Atslēgvārdi:

Vai sarkanā roze uzplauks? 7

Maz ticams, ka šobrīd vērotais mērenais arodbiedrību aktivitāšu pieaugums pāraugs nozīmīgā kreiso pārstāvībā Saeimā vai organizētā kreisuma kustībā – to kavē vēlētāju etniskā šķelšanās, partiju sadrumstalotība un sakompromitētais sociāldemokrātu tēls

Iesaki citiem:

Neseno arodbiedrību demonstrāciju “Mēs pret nabadzību”, medicīnas un izglītības darbinieku piketus un streikus, kā arī troksni ap policijas arodbiedrību daži novērotāji atzinuši par skaidru pierādījumu tam, ka Latvijā uzplaukstot arodbiedrību aktivitāte.[1] Tik tiešām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apgalvo, ka apvieno 170 000 biedru, t.i. 20% no strādājošajiem.[2] Tomēr pašreiz Saeimā nav pārstāvēta neviena atzīta sociāldemokrātiska partija. Līdz nākamajām vēlēšanām atlicis mazāk par gadu, un tas vedina uz pašsaprotamu jautājumu: vai arodbiedrību aktivizēšanās nozīmē kreiso atdzimšanu Latvijā?


Vai Rainis stātos LSDSP?

Latvijā tāpat kā citu Austrum- un Rietumeiropas valstu demokrātiskās politikas kreisajā spārnā tradicionāli ir dominējušas sociāldemokrātu partijas, no kurām daudzas cieši saistītas ar arodbiedrību kustību. Kaut arī sociāldemokrātija aizsākās 19.gs. sociālistu kustībā, tomēr tā aizstāvēja sociālisma ieviešanu nevis ar revolucionārām, bet gan demokrātiskām metodēm.

Vēsturiski Latvijas lielākā kreisā spārna partija ir bijusi Latvijas Sociāldemokrātu strādnieku partija. Katrā ziņā LSDSP bija labi pārstāvēta ikvienā Latvijas starpkaru Saeimā, kā arī bija vienīgā organizētā (kaut arī maza) trimdas sabiedrības politiskā partija pēc Otrā pasaules kara.

Pašreizējā LSDSP izveidojās 1999. gadā, saplūstot vairākām sociāldemokrātiskām partijām, tomēr tai patīk reklamēt sevi kā starpkaru LSDSP turpinātāju. Piemēram, tā vēlēšanu kampaņās atsaucas uz starpkaru laiku un dēvē sevi par Raiņa (ievērojama sociāldemokrāta, starpkaru perioda trīs Saeimu deputāta) partiju.[3] Jautājums tikai, vai pats Rainis identificētos ar pašreizējiem Latvijas sociāldemokrātiem?

LSDSP trūkst pamatīgāku saišu ar Rietumeiropas ievērojamām sociāldemokrātu partijām.[4] Rietumeiropā sociāldemokrāti seko līdzi laikam un ir formulējuši progresīvu politiku tādām sociālām problēmām kā dzimuma un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvība – jomās, kurās LSDSP pozīciju nevar raksturot citādi kā reakcionāru.

Turklāt pastāv vēl trīs faktori, kas apdraud kreisā spārna atdzimšanas iespējas Latvijā.


Kreiss, tātad krievisks

Pirmkārt, kopš demokrātiskas konkurences rašanās 1991.gadā, Latvijas politikā ir dominējusi etniska šķelšanās. „Latviešu” partijām izdevies nodēvēt visas „krievvalodīgo” partijas par „kreisajiem”. Kaut dažas no tām neapšaubāmi ir kreisās (piemēram, sociālisti), citas turpretim savā ekonomiskajā politikā ir daudz liberālākas par „latviskajām” partijām (piemēram, Tautas saskaņas partija). Tomēr „kreiso” birka tām pielipusi, un to plaši tiražē prese un elektroniskie mediji. Tas nozīmē – kaut arī daudzi Latvijas vēlētāji izjūt simpātijas pret kreisu politiku, tomēr daudzi balso par centriskām vai labējām „latviešu” partijām, un te parādās „kreisās domāšanas, labējās balsošanas” mīkla.

Turklāt arī attiecībā uz etniskajiem jautājumiem kreisie nonākuši līdz patiesai dilemmai. No modernas Eiropas sociāldemokrātu partijas būtu jāsagaida, ka tā aizstāv minoritāšu tiesības. Tomēr tādējādi kreisie vai centriskie politiķi tiktu izstumti no „latviešu” partiju vidus. Neapšaubāmi, par to būtu jāsamaksā ar vēlētāju balsu zudumu – aptaujas skaidri liecina, ka latvieši balso par partijām, ko uztver kā „latviskas”, turpretim krievi balso par tām, kas atbalsta viņu intereses.[5] Etniskās šķelšanās nozīme saglabājas arī pēc iestāšanās ES un NATO, ko apliecina ievērību guvušās demonstrācijas pret izglītības reformu un aizvien saspringtās attiecības ar Krieviju.


Sadrumstalots balsojums

Otrkārt, kreisā spārna politiskais spektrs ir diezgan fragmentēts. Līdzās LSDSP, kreisajā flangā konkurē un to sašķeļ mazākas partijas, piemēram, Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija, Darba partija un Sociāldemokrātu savienība. Nav viegli kreiso balsis apvienot ap LSDSP, jo pati šī partija ir ļoti sašķelta. Tās vadības vēlēšanās šā gada aprīlī Juris Bojārs tikai ar 186 balsīm pret 167 pārspēja Daini Īvānu. Turklāt kreisajam spārnam nav harismātiska līdera, kurš spētu kustību apvienot un piesaistīt tai jaunus vēlētājus.


Ar ko tad šie labāki?

Treškārt, kreisajiem neko labu nav nesusi četrus gadus ilgusī LSDSP vadība Rīgas domē no 2001. līdz 2005.gadam. Drīzāk gan tai pielipa netīrības, korupcijas un draugu būšanas iespaids. Tā rezultātā LSDSP izskatās kā jebkura cita Latvijas varas partija un nespēj radīt karojoša mesijas tēlu, kas visās četrās iepriekšējās vēlēšanās nesis panākumus jaunajām vai ārpus Saeimas esošajām partijām.

Sevišķi vainojama ir partijas vadība. Gundars Bojārs, bijušais Rīgas mērs un pašreizējais LSDSP ģenerālsekretārs (kura vienīgā saite ar sociāldemokrātiskajiem ideāliem, šķiet, ir tēvišķa) ir labāk pazīstams ar savām privātās dzīves ārišķībām nekā jebkādu progresīvu sociālo politiku. Viņš nav figūra, kas varētu leģitīmi cīnīties par „strādnieku” interesēm.


Dzirkstele par vāju...

Tas nozīmē, ka atdzimstošajai arodbiedrību aktivitātei var nenākties viegli rast atbilstošu izpausmi kreisajā politikā. Tiešām, LBAS nemaz nav spiesta savu politisko partneru izvēlē aprobežoties tikai ar kreisajām partijām. Galu galā, iepriekšējais LBAS vadītājs Juris Radzēvičs politiskajā arēnā iznāca kopā ar Latvijas Pirmo partiju – tādu rīcībpolitikas un ideoloģijas mistrojumu, kura vietu ideoloģiju skalā nav iespējams definēt. Tas, ka mūsdienu Latvijas partijas tiecas izpatikt visiem vēlētājiem („catch-all” [6]) un pavirši apietas ar ideoloģiju, nozīmē, ka vēlēšanu gaidās visas partijas var izrādīties atsaucīgas arodbiedrību prasībām.

Jebkurā gadījumā, uzskats par arodbiedrību kustības atdzimšanu var izrādīties krietns pārspīlējums. Kaut gan protesta pret nabadzību rīkotāji bija cerējuši piesaistīt līdz pat 14 000 demonstrantu, policija lēš, ka pūlī bijuši tikai 6 000 cilvēku (turklāt daudzi bija pensionāri un studenti, nevis arodbiedrību biedri). Vājš rezultāts organizācijai, kura teicas apvienojam 170 000 biedru. Vēl vairāk, kaut arī pēdējo četru gadu laikā ir strauji pieaugusi uzticēšanās arodbiedrībām, tomēr to cilvēku skaits, kas tām neuzticas, joprojām ir lielāks par to, kas uzticas.[7]

Visu šo iemeslu dēļ jādomā, ka mērens arodbiedrību aktivitāšu pieaugums diezin vai tuvākajā nākotnē pāraugs nozīmīgā kreiso partiju pārstāvībā Saeimā vai organizētā kreisuma kustībā.

____________________

[1] Skat. “Arodbiedrības vadītājs mītiņu Doma laukumā vērtē kā izdevušos”. Delfi, 01.10.2005.

[2] Arī 2004. gadā veiktā sabiedriskās domas aptaujā 20% respondenti starp latviešiem un 16% starp krieviem norādīja, ka ir arodbiedrības biedri. Richard Rose (2005), The New Baltic Barometer VI: A Post-Enlargement Survey. Strathclyde: Centre for the Study of Public Policy.

[3] Piemēram, skatīt LSDSP mājas lapā.

[4]Skat., piemēram, Michael Dauderstadt (2004), “The Eastern Enlargement of Social Democracy?” Osteuropa. 54, May-June 2004.

[5] Baltijas Sociālo Zinātņu Institūts (2003), 8. Saeimas Vēlēšanas.. Atskaite. Rīga: BSZI

[6] Skat. Otto Kircheimer (1966), ‘The Transformation of West European Party Systems’ in Joseph La Palombara and Myron Weiner (eds), Political Parties and Political Development. Princeton: Princeton University Press.

[7] 2001. gadā 22% latviešu un 19% krievu uzticējās arodbiedrībām, bet attiecīgi 60% un 64% neuzticējās. Taču 2004. gadā tām uzticējās jau 30% latviešu un 33% krievu uzticējās arodbiedrībām, tomēr attiecīgi 44% un 40% joprojām neuzticējās. Richard Rose (2001), New Baltic Barometer V: A Pre-enlargement Survey. Strathclyde: Centre for the Study of Public Policy. Richard Rose (2005), The New Baltic Barometer VI: A Post-Enlargement Survey. Strathclyde: Centre for the Study of Public Policy

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

marks 08.11.2005 22:45
Ņemot vērā vispārējo finansu trīkumu dažādu sabiedriska rakstura ideju realizācijai jādomā , ka roze uzplauks tādā krāsā, kādā būs tās finansējums. Nav jālolo ilūzijas par rozes krāsu vadoties no publiski paustās idejas, bet gan tīri merkantīliem, apmaksātiem krāsu toņiem. Nenoliedzami, ka šeit ir iespēja tērēt Latvijas budžeta daļu, kura presē netiek skaļi komentēta, tomēr skaidrs, ka tiks tētrēta cita nauda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


maru 31.10.2005 06:57
God. Autor!

Kāpēc neatbildt? Vai šai diskusijai nemaz nesekojat? Tad kamdēļ te publicējaties?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maru 26.10.2005 02:20
Vairāki jautājumi autoram:

1. Kāpēc tāds uztraukums, ka it kā mūsu politiskajā spektrā pietrūktu kreisuma? Manuprāt, ir taču skaidrs, ka laba daļa pat tā saukto labējo partiju ir patiesībā "savā sirdī" -- un tātad arī rīcībā! --kreisas: sākot jau ar "Latvijas ceļu", kurš ļoti centīgi maskējās par labēju, un dziļākajā būtībā tikpat kreisa ir arī LPP, nemaz nerunājot par TSP u.c. prokrieviskajām. Tāpat arī TP daudzkārt uzvedas kā kreiss veidojums, kaut vai attiecību veidošanā ar partneriem... Autora ilgas pēc kreiso spēku uzplaukuma var būt saprotamas, tomēr jāšaubās, vai tas atnestu labākus laikus viņa tautai...

2. Kāpēc arodbiedrību kustībai obligāti jāsaistās ar sociāldemokrātiju? Un kāpēc autors nevēlas atzīt, ka arodbiedrības patiesi ir sākušas aktivizēties? Tas taču katram redzams tikpat skaidri, kā tas, ka šī aktivizēšanās patiesi notiek bez kreiso partiju vadības. Vai tas kas "slikts", autoraprāt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 19.10.2005 21:27
Jā, raksts ir interesants un visā visumā arī izdarītie secinājumi, manuprāt ir pareizi. Vienīgi autors, iespējams, ir centies saskatīt to, kas iespējams, nebūs nekad. Proti, tā ir vēlēšanās saistīt arodbiedrību aktivitāti ar kreisajām partijām. Autors lieliski zina, ka arī citur Rietumeiropā mazinās biedru skaits gan partijās, gan arī arodbiedrībās. Ļoti bieži tiek runāts par to, ka Latvijas jāsasniedz Rietumu līmenis un "jāiet Rietumu pēdās", bet, manuprāt, ir tendences, kur Latvija ir priekšā Rietumiem un partiju sistēma varētu būt tā joma. (Līdzīgi kā pašreizējā Latvijas pensiju sistēma, kas nav daudzviet Eiropā). Protams, tas nenozīmē, ka nākotnē nebūs Rietumos kreisās partijas, bet gan tas, ka palielināsies nestabilitāte partiju sistēmā, radīsies jaunas partijas un saites starp partijām un arodbiedrībām nebūs tik ciešas. Arī Vācijā abas lielās partijas pēdējas vēlēšanās saņēma neredzēti zemus rādītājus un būtu mazliet citāda vēlēšanu sistēma, atspoguļotos arī vietu skaitā.Latvijas "īpatnība" protams, ir etniskais balsojums un no tā izrietošie priekšstati. Ar interesi raugos uz "Latvijas labējiem", kuri ir pārsvarā krievvalodīgie, bet nāk ar labējiem saukļiem. Domāju, ka daudziem krievvalodīgajiem tie varētu likties pievilcīgi, jo daudzi krievi strādā privātajā sektorā un nevēlas pārāk lielu valsts iejaukšanos. Ja šī partija iekļūs Saeimā, interesanti kādus argumentus latviešu partijas meklēs, lai neapvienotos ar šo partiju koalīcijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 19.10.2005 18:30
Kuzmina kungs, kā tad būs ar to Satversmes normu, Latvijas likumu vai Latvijai saistošu starptautisko tiesību dokumentu, kas uzliek Latvijas valstij par pienākumu uzņemt pilsonībā kandidātu, kas atbilst formālajiem naturalizācijas kritērijiem? :)
http://www.politika.lv/board.php?id=100523&lang=lv&t=item&i=...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 19.10.2005 12:30
Nav skaidrs, kāpēc TSP piederot pie tām partijām, kuru "savā ekonomiskajā politikā ir daudz liberālākas par „latviskajām” partijām", tas pats attiecināms uz PCTVL. Skatoties kaut vai šo partiju mājaslapas un runas Saeimā, acīs krīt tieši kreisās prioritātes ekonomiski sociālajā politikā.

Žēl, ka nav analizētas arī acīmredzami kreisās LSP perspektīvas (Par "Dzimteni" nerunāju, jo tajā "sociāldemokrātus" vada miljonārs Žuravļovs, un līdz ar tiem darbojas labējās Krievu partija un konserators M.Lujāns) - Rubika panākumi šogad liek domāt, ka tai var būt nākotne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 19.10.2005 11:09
Jā, labs raksts. Mūsdienu Latvijā asociācija kreiss=krievisks ir ļoti stipri nocietinājusies. Līdz ar to arī izveidojies priekšstats, ka labējs=latvisks. Abi, protams, ir aplami un muļķīgi. Bet līdz ar to veidojas pamatīgas problēmas. Tā, piemēram, Latvijā faktiski nepastāv kreisā inteliģence. Domāju, ka tas nav vienkārši tāpēc, ka intelektuāļiem un izglītotiem cilvēkiem nebūtu skaidri labējo ideālu trūkumi. Problēma ir tā, ka šiem cilvēkiem faktiski nav valodas, kurā runāt tā, lai vienlaikus tie varētu gan pozitīvi identificēties ar Latviju, gan oponēt neoliberālisma pārsvaram. Patlaban diemžēl notiek tieši tā, ka publiskajā telpā no vienas puses pastāv ļoti spēcīga labējo ideju dominance, bet tai pretī it kā ir tikai prokrieviskās aktivitātes. Šis pretnostatījums jau pats par sevi ir absurds. Neoliberālisma ideoloģija tiek veiksmīgi pakārtota aktīvu indivīdu personīgajām vajadzībām, tādā veidā izmantojot valsti un pašiem bagātinoties. Piemēram, doma par vispārējās privatizācijas absolūtu pozitīvo efektu vispār nopietni netiek debatēta vai apstrīdēta. Tā ir tik spēcīga, ka nav tik pat kā neviens, kas uzdrošinātos kaut ko iebilst. Tai pat laikā neoliberālisma idejas ne pasaulē, ne Latvijā neved pie vispārējas labklājības pieauguma. Daudziem Latvijā tas ir redzams, bet nav valodas, kurā savas bažas argumentēt. Cita starpā šāda plaisa starp dominējošo ideoloģiju un dzīves pieredzi arī noved pie uzskatiem par ļoti augsto korupcijas līmeni. Bet tas ir nekas vairāk, kā kreisi domājošo cilvēku kritika par neoliberālajiem ideāliem, kas izteikta vienīgajā viņiem zināmajā valodā, t.i., domā par korupciju

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Intereses es

Latvijas intereses Eiropas Savienībā 2014/1 28 Autors:Redaktori: Daunis Auers, Andris Gobiņš, Mindaugas Jurkynas, Anna Marija Legloaneka, Žaneta Ozoliņa, Fabricio Tasinari, Bens Tonra

Lv intereses

Latvijas intereses Eiropas Savienībā 2013/3 2 Autors:Redaktori: Žaneta Ozoliņa, Artjoms Konohovs, Daunis Auers, Andris Gobiņš, Māris Graudiņš, Guna Japiņa, Mindaugs Jurkins, Anna Marija Legloaneka, Imants Lieģis, Fabricio Tasinari, Bens Tonra

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas intereses Eiropas Savienībā 0 Autors:red. Māris Graudiņš, Daunis Auers, Andris Gobiņš, Guna Japiņa, Imants Lieģis, Žaneta Ozoliņa

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Eiropas nākotne 2 Autors:Žaneta Ozoliņa (red.), Daunis Auers, Dzintra Bungs, Ivars Ījabs, Andrejs Jakobsons, Ivars Indāns, Kristīne Krūma, Atis Lejiņš, Gatis Pelnēns, Gatis Puriņš, Iveta Reinholde, Toms Rostoks, Inga Ulnicāne