Foto: E. Rudzītis © AFI
Publiskā diskusija par rasisma aktualitāti Latvijā rada iespaidu, ka dalībnieki sadalījušies divās frontēs - vieni rasismu uztver kā vēlamu parādību un nācijas saglabāšanas iespēju, otri kā diskrimināciju un problēmu, ar ko jācīnās.
Aizvadītajā nedēļā ANO namā, Rīgā, norisinājās „Eiropas nedēļas pret rasismu” ietvaros organizētā diskusija, kuras mērķis bija noskaidrot, vai rasisms Latvijā ir aktuāla problēma?[1]
Atskatoties uz šo pirmo publisko diskusiju, kurā tika apskatīts rasu savstarpējo attiecību jautājums Latvijā, ir jāsaka – bija interesanti un saistoši dzirdēt cilvēku dažādās interpretācijas par rasisma tēmu. Diskusijas saturs radīja iespaidu, ka tās dalībnieki ir sadalījušies divās frontēs, kas stāv vienas upes divas malās. Kas vienam, skatoties uz tās plūdumu, liekas pareizais virziens, otram – pretstraume. Proti, vieni uztvēra rasismu kā vēlamu un atbalstāmu parādību, otri savukārt to saskatīja kā problēmu, ar ko jācīnās. Līdz ar to jautājums, vai rasisms Latvijā ir aktuāla problēma, patiesībā nav atbildams līdz brīdim, kad cilvēkiem neizveidojas vienota izpratne par šī jēdziena nozīmi.
Rasisma interpretācijas
Vēršot uzmanību uz skaidrojumiem, nacionālistiski noskaņotie diskusijas dalībnieki rasismu saredz kā lojālu attieksmi pret valsti. Dalībnieki, kas iestājās par vienādām cilvēku tiesībām Latvijā, neatkarīgi no to etniskās izcelsmes vai ādas krāsas, atzīst rasismu par diskrimināciju, kad savstarpējās attiecībās kāds tiek nostādīts augstāk par otru. Vēsturē ir atrodamas nenoliedzamas liecības par rasisma, nacisma, fašisma izraisītajām sekām. Arī ļoti nesenā pagātnē rasisms pierāda savu nesaudzīgo dabu, kā piemēru var minēt patiesi skumju atgadījumu Norvēģijā, kad 2001.gada janvārī rasistisku motīvu dēļ tika nogalināts 15 gadus vecs melnādainais jaunietis[2]. Arī tepat Latvijā parādās pirmie rasu un nāciju neiecietības izraisīti konflikti – melnādains iebraucējs tiek piekauts ādas krāsas dēļ[3]. Vai savas nācijas „saglabāšanas” ieceres vārdā būtu jāatbalsta rasistiskas pārliecības stiprināšana un tās izpausmes, kas ar laiku var izraisīt neprognozējamas sekas?
Diskusijas laikā dalībnieku vidū tika izteikti divi risinājuma veidi. Viens – panākt to, lai visi ieceļotāji atgriežas tajās valstīs, no kurienes nākuši, un, apturot migrāciju pasaulē, tiek izslēgta iespēja rasu un tautu konfliktiem. (Te gan likumsakarīgi būtu vaicāt, kura būs tā valsts, uz kuru dosies čigānu tautības cilvēki!?) Otrs – ņemot vērā esošos apstākļus, paturot cilvēku iespējas ceļot, pārvietoties pasaules telpā, jāizglīto Latvijā dzīvojošās etniskās kopienas un jāveicina savstarpējas iecietības stiprināšanās sabiedrībā.
Rasisms – nācijas saglabāšanas iespēja?
Ņemot vērā Latvijas vēsturisko attīstību, tautu sajaukšanos, kuras rezultātā arī radās tas, kas mūsdienās tiek dēvēts par latvieti, augstākminētais nacionālisms, vēršoties pret citu etnisko grupu atrašanos Latvijā, nonāk pretrunās ar sevi. Tiek noliegta mūsu pašu izcelsme. Dažu indivīdu vēlme atriebt vēsturisko attīstības gaitu, iznīdējot visas liecības par to, kas ir noticis un kas notiek, vienā brīdī atdursies pret reālajiem apstākļiem – būs jāatzīst, ka ikviens cilvēks, kurš dzīvo Latvijā neatkarīgi no etniskās izcelsmes vai rases piederības, ir mūsu sabiedrības (vēstures) daļa, kuru izskaužot nāksies cīnīties ar sekām, kā aizpildīt šo radušos tukšumu.
Mudinot būt reālistiem, ir jāņem vērā visai skaudrie fakti, kas atspoguļoti Eurostat pētījumos par paredzamo demogrāfijas situāciju Eiropā uz 2020.gadu, proti, ka cilvēku īpatsvars vecumā no 65 – 90 gadiem varētu pieaugt no 16% līdz 21% uz jaunatnes īpatsvara samazināšanās fona (no 12,4% 2000.gadā līdz 11%)[4]. Nav jābūt tautsaimniecības ekspertam, lai saprastu, ka turpmāka Eiropas eksistence, konkurētspēja un labklājība balstīsies uz jaunu cilvēkresursu pieplūdumu. Latvijas situācijā, kur dzimstības rādītāji ir vispār zem jebkādiem tautas pašsaglabāšanās iespēju rādītājiem, būtu svarīgi apzināties imigrāciju kā vienu no nākotnē iespējamajiem nācijas atjaunošanas elementiem. Līdz ar to latvietība iegūtu citu nozīmi, atšķirīgu no tās, kāda tā ir bijusi līdz šim. Būtu jāatzīst fakts, ka Latvijā pastāv multikulturāla sabiedrība, līdz ar to tiktu noņemta šur tur sabiedrībā valdošā spriedze, kas radusies attiecībās starp Latvijas etniskajām kopienām. Svarīga ir cilvēka pašidentificēšanās ar Latviju, apziņa, ka esi piederīgs šai nācijai neatkarīgi no fiziskajiem parametriem. Manuprāt, galvenais ir vēlme iekļauties šai sabiedrībā, patriotiska nostāja un cieņa pret vietējiem likumiem.
Rasisma un neiecietības cēloņi
Lielā daļā Latvijas sabiedrības mājo izteikta agresija, kas rodas, nespējot dažkārt dzīvē īstenot to, ko indivīds ir iecerējis. Šīs varētu būt cilvēka iekšējās negācijas, kas, laužoties uz āru, veido pamatu rasistiskām izpausmēm un savstarpējai neiecietībai. Cilvēku klasificēšana pēc ādas krāsas, etniskās piederības vai seksuālās orientācijas, ir klaja cilvēciskās vērtības nonivelēšana. Vadoties no šāda skatījuma, arī latvietis, kurš neatbilst atsevišķu mūsu sabiedrības locekļu interpretācijai par to, kas ir labs un kas ir slikts, acīmredzot zaudē savu vērtību. Neapmierinātība ar sevi, pašapziņas trūkums tiek kompensēti ar “gandarījumu” brīdī, kad cilvēks liek sajusties kādam citam mazvērtīgam.
Rasisms nepastāv tikai rasu un nāciju starpā, teiciens – latvietis latvietim latvietis” – ir spilgts apliecinājums Latvijā pastāvošajam savstarpējās cieņas un iecietības trūkumam. Ir jācenšas panākt, lai sabiedrība nebūtu birža, kurā tiek noteikta kādas konkrētas rases vai nācijas vērtība, un lai iecietības jēdziens nebūtu mūsu sabiedrībā tāls un svešs.
_____________________________
[1] Plašāku informāciju par „Eiropas nedēļu pret rasismu” meklējiet Latvijas Jaunatnes padomes birojā vai mājas lapā www.ljp.lv
[2] http://www.sos-rasisme.no/arkiv/nyheter/sak/benjamin/index.php
[4] Eurostat, Demographic Statistics, 1999
Andrejs Judins "Slikts joks vai noziegums?"
Crosspoint (antirasisma saišu saraksts)
Diskusija “Vai rasisms Latvijā ir aktuāla problēma?”
Eiropas Padomes Eiropas Komisijaa pret rasismu un neiecietību
European-wide Action Week Against Racism
Gunita Nagle "Vai Latvijā ir rasisms?", Diena, 15.03.2003