Atslēgvārdi:

Vai saruna? Par ko?

Latvijas sasniegumu, tajā skaitā augstskolu docētāju, skolotāju, skolēnu pašaizliedzīgā darba un vecāku atbalsta noliegšana uzskatāmi rāda politisku rutīnu un profesionālu nesagatavotību. V.Buhvalova rakstītais nepretendē uz pilnvērtīgu diskusiju - tā uz kritiku par “izglītības reformu” savā atbildes rakstā atzīst izglītības politikas veidotāji.

Iesaki citiem:

Mūsdienīgas un starptautiski konkurētspējīgas izglītības apguves nodrošināšana Latvijā ir galvenais mērķis vienotas izglītības sistēmas izveides procesam. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešamas kvalitatīvas izmaiņas ne tikai katrā skolā vai mācību grāmatās, bet mūsos pašos. Izglītība, kaut arī ir viens no vissvarīgākajiem mūsu nākotnes pastāvēšanas virzītājspēkiem, tomēr nepastāv atsevišķi un atrauti no kopējās valsts un sabiedrības attīstības procesa.

Pilnvērtīgā diskusijā par izglītību, arī reducējoties uz izglītības satura un kvalitātes jautājumiem, būtu jāievēro ekonomiskais, sociālais, politiskais konteksts.

V.Buhvalova rakstītais nepretendē uz pilnvērtīgu diskusiju jeb sarunu. Latvijas sasniegumu, t.sk. izglītībā - skolotāju, augstskolu docētāju, skolēnu pašaizliedzīgā darba, vecāku atbalsta, noliegšana uzskatāmi rāda politisku rutīnu un profesionālu nesagatavotību, t.sk. pedagoģijas zinātnes aspektā.

Tātad – par ko īsti ir saruna?


Vai par politiku? Dzīvojiet vismaz tagadnē!

Šķiet, ka muļķīgi būtu noliegt relatīvi īsā laika posmā izglītības attīstībā sasniegto. Mums ir demokrātiska un decentralizēta izglītības sistēma ar depolitizētu un vienotu izglītības saturu, brīvu izvēli un daudzveidību izglītības ieguvē. Realitāte ir izglītības pārvaldes sistēmas decentralizācija, noteiktas izglītības vadības funkcijas ir deleģētas vietējām pašvaldībām, izglītības iestādēm un to vadītājiem. Tagad pārmaiņu īstenošanas procesā iesaistās daudzas atbildīgās institūcijas un cilvēki, arvien vairāk savu līdzdalību piesaka un īsteno sabiedriskās organizācijas. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izglītības attīstības virzībā svarīgu lēmumu pieņemšanā ir līdzvērtīgi sadarbības partneri - sabiedriskie (piem., nevalstiskās organizācijas, t.sk. vecāku apvienības) un profesionālie (piem., skolas, t.sk. citās valstīs). Lēmumu pieņemšana ir demokrātisks process, ir skaidri definētas atbildības sfēras un pakāpes.

Skolotājam, t.sk. pedagoģijas zinātniekam, arī ir sava atbildības nasta šajā procesā. Būtu tikai apsveicami, ja V.Buhvalovs, atsaucoties uz pedagoģijas doktora nosaukumu, dotu savu pienesumu izglītības, t.sk. bilingvālās, attīstībai Latvijā. Procesa teorētiski (zinātniski) pamatota vai vismaz interesanta analīze varētu būt noderīga kopējā darbā, piemēram, skolotājiem vai izglītības politikā iesaistītiem interesentiem.


Vai par politiku? Noskaidrojiet tiesību sistēmas pamatus!

Kā zināms, pastāv zināma tiesību sistēma kopumā, un izglītības politika ir valstī īstenotās politikas sastāvdaļa. IZM, papildinot normatīvo bāzi, pievērš uzmanību izglītības sistēmas vienotības sakārtošanai: lai ne tikai veicinātu uz zināšanām balstītas demokrātiskas un sociāli integrētas sabiedrības veidošanos un Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanos, bet arī vienlaikus saglabātu un attīstītu Latvijai raksturīgas kultūras vērtības. Mazākumtautību izglītība ir īpašas uzmanības lokā, jo būtībā tā veidojas no jauna atbilstīgi mūsdienu modernās pasaules apstākļiem. Likumsakarīgi, ka normatīvie akti ir saskaņā ar starptautiskajām normām, nodrošinot stabilu mazākumtautību izglītības programmu esamību un attīstības perspektīvu.

Dīvaini ir V.Buhvalova izteikumi par IZM darbību nesaskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Šķiet, ka pat pamatskolas kursā jau ir iekļauti jautājumi par tiesību sistēmu Latvijā, izskaidrots likumdošanas izveides un īstenošanas process. Varbūt derētu vispirms iepazīties ar to?


Vai par politiku? Pedagoģija taču ir zinātne!

Profesionāli un zinātniski pamatoti izvērtējot mazākumtautību jeb tieši bilingvālo izglītību un tās īstenošanas procesu, uzmanība jāpievērš ne tikai sociālajam, politiskajam un kultūru kontekstam, bet arī bērnam, klasei, skolai, izglītības/mācību programmai un to mijiedarbei. Ir iespējams atrast un aprakstīt bezgalīgi daudz atsevišķu bērnu, klases, skolas vai programmu negatīvus vai pozitīvus piemērus, nepētot tos mijiedarbībā. Mērķtiecīga mācību organizēšana skolas vadības līmenī, skolotāju motivācijas pakāpe, stimulējošu mācību metožu prasmīga izmantošana, vecāku atbalsts un līdzdalība, laba “atmosfēra” klasē, skolēna un skolotāja attiecības u.c. būtiski ietekmē kvalitāti un rezultātus mācībām divās valodās. Bilingvālo (Latvijā vēl pagaidām tikai mazākumtautību izglītības) programmu efektivitāti nosaka skolēna individualitāte, skolotāju profesionalitāte, t.sk. pozitīvā attieksme pret mācībām otrā valodā vai bilingvāli, skolas vide, tips un tradīcijas, sabiedrības kāda kopiena, kā arī norises ārpus skolas. Lai pretendētu uz pilnvērtīgu un zinātniski kvalitatīvu diskusiju vai vismaz viedokli, ir jāredz, jāanalizē situāciju veidojošie faktori to mijiedarbībā, nevis izolēti. Atkarībā no skatupunkta ir iegūstama vai nu melnbalta, vai arī daudzkrāsaina kopaina.

Nepārprotami ir skaidrs, ka tālākizglītības kursi, īpaši metodikā, ir nepieciešami, starp citu neatkarīgi no saņemtajiem akadēmiskajiem nosaukumiem vai pakāpēm.


Noslēgumam

Pirms kādas domu apmaiņas norises mēs parasti pievēršam uzmanību savam adresātam, tātad uzrunātajam. Jo dažādāki sarunas partneri, jo pilnvērtīgāks veidojas kopējais argumentu loks. Interesanti ir sarunāties ar vecāka gadagājuma ļaudīm, jo fascinē viņu uzkrātā pieredze, gudrība un pārliecība; ar maziem bērniem, jo izbrīna viņu dabiskā gudrība, ticība, pat naivums. Interesanti ir polemizēt ar kādas jomas profesionāļiem, jo rosina viņu zināšanas, spriedumi un atklājumi; ar autodidaktiem, jo iedvesmo viņu spējas, gribasspēks un talants.

Reti, kad ir neinteresanti. Ļoti reti, pat itin nekad, ir tā – nekā. Šoreiz bija – reti un nekā!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti