Raksts

Vai reformai pietiks ar ielāpiem?


Datums:
12. decembris, 2001


Autori

Dace Namsone


Foto: AFI

Sākot sociālo zinību mācīšanu visā pamatskolas posmā, tieši skolotāju tālākizglītība izšķirs reformas likteni. Skolotāju kvalifikācija sociālajās zinībās līdzinās vecam mētelim - padomju laika izglītībai pievieno pa nelielam kursu ielāpam.

Mainoties sabiedrībai, mainās arī izglītības mērķi un tās prioritātes. Kā sagatavot patreizējo pamatskolēnu dzīvei nākotnes sabiedrībā, ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz kuru meklē atbildi izglītības satura veidotāji. Skolēnam ir svarīgi ne tikai gūt zināšanas par sabiedrību un tajā notiekošajiem procesiem, bet īpaši tiek akcentēts, ka skolēns mācās sadarboties, strādāt komandā, formulēt un aizstāvēt savu viedokli, diskutēt un apgūst citas sociālās prasmes.

Deviņdesmito gadu otrajā pusē pamatizglītības programmās tika ieviesti vairāki jauni sociālo zinību priekšmeti – vispirms civilzinības 9. klasē, tad ievads ekonomikā 8. klasē, ētika 9. klasē. Jaunās sabiedrības zinības atnāca ne tikai ar jaunu saturu, tās sev līdzi atnesa arī citu izpratni par to, kā būtu jāmāca sabiedrības zinības – lielākoties tieši caur šiem priekšmetiem mūsu skolās sāka ienākt interaktīvās mācību metodes.

Pamatizglītības reformas rezultātā tiek plānots ar 2004. gadu uzsākt sociālo zinību mācīšanu visā pamatskolas posmā no 1. līdz 9.klasei. Pamatizglītības reforma paredz pāreju no liela daudzuma informācijas uz prasmēm darboties ar to, praktisku orientāciju, satura integrāciju. Jaunās reformas kontekstā īpaši pieaugs tieši sociālo zinību loma, tām kļūstot par veselu valsts pamatizglītības standarta jomu “Es un sabiedrība”. Jau ir izstrādāti sociālo zinību standartu un paraugprogrammu projekti, taču viena no ābeces patiesībām izglītībā vēsta, ka tikai tad, ja katrs skolotājs būs ieinteresēts iesaistīties reformas īstenošanā, un to izpratīs un atbalstīs skolas administrācija, tā būs dzīvotspējīga.

Sociālās zinības tiek plānots ieviest visā pamatskolas posmā kā vienotu kursu no 1. līdz 9.klasei, kas ievērojami palielinās to skolotāju skaitu, kuri mācīs šīs zinības skolēniem. Patlaban civilzinības, ekonomiku, ētiku ne reti māca skolotāji bez atbilstošas bāzes izglītības, kuriem nekādā veidā nav bijusi jāapliecina sava profesionālā sagatavotība mācīt sabiedrības zinības atbilstoši mūsdienīgas izglītības mērķiem un sabiedrības vajadzībām. Sorosa fonds – Latvija 2000. gada pavasarī veica pētījumu, aptaujājot 695 sociālo zinību (civilzinību, ekonomikas, ētikas) skolotājus pamatskolā, kurā tika konstatēts, ka lielākajai daļai šo skolotāju ir augstākā izglītība (92,8%), kas ir iegūta vēstures specialitātē (43,2%) un sabiedrības zinātnēs (18,1%) lielākoties vēl padomju periodā. Lieki piebilst, ka padomju periodā iegūtā izglītība sabiedrības zinātnēs (sabiedrības mācībā), kas iegūta arī dažādās tagad citvalstu (bij. PSRS) augstskolās, daudziem no skolotājiem ir problēma pati par sevi un diez vai atbilst mūsu šodienas priekšstatiem un vajadzībām sabiedrības zinību mācīšanā.

Kāda ir situācija šobrīd? Skolotāja kvalifikāciju sociālo zinību jomā (vēsturē, civilzinībās, ekonomikā, ētikā) var iegūt galvenokārt reģionālajās augstskolās- Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Rēzeknes augstskolā, daļēji RPIVA un Latvijas Universitātē. Iepazīstoties ar piedāvāto studiju programmu saturu, redzams, ka augstskolas iet nopakaļ izmaiņām vispārējā izglītībā un piedāvātās studiju programmas veidotas nevis kā konceptuāla sociālo zinību skolotājam nepieciešama izglītība, bet kā vecs apģērbs ar daudziem ielāpiem, pievienojot pa nelielam kursam, vispirms civilzinības, tad ekonomiku un ētiku, pie jau esošā vēsturnieka “mēteļa” (studiju programmas), kolīdz skolas mācību saturā tika iekļauti atbilstošie mācību priekšmeti.

SFL pētījumā iegūtie dati vēlreiz apstiprina nepieciešamību skolotāju sagatavošanas un tālākizglītības darbu veidot tā, lai galvenā uzmanība būtu pievērsta tieši skolotāja profesionālajai sagatavotībai pilnveidot mācību procesa kvalitāti. Ieviešot sociālās zinības visā pamatskolas posmā no 1. līdz 9. klasei, tieši skolotāju tālākizglītība kļūs par izšķirošo priekšnoteikumu, vai pamatizglītības reforma sociālo zinību jomā tiks īstenota. Pagaidām esošajam piedāvājumam tālākizglītības jomā ne reti ir gadījuma raksturs, to nosaka dažādi subjektīvi faktori, kas ne vienmēr atbilst skolotāju profesionālajām vajadzībām. Pastāv liela bīstamība, ka šāda situācija var atkārtoties, uzsākot īstenot jauno pamatizglītības reformu.

Sorosa fonda – Latvija projekta “Cilvēks sabiedrībā” ietvaros tiek sekmēta kvalitatīvi jaunu studiju programmu izveide sociālajās zinībās. Ir izveidots sociālo zinību atbalsta skolu tīkls, kas sadarbībā ar reģionālajām augstskolām tuvākā nākotnē varētu kļūt par atbalsta punktu tālākizglītības sistēmas veiksmīgai darbībai sociālajās zinībās.


Programma sociālo pedagogu un sociālo darbinieku sagatavošanai


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!