


Kā vērtēt pētījumu kvalitāti un ietekmi?

Diemžēl pētījumi ir pietiekoši atšķirīgi gan metodoloģijas, gan specifisko mērķu ziņā, lai jebkādu tiešu salīdzinājumu padarītu diezgan sarežģītu. Tomēr varam pieņemt, ka visiem ir kopīgs vadošais mērķis: labāk saprast sieviešu lomu varas sadalē, lai situāciju varētu uzlabot. Šāda veida pētījumi var būt interesanti vairākos līmeņos dažādām auditorijām, bet, ja tiešām gribam aktivizēt progresu šajā laukā, tad, manuprāt, šādam pētījumam būtu jāatbilst pieciem kritērijiem:


  • Pētījumam būtu jāapraksta pašreizējā situācija attiecīgās valsts kulturālā un vēsturiskā kontekstā.

  • Tam jāanalizē situācija jautājot, kāpēc esošās problēmas eksistē un izskaidrojot, kādas tām ir negatīvas sekas politiskās sfēras attīstībai un sabiedrībai kopumā. Tas nozīmē, ka ir mērķtiecīgi jāpierāda pētāmās situācijas saikne ar plašākas sabiedrības attīstību, piemēram, kādā veidā stereotipi var tieši iespaidot cilvēku reālo uzvedību? Kādi zaudējumi (ekonomiski, arī sociāli un kulturāli) var būt tautai, ja sievietes nav pilnvērtīgi iesaistītas lēmumu procesos?

  • Vēl būtiskāk ir piedāvāt ļoti konkrētas idejas, kā var mainīt lietas visas sabiedrības labā. Līdzās konkrētām rekomendācijām pētījumi var pacelt nozīmīgus jautājumus tālākai iztirzāšanai.

  • Tā kā šādus pētījumus jau veic vairākas desmitgades, tad mūsdienu pētījumiem būtu jācenšas arī piedāvāt ko jaunu, nelasītu, par ko nav agrāk padomāts. Ja pirms trīsdesmit gadiem bija ļoti svarīgi vispār kā tēmu pacelt sieviešu zemo līdzdalību politikā un sieviešu lomu stereotipizēšanu medijos, tad šodien ir jāsper pāris soļi tālāk. Tai skaitā būtiski ir nevienkāršot situāciju un mēģināt saprast tās brīžiem paradoksālās tendences. (Piemēram: vai situācija ir vienāda visos politiskajos līmeņos? Vai visos medijos tā tiek viennozīmīgi attēlota? Vai sabiedrības paustās vērtības saskan ar sabiedrības rīcību - ievēlot politiķus un pieprasot zināma veida informāciju no medijiem?)

  • Visbeidzot šodien ir būtiski piedāvāt niansētākas analīzes kategorijas, jo mūsdienu sabiedrībā tādi termini kā, piemēram, "tiesības," "diskriminācija" un "sievišķīgs/vīrišķīgs" vairs nav paši par sevi saprotami (ja vispār tie kādreiz tādi ir bijuši). Jau desmit, piecpadsmit gadus ir skaidrs, ka visām sievietēm (un vīriešiem) nav tie paši mērķi un ieceres (nedz feminisma aprindās, nedz plašākā sabiedrībā) un tāpēc šodien ir grūti, pat neefektīvi runāt par to, kas sievietēm ir vajadzīgs un ko viņas grib. Šāda veida situācijas vienkāršojums parasti noved tikai pie stereotipu dziļākas iesakņošanās, nevis izskaušanas. Vārdu sakot, šodien vairs nepietiek vienkārši pateikt (un pat pierādīt), ka sievietes ir diskriminētas. Ja ar to pietiktu, tad sen vairs nebūtu par ko runāt!


Labam pētījumam jābūt vairāk nekā interesantam tekstam, tam arī jāsniedz konkrēts ieguldījums negatīvo tendenču novēršanai. Cik lielā mērā šie trīs pētījumi ir spējuši izpildīt šos piedāvātos kritērijus?


Vai pētījumi dod ieskatu valstu situācijā?

Attiecībā uz pirmo kritēriju, katrs pētījums labi atklāj savas valsts kontekstu un pat apgāž starptautiska lasītāja stereotipus par šo valstu attieksmi pret dzimumu līdztiesību. Piemēram, lai gan Itālija bieži vien tiek uzskatīta par stereotipisku "mačo" sabiedrību, interesanti bija uzzināt, ka sieviešu stereotipi šajā valstī tiek uztverti pozitīvāk nekā protestantu valstīs, kas esot saistīts ar Jaunavas Marijas spēcīgo lomu sabiedrības apziņā, kā arī sabiedrības cieņu pret sieviešu reliģiskajiem ordeņiem. Stereotipizētā sieviete ir ļoti spēcīga un tiek augsti cienīta un godāta.

Savukārt Dānijas pētījums apgāž dažus stereotipus par dzimumu līdztiesību ziemeļvalstīs. Tiek minēts Zviedrijā 2004. gadā izdarītais pētījums, kur 6 no 10 sievietēm parlamentārietēm apliecināja, ka viņas ir diskriminētas savā darba vietā - neskatoties uz sieviešu paritāti Zviedrijas parlamentā. Dānijas pētījuma autore apliecina, ka līdzīga situācija pastāv arī Dānijā. Šie atklājumi liek padomāt par to, cik būtiski ir pētīt ne tikai dzimumu līdztiesības kvantitatīvos, bet arī tās kvalitatīvos aspektus. Turklāt atgādina, ka patiesā dzimumu līdztiesība ir grūti sasniedzama pat šo jautājumu "veterāniem".

Igaunijas pētījumā arī atklājas interesants fakts: Lai gan bieži vien tiek pieņemts, ka visvairāk dzimumu līdztiesības idejai pretojas mūsu tautu "dinozauri" (t.i. gados veci iedzīvotāji ar slēgto domāšanu), Igaunijas pētījums norāda uz citu realitāti. Autors apraksta cita pētījuma rezultātus, kurā aptaujāti jauni vīrieši ar augstāko izglītību un cerībām ieiet politikā par viņu viedokli dzimumu līdztiesības jautājumos. Atbildes man bija šokējošas. Viņuprāt, sievietei ir tiesības strādāt ārpus mājas, bet pēc bērnu piedzimšanas "viņai jāsaprot, ka ne tēvs ne valdība nebūs atbildīgi par šo bērnu audzināšanu, tātad viņai sava karjera jāatstāj." Ja tā domā nākošās politikas zvaigznes, tad mums tiešām ir par ko uztraukties! (Tomēr jāpiebilst, ka šie atklājumi nesaskana ar intervēto sieviešu-politiķu viedokli, ka situācija mainīsies līdz ar jaunās paaudzes nonākšanu pie varas. Diemžēl šādas pretrunas netiek ne komentētas, nedz analizētas. Arī Dānijas pētījumā tiek uzsvērts, ka negatīvā attieksme parlamentā nāk pārsvarā no gados vecākiem vīriešiem).


Vai pētījumi analizē dzimumu nelīdztiesības sekas?

Attiecībā uz otru kritēriju (padziļinātu seku analīzi), jāatzīst, ka atklājās daži šo pētījumu vājie punkti. Lai gan ir interesanti lasīt par Dānijas sieviešu parlamentāriešu pieredzi ar masu medijiem, diemžēl pētījums nepiedāvā padziļinātu analīzi par sieviešu diskrimināciju varas iestādēs, viņu stereotipizēšanu medijos un kādas tam ir sekas uz tautas attīstību kopumā. Kā raksta autore, šī darba galvenais mērķis ir "apskatīt, vai Dānijā sievietes politiķes ir līdztiesīgas ar vīriešu politiķiem, kāda loma ir dzimumam varas sadalē un kā sievietes tiek aprakstītas masu medijos." Lai gan šie ir svarīgi jautājumi, atbildes mums principā ir jau aptuveni zināmas. Liekot lielāku uzsvaru uz kritisku analīzi un mazāk veltot vietu pašu sieviešu politiķu citātiem (kas pat nav vienmēr saistīti tieši ar dzimumu līdztiesību), pētījums būtu spēcīgāks instruments situācijas uzlabošanai.

No analīzes viedokļa Itālijas pētījumam bija daži ļoti interesanti ieguldījumi diskusijai par stereotipiem un dzimumu līdztiesību. Piemēram, tiek izmantots plašs akadēmisko rakstu klāsts, lai izsekotu saiknei starp stereotipiem un cilvēku reālo uzvedību - gan politiķu, gan vēlētāju. Bet žēl, ka šīs ļoti izsmeļošās teorijas paliek pārsvarā teorētiskajā līmenī. Kad autori beidzot tiek pie mediju analīzes (tiek analizēti vairāki televīzijas raidījumi, kuros piedalās sievietes-politiķes), secinājumi pilnīgi balstās uz "semiotiskās" analīzes modeli (t.i. analizēt situāciju kā "tekstu" jeb "zīmju" apkopojumu). Kā autori paši skaidro, mērķis nav uzzināt, kā dalībnieces pašas interpretē situāciju vai kāda tai ir saikne ar reālo varas sadali lēmumu pieņemšanas iestādēs. Viens no Dānijas pētījuma pozitīvajiem aspektiem ir tas, ka sievietes pašas raksturo, kā viņas ir "izmantojušas" medijus un savu sievišķīgo imidžu, lai veicinātu savu karjeru. Turpretī Itālijas pētījumā šāda iespēja netiek pieļauta - raidījuma dalībnieces ar "sievišķīgajiem" manierismiem tiek vienkārši dēvētas par "upuriem" jo raidījumi tiek analizēti nevis kā daļa no plašākās politikas telpas, bet kā statiski "teksti." Rezultātā tiek piedāvāta ļoti novatoriska un interesanta akadēmiska analīze, bet tai ir maz lietderības, ja gribam labāk saprast kā veicināt sieviešu kvalitatīvāku lomu varas sadalē.


Vai pētījumi sniedz konkrētas rekomendācijas?

Ja pārejam uz trešo kritēriju - konkrētām rekomendācijām - tad jāsaka, ka Dānijas un Itālijas pētījumiem nav ko ieteikt. Varbūt rekomendāciju izvirzīšana nebija šo pētījumu mērķis, bet bez tāda nākotnes skatījuma šiem pētījumiem ir vāja pielietojamība dzimumu līdztiesības veicinātāju vidū. Igaunijas pētījumam te bija vairāk ko ieguldīt, galvenokārt uzsverot izglītības un attieksmes maiņas lomu situācijas uzlabošanai. Jāsaka, ka šīs rekomendācijas jau vairākas desmitgades dzirdam - bet varbūt tas tikai apstiprina to aktualitāti. Turklāt būtiski piezīmēt, ka pārmaiņas partiju noteikumos tiek minētas. Būtu ieteicams šo rekomendāciju konkrētāk iztirzāt.


Vai pētījumi piedāvā ko jaunu?

Kas attiecās uz ceturto un piekto kritēriju, gan pozitīvs, gan negatīvs bija atrodams visos pētījumos. Jau pieminēju Itālijas (diemžēl visai neizdevušos) novatorisko pieeju mediju analīzei, bet tomēr jāslavē šī pētījuma ieguldījums plašākā diskusijā par stereotipiem un sieviešu diskrimināciju. Tiek piedāvāti jauni un ļoti noderīgi termini kā piemēram "mūsdienu" seksisms (atšķirībā no "tradicionālā"), kas noliedz, ka sieviešu diskriminācija vispār eksistē. Arī tiek atdalīta "naidīgā" diskriminācija ("sieviete nav līdzvērtīga") no "labsirdīgās" diskriminācijas ("sieviete jāaizsargā"). Turklāt šis pētījums padziļināti analizē, kas ir "stereotips" vispār, un atgādina lasītājiem, ka mēs visi paļaujamies uz stereotipiem, lai saprastu pasauli, tāpēc ir jābūt reālistiskiem, mēģinot tos vispār "izskaust." Lai gan tā ir pārāk gara un teorētiska, šī Itālijas pētījuma otro sadaļu, kur padziļināti analizēti stereotipi un uzvedības modeļi ir vērts lasīt īpaši tiem, kas domā, ka stereotipi nav kaitīgi.

Runājot par stereotipiem, diemžēl arī jāpiemin, ka Dānijas pētījums dažkārt tos pat apstiprina. Piemēram, 5.3.2. sadaļā secināts, ka vīrietis medijos tiek uzskatīts par "nopietnu", bet sieviete - "histērisku". Tomēr lasot tālāk atklājam, ka par konkrēto sievieti rakstīts, ka viņa esot "mūžīgi sakaitināta." "Histēriska" acīmredzot bija pētījuma autores interpretācija - manuprāt, pārspīlējums. (Iespējams, ka te vainīgs angļu valodas tulkojums, bet šaubos. Lai gan jāatzīst, ka šī pētījuma ārkārtīgi sliktais tulkojums vispār neveicina izpratni). Ļoti būtiski ir izvairīties no situācijas vienkāršojuma, īpaši ja gribam pārliecināt jautājumu "pretiniekus" (t.sk. žurnālistus) par mūsu idejām.

Tāpat jāatzīmē Dānijas pētījuma pozitīvais aspekts, ka visas sievietes netiek uzskatītas par vienu homogēnu grupu. Vairākkārt tiek uzsvērts, ka "vecumam ir varbūt lielāka nozīme nekā dzimumam", un jauno sieviešu problēmas, ieejot politikā, tiek atdalītas no pieredzējušo un gados vecāko sieviešu izaicinājumiem. Itālijas pētījumā savukārt piemin, ka būtu jāanalizē mediju un sieviešu līdztiesības jautājumi etniskā griezumā, īpaši uzsverot jauno imigrantu pieredzi (pašā pētījumā tas netiek darīts).

Lai gan Igaunijas pētījuma rekomendācijas ir paviršas, autori savukārt uzstāda dažus ļoti interesantus un aktuālus jautājumus. Piemēram, 4.2.4. sadaļā attiecībā uz joprojām izteiktu patriarhālo attieksmi Igaunijā jautā "Cik lielā mērā Igaunija atšķiras ar saviem patriarhāliem uzskatiem no citām Austrumeiropas valstīm, un kāpēc pastāv tik liela pretestību pret kvotām un feminismu?" Vēl interesantāk – autori brīnās, kā var kopš Padomju Savienības sabrukšanas attīstīties tik ļoti liberāla domāšana citās sabiedrības sfērās, bet par dzimumu līdztiesību domas joprojām ir tik konservatīvas? Autori paši atzīstas, ka atbildes šobrīd vēl nav, bet tie ir ļoti būtiski jautājumi (ne tikai Igaunijai), kurus pētīt tālāk.

Visbeidzot, vēlos lasītājiem vēlreiz atgādināt, ka līdzīgs pētījums ir izdarīts arī Latvijā. Pilnīgi objektīvi skatoties, Latvijas pētījums vistuvāk ir sasniedzis šo kritēriju veiksmīgu izpildi. Šajā sakarā ir jāakcentē Latvijas pētījuma skats uz nākotni un tā konkrētās rekomendācijas. Bet visiem pētījumiem ir ko piedāvāt tālākai diskusijai par tēmu – īpaši, ja gribam iepazīties ar jauniem analīzes modeļiem un novatoriskām pieejām problēmas izpratnei, kaut arī recenzētajos pētījumos šīs pieejas nav vienmēr veiksmīgi pārvērtušās par lietderīgajiem rezultātiem.


_______________

[1] Līdzīgs pētījums tika veikts arī Latvijā un visi šie pētījumi, tāpat kā Igaunijā un Latvijā veiktie pētījumi par dzimumu stereotipiem masu medijos, ir tapuši viena Eiropas Savienības projekta ietvaros, proti "Masu mediji un varas sadale" (angl. "Mass Media and the (Re)Distribution of Power)



Šī publikācija ir tapusi projekta "Masu mediju loma varas pārdalē" ietvaros, kas finansēts no "Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam" līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 01.03.2005 08:34
kas torchii pie telluka tas arii rullee! Jo ir informeets!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


kants 14.02.2005 01:19
varbūt atgriezīsimies pie paša raktsta, nevis pareizticīgo tuftas? iesaku ievērtēt sākuma uzstādījumu:

"Kāpēc? Ņemot vērā (kā apliecināts Itālijas pētījumā), cik daudz mūsdienās sēžam pie televizora un uzticam tam mūsu informācijas vajadzību apmierināšanu būtu jāprasa, kāda ir mediji loma, veicinot (vai kavējot) sieviešu ietekmi politikā"

Nu, ko lai saka? kas netorčī pie televizora, tas rullē. Pie tam - ja kāds to vien dara, kā nekritiski blenž medijos, tad pats tādu (bez sievietēm un citādi deformātu) valdību ir pelnījis/usi.

CHEnge the world!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 11.02.2005 22:03
Cita starpaa un runaajot par sievieteem/viiriesiem. Vakar Busha kundzee (t.i., taa, ko deevee par Pirmo Leediju) teica vienaa TV intervijaa, ka vinai interese par zeeniem esot jau ilgaaku laiku :) Proti, ko vina bija domaajusi, bija tas, ka statistika raada - arvien mazaak viiriesu maacaas augstskolaas, un arvien vairaak vinji piedalaas visaadaas bandaas utt. Un tas vinju satraucot. Respektiivi - uz ko vinja noraadiija bija tas, ka viiriesiem arii ir baigaas probleemas un ir beidzot laiks saakt pieverst tam uzmaniibu. Nu, protams, dalja no taam viiriesu probleemaam ir saistiitas ar vinjas viira atbalstiito skatu uz dziivi, bet es cienu siis sievietes speju saskatiit mineeto problemu. Lai gan - slikti, ka par to runaa sieviete, nevis Bushs pats, jo tagad atkal teiks - re, taas taadas baabu runas. No otras puses - ja to teiktu Bushs, tad vinjam mestos virsuu, sakot, ka vinjs ir viriesu shovinistu cuuka (kas vareetu buut atbilstiigi patiesibai, manupraat, bet slikti no viiriesu tiesibu politikas viedoklja)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Virdžīnija 10.02.2005 14:05
Ooops I did it again! Cienījamo tautu vadoni, neuztveriet to personīgi :) Es kā vienmēr priecājos par iespēju paust viedokli visu piecpadsmit māsīgo republiku vārdā. Intrigas, spiegošana un provokācijas ir Jūsu "stiprā pils", tomēr apsolos no sirc liet asaras Jūsu nāves stundā. Āmen!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 10.02.2005 09:57
Sorry Virdzhiinij!Laipni luugta she!

Es sarkanu pret zalju nostadiiju tikai intrigas peec,pamaniis vai ne!:)PAMANIIJA gan! Isteniibaa jau ,protams, sarkanie ciinijaas ar baltajiem.Zaljie ciinaas vel tagad un netikai ar zilajiem ,arii ar oranzhajiem un veel nez ko.:)))).

Bet Tava proletaariskaa modriiba ir apsveicama.Apsveicu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Virdžīnija 10.02.2005 09:50
Interesanti - pašlaik izskatās, ka šajā diskusijā piedalās tikai veči. Sievietes vai nu sekojot svētā tēva rekomendācijām, vai tāpēc, ka aizņemtas citos darbos - klusē. Paruna saka: "Runāšana - sudrabs, klusēšana - zelc!" A par Jaunavu Mariju kā simbolu Itālijas gadījumā man tiešām izklausījās pamācoši - gan tāpēc, ka šajā valstī sievietes veido pusi zinātnes kopienas, gan arī tāpēc, ka dzimstība - viena no zemākajām Eiropā.

P.S. Staļin - zaļs ar sarkanu necīnās, jo ir "komplementārās krāsas". Pēc klasiskā kanona, tā teikt, lieliski sader kopā ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 10.02.2005 09:44
Mulder,tas teiktais par kosmosu ir riktiigi tiesa.Mineeshu Valentiinas Tereshkovas piemeeru.Chau Rasma!.Bet es saku Tev!-vechi nepadodas! Agraak teica"latvieti nepadodies",tagad teiksim "vechi nepadodas"!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Mulders 10.02.2005 09:31
Ai es jau leenaam saaku atmest ar roku shitaam feministiskajaam duraam (alja Martaam). Ir redzeets kas notiek ar ljauzhiem, kas ignoree un netic gravitaacijai! Nu ij taapat ar beibeem. Es arii noveeroju kas notiek ar shitaam emancipeetajaam baabaam... pashas sev iebaro, ka vinjas ir krutaas... peec tam vienaa briidii pamostaas sievietes instinkti - dzemdeet, apruupeet, gjimeniskums... un notiek forshs konflikts starp maaxliigi ieboreeto praatu un dabiigajaam dzinjaam un veelmeem... ieksheejo balsi! Rezultaataa daamiite aiziet ciet vispaar... tobish... vai nu taa nomocii ieksheejo balsi un sirdsapzinju, ka taa vispaar nodziest, un tad taada vecene iet paari liikjiem, vai arii praatinjsh saiet tuutaa. Jo galvenaa muusdienu sievieshu probleema... nespeeja atziit, ka vinjas kaut ko nespeej! :)A man pofigs... ja jau vinjas taadas gudras, lai njemaas savaa sulaa... Nu negrib sievietes atziit to Dieva iestaadiito kaartiibu ar Dievs centraa attieciibaa pret Viirieti un shams centraa attieciibaa pret Sievieti! Liidzko beibes grib pashas pa kosmosu lidot, taa ir riktiigais Chau, to paraada empiiriski noveerojumi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 10.02.2005 09:11
Un tagadinjaas par pirmaa komentaara citeeta autora tekstu.Profs.savu lietu zin un nekaadu tuftu nelaizh.Tas ir lietu dariitaajs,taapat kaa G.Bushs:))

Taa nu tas ir,ka religiskaas organizaacijas ar var piedereet pie nevalstiskaa sektora.Un taa teikt:-laipni gaidiiti she;) Piekritiisim ,zinatne ir zinaatne ,bet religija ir religija.Atskiriigi standarti,pieejas.Arii religijaa ir rupiigi izstraadaati rituaali,amata teerpi.un tml.Arii bazniicaa ir savas komandas,kas konkuree savaa starpaa-pareizticiigie,katoli un tml.Mums,komunistiem ar tak ir savas frakcijas,labeejie novirzieni ...Mees te ar bazniicu savu laiku tik daudz ciininju izciinijaam:)) Pretinieki,maitas vinji ir baigie!Bet respektee savu pretinieku.Vienmeer ir bijis taa-ciinaas zaljie pret sarkanajiem,zilie pret baltajiem,variet paskatiities televizoraa.Un komandaas vienmeer ir savas zvaigznes un ir "melnie",ir uzbruceeji un ir aizsargi utt.Zinatnee ar tak ir taa,vai ne?

Tad nu luuk.Pirmaa citaata autors ir savas bazniicas komandas "melnais".Bet dara daudz vairaak kaa viena otra zvaigzne.Straadaa komandas interesees.Bet vispaar nav joka lieta-raustiit pashu nelabo aiz astes!Oi,sorry,nelabaa nemaz nava,ko es te?:))DD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 10.02.2005 08:36
Chau tauta!

Da nu vechi beigsim kasiities savaa starpaa!Djelas izskataas vienkaarshi.Vispirmaam kartaam jaatziimee,ka portaals paredzeets dazhaadaam lietotaaju kategorijaam vienlaikus-zinatniekiem,politikas praktikiem ,teoreetikiem,nevalstiskajam sektoram,un tml.-tas ir gan profesionaaliem gan amatieriem.Viedoklju izteiceeju kolektiivs mums ir taa teikt :daudznacionaals un taapeec vajag atrast kopiigu valodu.Jebkursh specialists pateiks,ka rakstu par geotektoniskajaam plaatneem zinaatniski korekti var komenteet shaurs cilveeku loks.Es neesu feminisma specialists:))

Tad luuk.Autore laizh galiigo tuftu,bet zinatniski korekti un zinaatnes vaardaa.Ir veel jaaizciina tiesiibas nodarboties ar zinaatni!Ja Tev ir grants,Tu briivajaa laikaa vari nodarboties ar sirdij tuvakiem zinatniskiem peetijumiem:))) Man pagaashgad naacaas pabuut strojbataa un man viens vecis teica taa-vot ja man piedaavaa 50 Ls pa darbu ,tad es to varu izdariiit pa dienu,bet ja man piedaavaa 10Lspar dienas darbu,tad es sho darbu dariishu 5 dienas!Masu bezdarba apstaakljos tas ir saprotams;)

Musu zinatniekiem ir visas iespeejas mekleet melnu kakji melnaa istabaa.A nafig iesleegt gaismu?Ir zinaams,ka Eiroopaa zinatnes finanseejums ir normaals,bet pie mums-pashi ziniet kaads.((. Bet lietas butiibu var izteikt starp rindinjaam,ar zemtekstu-tas tiem,kas censhas atrast buutiiibu.

Varbuut Eiroopaa atbalsta ne tikai feminismu?Varbuut veel kaut ko? Varbuut sex. minoritaahu aspektaa ar kauko var dabuut?Mums

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 09.02.2005 21:20
Jepifanijam Slavineckim: ja jau Jums rup tas, ka kurs tiek uzrunats, varejat paskaidrot, nevis apvainoties. Kas attiecas uz praktizejosu pareizticigo atbalstisanu - varu nosaukt da vai cik. Tikai ne jau katrs praktizejosais pareizticigais ir ari tads, kas lasa Bibeli tik sauri, ka dazs labs. Ja baznicas grupas velas propagandet savu fundamentalistisko uzskatu, tad lai prasa atbalstu no baznicas. Sorosa fonds, cik man zinams, ir pieskjiiris grantus gan praktizejosiem pareizticigajiem, gan baptistiem, gan musulmanjiem. Un guess what? ne jau tapec, ka gribetu atbalstit sos cilvekus vinju religijas del. Mans ieskats ir, ka fundamentalisti (ka Jusu plasi citetais macitajs) ir visi viena katla metami - vai vinji butu pareizticigie, katolji, musulmani vai dievturi. 'Praktizejoso pareizticigo, katolju un musulmanju' darbibas bij. Dienvidslavijaa ir tam labs piemers. Gribetu ari atgadinat, ka mans ieprieksejais komentars bija attieciba uz attieksmi pret gejiem un feminismu, nevis baznicu. Un - vai lidzigi ka Sv Peteris, Jus uzskataat, ka sievieteem butu jastaigaa pa pasauli kluseejot? Njemot vera, ka pasu Peteri uzaudzinaja vinja mate (to es ta pieljauju, bet varbut bija citadi), vins nemaz nevaretu sos vardus pateikt, ja visas sievietes butu darijusas, ka vins saka. Ieprieksejo rakstiju, pienjemot, ka esat ar 'Jusu elks' kljuudaini domajis Sorosu. Elks ir tads ka maanju dievs, ko pieluudz. Soross nav mans elks, vinju nepieluudzu. Domaju, ka neviens to nedara. Man tikai nepatik, ka tiek izplatita klaja nepatiesiba.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.02.2005 14:26
Recenzijas ievadrindkopas ne visai attiecas uz to, kas rakstīts turpmāk. Piemēram:

Ņemot vērā (kā apliecināts Itālijas pētījumā), cik daudz mūsdienās sēžam pie televizora un uzticam tam mūsu informācijas vajadzību apmierināšanu būtu jāprasa, kāda ir mediji loma, veicinot (vai kavējot) sieviešu ietekmi politikā?

Šis ievadā izvirzītais jautājums tā arī paliek neatbildēts. Recenzijā toties ir pavirši atstāstītas dažnedažādas savstarpēji vāji saistītas idejas, kuras sagrābstītas analizētajos pētījumos (Jaunavas Marijas kulta loma Itālijā, Zviedrijas sieviešu-parlamentāriešu aptaujas, nezkādas sievietes, kuras Dānijas medijos tiekot uzskatītas par "histēriskām", utml.). A.Neimanes piedāvātie "5 kritēriji feminisma pētījumu vērtēšanai", pēc kuriem organizēts šis raksts, man šķiet pilnīgi patvaļīgi - citiem zinātniekiem var būt pavisam citas intereses un prioritātes nekā šīs recenzijas autorei.

Gribētu ieteikt A.Neimanei arī recenzijās (ja vien tās nav domātas iekšējai lietošanai šaurā profesionāļu lokā, kur visi saprotas no pusvārda) pieturēties pie loģiska domas izklāsta un novest lasītāju pie konkrētiem secinājumiem. Un censties nenovirzīties no tēmas. Lai nenotiku kā anekdotē par studentu, kurš atbild zooloģijas eksāmenā par ziloņiem, bet pakāpeniski pāriet uz tārpiem, jo par tiem viņš zin šo to vairāk.

Piemēram, ja reiz raksta ievadā apsolīta televīzijas analīze, tad par to vajag kaut ko sakarīgu pateikt raksta iztirzājumā. Rakstā ir arī daudzas vietas, kuras norāda uz autores tieksmi rakstu valodā izmantot sarunvalodai raksturīgu leksiku, izmainītu vārdu kārtību, nekonsekventas laiku formas un atkārtošanos. Daži autores stila paraugi:

Bet vai tas ir noticies? [sarunvalodas leksika]
Ļoti būtiski ir izvairīties no situācijas vienkāršojuma, īpaši ja gribam pārliecināt jautājumu "pretiniekus" (t.sk. žurnālistus) par mūsu idejām. [no konteksta nav saprotams, uz ko attiecas vietniekvārds "mūsu".]
Autori paši atzīstas, ka atbildes šobrīd vēl nav, bet tie ir ļoti būtiski jautājumi (ne tikai Igaunijai), kurus pētīt tālāk. [pēkšņa pāreja no vienskaitļa uz daudzskaitli.]
Kas attiecās uz ceturto un piekto kritēriju, gan pozitīvs, gan negatīvs bija atrodams visos pētījumos. [pēkšņa pāreja uz pagātni, lai gan apkārtējos teikumos ir tagadne.]
Pilnīgi objektīvi skatoties, Latvijas pētījums vistuvāk ir sasniedzis šo kritēriju veiksmīgu izpildi. [neloģiska vārdkopa "vistuvāk ir sasniedzis".]

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 09.02.2005 12:19
Jus, "Bezvardi", sakuma iemacieties pareizi uzrunat garigas kartas cilveku, un tad rakstiet. Jautri paverot, ka magiskais vards "Soross" daziem izsauc Pavlova cienigus nosacitus refleksus.:-)

Kas attiecas uz Sorosa grantiem: Jus tacu nesaksiet mani parliecinat, ka sie pabalsti tiek doti tiem, kas nepiekrit Sorosa melu macibai. Pasakiet man kaut vienu piemeru, kad Jusu elks butu atbalstijis kaut vienu praktizejosu pareizticigo? Vai, piemeram, jusu fonds atbalstitu Tomskas Pareizticigo sieviesu kopu, kas cinas pret feminismu un censas palidzet sievietem, dzivojot pec Baznicas kanoniem? Protams, ka ne. To-to zhe.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 09.02.2005 00:17
Jepifanij! Piesarnjojat eteru, cieniitais! Varbut vareejaat kaut kadu kopsavilkumu uztaisit, nevis ka skolnieks copy da paste. Cita starpaa te ir tadi citeetaa sveetaa teeva maldi: "[gribeju citatu parkopet, bet dators neljauj. Atstastisu: diakons raksta, ka internetaa noskaidrojis, ka, lai Sorosa fonda granta sanemsanas neatnemams prieksnoteikums ir lojala attieksme pret seksualajam minoritatem un sieviesu emancipaciju]." Nu, ziniet, tie nu gan ir MILZIGI maldi! Robezojas ar meliem (bet svetais tevs mazgaa rokas internetaa - un tapec, ko gan vinam parmetisi?). Zinu ljoti daudzus cilvekus, kas ir no Sorosa fonda sanemusi stipendijas, grantus utt gan Latvijaa, gan citas zemees (pasam arii ir naacies), bet ar liidziigu prasiibu vispaar, nekad neesmu saskaries. Un ta ka grantu lietu parzinu ljoti labi, tad njemos ekstrapolet, ka svetais tevs lidzigaa veidaa manipulee arii ar citiem datiem, tai skaita tiem, ko vinam Radiitaajs no debesiim suuta. Tapec vina atsauces un apsverumi par dzimumu lidztiesibu ir mazticami un veeraa nenemami. Gribetos vel so to man pateikt par diakona motivacijaam, bet, cienot vinja sirmo galvu, atturesos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jepifanijs Slavineck 08.02.2005 23:03
Luk, ko par so tematu saka cienijams garidznieks, Maskavas Patriarhata Maskavas apgabala Hamovniku Sv. Nikolaja - Likijas Miras Brinumdaritaja baznicas diakons Aleksandrs Shumskojs (skat. vina rakstu zurnala "Десятина", nr. 9, 2004.g.) Es pacentisos minet tikai citatus, jo pats raksts ir loti liels:

" ...... О феминизации и эмансипации говорят и пишут уже более полутора столетий, и, казалось бы, что тут ещё можно добавить. Но есть вопросы, которые не потеряют своей актуальности до тех пор, пока существует человечество. Ф.М. Достоевский называл их "проклятыми", не имеющими окончательного разрешения и всё время мучающими личность. К таковым в первую очередь относятся вопросы о вере и безверии, о мужчине и женщине (вопрос пола). Вокруг этих двух центральных и неразделимых вопросов вращается мировая история и культура.

Для моей статьи ключевыми являются слова Священного Писания: "И навёл Господь Бог на человека крепкий сон; и, когда он уснул, взял одно из рёбер его, и закрыл то место плотью. И создал Господь Бог из ребра, взятого у человека, жену, и привёл её к человеку". (Бытие, II, 21-22).
Перед нами иерархия, установленная Творцом:

1) Бог

2) мужчина

3) женщина.

Бог является центром, вокруг которого вращается периферия — мужчина и женщина, то есть человек. Мужчина, в свою очередь, представляет собой центр по отношению к женщине. Богоборчество неизбежно приводит к деформации божественного чина, его разрушению и установлению ложной иерархии, в которой женщина сначала заявляет себя равной мужчине, а затем реально начинает претендовать на первенство. Периферия становится центром, и мир опрокидывается. Сегодня этот процесс опрокидывания уже почти достиг своей кульминации. Что же нового можно сказать о проблеме эмансипации в начале ХХI века?

......

В современном мире происходит тотальная половая революция, гораздо более губительная по своим последствиям, чем все якобинско-большевистские эксперименты, вместе взятые. От большевиков можно было, по крайней мере, спрятаться за границей, что многие и сделали. А куда вы денетесь от всепроникающей эмансипации-радиации? Тут вам не поможет ни берег турецкий, ни свинцовая защита. Разве, что укрыться в джунглях Амазонки. Но там и дня не проживёшь, непременно кто-нибудь съест. Мужской мир сегодня подобен бальзаковской шагреневой коже, уменьшающейся в размерах с каждым новым желанием её обладателя.
Чумой ХХ - ХХI веков следовало бы назвать не СПИД, а тотальную эмансипацию, по отношению к которой страшное заболевание является лишь следствием. Проблема пола в наши дни становится в один ряд с самыми острыми и глобальными социально-экономическими и политическими проблемами. Такого в истории ещё не бывало. Не верите? Тогда пройдитесь по Интернету, поинтересуйтесь, к примеру, как легче всего заполучить так называемый грант от вездесущего фонда Сороса, и вы увидите, что непременным условием успеха является ваше лояльное отношение к сексуальным меньшинствам и женской эмансипации. Включите телевизор и обратите внимание на названия и содержание разных ток-шоу, вроде ежедневного «Что хочет женщина» или «Женский взгляд», пришедших на смену популярной в недавнем прошлом программе «Я сама». Всё более модным, даже почти обязательным, становится сценическое изображение женщины мужчиной и наоборот. Невероятным успехом у городского обывателя пользуется отвратительная Верка Сердючка, роль которой исполняет здоровенный детина. На Новый год нам предложили «свежую» феминистскую киноверсию «Трёх мушкетёров», где все главные роли, кроме Д’Артаньяна, играют женщины. По всем каналам телевидения крутят видеоклип немецкой рок-группы «Рамштайн», в котором переодетый женщиной мужик ведёт на поводках своих троих соплеменников, вставших на четвереньки. Таким примерам несть числа.
Одна моя знакомая после прочтения статьи «Мужской вопрос» буквально заявила: «Зря ты, отец Александр, наезжаешь на женщин. Ты даже не представляешь, какие силы поднимаешь против себя. На этом пути тебе не преуспеть, лучше прекрати, а то тётки соберутся вместе, вот тогда попляшешь». Причём предостерегает меня не какая-нибудь оголтелая феминистка, а женщина, которую я склонен относить к числу вполне традиционных. Согласитесь, такая сентенция по стилю весьма напоминает предупреждение мафии.
Шутки шутками, но на эту статью, помещённую на одном из сайтов Интернета, поступило 163 отзыва(общее количество посещений составило 1677).Все отозвавшиеся- православные представительницы женского пола (они сами указали на своё вероисповедание), кроме одной, дали моей публикации однозначно негативную оценку. Мария Алфёрова: «Автора немножко заклинило на проблеме женского равноправия (этакий антифеминист)»; Дарья Дмитриева: «Для автора, видимо, мачизм (мачо у испаноговорящих народов означает настоящего мужчину. – А. Ш.) превыше христианства» и т. п.
Меня эти оценки не удивили, поскольку большая часть женщин, в том числе и православных, с которыми мне удалось очно побеседовать по теме статьи, высказывались аналогично. Но и среди представителей сильного пола есть немало приверженцев феминизма. В основном такие пораженцы мужского дела обретаются в сфере шоу-бизнеса. С одним из них, известным эстрадным певцом и композитором (я не буду называть его имени), мы довольно долго беседовали по мужскому вопросу. Его радикализму могла бы позавидовать сама примадонна российского феминизма, Мария Арбатова. Судите сами, он провозглашает: «Да, женщина сегодня доминирует почти во всех областях жизни, нам, мужикам, надо это просто принять и не сопротивляться. Ничего плохого я здесь не вижу. Мир развивается, прогрессирует, и это прекрасно. Если бы женщины руководили государствами, то было бы гораздо спокойнее, не было бы войны».
Я пытался убедить его, что историческая практика доказывает совершенно обратное, что в те редкие исторические моменты, когда женщина получала реальную политическую власть, агрессивность возрастала. Достаточно вспомнить английскую премьершу Маргарет Тэтчер с её фолклендской кампанией и госсекретаря США Мадлен Олбрайт, несущую прямую ответственность за уничтожение Сербии. А что уже натворила и ещё натворит рвущаяся к верховной власти Чёрная мамба американской политики, помощница президента США по национальной безопасности, Кондолиза Райс (разговор состоялся буквально накануне её перехода на должность госсекретаря США)!
К беседе с нашим артистом мы обязательно вернёмся, а пока приведу ещё несколько наиболее характерных отзывов православных женщин на мою статью. Надежда: «Все подобные темы – этакий мужской плач Ярославны об утерянном превосходстве над женщинами. Вот при царе-батюшке сидели тётки, как мыши под веником, и слова супротив мужчины сказать не смели – боялись, а теперь вах-вах-вах, что творится… Распоясались!»
Обратите внимание на манеру и тон возражения, которые сами по себе убедительно свидетельствуют, что, да, действительно распоясались, и сами этого уже не чувствуют. Непонятно, где она нашла у меня плач об утерянном превосходстве мужчины над женщиной.

......

Вас, как и многих других представительниц женского пола, почему-то очень задели мои слова о том, что Бог является центром, вокруг которого вращается периферия – мужчина и женщина, т. е. человек, и что мужчина, в свою очередь, представляет собой центр по отношению к женщине. Вас обижает то, что я называю женщину периферией: «Что это за мужчина – центр по отношению к женщине, вокруг которого она, ко всему прочему, ещё и вращаться должна?! Жене глава муж – это мы знаем. И то только тот муж, которому глава – Христос. При прочих условиях схема не работает». Это прямо какой-то вопль – долой мужчину!
В своём желании умалить мужской пол, Вы, Надежда, доходите до нелепого утверждения: «Отцовского инстинкта у мужчин нет, т. е. зачать, родить, вырастить – у женщин. И только первое у мужчин». Да вы откройте первую главу Евангелия от Матфея и прочитайте родословие Иисуса Христа: «…Авраам родил Исаака; Исаак родил Иакова…» и т. д. Родословие в Священном Писании ведётся по мужской линии. Это для Вас аргумент или нет?
Складывается такое впечатление, что Вы сводите отношения мужчины и женщины к одной лишь биологии. Где же Ваше православие, т. е. духовное понимание? Что касается отцовского инстинкта у мужчин, то, как отец восьмерых детей, могу засвидетельствовать, что он существует. Итак, «схема», которую Вы отвергаете, есть незыблемое Божие установление. Перечитайте внимательно слова апостола Павла, вынесенные в эпиграф. Вы говорите, что признаёте главой только того мужа, которому глава - Христос. Следовательно, в своей близости к Богу Вы не сомневаетесь и считаете себя критерием оценки духовного состояния мужа. Я вспоминаю в этой связи, как много лет назад один монах, человек высокой духовной жизни, сказал мне: «Очень трудно определить, кто какой у Бога». Надо заметить, что такое отношение к мужьям, как у моей интернетовской оппонентки, весьма распространено.
.......

"Жена да учится в безмолвии, со всякою покорностью; а учить жене не позволяю, ни властвовать над мужем, но быть в безмолвии. Ибо прежде создан Адам, а потом Ева."
Апостол Павел 1 Тим. (2, 11-13)

Saistītie raksti