Atslēgvārdi:

Vai pietiek ar dažām atvērtām durvīm? 0

Latvijā varbūt nav pierasts iedzīvotāju iesaistīšanos uztvert kā palīgu pašvaldību darbam – nevis kā iespēju atnākt, uzzināt un pēc tam iespējami skaļāk apsūdzēt, bet gan kā plaši izmantojamu atbalstu.

Iesaki citiem:

Šā gada sākumā izdarītie grozījumi likumā “Par pašvaldībām” paredz, ka atklātas kļuvušas pašvaldību komiteju sēdes, kur notiek lemšanas darbs pirms dažādu jautājumu izskatīšanas domes vai padomes sēdēs. Ļaujot sēdēs piedalīties ne tikai deputātiem un atsevišķiem ziņotājiem, bet jebkuram interesentam, šie grozījumi iecerēti kā solis pretī pašvaldības darba caurskatāmības veicināšanai un pašvaldības tuvināšanai sabiedrībai.

Ja ar šo lēmumu būtu pārvarēts pēdējais šķērslis ilgi kāpinātas intereses apmierināšanai, tad vismaz lielajās pašvaldībās varētu piepildīties šur tur izskanējušās bažas, ka iedzīvotājiem aktuālu jautājumu lemšana būs jārīko stadionos – tik lieli pūļi nu traukšoties uz pašvaldību klausīties un izteikties. Tomēr pagaidām vismaz publiski nekur šo bažu pamatotība nav apstiprināta, jo iedzīvotāju bari uz pašvaldībām nesteidzas. Sabiedrība Latvijā nav pieradusi piedalīties pašvaldību darbā, un diezgan pamatoti var teikt, ka attiecības starp pašvaldību un tās iedzīvotājiem ir sliktas vai pat - nekādas[1].

Pieminētie grozījumi likumā, neapšaubāmi, pirmajā acu uzmetienā liek tos saistīt ar sabiedrības līdzdalības jēdzienu, kas Latvijā atrodams dažādos deklaratīvos dokumentos (piemēram, “Valsts pārvaldes reformas stratēģijā no 2001. līdz 2006. gadam”) kā viens no labas publiskās pārvaldes principiem. Pateicoties progresīvu ideju sekotājiem, dažās pašvaldībās to mēģināts realizēt arī praktiski (piemēram, ar Baltijas – Amerikas partnerattiecību programmas atbalstu organizētie iedzīvotāju forumi Lielvārdē un Talsos 2002. gadā). Vienkāršoti skaidrojot, sabiedrības līdzdalība vietējās pašvaldībās ir dialogs starp iedzīvotājiem un vietējo pašvaldību, nodrošinot savstarpēju informācijas un viedokļu apmaiņu, nevis to plūsmu tikai vienā virzienā, turklāt bieži vien – stipri ierobežotos apmēros.

Nenoliedzami, iespēja iedzīvotājiem piedalīties komiteju sēdēs ir viens no līdzdarbošanās veidiem. Taču citu valstu pieredzē vēl bez šīs iespējas jau sen tiek izmantots daudz plašāks sabiedrības līdzdalības formu klāsts. Pie mums tās pārsvarā ir bijušas sabiedriskās apspriešanas, kas patiesībā bieži vien nozīmē kāda projekta autoru ašu atskaitīšanos un mutīgāko iedzīvotāju parunāšanos, bet citviet (piemēram, ASV, Lielbritānijā) atbilstoši katra gadījuma vajadzībām sekmīgi darbojas arī viedokļu aptaujas, vietējie pašvaldību referendumi, fokusgrupas, forumi u.c..

Papētot, kā šīs pašvaldības nonākušas līdz tik aktīvai sadarbībai ar iedzīvotājiem, atklājas, ka tās daudz strādājušas, lai attieksme vispirms mainītos tās deputātu un darbinieku lokā un lai iedzīvotāji vispār uzzinātu par pašvaldības vēlmi sākt jaunu un atšķirīgu darba cēlienu, tiem saprotamos veidos izskaidrojot, kā tas notiks. Ne mazums laika veltīts arī meklējot iespējas, kā līdzdalību no skaisti uzdrukātiem postulātiem novest līdz aktīvai rīcībai, veidojot plašu sadarbības un atbalsta partneru loku.

Taču, lai kaut ko darītu, vispirms jābūt stimulam, jāzina, kādas priekšrocības rodas pašvaldībām, kas iesaista sabiedrību savu lēmumu pieņemšanā. Te varētu noderēt citu valstu pieredze. Piemēram, Lielbritānijas valdība norāda, ka līdz ar iedzīvotāju iesaistīšanos:

  • palielinās vietējo iedzīvotāju palīdzība problēmu risināšanā;

  • tiek radīta sadarbība un uzticēšanās starp pašvaldību un iedzīvotājiem;

  • pieaug iedzīvotāju atbildības sajūta jautājumos, kuru lemšanā viņi paši piedalījušies[2].




Varbūt mums nepierasti, taču - iedzīvotāju iesaistīšanās netiek uztverta kā traucēklis pašvaldības darbam – nevis kā iespēja atnākt, uzzināt un pēc tam iespējami skaļāk apsūdzēt, bet gan kā plaši izmantojams atbalsts.

Savukārt ASV Vietējo pašvaldību organizācijas apkopotā pieredze liecina, ka ar sabiedrības līdzdalību:

  • tiek nodrošināta labu plānu paliekamība un stabilitāte;

  • samazinās strīdi pašvaldības padomēs un komitejās, un savlaicīga sabiedrības iesaistīšana nodrošina iedzīvotāju labāku izpratni par lēmumiem un apmierinātību ar tiem;

  • paātrinās attīstības process un samazinās labu projektu izmaksas, jo iedzīvotāju pretestība nozīmē papildu izmaksas gan pilsētai, gan projekta izstrādātājam;

  • palielinās plānošanas kvalitāte, jo ne jau tikai profesionāļiem var būt labas idejas;

  • tiek veicināta vispārējā kopienas izjūta un uzticēšanās pašvaldībai[3].




Vietējo pašvaldību darbam jābūt vērstam uz tās iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu, tāpēc sabiedrības līdzdalības shēma būtībā ir vienkārša – pašvaldībai ir jāuzzina savu iedzīvotāju viedoklis par labāko mērķi un tā sasniegšanas ceļiem, un tad šis iegūtais viedoklis jāņem vērā. Tādējādi pašvaldības darbs vairs nebūs atrauts no reālās dzīves, kad lēmumus pieņēma tikai kabinetos sēdošie.

Lai par sabiedrības līdzdalību Latvijā varētu runāt kā par regulāru ikdienas aktivitāti, aiz šobrīd paveiktā ir jābūt tālākam solim – šim procesam pašvaldībās jākļūst par politiski atzītu neatņemamu kopējā darba sastāvdaļu. Taču svarīgi ievērot kādu sakarību - sabiedrības iesaistīšanai jānotiek pēc katras pašvaldības brīvas gribas, nevis ar jauna likuma uzliktu obligātu pienākumu. Pienākumu bieži vien pilda formāli un negribīgi, bet patika par darbu rodas, kad ir vēlēšanās to darīt. Protams, brīvajai gribai te jāsaistās nevis ar reitingu paaugstināšanu kā pašmērķi, bet gan iedzīvotāju interešu ievērošanu. Un kaut arī primāri tā ir katras pašvaldības izvēle, nākotnē daļa atbalsta jāsaņem arī no valsts pārvaldes augstākā līmeņa – popularizējot sabiedrības līdzdalību, iepazīstinot pašvaldības ar pozitīviem precedentiem un sniedzot metodisko palīdzību.
_________________________

[1] Pilotpētījums “Sabiedrības attieksme pret līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā vietējās pašvaldībās Latvijā” (2002).

[2] Guidance on Enhancing Public Participation in Local Government. – London: UK Department of the Environment, Transport and the Regions, 1998. -
http://www.local-regions.odpm.gov.uk/epplg/

[3] Local Government Commission. People and Community: Public Participation. – http://www.lgc.org/people/public.html


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733