Vai pašvaldības rīkojas kvalitatīvāk un tiesiskāk?

Iedzīvotāji daudz aktīvāk vēršas tiesā, lai aizstāvētu savas ar likumu aizsargātās tiesības, savukārt pašvaldības, kaut arī ir uzlabojušas savu darbu, tomēr pietiekami bieži pieļauj kļūdas un nepilnības savos lēmumos un nu ir kļuvušas par “līderēm” saņemto pieteikumu statistikā.

Iesaki citiem:

Pašvaldību izdotus administratīvus aktus vai prettiesisku rīcību iedzīvotāji ļoti bieži pārsūdz Administratīvajā tiesā, un šogad tieši pašvaldības kļuvušas par biežāk apstrīdētajām pārvaldes iestādēm[1]. Analizējot tiesu nolēmumus, var atklāt pašvaldību tipiskākās kļūdas, un līdz ar to šie spriedumi ir labs resurss, lai pašvaldību iestāžu darbu straujāk uzlabotu.

Ir pagājis aptuveni pusotrs gads kopš spēkā ir Administratīvā procesa likums, un Administratīvās tiesas šajā laikā ir pieņēmušas vairākus simtus nolēmumu, kas ne tikai raksturo valsts pārvaldes iestāžu darbu, bet arī palīdz veidot vienotu tiesību normu izpratni. Ņemot vērā to, ka par prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību valstij vai pašvaldībai var nākties maksāt zaudējumu atlīdzību vai morālo kaitējumu, būtu svarīgi uzlabot pastāvošo praksi, tāpēc ir svarīgi apkopot un analizēt tiesu nolēmumos paustās atziņas vai tiesību normu interpretācijas. Ar šādu mērķi Sabiedriskās politikas centrs “Providus” ir uzsācis un rudenī plāno pabeigt pētījumu, kura ietvaros analizē administratīvo tiesu nolēmumus, kur atbildētājs ir pašvaldība vai pašvaldību iestāde. Analizēti tiks visu instanču pieņemtie spriedumi, kur atbildētājs ir pašvaldība un kuri pieņemti gada laikā kopš spēkā ir Administratīvā procesa likums.

Visbiežāk tiek pārsūdzēti to pašvaldību lēmumi vai faktiskā rīcība, kuras atrodas vistuvāk Administratīvajām tiesām, tātad Rīgai. No 195 analizētajiem rajona tiesas spriedumiem 79 gadījumos atbildētājs bija Rīgas pašvaldība, tai seko Jūrmala, Baloži, Salaspils un Jelgava. Tikai retos gadījumos atbildētājs tiesā ir no Latgales reģiona vai attālākiem Kurzemes rajoniem, kaut arī maz ticams, ka šajās pašvaldībās retāk tiktu pieņemti prettiesiski lēmumi.

Iedzīvotāji visbiežāk ir nepamierināti ar domes/padomes pieņemtiem lēmumiem vai veikto faktisko rīcību (100 gadījumi no 195 spriedumiem), kas liecina ne tikai par lēmumu pieņēmēju – deputātu - nekvalitatīvo darbu, bet arī par pašvaldību darbinieku vājām zināšanām. Tad seko administratīvās komisijas lēmumi un pašvaldības policijas uzliktie administratīvie sodi.

Savukārt visaktuālākās tēmas, kuru sakarā iedzīvotāji vēršas tiesā ir sekojošās – administratīvie sodi (51 gadījums no 195 spriedumiem), īpašumu jautājumi (piem., par dzīvokļa nepiešķiršanu) un lietas, kas saistās ar nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu vai uzlikšanu.

Analizējot pašvaldības lēmumu kvalitāti, jāsecina, ka tā ir uzlabojusies aizvadītā gada laikā – tas tieši atspoguļojas arī tiesu spriedumu analīzē. Piemēram, 2004.gada vasarā administratīvās tiesas nolēmumos kā galvenās kļūdas nereti ir tikai Administratīvā procesa likuma normu klaja nezināšana no lēmumu pieņēmēju vai sagatavotāju puses, savukārt gada beigās tiesas jau analizē pašvaldību izdarītos vai līdz galam neizdarītos lietderības apsvērumus, kuri parādās lēmumā vai kuriem vajadzēja parādīties administratīvajā aktā.

