Atslēgvārdi:

Vairāk nekā pilsēta 2

Igaunijā joko, ka, valstī ieviešot eiro, Tallinā apgrozībā paliks igauņu krona. Kaut vai principa dēļ.

Iesaki citiem:
Vairak neka pilseta
Foto:Glen Scott

Igaunijas galvaspilsēta jau izsenis līdzinās valstij valstī. Tallina īsteno savu sociālo politiku, nosaka savus nodokļus, tai ir sava policija, savi mediji un sava ārpolitika. Un nesen tika sperts vēl viens solis valstiskuma virzienā — tika izveidots galvaspilsētas tiesībsarga amats.



Tātad, iepazīstieties:

Valsts: Tallina
Iedzīvotāji: ap 410 000
Etniskais sastāvs: igauņi (55%), krievi (40%), citas tautības (5%)
Administratīvi teritoriāls iedalījums: 8 rajoni (pagaidām)
Valūta: igauņu krona (pagaidām)

Divu Tallinas daļu — augšējās un apakšējas – pretnostatījuma aizsākumi ir meklējami vēl tajos laikos, kad augšējā daļā valdīja vācu bruņinieki, bet apakšā mutuļoja brīvās tirdzniecības Hanzas pilsētas dzīve. Šajos laikos piedzima tradīcija, kas ir dzīva joprojām. Reizi gadā pilsētas dienā — 15.maijā — premjerministrs klauvē pie vārtiem, kas ved uz pilsētas apakšējo daļu. Vārtu sargs viņu ielaiž, un pilsētas galva sveicina premjerministru, simboliski nododot viņam pilsētas atslēgas. Taču pēdējos gados mērs un premjerministrs nesatiekas. Arī šogad tikšanās nenotiks. Tiek ziņots, ka ministru prezidents ir pārāk aizņemts.

Jau piecus gadus valdību vada Andruss Ansips, Reformu partijas līderis. Un jau vairākus gadus Tallinu vada Edgars Savisārs, Centriskās partijas līderis un reformistu “labākais ienaidnieks.” Viņu opozīcija ir tik stingra, ka Igaunijā laiku pa laikam skan runas, ka valsts var nonākt līdz divpartiju sistēmai.


Krievu jautājums un tantuki

Pēc tam, kad tā saucamās krievu partijas lielajā politikā kļuva liekas, gards kumoss krievvalodīgo balsotāju veidā tika Centriskajai partijai. Pēc Bronzas karavīra skandāla 2007.gadā polarizācija kļuvusi vēl jūtamāka. Visa retorika tiek reducēta līdz tam, ka īstiem igauņiem un patriotiem ir jābalso par Ansipu, par kuru neviens normāls krievs nobalsot nevar, savukārt, Savisāram savu balsi var atdot tikai igaunis, kas pārdevis savu dzimteni, vai par maizes gabalu nopirktais tantuks.

2009.gada pašvaldību vēlēšanas šo aksiomu tikai apstiprināja. Kandidējot lielākajā pilsētas rajonā Lasnamae (Lasnamäe), kur dzīvo trešdala galvaspilsētas iedzīvotāju, Savisārs viens pats savāca 60% no visiem balsotājiem, kas ieradās vēlēšanās. Rezultāts fenomenāls. Kā saka, ar elektorātu ir jāmāk strādāt. Centristi kopā ar savu mēru zīmējas ļoti populārā Pirmā Baltijas kanāla raidījumos — gluži kā saulīte bērnu zīmējumos viņi parādās katrā otrajā ziņu sižetā, turkāt vēl piemaksājot par raidījumu veidošanu, kas stāsta par galvaspilsētas dzīvi.

Tallina tērē milzīgus līdzekļus arī saviem mediju projektiem. Tos cenšas demonstrēt kā sabiedrisko mediju produktus, taču daudzos raidījumos un izdevumos, par kuriem maksā pašvaldība, opozīcijai vietas nav. Pēc dažiem aprēķiniem, izdevumi reklāmai un propagandai pārsniedz 6 miljonus latu gadā, un tā vietējam tirgum ir visnotaļ būtiska summa.

Kad pilsētas budžets iztukšojās un bija nepieciešama nauda, Tallina paņēma kredītu. Un tas bija laikā, kad visa valsts pēc valdības pavēles cieši savilka jostas, lai neizjauktu savu maksāšanas bilanci, kas varētu traucēt no nākama gada 1.janvāra pāriet uz eiro.

Populistiskajai politikai, protams, ir arī savas pozitīvās iezīmes. Tikai Tallinas aptiekās pie pašiem populārākajiem medikamentiem bija pievienotas informējošās lapiņas arī krievu valodā, ko jau sen lūdza neigauņi, jo taču medicīnas terminos pat dzimtajā valodā nav viegli tikt skaidrībā. Par infolapiņu tulkojumu maksāja galvaspilsētas mērija.

Kas attiecas uz pensionāriem, tad tieši centristi nolēma vecmāmiņām un vectētiņiem maksāt ikgadējo piemaksu pie pensijas. Viss sākās ar vienreizējo — Ls 23 — pabalstu, bet tagad summa jau ir paaugstinājusies līdz 54 latiem. Ja agrāk politiskie oponenti šo atklāti populistisko soli kaislīgi kritizēja, tad tagad neviena pie varas nākusī partija neriskēs atteikties no šo pabalstu izmaksas. Pašas to atzīst.

Igauņu politiskajā establišmentā labais tonis skaitās lamāt Krievijas nedemokrātiskos spēkus. Centristi ir vienīgie, kas noslēguši sadarbības līgumu ar Vienoto Krieviju — Krievijas varas partiju. Tallinas vadība arvien cenšas akcentēt draudzību ar austrumu kaimiņu, bet Krievijas Federācijas valsts domes spīkers Boriss Grizlovs pat kļuva par centristu priekšvēlēšanu kampaņas televīzijas reklāmas varoni.


Feodālā iekārta

Pirms dažiem gadiem Tallinai uzradās „personīgie” kārtības sargi — Municipālā policija (MUPO). Pagaidām, tiesa, no policijas ir vien nosaukums — lielākoties „municipāļi” pārbauda biļetes sabiedriskajā transportā un seko tam, lai suņu īpašnieki savāktu fekālijas aiz saviem lolojumiem. Tomēr pastāvīgi notiek sarunas par Municipālās policijas pilnvaru paplašināšanu.

Tallinas pašvaldība ir vienīgā, kas nolēmusi saknē pārskatīt pašreizējo nodokļu sistēmu. Šajā vasarā spēkā stāsies tirdzniecības nodoklis — 1% no preces vai pakalpojuma vērtības, un tas būs saistošs visiem galvaspilsētas teritorijā strādājošajiem uzņēmumiem. Minētais ir kļuvis par galvaspilsētas vadības atbildes soli, jo krīzes laikā ir jūtami samazinājušās summas, ko pašvaldības saņem no valsts budžeta. Tā kā sākotnēji nebija skaidrs, kā to noregulēt likumdošanas līmenī, tad pat sākās runas, ka Tallina varētu radīt savu nodokļu iekasēšanas departamentu. Tomēr līdz tam nenonāca, jo tika pieņemts lēmums sadarboties ar valsts resoriem.

Savukārt Tallinā ieviestais nesamērīgi augstais zemes nodoklis vispār noveda pie tā, ka politisko oponentu iniciatīvas grupa nesen sāka kampaņu par divu rajonu — Nimmes un Piritas (Nõmme, Pirita) — atdalīšanu no pilsētas. Jo tieši tur ir sacelts daudz privātmāju, kuru īpašniekiem pilsētas budžetā nākas maksāt milzu summas par saviem zemes gabaliem. Turklāt vēl tieši šajos rajonos galvenokārt mitinās igauņi, kam, kā liecina visai izplatīts viedoklis, nevajadzētu mīlēt centristus.

Tallinas iedzīvotāju skaits atšķirībā no iedzīvotāju skaita valstī kopumā palielinās. Un tas notiek, ne jau pateicoties dzimstībai, bet gan cilvēku reģistrāciju galvaspilsētā veicina plānveidīgā politika. Tāda reģistrēšanās patiesībā nozīmē to, ka „Tallinā pierakstīto” nodokļi ieplūst galvaspilsētas kasē un attiecīgi šie nodokļu maksātāji saņem lielākas atlaides. Piemēram, brauciens galvaspilsētas sabiedriskajā transportā „ārmalniekam” ir vairākkārt dārgāks nekā tallinietim. Rezultātā galvaspilsētā reģistrējas visi, kas tajā uzturas pat īslaicīgi, jo vairāk tāpēc, ka procedūra nav sarežģīta. Par šāda veida „feodālās sistēmas” atgriešanos jau pirms sešiem gadiem brīdināja toreizējais tiesībsargs Allars Jiks (Allar Jõks). Tagad Tallinai ir parādījies savs ombuds, un šāda amata nav nevienā citā Igaunijas vietvarā.

Kāds teiks, ka pašreizējā situācija faktiski ir norma jebkurā galvaspilsētā, īpaši ņemot vērā faktu, ka bieži vienlaikus pie varas valstī un tās galvaspilsētā ir politiskie oponenti. Taču Tallinas gadījumā sašķeltība ir jau pārāk dziļa un ar katru dienu šī plaisa kļūst aizvien lielāka. Igaunijā joko, ka, valstī ieviešot eiro, Tallinā apgrozībā paliks igauņu krona. Kaut vai principa dēļ.



Ar Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” atbalstu.Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ozols 12.07.2010 10:00
Šajā rakstā itkā ir Tallinas gadījums, bet piemērs nav tālu jāmeklē arī mūsu pašu zemē :D vienīgā atšķirība ir, ka Tallina var kontrolēt nodokļus. No subsidaritātes principa viedokļa protams būtu labi, ja pašvaldība pati var noteikt atsevišķus nodokļus, tomēr valstī kurā puse no valsts iedzīvotājiem dzīvo vienā administratīvajā vienībā, ja šī vienība nedarbojas saskaņoti ar kopējo valsts politiku.

Tiesa valsts un pašvaldību nesaskaņota darbība nav tikai Latvijas vai igaunijas problēma. Cik man zināms, tad arī Vācijā lielu daļu valsts parāda sastāda tieši pašvaldību tēriņi, kur īpaši izceļama ir Berlīne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB 18.05.2010 14:52
Es nebrīnītos, ja vienu dienu Igaunija paziņotu, ka nevis viņi pievienosies eiro, bet gan ES eirozonas valstis pāries uz Igaunijas kronu.
Tāpat vietējie tabloīdi ziņo, ka Igaunijas Roņu sala esot gatava pārņemt no Latvijas atdalījušos Mērsragu.
Principa pēc.
Somija drīz izraks tuneli no Helsinkiem uz Tallinu. No rakšanas laikā iegūtas zemes, pa vidu jūrai uzbērs mākslīgo salu, kas sauksies Talsinki.

Saistītie raksti
Skivis 255x203(1)

Avoti draud izsīkt Autors:Andrejs Titovs

Igauņi zvejo krievus politika.lv

Citi autora darbi
Nauda 255x203(2)

Happy New Euro! 4 Autors:Andrejs Titovs

Skivis 255x203(1)

Avoti draud izsīkt Autors:Andrejs Titovs