Vai paaudžu maiņa Latvijas politikā? 16

Iespējamā Eināra Repšes ienākšana Latvijas politikā nevar būt paaudžu maiņa, bet gan varas pārgrupēšanās Latvijā, jo ar šībrīža politisko eliti nesaistītu politisko spēku Latvijā nav. Patiesas pārmaiņas Latvijas politikā var ienest tikai vēlēšanu likuma maiņa un kritiski domājošu cilvēku skaita ievērojams pieaugums sabiedrībā.

Iesaki citiem:
Vezi 255x203
Foto:© AFI

Notikusī paaudžu maiņa lielāko Eiropas Savienības valstu politiskajā elitē laiku pa laikam liek atskanēt runām par līdzīgiem procesiem arī Centrālās un Austrumeiropas valstu "politiskajās nomenklatūras grupās". Šīs vasaras neparasti rosīgā politiskā dzīve paaudžu maiņas tematu ir ienesusi arī Rīgas apkārtnē notiekošajās politiskajās diskusijās. Humanitāro un sabiedrisko zinātņu pārstāvju, žurnālistu diskusijas masu saziņas līdzekļos un interneta portālos, iespējams, attīra Latvijas politikas procesu no post-padomju un "jaunlatviešu" sārņiem. Iesākot savas pārdomas vēlējos tik vien, kā spriest par paaudžu maiņu Latvijas politikā, bet viens pēc otra, Sandras Veinbergas 14.08 "Neatkarīgajā" un Pētera Bankovska 15.08 raksti "Dienā" lika izmainīt domas par sākotnēji iecerēto.

Latviešu skaudības fenomens ir patiesi īpašs, un taisni iekavētā izglītības sistēmas reformēšana ir viens no tās stingrākajiem dzinuļiem. Iekavētā izglītības reforma, kopsolī ar padomju laikā izglītību guvušo paaudzi, kuras izteikti lielāko daļu traumēja negaidīti pēkšņā politiskās un ekonomiskās sistēmas maiņa, ir izkropļojusi mērenu paaudžu pēctecību Latvijā. No vienas puses skolēnu galvas tiek piesārņotas ar faktiem un nekritiski mācītu mītiski ideoloģizētu vēsturi (skat. A. Garda, Nevienam mēs Latviju nedosim), un no otras puses īstenā brālēna politikas (nepotisma) garā Latvijā tiek saglabāts status quo itin jebkurā sabiedrības sfērā.

Uzstājoties ar lekcijām jauniešu auditorijās praktiski visos Latvijas novados esmu bijis pārsteigts par to, cik pārliecināti jaunieši ir par mītisko Latvijas vēstures interpretāciju, un cik grūti ir kritiski analizēt šodienas Latvijas bezdarba, sabiedrības atsvešinātības un korupcijas fenomenus. Tas ir saprotams, jo skolotāju atalgojums neveicina konkurenci skolotāju vidū, un masu saziņas līdzekļi ir pārsātināti ar kolektīvās pašapziņas slavinošiem lozungiem. Turpinot studijas augstskolā, jaunajam censonim tiek piedāvāta šaura specializācija, neieinteresēti un no reālās pasaules atrauti mācībspēki, kā arī skarba izdzīvošanas cīņa. Šādā situācijā skolas laikā potētā kolektīvā pašapziņa izgaist, un studenti nonāk tikai "saviem spēkiem ticoša individuālisma paraugskolā". Pēc šādas "skolas" vairs nevar būt ne runas par pilsoniskām vērtībām, nedz arī iecietību pret līdzpilsoņiem, jo pilsoniskās izglītības trūkums ir šos cilvēkus pārvērtis nedomājošā "latvija, latvija" aurojošā pūlī, un šauri neadekvātā Latvijas izglītības sistēma veido viņus par brālēna politikas turpinātājiem un "latvju skaudības fenomena" nākotnes bastionu.

Vecākās paaudzes politiskā elite risinājumu šai situācijai redz ar hierarhisku un smagnēju atgriešanos pie pārbaudītām metodēm, jo totalitārās sabiedrības pieredze ir atstājusi neizdzēšamu iespaidu. Metodes ir dažādas, bet "jaunās paaudzes" iesaistīšana ar korupcijas palīdzību ir visefektīvākā, kas arī daļēji izskaidro "jaunās paaudzes" klusēšanu šī brīža Latvijas politikā. Tāpēc arī par paaudžu maiņu Latvijas politikā šodien runāt nevar, jo tam ir vajadzīgs pilnīgi jauns un ar šodienas politisko eliti nesaistīts spēks (skat. 2000.g. marta vēlēšanas Korejas Republikā).

Vairākkārt cenšoties atbildēt uz jautājumu, "kad īsti beidzot Latvija kļūs par normāli funkcionējošu, demokrātisku un pārtikušu valsti?", esmu nonācis pie atbildes, "ka arī Mozus savu tautu četrdesmit gadus vadāja pa tuksnesi"! Desmit gadu laikā pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir gūti daudzi sasniegumi. Katram no mums- rakstošajiem ir izveidojusies sava - individuāla izpratne par to, kāds attīstības modelis Latvijai būtu jāizvēlas. Un neatkarīgi no tā, vai izglītība ir iegūta Ziemeļamerikā vai Eiropā, ņemos spriest, ka mūsu modeli caurstrāvo vienkāršie jēdzieni - brīvība, vienlīdzība un neatkarība. Šīs vērtības saistās ar 18.g.s. beigu notikumiem. Lai cik tas paradoksāli arī nebūtu, šodienas Latvijas problēmu saknes ir visnotaļ līdzīgas tām, kuras beidza Francijas ancien regime - korumpēta un netaisna tiesu vara, publisko naudas līdzekļu nelietderīga izšķērdēšana un nodokļu sistēmas nereformētība.

Skaļi izskanējusī iespējamā Eināra Repšes ienākšana Latvijas politikā nevar būt paaudžu maiņa, bet gan varas pārgrupēšanās Latvijā, jo ar šībrīža politisko eliti nesaistītu politisko spēku Latvijā nav. Sabiedrības pilsoniskā izglītošana, kas ir viens no politiskās elites, tātad arī politisko partiju uzdevumiem nav notikusi, tāpēc Latvijā notiek vienkārša varas monopola atražošana. Izmaiņas vēlēšanu likumā, un tikai reģistrēto politisko partiju piedalīšanās lielākajās Latvijas pašvaldībās var ienest tikai kosmētiskas izmaiņas. Patiesas pārmaiņas Latvijas politikā var ienest tikai vēlēšanu likuma maiņa un kritiski domājošu cilvēku skaita ievērojams pieaugums sabiedrībā.

Globāli atvērtā pasaule ļauj centīgākajiem cilvēkiem atrast savam dzēseles stāvoklim labdabīgāku cilvēku kopienu. Tāpēc, ja šībrīža politiskā elite vēlas saglabāt jelkādas pozīcijas, viņai ir jāpārveidojas, jo globālie procesi notiek zibenīgi un neievēro atrunas un gaušanos par padomju mantojumu. Tas nozīmē, ka arī "jauni iesaistītajiem Latvijas politiskās elites pārstāvjiem" ir jāsaprot, ka brālēna politikas turpināšana ir kārtēja nagla Latvijas nākotnes politikas zārkā. Katrs no mums vēlas redzēt kvalitatīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā pēc iespējas ātrāk, bet zinu, ka uz manis pieredzētās bāzes prātā uzkonstruētais modelis nevar strādāt uzreiz, jo tam ir nepieciešams laiks. Diemžēl šodien vai visi Latvijā ir spiesti skrieties ar laiku, lai paspētu ielēkt "zili zvaigžņotajā ekspresī". Vecāki ļaudis izbrīnā groza galvas, šķendējoties aizelsusies skrien vidējā paaudze, un jaunie ir gatavi izstiepties uz visām debess pusēm. Pēdējiem piedāvājums ir tik plašs, bet trūkst virziena rādītāja, jo ko tad "padomju laika produkti" var iemācīt?! Iespējams, ka labākais virziena rādītājs ir vērsts uz izziņu un kritisku savu zināšanu pārvērtēšanu neskatoties uz to vai tas ir padomju, ārzemju jeb Latvijas "produkts". Beidzot ir pienācis laiks veltīt laiku sev un savam tuvākajam, un nevis tikai aklai pārticības mirāžai materiālu vērtību izskatā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andzejs 03.09.2001 16:01
Sveiks Vecozēn!

Man patiess prieks, ka neesi zaudējis asumu!

Domāju, ka tēmai, par kuru esi uzkurinājis diskusiju, daudzi nespēj viennozīmīgi formulēt savu viedokli. To izteikti jūtu gan diskutējot ar paziņām, lasot deputātu un citu publisku personu izteikumus, gan arī ieskatoties vadošo laikrakstu politkomentētāju prāta vingrinājumos. Nekautrējos atzīt - arī man nav izteikta viedokļa šajā jautājumā. Skaidrs gan ir viens - un es pilnībā piekrītu E.Repšm - Latvija un konkrēti politiskā vara, kāda tā ir šodienas Latvijā, tāda nevar palikt! Labprāt padiskutētu par šo un to, bet esmu nozaudējis Tavas koordinātes. Uzraksti man uz andzejs@korsika.lv.

Priekā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 24.08.2001 19:23
Paldies veelreiz par veelmi dzenaat sho diskusijas uti.Feini,ka Latvijaa veel ir kaads/i,kas gatavi runaat par lietaam arii aarpus tehoreetiskaas dogmatikas.Peedeejaa laikaa manii aizvien vairaak nostiprinaajaas iespaids,ka Latvijas peetnieki ir saakushi vaariit intelektu stimuleejoshaas teejas iz vecu rietumu teoreetikju lauru vainagiem.Es jau saprotu,ja nav sava , jemsim citu ,un galvenais ,jau kaut kur atziitu.Tas pirmajaa piegaajienaa notiek visur pasaulee. Cita starpaa ,tavi komentaari top ,jo reizes ,jo labaaki un tas notiek taapeec,ka tu paleenaam savos spriedumos atsvabinies no taam manis piesauktajaam sveshu lauru teejinjaam.Sociaalajaas zinaatnees pasha peetnieka pieredzes interpreteeshana uztaisa zinaatnieku par visiem 80 procentiem,paareejos 20 var aizguut teorijaa.Te arii miit taa demarkaacijas liinija starp eksakto un sociaalo zinaatnju sfeeru darbonjiem .Gluzhi labi neatminu K.R.Popperu,bet shkjiet vinjsh nedaliija zinaatnes tik strikti un sho atshkjiriibu lietu nepamaniija.Kaut gan sociaalaas zinaatnes kaa epistemologjiskas norises vinju intereseeja citaadaa aspektaa. Nu gan saakshu kasiities...Par taam sociaalo zinaatnju skolaam un to skaitu dazhaadaas Dievzemiitees.Tu saac piesaukt 60 gadus...,tas ir laiks ,kas teoreetiski nav izrunaats liidz taam mieleem ,kas ljautu to ieguldiit hrestomaatijaa.Probleema ir tai pashaa nomiiciitajaa paaudzhu mainjaa,kameer dziivi ir teoreetikji ,kas socializeejaas shajos gados ,kautinjsh turpinaasies.Pameegjini pagraabstiities ap J.Habermasu,vinjsh paliks dusmiigs.Raugoties no taalaas distances var atklaat ,ka 60 gadu fenomena nosleepums daljeeji sleepjas II Pasaules karaa,Eiropaa tika izkauti 50 milj.ljautinju,aiz vinjiem palika tukshums ,kuru saaka aizpildiit jaunieshi ar saraustiitu izgliitiibu un tragjisku beerniibas pieredzi.Re kur tev modelis jaunajai elites paaudzei ,kas bija daljsaistiita ar veco eliti.Dabiski ,ka vinjiem bija pieredzes un verificeetas teorijas deficiits,taapeec arii sociaalaas zinaatnes nonaaca topaa.Varbuut es maldos ,bet 60 gadu auglji nav novaakti veel joprojaam,Latvijaa vinjus nokoda salnas.Interesanti ,ka N.Hrushchova valdiishanas laikaa PSRS radaas t.s. 60-nieku kustiiba intelektuaalju videe.Ceelonji bija akuraat tie pashi ,kas rietumos,attiistiiba gan sanaaca atshkjiriiga. She tev paaudzes....Latvijaa manupraat lietas mainiisies dabiskaa un evolucionaaraa celjaa,starp citu tieshi par sho es tagad rakstu vienu analiizi,kuras nosaukumaa ir likti vaardi Politikas naave Latvijaa....utt. Tu bildi arii kaadu vaardu par lustraacijas vajadziibu/nevajadziibu Latvijaa...Labs vai pat superlabs jautaajums,shii lieta ir jaaizrunaa,jo taa ruugst sabiedriibas iekshienee un no reizes reizee izraujas meediju telpaa ,kaa pagjirainas atraugas.Te ir vieta un lieta par kuru ir obligatoriski jaadiskutee Latvijas peetniekiem,tieshi peetniekiem.Politikjiem shajaa diskusijaa ir jaabuut veerotaajiem,jo vijni shai lietaa saakotneeji saredzees tikai savas intereses.Ja shii saruna nesaaksies tad zinaamaa sabiedriibas daljaa iedziivosies vai iekonserveesies zinaams veertiibu mezgls,kas noteikti iespaidos vinju riiciibu un uzskatus arii taalaakaa naakotnee .Starp citu A.Gardas graamata ir ilustraacija tam kaa beidzas sasteigta integraacijas un etnisko grupu attieciibu ne-analizeeshana publiskaas informaacijas telpaa.Shobriid pozas jau ir paartapushas par poziicijaam un to attiistiiba ir gruuti prognozeejama,kur nu veel manipuleejama.Vietaa ir jautaajums,a kur ta bija sociaalo zinaatnju profesionaalji...Te bija vieta ,kur vinjiem bija jaastraadaa ar sabiedriibu.Labi ,juutu ,ka runaaju par daudz,paareejais ,lai paliek citai reizei,ja vien taada sannaks..Veel peedeejaa piebilde ,es shkjiet nedaudz esmu tevi maldinaajis,es neesmu sveshatnes tautietis..,esmu dzimis un audzis Latvijaa,taa gan ir sagadiijies ,ka mans darbs vairaak mani ir tureejis rietumpusee.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 24.08.2001 17:05
Klasteram:

klasters: Vispaar arii she vareetu saakt kasiities un neganti aatri pieraadiit,ka sociaalais laiks ir tikai metafora ,ko ir izdomaajushi soiaalo zinaatnju adepti,bet ,lai jau nu paliek...Veelme lietot sociaalo laiku kaa analiizes dimensiju patiesiibaa ir tikai piedaavaajums uzlikt sociaalajiem procesiem lupu vai mikroskopu un ieraudziit sociaalaas paarmainjas krietni vien palielinaatas ,taadejaadi pieraadot veerotaajam ,ka dazhlaik politikaa vienas dienas norises ir 10 gadu veertas.



Salīdzinot ar vismas 2500-3000 (kā kurš mērī) g. rietumu civilizācijas vēsturi šie 10.g. ir kā spļāviens jūrā, bet šādi mēs aizejam plašumos, jo ar 10.g. lupas pievilkšanu notika cenšanās rasks skaidrojumu tam kas šeitan notiek, un vēlāk ar diskusijas palīdzību to šķetināt vaļā. Sociālās zinātnes jau no E. Durkheim laikiem ir mūžīgi vazātas par akadēmiju gaiteņiem, bet aptuveni citējot DIsraeli : there are lies, big lies and statistics - vai tas mazina statistikas nozīmi šodienas procesu izpētē??? .Labāk jau par ezoteriku būs, vai ne tā?! Par sociālo zinātņu lomu šodienas dzīvē uhh cik ilgi varētu runāt. Tomēr ko citu tie cilvēki darītu... vai tas nebija gadījumā tas drošības ventīlis lai jaunie un enerģiskie tā vietā lai karotu boksterēja lielākās un mazākās skolās:-) Skat piemērus (atsuacoties uz tavu amerikanizāciju) no ASV pēc pilsoņu, WW2, korejas, vjetnamas kara un Amerikas skolu skaits palielinājās (there are only one school in france, there are two in Britain, but there 28 of them in the State of Ohio) un Eiropas vecās universitātes pēc WW2 - kā viņas uzblīda!! - kāpēc, vai tikai free trade preechin global export driven economics varam tajā vainot??? Labs ir, jo jāskrien darīt šis tas tākāk un tāpēc centīšos būt pēc iespējas īsāks.

Buushu atklaats,tavs nickname shajaa gaidaamajaa revoluucijaa..,neba Marats vai Robespjeers ...varbuut viduveejs brendijs vaardaa Napoleons vai latviskajaa shii dzireklja versijaa Bonoparte...varbuut Mirabo..Ak ko nu es no jauna,tava raksta teksts liktu tevi saukt par F.M.Aruee jeb Volteeru.Lai gan vinjsh, piesaukdams veetru ,varbuut palika laimiigs nepiedziivojot to .Tomeer Volteers neder ,jo viss tevis saciitais liek domaat ,ka esi gana jauns ,lai piedziivotu veel veetru guuzmu. Par paaudzeem ,kuras nevelk ,vareetu runaat daudz,tomeer dzimshanas gads un taa determineetaa sociaalaa pieredze kaa arguments uz kura baazes tiek taisiita vesela teorija ir ljoti viegli falsificeejams .Tu vari jautaat kaa..

paldies par atklātumu, bet būsi acīmredzot pārpratis, jo nosakot, "ka, lai sasniegtu kaut ko grand man vēl ir jānobriezt", biju domājis TIKAI UN VIENĪGI akadēmisko sfēru, jo ikdienas politika paliek cīnītājiem kuri grib "grand" tagad un tūlīt, lai savs ego gūst baudījumu ar pilnu krūti:-)

Klasters: ,es atbildeeshu ar pretjautaajumu,paraadi man kaadu piemeeru ,kur kaada t.s. jaunaa paaudze ,nesaistiita ar t.s. veco paaudzi ir radiijusi jaunu kvalitaati politikaa .Patiesiibaa taa ir perfekta un pasaulee liidz galam neizrunaata teema,tur vareetu buut interesanti,jo iipashi ,ja Latviju padara par case study.

Tieši tā, tādu piemēru tiešām varu tikai censties rast Dienvidamerikā, bet te runa nebūtu runa par paaudzi bet par eliti, tāpēc tevis teiktais par raksta pretrunīgumu ir tiesa....elites/režīma maiņas nevar iemest vienā katlā ar paaudžu maiņu, pilnībā piekrītu:-) Tomēr, lai nonāktu pie kāda galapunkta diskusijai - pāreja no totalitāra uz dem. režīmu jaunlaikos ir notikusi tikai pēc III reiha ar denacifikācijas politiku. Vai kaut ko debolševizācijai vari iedomāties, ja Latvijā nav vēl iesākti lustrācijas jautājumu risinājumi kā bijušajā VDR, Čehijā un Ungārijā?!

Klasters: savaam profesionaalajaam kanceleem .Preteejaa gadiijumaa diskusija paartop par tirgus tantinju sabljaustiishanos,atshkjiriiba vien ir tur ,ko kura tantinja tirgo -viena renjgjes ,otra gurkjus...

Ar lielāko daļu portālu tas tieši tā arī notiek, PIEKRĪTU,ceru ka www.politika.lv turēs savu kanti un atšķirsies. Diskusija bija izdevusies (kaut arī piesieties varēju taviem izrāvumiem no konteksta, bet visumā pats biju devis tiem iemeslu un pēc tam bija par vēlu ko saglābt, 1:0 tavā labā) Stūrī iedzīšana ir normāla lieta...konstruktīva kritika, kuras Latvijā bieži pietrūkst.

Nobeigumam, ar to kārpīšanos pretī Ljā. ir kā ir, jo dzīve šeit notiek ar 100 un 1 lietu, tāpēc arī piespiedu/obligāta slīgšana Latvijas pašapmierinātībā.......bet tāpēc ir pienācis rudens un laiks kravāt koferus:-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 23.08.2001 22:03
Veixam. Lai notiek,esmu gatavs TUtoties un neKUNGOTIES,lai gan tas manai valodai un komunikaacijas paradumiem nolaupa vienu buutisku dimensiju un sagrauj komforta distanci.Tomeer ,lai jau.. Tagad gan saakshu grabinaat pretim tevis saciitajam ,jo taa ir diskusija.Visupirms atvainoshos par kashkjiigumu,diemzheel formaalaa logjika bija viens no maniem miiljaakajiem priekshmetiem studiju laikos. Lai arii piederu pie paaudzes ,kas dzimusi 60 gadu ievaddaljaa,tomeer ceru ,ka logjika kaa domaashanas instruments nebija pakljauts ideologjiskajai cenzuurai.To pat nav iespeejams izdariit. ...ha..ha.. Pirmokaart,par tik daudzkaart apstriideetajaam paaudzhu mainjaam.Labi ,atmetam fizikaalo laiku kaa atskaites sisteemu,tomeer ,kaut kas ir jaaliek vietaa..Tu piedaavaa bruukjeet sociaalo laiku..,nu feini ,bet tas kaut kaadu jeegpilnu noziimi ieguust tikai tad ,ja tiek analizeeti sociaalo luuzumu periodi.Ne velti Tu piesauc revoluuciju un juku laikus Eiropas veesturee.Taa sauktajos miera laikos sociaalais laiks izliidzinaas ar fizikaalo laiku.Vispaar arii she vareetu saakt kasiities un neganti aatri pieraadiit,ka sociaalais laiks ir tikai metafora ,ko ir izdomaajushi soiaalo zinaatnju adepti,bet ,lai jau nu paliek...Veelme lietot sociaalo laiku kaa analiizes dimensiju patiesiibaa ir tikai piedaavaajums uzlikt sociaalajiem procesiem lupu vai mikroskopu un ieraudziit sociaalaas paarmainjas krietni vien palielinaatas ,taadejaadi pieraadot veerotaajam ,ka dazhlaik politikaa vienas dienas norises ir 10 gadu veertas.Ak ko nu es te aakstos, pietiek paluukot teemu revoluucija versus evoluucija. Jaa ,pie taas gadu piesaukshanas-1789,1841,1848......man jau patiik,bet kur palika 1905-07,1917.II,1917.XI..Krievijaa vai 1776 .Ziemeljamerikaa...nu protams ,ka es mazliet aakstos ,jo Eiropas zinaatniskaa tradiicija shos laikus un norises tajos veel joprojaam nav speejusi nointerpreteet liidz veestures piemineklja liimenim. Buushu atklaats,man ir akadeemismaa saknjoti aizspriedumi pret revoluucijaam un tevis sasauktie cipari man liek tevi nodeeveet par revoluuciju aicinosho veetrasputnu.Vien jautaajums ,kas paliek neatbildeets ir tavs nickname shajaa gaidaamajaa revoluucijaa..,neba Marats vai Robespjeers ...varbuut viduveejs brendijs vaardaa Napoleons vai latviskajaa shii dzireklja versijaa Bonoparte...varbuut Mirabo..Ak ko nu es no jauna,tava raksta teksts liktu tevi saukt par F.M.Aruee jeb Volteeru.Lai gan vinjsh, piesaukdams veetru ,varbuut palika laimiigs nepiedziivojot to .Tomeer Volteers neder ,jo viss tevis saciitais liek domaat ,ka esi gana jauns ,lai piedziivotu veel veetru guuzmu. Par paaudzeem ,kuras nevelk ,vareetu runaat daudz,tomeer dzimshanas gads un taa determineetaa sociaalaa pieredze kaa arguments uz kura baazes tiek taisiita vesela teorija ir ljoti viegli falsificeejams .Tu vari jautaat kaa..,es atbildeeshu ar pretjautaajumu,paraadi man kaadu piemeeru ,kur kaada t.s. jaunaa paaudze ,nesaistiita ar t.s. veco paaudzi ir radiijusi jaunu kvalitaati politikaa .Patiesiibaa taa ir perfekta un pasaulee liidz galam neizrunaata teema,tur vareetu buut interesanti,jo iipashi ,ja Latviju padara par case study. Labi braucam taalaak,es galiigi mulstu lasot staastu par nacionaalajaam valstiim un to tapshanu 1648.g .,tas izkriit iz manas akadeemiskaas pieredzes,varbuut probleema maajo apstaaklii,ka esmu varbuut mazliet taads amerikaanisks.Iisteniibaa shajaa jautaajumaa gribeeju tevi iedziit kaktaa, bet buutu vieglaak ,ja tu dziljaak iekaaptu kaadas teorijas shauriibas pljekaa. Par paareejo jeb atlikusho.Tieshaam ,lai jau akadeemiskaas diskusijas paliek akadeemikju zinjaa.Pie kam neesmu gatavs apstriideet to vajadziibu,bet man ir buutiskas iebildes pret esosho diskusijas modeli .Diskusantu puses parasti ir nekorektas viena pret otru un tas kas mani tracina visvairaak...,taas ir nekorektas pret saviem profesionaalajiem statusiem.Un tas jau nu ir absoluuti un pilniigi garaam .Normaala un augliigadiskusija paredz ,ka puses viena otru dzird un uzklausa,bet tas notiek tad un tikai tad ,ja katra no taam runaa no savaam profesionaalajaam kanceleem .Preteejaa gadiijumaa diskusija paartop par tirgus tantinju sabljaustiishanos,atshkjiriiba vien ir tur ,ko kura tantinja tirgo -viena renjgjes ,otra gurkjus...Rezultaats ir prasts vai arii nav nekaada.Ai ,rauj jods ,es paartopu par smirdiigu moraalistu,tas man riebj.. Labi ,paldies Veiko ,par iespeeju diskuteet,manaa praksee reti tas gadaas. Es savu darbu t.i. savas smadzenes paardodu par naudu,politiskaas diskusijas ir mans jaunhobijs,laikam Sorosa fonds kljuudijaas atsuutiidams man ieluugumu ar uzaicinaajumu apmekleet t.s. forumu par ANO vajadziibaam tapinaato Paarskatu.. Lai gan joprojaam ceru sagaidiit shii Paarskata pamatos liktaa empiiriskaa peetiijuma metodologjisko atskaiti un arii instrumentaariju.Ja tas nenotiks ,es apstiprinaashu savu hipoteezi par Latvijas akadeemiskaas vides peetnieku profesionaalajaam kvalitaateem.Bet visumaa veelreiz paldies ,tev ir gana drosmes kaarpiities pretim,man tas ir reti gadiijies liidz shim .Lai tev veiksmes..tik vien kaa nechakaree studentus ar terminologjiju,tas neatmaksaajas ,savstarpeejaa sapratne ir paari visam,taa dzen praatu,to es tev kaa bijushais maaciibspeeks saku....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


veix 23.08.2001 18:02
Klasteram:

Vidusslāņa un NVO piemēri ir jāskata kontekstā, tā ka iemesls nebija t.s. apvārdot. Doma ir par to, ka šībrīža pol.elite nav centusies nekā darīt, lai viduslānis rastos jo viņiem šādam uzdevumam trūkst izglītības. Retorisks jautājums: "kur dēsim to viduvējo politiķu un ierēdņu armiju (bijušo PSKP un Komsomol nomenklatūru) kuri šodien turas pie savām vietām"? Tieši iepriekšminētie jau ir šis lielākais reformu bremzējošais spēks, kurš arī neļauj notikt normālai paaudžu pēctecībai, kā tas ir Eiropā. Jo Eiropā paaudžu pēctecība notika neiejaucoties totalitāra režīma izvarotām vērtībam (tikumība, ticības nozīmīgums, sekulārisms, utt, jeb tēma plašākām pārdomām citai reizei).

Klasters: "apstriideet.Jaukaakais ir tas ,ka nezinu nevienu politikji ,kas to apstriideetu"

jā, bet kurš no viņiem zin kā to veidot ???

.Klasters:"Tad kur ir probleema...Juus rakstaat-Shiibriizha situaacijaa paaudzhu mainja Latvijas politikaa nav iespeejama.Nu nav gan ,un nevis taadeelj ,ka Latvija 50 gadus nav dziivojusi demokraatijas apstaakljos.Viss ir daudz vienkaarshaak ,paaudzes maina laiks.Arii demokraatiskajaa Eiropaa taas mainiijaas laikaa un nevis radikaalu raformu rezultaataa.Vietaa ir jautaajums par esoshaas politiskaas elites speeju un veelmi realizeet reformas."

Nepiekrītu Tavai argumentācijai jo uzsvēru, ka nevis Latvijā nenotiek paaudžu maiņa kā tāda, bet gan viņa nenotiek tādā veidā kā lielākajā daļā Eiropas valstu (kas kalpo par piemēru arī man). Papildus tam, 1789, 1841.g. Parīze, un 1848.g. Centrāleiropa negaidīja paaudžu maiņu bet gan darīja ko citu...tāpēc arī atsauce uz Latvijas šodienas nomenklatūru kā tā laika aristokrātijas līdzinieci. Biju iedomājies ka pieskārsies "šībrīža situācijai", kura pats par sevi ir stiepjams jēdziens. Tāpēc arī rakstā atbilde skanēja ar izvilkumu no Bībeles, jo tik tiešām laiks maina paaudzes. Bet kāpēc 1940-50.g. dzimusī paaudze nevelk, un kāpēc nevilks 60.g. pirmās puses paaudze ir tas pats totalitārais mantojums.

Klasters: "Juusu izteikums,Mees esam paveikushi daudz utt.,kaa tekstaa..,paraada ,ka shiis speejas un veelme ir pastaaveejusi.Kas paliek,laikam vien Juusu veelme visu dariit veel aatraak un varbuut radikaalaak.

Te jau mēs nonākam pie vēl vienas interesantas tēmas - kur šodienas ātrajā pasaulē tiek iedalītas paaudžu robežšķirtnes??? Klasiski tas ir 30.g., bet šodien mode, mūzika, tehnoloģijas attīstās varen ātri un ienesusi savas korekcijas. Te jau arī šī doma par paaudžu maiņas neadekvātumu šodienas situācijā, jo viņš nav iedabonams klasiskajos rāmjos. Radikālāk varu darīt tikai tad ja man ir vēlme veikt kaut ko "grand", līdz kam man vēl ir jānobriest. Tāpēc arī bija runa par jauno paaudzi kuras piedāvājumu klāsts ir itin plašs, un šodienas pasaule ir vaļā, jo 1648.g. veidotās nāciju valstis is savu laiku pārdzīvojušas (bet tā jau atkal tēma citai reizei).

Klasters: "Nu jauki,bet kur palika analiize....aksiomaatisku patiesiibu ieteerpshana terminos un sveshvaardos to kvalitaati nepaaugstina,taa protams iespaido..,bet arii tikai tos ,kas nav ar tiem saskaarushies."

Analīze paliek zinātniskiem rakstiem kuri reti tiek publicēti latv.val., diemžēl (tas, ko esmu vismas 2 rakstos apspriedis Dienas slejās). Manā izpratnē šis forums ir domu sakoncentrēšana ap kādu notikumu, problēmu un vēlākas diskusijas veikšana. Tāpēc esmu patiesi priecīgs par Tavu interesi un iedrošinu noteikti arī kaut ko pašam rakstīt!

Visbeidzot - mācībspēkiem piemīt "kaite" ietērpties svešvārdu drānās...Tas nebija ar nodomu, bet gan inerces veikts, tā ka vārds vietā:-)

Klasters: "Bet ticiet man tikai some time. "

Ticība mirst pēdējā:-)



p.s. Manuprāt Jūsošana un Kungošana ir ir vecu laiku paliekas, tāpēc jo sevišķi šādā forumā mēs varam būt vienkārši uz Tu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Eriks 23.08.2001 15:54
veix raksta: "Vēlēšanu sistēmas maiņa nozīmē nomainīt proporcionālo ar jaukta tipa vēlēšanu sistēmu.Tas ko šāda likuma maiņa veiktu ir citu pārdomu vērts sacerējums, bet manas pārdomas bija domātas ierosināt diskusiju."
Gan proporcionāla, gan jauktā sistēma ir aizpagajušā gadsimta relikvijas, kuram jāpazud. Mūsdienu datortehnikas un telekomunikācijas attistību līmenis ļauj izdarīt drošu un efektīvo soli truvojoties vārda "demokrātija" tieši nozīmei. Pr to var izlasīt šeit: http://jamajo.open.lv/sshow.php3/id-12/lang-L

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 23.08.2001 15:19
Veixam. Paldies par atbildi.Juusu raksta vadmotiivs jeb kaa Juus to deeveejat leitmotiv man dariija skaidraaku Juusu domu gaitu.Es gan negribeeju ,lai Juus patvertos demokraatijas teorijas maaciibu graamataas,jo vidusslaanja pastaaveeshanas nepiecieshamiibu un NVO aktivitaashu noziimi es negrasos apstriideet.Jaukaakais ir tas ,ka nezinu nevienu politikji ,kas to apstriideetu .Tad kur ir probleema...Juus rakstaat-Shiibriizha situaacijaa paaudzhu mainja Latvijas politikaa nav iespeejama.Nu nav gan ,un nevis taadeelj ,ka Latvija 50 gadus nav dziivojusi demokraatijas apstaakljos.Viss ir daudz vienkaarshaak ,paaudzes maina laiks.Arii demokraatiskajaa Eiropaa taas mainiijaas laikaa un nevis radikaalu raformu rezultaataa.Vietaa ir jautaajums par esoshaas politiskaas elites speeju un veelmi realizeet reformas.Juusu izteikums,Mees esam paveikushi daudz utt.,kaa tekstaa..,paraada ,ka shiis speejas un veelme ir pastaaveejusi.Kas paliek,laikam vien Juusu veelme visu dariit veel aatraak un varbuut radikaalaak.Nu jauki,bet kur palika analiize....aksiomaatisku patiesiibu ieteerpshana terminos un sveshvaardos to kvalitaati nepaaugstina,taa protams iespaido..,bet arii tikai tos ,kas nav ar tiem saskaarushies.Bet ticiet man tikai some time.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 22.08.2001 18:22
Paldies par interesi:-)

Centīšos atbildēt gan par postpadomju un pārejas ekonomikas lietošanu, gan raksta t.s. leitmotiv. Šodienas Latvijas nosaukšana par postpadomju, pārejas ekonomikas, otrās pasaules jeb āttīstošo valsti (developing) ir tehnikas jautājums. Tie ir strukturālisti, globālisti, kā arī daži starpt.att., socioloģijas un politekonomijas pārstāvji, kuri apgalvojot t.s. pamata un perifēro valstu (core&periphery) modeļa pastāvēšanu noliedz postpadomju un pārejas ekonomikas jēdzienu lietošanas lietderību. Vienkāršības pēc izvēlējos postpadomju raksturojumu, jo Latviju kā bijušo PSRS sastāvdaļu raksturo postpadomju pol. elite.

Leitmotiv: Šībrīža pol. situācijā paaudžu maiņa Latvijā nav iespējama ja piemērojam Eiropas modeli šī procesa norisē. Jo izteikti vairums Eiropas valstu (Vatikānu, Grieķiju, Portugāli un Spāniju) 50.g. ir dzīvojušas demokrātiska režīma apstākļos, kas ir izveidojis noteiktus spēles noteikumus un cilvēku pilsonisko aktivitāti (tas pats bija starp citu novērojams tikai 1993.g. no autoritārisma atsacijušās Korejas 2000 .g. 03. vēlēšanās). Pat Spānijas, Portuigāles un Grieķijas autoritārais korporitārisms neiznīcināja tirgus ekonomiku, un tiem nebija jāpārdzīvo totalitārās iekārtas absolūtā cenzūra.

Latvijas situācija ir tāda kā viņa ir, un to var apskatīt gan normatīvi (piemērojot ideālos risinājumus šīsdienas problēmu risinājumam), kā arī skaidrojoši (kā tikko to veicu ar piemēriem no Eiropas). Rakstot savas pārdomas abi pašreizējās situācijas novērtējumi pārklājās, līdz ar to pieeja bija interdisciplināra.....jo diskusija nav zinātnisks raksts, kurā ir jāturas stingri noteiktos akadēmiskos rāmjos:-)

Šodienas situācija ir kāda viņa ir. Mēs esam paveikuši daudz, bet tie kas vēlas vairāk saprot (arī es), ka pašreizējā situācijā vairāk (Dies zin uz labu vai sliktu) var dot tikai radikālas metodes. Tas, ka notiek šāda diskusija ir zīme par to, ka mēs esam attīstībā gājuši tālāk par pārējām 12 republikām, Dienvidaustrumu Eiropu un iespējams pat par Slovākiju. Diemžēl politikas veidošana no augšas (Repšes piemērs) izglītības, soc. noslāņošanās un tml. jautājumus nerisinās. Tam ir jābūt vidusslānim (alternatīvai šibrīža tik ļoti 18.gs. beigu aristokrātiju atgādinošajai nomenklatūrai) kuri cenšas sasniegt izmaiņas.

Tāpēc jo apsveicama ir arodbiedrību (kā pirmās tieši skolotāju un medmāsu sic izglītotāko:-) aktivitātes, un vēl jo apsveicamāka būs dažādu NVO aktivizēšanās norādos uz nepilnībām varas gaiteņos, jo......you can fool some people for a long time & you can fool many people for some time, but you cant fool all the people al the time (quoted).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 22.08.2001 17:18
Autoram.Paldies par atbildi,tomeer baidos palikt nesaprasts.Juusu raksts kopaa ar Juusu atbildi,kaa arii aicinaajumu lasiit J.Paidera ievadrakstu mani aizmulsinaaja liidz vietai ,kuraa labaak kluseet.Tas viss saak atgaadinaat Delfos sastopamos komentaarus,kur viens par maati ,cits par meitu,,,veel kaads par lidmashiinu un par iespeejaam to preceet vai adopteet..Varbuut nostaadam lietas uz cietiem pamatiem.Iespeejams ,ka es nesapratu Juusu raksta meerkji un tajaa ietverto domu,pamaniiju ,ka neesmu vientuljsh shajaas izjuutaas.Varbuut Juus varat iisi un kodoliigi uzrakstiit raksta pamatdomu,tas noteikti veicinaatu toposhaas diskusijas staashanos uz racionaaliem pamatiem un domu apmainja kljuutu augliiga.Cik noprotu taada arii bija shii portaala veidotaaju ideja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 22.08.2001 16:41
Trollim, Aigai un Klasteram:



Vēlēšanu sistēmas maiņa nozīmē nomainīt proporcionālo ar jaukta tipa vēlēšanu sistēmu.Tas ko šāda likuma maiņa veiktu ir citu pārdomu vērts sacerējums, bet manas pārdomas bija domātas ierosināt diskusiju. Tā ir atbilde arī Klasteram un Aigai, jo stingri noteiktas atbildes uz notiekošajiem procesiem spēj manuprāt dot tikai savas spējas pārvērtējošs cilvēks. Tas ir normāli, ka šibrīža situācijā Aiga nesaprot, kas jādara jo politiskais process notiek nepārtrauktā diskusijā, jo ja mums būtu skaidras tbildes uz jautājumiem, tas apriori pieļautu politikas vadīšanu ar kāda "augstākā svētību".

Bet Klaster, ko Tu definē par šodienas esošo vērtību sistēmu - kas pirmais tas priekšā, ar stingru roku izmēzt "augeja staļļus" jeb es maldos?

Reālā Latvijas pol. elite ir izglītojusies autoritāra (jeb quasi totalitāra) režīma apstākļos, un reālu demokrātiskā sabiedrībā pamatvērtības guvušu politiķu Latvijas politikā gandrīz nav. Tam pievieno atstumto nelatvisko inteliģenci, un Latvijas tautiski lielnieciskais mikslis ir gatavs. Papildus, Klaster iesaku izlasīt šodienas Jura Paidera DB redaktora sleju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga 22.08.2001 13:51
Diemžēl, bet īsti to rakstu tā arī nesapratu - tad kāda izeja - vai jaunā pauadze ir tikai tie, kas mācījušies ārvalstīs?tad tie tagad veidos to politiku? vai viņi nav atrauti no reālās dzīves un vai maz sapratīs kaut vai to pašu izglītības reformas. vai ta izejas vispaar nav un tie 40 gadi jaastaigaa pa tuksnesi. vispār jau es domāju, ka īstenība - viss lēnāk vai mazāk sakārtosies pēc visu uzņēmumu privatizācijas. kad kapitāls tiks sadalīts un būs jāsāk domāt par reālu naudas pelnīšanu, tad arī politikā kaut kas mainīsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 22.08.2001 11:43
Aarkaartiigi pretruniigs raksts,no vienas puses nepotisms tiek kritizeets,no otras, raksta beigaas autors saak primitiivi moralizeet un galu galaa aicina uz to pashu -nepotismu.Vismaz fraazeejums par to ,ka pienaacis laiks domaat par sevi un sev tuvaako,dod valju shaadai interpretaacijai.Runas par kaadu jaunu politisko speeku,kas nebuutu saistiits ar ieprieksheejo politisko eliti,ilgst jau 10 un vairaak gadu.Vai kaut kas ir mainiijies,laikam jau nee.Jauna politskaa speeka togaa labpraat teerpjas visas jaunpartijas ,kas top pirms katraam Saeimas veeleeshanaam.Aciimredzot,she ir veerts runaat par valdoshaas elites kvalitaateem un viena no taam ir speeja absorbeet politiskos jaunveidojumus esoshajaa veertiibu sisteemaa.Repshes kveelais sauciens peec 51 deputaata kreesla Saeimaa ir laba ilustraacija shim procesam,patiesiibaa taa ir vieniigaa iespeeja reformeet shiis veertiibas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

modris39 22.08.2001 11:35
Ahaa. Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


trollis 22.08.2001 11:35
kas tiek saprasts ar nepieciesamibu mainit velesanu sistemu? kadel gan lai tas butiski mainitu situaciju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marta 22.08.2001 10:32
Nepotisms citiem vārdiem ir radu būšana biznesa vai valsts lietās, kad vadītājs amatos ieceļ nevis profesionālus bet savus radus :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

modris39 22.08.2001 09:56
Godātais Veiko Spolītis varētu paskaidrot, ko viņš saprot ar terminu "brālēna politika (nepotisms)".

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Ieslucenes 255x203

Parādi savu pasi! 24 Autors:Veiko Spolītis

Sekosana 255x203

Uzspiestais patēvs 13 Autors:Veiko Spolītis