Visbiežāk administratīvā rajona tiesa ir atcēlusi administratīvo aktu pilnībā un tikai nedaudzos gadījumos atcēlusi to daļā. Interesants ir fakts, ka 8 gadījumos tiesa ir grozījusi administratīvā akta saturu. Visi šie lēmumi ir saistīti ar administratīvā soda uzlikšanu, un sods vienmēr ir samazināts. Lēmumi, ar kuriem uzlikti administratīvie sodi, nereti nav argumentēti vai nav pietiekami pamatoti (it sevišķi gadījumos, ja iestādei bija iespēja izvēlēties soda apmēru), tādejādi iedzīvotājam pastāv iespēja tos pārsūdzēt.

Skatoties uz procesuālām kļūdām, jāsecina, ka pašvaldības vai to iestādes turpina pieņemt administratīvos aktus, pārkāpjot noteiktos termiņus. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, lēmums jāpieņem viena mēneša laikā, ja lieta ierosināta uz iesnieguma pamata. Taču pastāv daudz normatīvo aktu, kur lēmumu pieņemšanas termiņš ir daudz īsāks[2], bet pašvaldības to neievēro un nepieņem arī lēmumu par termiņa pagarinājumu. Bieži sastopama kļūda ir arī personas viedokļa neuzklausīšana, kuras rezultātā pašvaldības izdotais administratīvais akts ir pārsūdzēts. Saskaņā ar Eiropas Padomes rezolūciju “Par indivīda tiesību aizsardzību administratīvo aktu pieņemšanā”[3] ikvienam administratīvā akta adresātam ir tiesības izteikt savu viedokli vai argumentus, lai lietas iznākums būtu maksimāli izvērtēts un pareizs. Šī principa neievērošana rada problēmas pašvaldībai, jo tā tieši ietekmē lēmuma saturu un padara to pārsūdzamu.

Nereti pašvaldības savos lēmumos nepareizi piemēro tiesību normas. Piemēram, pie dzīves vietas deklarēšanas tulkojot terminu “laulība” paplašināti un ietverot tajā arī civillaulību[4], vai lēmumā par telpu īres līguma laušanu piemērojot nevis likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normas, bet gan domes priekšsēdētāja rīkojumu. Tiesas spriedums šādos gadījumos parasti ir par labu iedzīvotājam, nevis pašvaldībai.

Galvenais secinājums no šobrīd veiktās analīzes – iedzīvotāji daudz aktīvāk vēršas tiesā, lai aizstāvētu savas ar likumu aizsargātās tiesības, savukārt pašvaldības, kaut arī ir uzlabojušas savu darbu, tomēr pietiekami bieži pieļauj kļūdas un nepilnības savos lēmumos. Tiesu nolēmumu detalizētāka analīze ļaus iestādēm labāk izvērtēt tiesību normu piemērošanas dažādos jautājumus un uzlabot savu darbu.
_________________________________

[1] Administratīvās rajona tiesas apkopotā statistika liecina, ka laika posmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 7.augustam saņemti 436 pieteikumi par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem vai faktisko rīcību, savukārt otrajā vietā pieteikumu skaita ziņā ir Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar 384 pieteikumiem. Pērn visvairāk pieteikumu bija par VID un pašvaldības ieņēma otro vietu – laika posmā no 2004.gada 1.februāra līdz 31.decembrim bija saņemti 653 pieteikumi par pašvaldību un 728 pieteikumi par VID lēmumiem vai faktisko rīcību.

[2] piem., MK noteikumi Nr. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, 35.punkts, MK noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai” 19.punkts

[3] Resolution (77) 31 on the protection of the individual in relation to the acts of administrative authorities//”The administration and you”, Council of Europe Publishing

[4] Lieta nr. A42082804, nepublicēta

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi