Atslēgvārdi:

Vai mācību grāmata visiem skolniekiem? 16

Latviešu un krievu valodā izdoto mācību grāmatu piedāvātajā realitātē latvieši un krievi ignorē viens otru un tās lasot ir grūti noticēt, ka visi šie kristapi, lienes, nikolaji un olgas dzīvo vienā un tajā pašā valstī, rotaļājas tajos pašos pagalmos un iet uz tiem pašiem kinoteātriem.

Iesaki citiem:

Latvijas daudznacionālajā sabiedrībā pēdējā laikā ir pieaugusi interese par multikulturālisma principiem un to iekļaušanu izglītības procesā, tomēr multikulturālisms Latvijā joprojām ir samērā jauna parādība. Daļēji ārpus ievērības loka palikusi ļoti svarīga multikulturālās izglītības dimensija: dažādu etnisko grupu aptveršana un līdzsvarota pārstāvniecība, atzīstot to vienlīdzīgās tiesības ne tikai uz izglītību, bet arī uz izglītības saturu.

Cik lielā mērā Latvijā publicētas mācību grāmatas atspoguļo mūsu valsts daudznacionālo iedzīvotāju sastāvu, mazākumtautību ieguldījumu kopējā vēsturē un kultūrā, un ikdienas mijiedarbību starp majoritāti un minoritātēm? Kā mācību grāmatas atbalsta sabiedrības integrācijas procesu – vai tajās atrodami etniskie, kultūras un reliģijas stereotipi, aizspriedumi un subjektivitātes? Vai grāmatas sagatavo bērnus dzīvei Eiropas Savienībā, kura kļūst aizvien daudzveidīgāka?

Ar mērķi sniegt vismaz daļējas atbildes uz šim jautājumiem, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs ar ASV vēstniecības Sabiedrisko lietu nodaļas finansiālu atbalstu īstenoja pētījumu “Daudzveidība Latvijas mācību grāmatās”. Pētījuma ietvaros analizējām astoņdesmit vienu 1.-9. klašu mācību grāmatu, kas izdotas Latvijā gan latviešu, gan krievu valodā.

Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka mazākumtautības ir maz pārstāvētas mācību grāmatās latviešu valodā, tāpat kā latvieši – mācību grāmatās krievu valodā. Piemērām, no kopēja personāžu skaita grāmatās latviešu valodā, 43,8% ir latviešu izcelsmes personāži, un 2,6% - krievu izcelsmes personāži. Līdzīga situācija ievērota mācību grāmatās krievu valodā – tur krievu izcelsmes personāži ir pārstāvēti ar 39,3%, kamēr latviešu izcelsmes personāži – tikai ar 2,2%. Gan latviešu, gan krievu valodā publicētas mācību grāmatas visai vāji ir pārstāvētas citas Latvijas mazākumtautības: piemērām, lietuviešu izcelsmes personāži sastopami tikai 1,1% gadījumu, poļi – 0,98%, igauņi – 0,8%, čigāni – 0,02%, bet baltkrievi nav minēti vispār.

Analizētajās mācību grāmatās latviešu un krievu valodā pastāv divas atšķirīgas informācijas telpas, kas reti saskaras. Tajās nav daudz stereotipu, jo mācību grāmatu piedāvātajā realitātē latvieši un krievi ignorē viens otru. Tiem, kas mācās no grāmatām latviešu valodā, var rasties iespaids, ka Latvija ir monokultūras valsts, kuru apdzīvo tikai etniskie latvieši; savukārt mācību grāmatas krievu valodā raksturo Krievijas realitāti, izslēdzot latviešu iedzīvotājus un tikai retumis pieminot Latviju. Lasot mācību grāmatas ir grūti noticēt, ka realitātē visi šie kristapi, lienes, marutas, kā arī nikolaji, olgas un ivani dzīvo vienā un tajā pašā valstī, staigā pa tām pašām ielām, rotaļājas tajos pašos pagalmos un iet uz tiem pašiem kinoteātriem. Spriežot pēc mācību grāmatām, rodas arī iespaids, ka latviešu un krievu valodā runājošajiem nav kopēju tradicionālo svētku. Mācību grāmatas vāji atspoguļo ikdienas mijiedarbību starp latviešiem un mazākumtautībām, vai neatspoguļo to vispār.

Šis nerakstītais likums stingri ievērots, piemēram, matemātikas mācību grāmatās – grāmatās latviešu valodā sastopami tikai un vienīgi latviešu personāži, turpretī mācību grāmatās krievu valodā, lai lasītājiem liktu saskaitīt, atņemt, reizināt un dalīt, tikai taņas un vitjas dala cits citam ābolus, iepērkas veikalā un ceļ smilšu pilis. Turklāt, ja tiek publicētas divas identiskas mācību grāmatas - latviešu valodā un krievu valodā (parasti latviešu valodā sarakstītā grāmata tiek tulkota krieviski), oriģinālie latviešu personvārdi nomainīti ar krievu personvārdiem. Piemēram, grāmatā “Matemātika 4. klasei”, kas publicēta abās valodās, Andris, Brencis un Centis pārtop par Mišu, Pašu un Gošu, Aija kļūst par Allu, tikai retumis atstājot pāris latviešu personvārdus. Nav skaidrs, kādam mērķim kalpo pastāvīga etnisko latviešu un cittautiešu nodalīšana mācību grāmatu tekstos, bet tā nekādā gadījumā neveicina sabiedrības integrācijas procesu.

Mācību grāmatu autoriem bieži ir etnocentrisks skatījums uz “trešās pasaules” - Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas - valstu iedzīvotājiem. Ja ar Eiropu un pārējo Rietumu pasauli mācību grāmatas sliecas iepazīstināt no tūrisma ceļvežu pozīcijām, tad “trešās pasaules” valstu ilustrācijas drīzāk iederētos tautas attīstības pārskatos. Nekristīgo reliģiju atspoguļojumā to pamatprincipu izklāsta vietā galvenais akcents likts uz nesvarīgiem un no kristietības viedokļa “neparastiem” paradumiem, kā arī uzsvērti to fundamentālistiskie aspekti. Migrācijas jautājumi aplūkoti pamatā no negatīvā skatupunkta – kā etnisko konfliktu cēlonis un pat priekšnoteikums, neminot migrācijas pozitīvos aspektus. Piemēram, ģeogrāfijas mācību grāmata 8. klasei informē lasītājus, ka “Gandrīz visās Dienvidaustrumāzijas valstīs dzīvo liels imigrantu skaits no Ķīnas un Dienvidāzijas valstīm. Tādēļ bieži nākas dzirdēt un lasīt ziņas, ka gan vienas valsts teritorijā, gan atsevišķās valstīs starp dažādām tautām notiek etniski konflikti”. Analīzes gaitā konstatējam arī vairākus pozitīvus piemērus un iestrādes. Labs piemērs ir matemātikas mācību grāmata 3. klasei, kurā līdzās Kasparam, Ilzei un “Ozolu ģimenei” arī “Sokolovas kundze” un “Petrovu ģimene” brauc autobusā, iepērkas universālveikalā un dodas sēņot. Savādi, ka pat “Vudi” (acīmredzot “Woods”) nokļuvuši šīs grāmatas lapās, jo tās autori konkrētu uzdevumu ilustrācijai mēģinājuši iedomātās situācijās iekļaut tādus pašus cilvēkus, kādi ir mums līdzās reālajā dzīvē.

Jācer, ka šī pētījuma rezultāti un secinājumi būs interesanti gan skolotājiem un vecākiem, gan arī mācību grāmatu autoriem, izdevējiem un Izglītības satura un eksaminācijas centra darbiniekiem, kuri kontrolē mācību grāmatu saturu. Līdz šim izmantotie grāmatu vērtēšanas kritēriji attiecībā uz sabiedrības integrāciju un mazākumtautību integrāciju ir pārāk vispārīgi un pieļauj ļoti plašas, neskaidras interpretācijas iespējas, tāpēc ieteicams tos pārskatīt. Kritēriju izstrādes procesā vēlams iesaistīt sabiedrības integrācijas jautājumu speciālistus, kā arī mazākumtautību kopienu un reliģisko konfesiju pārstāvjus. Iespējams, ka mazākumtautību lietu ekspertus būtu noderīgi iekļaut arī mācību grāmatu izvērtēšanas komitejā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 25.11.2004 13:46
Elitas Veidemanes recenzija par M.Krupņikovas pētījumu "Vakara ziņās": http://www.apollo.lv/portal/articles/34622

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 21.11.2004 15:43
Ļoti vispārīgi runājot par migrāciju, Jums varētu būt taisnība - reizēm tai ir pārsvarā vēlami efekti, reizēm - nevēlami. Tomēr katra situācija ir jāanalizē atsevišķi, un nevar prasīt, lai allaž mācību grāmatas autors vai cits cilvēks saskatītu arī migrācijas pozitīvos aspektus, ja negatīvie konkrētajā situācijā vairāk nekā atsver pozitīvos.

Koloniālisma vēsture sniedz vairākus visai nepievilcīgus piemērus: tamilu pārvietošana uz Šrilanku 19.gadsimtā (joprojām salas ziemeļos varas iestādes cīnās pret separātistiski noskaņotajiem "tamilu tīģeriem"), Tasmānijas aborigēnu gandrīz pilnīgā iznīcināšana pateicoties angļu katordznieku iepludināšanai šajā salā (te varētu būt runa par vesela rases atzara bojāeju). Arī Turcijas, Balkānu, Kaukāza un Izraēlas vēsturē ir tādas masveida migrācijas epizodes, kuras nepārprotami novedušas pie smagiem un ilgstošiem etniskajiem konfliktiem.

Arī Latvijā migrācijas jautājums ir ļoti jūtīgs - etnisko latviešu procents no 75% (1936.g) nokrita līdz 53% (1989.g.) un tagad ir tikai 59%. Lai gan "karsta" etniska konflikta šeit nav, zemā latviešu īpatsvara dēļ rodas grūtības atjaunot latviešu valodas oficiālo statusu. Lai etnisko latviešu procents atkal nepazeminātos, Latvijas kapacitāte uzņemt jaunus imigrantus ir ļoti ierobežota. Un par par sabiedrības novecošanu un novadu līdzsvarotu attīstību ir jādomā savlaicīgi. Šobrīd vēl nepietrūkst lēta darbaspēka, kas no laukiem vēlas nākt uz Rīgu. Bet ir vajadzīga politika dzimstības veicināšanai, lai pēc 10-20 gadiem nevajadzētu domāt par masveidīgu migrantu ielaišanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 19.11.2004 20:31
Aleksim:

Marinas Krupņikovas rekomendācijas, teiksim, par "migrācijas pozitīvo aspektu" atspoguļošanu mācību grāmatās nerodas no vēlmes zinātniski objektīvi raudzīties uz demogrāfiskiem procesiem

Domaju, ka mums ir gruti pateikt, ko tiesi Krupnikova bija domajusi, bet ir ari citas iespejas. Migracijas procesu pozitiva vai negativa vertesana ir atkariga no skatpunkta. Zinatniski un objektivi tapec tos inrepretet tikai no 'labi-slikti' viedokla ir loti sarezgiti. No nacionalistiska viedokla citu tautu parstavju imigracija parasti tiek uzskatita par nevelamu. Pastav uzskats (un domaju, ka tas ir visai neadekvats), ka monoetniska sabiedriba ir labaka par polietnisku. No ekonomiskaa viedokla, savukart, var but pavisam citadi - noteiktos periodos ekonomisko augsupeju var nodrosinat tikai ar imigrantu palidizibu. Piemeram, novecojosaas sabiedriibaas (kaada ir ari musejaa) imigranti tiek uzskatiti par labu risinajumu darbaspeka trukuma noversanai. Vacu nacionalisti tapec lielo turku imigrantu skaitu vertes ka sliktu, bet ekonomisti tur neko sliktu nesaskatiis. Tapec, noradot tikai uz sliktajaam migracijas pusem, netiek sniegta vis objektiva informacija, bet gan tada, kas balstas noteiktaa ideologijaa.

Ja runajam par migraciju vestures procesos, tad ari si migracija nav viennozimigi traktejama. Kaa tad skaidrosim baltu cilsu migraciju uz to patreizejo dzives vietu Baltijaa? Vai ari somugru migreesana uz patreizejo Ungarijas teritoriju ir viennozimigi slikts process? Kaa ar vikingu migraciju Eiropaa? 19/20.gadsimtaa saliidzinosi daudz latviesu migreeja (gan ekonomisku, gan politisku, gan religisku) uz, piemeram, Dienvidameriku. Kas tur butu slikts un nosodaams (ja nu vieniigi Juus uztrauktu Latvijas dziivaa speeka aizpluusana)? Sie visi ir migracijas piemeri, kurus nevar un nevajag vertet pec pozitiva/negativa parauga. Bet ja macibu gramatas ir tikai teikts, ka migracija ir vieniigi slikta, tas jau ir pavisam nepienemami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

UldisV 19.11.2004 12:26
ASV ir jēdziens "colorblind society" (sabiedrība, kurā neatšķir krāsas). Tā ir sabiedrība, kur cilvēkus nedala striktās kategorijās pēc rases, teiksim, baltie/melnie/aziāti/krāsainie; un izrādīt neiecietību nevienam nenāk ne prātā.++++ASV nav tas veiksmīgākais piemērs. Tur sabiedrības pamatu šobrīd veido nevis pamatiedzīvotāji, bet migranti

Visas šīs "fobiju"probllēmas Latvijā atrisināsies tikai tad, kad mūsu valsts sabiedrība spēs godīgi atbildēt uz jautājumu, kādēl pirmskara Latvijā nebija problēmu, ar kurām cīnāmies tagad un, kam jānotiek, lai ši mūsdienu situācija normalizētos. Manu prāt Latvijā nav rasu naida. Latvijā krievvalodīgie plānveidīgi cenšas veidot situāciju, kādu šobrīd var novērot Krievijas - Ķīnas pierobežā, kuru pamazām, bet neatgriezniski pārņem ķīnieši ar visām no tām izrietošajām sekām

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 19.11.2004 11:31
Bezvārdis: Juus runaajat par 'smadzenju cakareesanu', bet ar ko taa kvalitatiivi atskiras no maaciibu procesa? Tikai ar to, ka maaciibu process Jums patiik, bet tas, kas nepatiik, ir 'smadzenju cakareesana'.

Mācību procesa mērķis var būt vai nu galvenokārt bērnu izglītošana, vai arī ietekmēšana. Piemēram, mācīt par kafeīna un cukura iespaidu uz cilvēka fizioloģiju, es uzskatītu par normālu mācību procesu, savukārt, tādu "vērtībizglītību", kur sponsorētie pasākumi, sporta klubu krekliņi, skolā izvietotie dzērienu automāti, utml. parāda, ka Coca-Cola produkti ir nesalīdzināmi labāki par Pepsi-Cola produktiem, es uzskatītu jau par "smadzeņu čakarēšanu".

Un arī Marinas Krupņikovas rekomendācijas, teiksim, par "migrācijas pozitīvo aspektu" atspoguļošanu mācību grāmatās nerodas no vēlmes zinātniski objektīvi raudzīties uz demogrāfiskiem procesiem. Tās atspoguļo noteikta Latvijas politiskā spārna uzskatus un vērtības (Latvijas Pirmā Partija un Tautas Saskaņas Partija, nevis, piemēram, TB/LNNK).

Ja sākam politizēt izglītības saturu, tad šo spēlīti var spēlēt arī citi. Piemēram, kustība "Visu Latvijā" grib mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu (sk. http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=309 ). Ja viņu nolūks ir padziļināt skolēnu zināšanas par visām Latvijas vēstures tēmām un vēstures priekšmeta mācīšanas metodiķi šo priekšmetu sadalīšanu atzīst, tad nekas nevar būt iebilstams. Ja turpretī atsevišķais priekšmets "Latvijas vēsture" ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai goda vietā ieliktu R.Dzintara iecienītās 20.gs. vēstures tēmas par K.Ulmani un leģionāriem noteiktā interpretācijā, tad arī tā var kļūt par "smadzeņu čakarēšanu".

Izglītības ministri bieži mainās un nāk no dažādām politiskajām partijām. Kas notiks, ja katrs sāks apmierināt sava elektorāta pamatinstinktus un pēc saviem ieskatiem "pa fiksam" ieviesīs izglītības saturā reliģisku, nacionālistisku vai ultraliberālu idioloģiju? Labāk tomēr ir tad, ja par izglītības standartiem un mācību grāmatu saturu/noformējumu lemj neatkarīgi konkrēto priekšmetu un pedagoģijas profesionāļi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 19.11.2004 11:07
Es ieteiktu emocijas nolikt pie malas un padomaat, ko mees gribam - ksenofobijas atrazosanos vai arii kaut ko labaaku.

Ksenofobijas atražošanai var nebūt vispār nekāda sakara ar to, kādi personāži (precīzāk - kādas izcelsmes personvārdi) ir minēti mācību grāmatās. Vismaz man nav zināms pārliecinošs pētījums, kas to pierādītu (un arī etnisko studiju centra pētījuma atsaucēs tādu neatradu). Kā redzams Beļģijā, Ziemeļīrijā, Spānijā un dažās citās zemēs, kur mēdz notikt "civilizēti" etniskie konflikti, tad nekāda "proporcionāla pārstāvniecība" nepasargā no ksenofobijas. No ksenofobijas un rasisma pilnīgi brīvs cilvēks nevis cenšas proporcionāli pievērsties dažādu tautību un rasu personāžiem, bet gan vispār par to īpaši nedomā.

ASV ir jēdziens "colorblind society" (sabiedrība, kurā neatšķir krāsas). Tā ir sabiedrība, kur cilvēkus nedala striktās kategorijās pēc rases, teiksim, baltie/melnie/aziāti/krāsainie; un izrādīt neiecietību nevienam nenāk ne prātā. Arī Latvijā tāda sabiedrība ir iespējama - zināmā mērā tā eksistē jau tagad, bet īpaši stipra tā būs tad, kad demogrāfisku procesu (jaukto laulību, repatriācijas) rezultātā latvieši lielajā vairumā Latvijas reģionu būs stabils vairākums (vismaz 75%), un arī starpnāciju saskarsme Latvijā notiks pārsvarā latviski.

Tad nevienam nebūs ļoti būtiski, vai personāžus sauc par Pēteriem vai Serjožām, un gan vieni, gan otri mācību grāmatās iekļausies gluži dabiski. Turpretī "obligātie Serjožas" (kā nodeva politkorektumam) matemātikas mācību grāmatās nekādi nepalīdz tuvināt šo situāciju. Gluži otrādi - tie ik uz soļa atgādina, ka cilvēka tautība ir kaut kas ļoti svarīgs, ja reiz katrā uzdevumu krājuma lappusē ir jāievēro etniskās proporcijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

UldisV 18.11.2004 09:25
Migrācijas jautājumi aplūkoti pamatā no negatīvā skatupunkta – kā etnisko konfliktu cēlonis un pat priekšnoteikums+++bet protams:). Ja lielas ļaužu grupas sāk ceļot pa pasauli, meklējot iespēju iedzīvoties uz kāda cita rēķina , kā tas notika lielo ģogrāfisko atklājumu laikā, vai arī pēc otrā kara Latvijā, tad šim parādībām nāk līdz visas tās sekas, kuras jūtama un jutīsim uz savas ādas. Ja, piemēram, es jūtu neizturamas ilgas pēc Krievijas un vēlos tur dzīvot, tad es tur pārvācos un dzīvoju un arī integrējos, bez citu palīdzības, mācoties matemātiku no grāmatām, kurās ābolus dala taņas un serjožas. Bet ja maniem bērniem Latvijā būs jāmācās no grāmatām, kur dzīvo šāds personāžs, tad tas radīs tikai negatīvas emocijas, jo ikdienā viņi ar šiem serjožām vienkārši nesatiekas un dara to pēc savas iekšējās izjūtas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 17.11.2004 19:48
Aleksim:

Nav runa par parodijaam. Es tos divus piemeerus mineeju tikai, lai buutu skaidrs, ka arii it kaa matemaatisks uzdevums var sevii nest arii citu informaaciju. Neviena matemaatikas graamata nesastaav tikai no formulaam un tiiras matemaatsiskas teorijas. Taapeec, gribam to vai negribam, ir jaaredz arii tas, kaa shiis graamatas portretee dziivi. Vairums teksta uzdevumu, kurus reekina mana meita, kaut kaadaa veidaa saistaas ar apkaarteejo pasauli un dziives apstaakliem. Tur ir vilcieni, kas brauc no Riigas uz Jelgavu, tur ir jaanji, peeteri, maijas un aijas, kas mainaas ar aaboliem un iepeerk konfektes. Tur ir baseini un uudens rezervuaari. No vienas puses shie uzdevumi attista matemaatisko domaasanu, bet no otras puses veido beernos noteiktu prieksstatu par dziivi un taas normaalo iekaartojumu. Es nevaru nosodiit graamatu autorus. Iespeejams, ka vini liidz tam nemaz neaizdomaajaas. Tomeer veids, kaa vinji graamatas ir sastaadiijusi, noteikti atspoguljo vinju ideaalo redzeejumu par pasauli. Beerni maacaas matemaatiku, bet arii apguust kaut ko citu. Ja pastaav biistamiiba, ka sis 'kaut kas cits' vareetu dot negatiivus rezultaatus, tad ir nepieciesams pie taa piedomaat. Iespeejams, ka ir kaut kas jaamaina.

Juus runaajat par 'smadzenju cakareesanu', bet ar ko taa kvalitatiivi atskiras no maaciibu procesa? Tikai ar to, ka maaciibu process Jums patiik, bet tas, kas nepatiik, ir 'smadzenju cakareesana'. Es ieteiktu emocijas nolikt pie malas un padomaat, ko mees gribam - ksenofobijas atrazosanos vai arii kaut ko labaaku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.11.2004 09:59
Bezvārdim: Jūsu aprakstītajiem līdzīgi uzdevumi jau pastāv un ir izdoti grāmatā Григорий Остер "Задачник"; šo uzdevumu krājumu var nopirkt arī Latvijā; daži paraugi redzami šeit: http://users.i.com.ua/~dybkov/M/HUMTEXT/zad-mathemat35.htm .

G.Osters ir bērnu rakstnieks, kurš parasti raksta par visādiem palaidņiem, un viņa "uzdevumu krājums" ir drīzāk literārs darbs nevis mācību grāmata. Turklāt visas darbojošās personas tur ir ar nepārprotami krieviskiem vārdiem. Neapstrīdu, ka Latvijas integrācijas atbalstītāji varētu izveidot savu parodiju par matemātikas uzdevumu krājumu, kur būtu rakstīts arī par to, kā Jānis un Serjoža dala vai atņem cits citam ābolus ar sarūsējuša naža palīdzību. Vai arī par to, kā integrācijas lietu ministrs mēģināja integrēt y=sin(x)/x, vai kaut vai Rīmana dzeta funkciju. Matemātikas stundās tomēr ir jāapgūst daudz nopietna materiāla un vismaz ikdienā nav vērts aizrauties ar īpaši jocīgiem vai politiski uzlādētiem uzdevumu literārajiem noformējumiem, ja tie nepalīdz saprast matemātisko saturu.

Krievu skolās nevar atkrustīties no 2004.g. reformas un pat matemātikas mācīšana tur var iznākt politizēta. [Es šo reformu neesmu nekad atbalstījis un man ir ļoti žēl krievu sabiedrības priekšā, ka tā ir sanācis.] Latviešu skolās toties nav nekāda attaisnojuma čakarēt bērniem smadzenes matemātikas stundās ar sabiedrības integrācijas eksperimentiem. Jaunāko klašu vecāki (bieži vien arī etniskie krievi) dod priekšroku latviešu skolām - šobrīd ap 75% pirmklasnieku mācās latviešu skolās. Tā ir skaidra sabiedrības balss PRET izglītības politizāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 16.11.2004 21:37
Josips Brods Tito - horvaats? Neesmu dzirdeejis, ka kaads buutu bijis skaidriibaa par vinja izcelsmi. Turklaat viena lieta ir propagandeet kaut ko, bet otra - kaa to dara. Ja teiksim - jaadraudzeejas, bet matemaatikas graamataas rakstiisim taadus uzdevumus, kaa es ieprieks izdomaaju (tikai nepaarprotiet - tie nav citaati no maaciibu graamataam :-), tad visa oficiaalaa propaganda ir norakstaama. PSRS arii sludinaaja tautu draudziibu, vai ne? Bet 80.gadu saakumaa Riigas ielaas latvieshiem vieniem staigaat taa bija, kaa bija. Un uz sienaam bija visaadi uzraksti par gansiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 16.11.2004 21:35
Toties matemātikai nav jāatspoguļo "reālā situācija" vai kāda etnisko studiju centra pētnieka priekšstati. Matemātika māca izdarīt loģiski pareizus secinājumus formalizētos modeļos. Bieži vien nav nekādas vajadzības (un ir pat traucējoši), ja pieprasām, lai šie modeļi "neignorētu reālo situāciju"

Nevaru piekrist. Luuk matematsks uzdevums. 1)Janis uz ielas satika Serjozu un uzdaavinaaja vinjam triis skaistus aabolus. Vinjam pasham veel palika divi. Cik Jaanim saakumaa bija aabolu? 2) Serjoza, piedraudot ar noruuseejushu nazi, ko vinjam bija uzdaavinaajis vecteevs - gulaga praporshkiks - atneema Jaanim piecus aabolus, kurus vinjs bija salasiijis sava vecteeva staadiitajaa daarzaa. Janim veel palika tikai viens aabols. Cik aabolu Jaanis bija salasiijis sava vecteeva ruupiigi koptajaa aabeljdaarzaa?

Maaca matemaatiku vai uzspiez ideologiju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.11.2004 17:58
Bezvārdis: Arii latviesu matemaatikas graamatas nav nekaada supersaistosaa lasaamviela.

Tas, protams, ir gaumes jautājums, tomēr ieteiktu iepazīties ar Jāņa Menča jaunāko klašu matemātikas grāmatām, kā arī Alfrēda Gravas un Agņa Andžāna grāmatām vidusskolu ģeometrijā. Domāju, ka taisni matemātikas grāmatu ziņā Latvijā ir teicami paraugi.
Par ASV izglītību arī negribu neko sliktu teikt, bet tur mēdz būt, ka kārtējais obligātais "textbook" (it īpaši vidusskolā par kādu sabiedrisko priekšmetu) ir biezs ķieģelis, cietos vākos, smukām bildēm un maksā vismaz $60, bet satura ziņā īsti neattaisno salīdzinoši milzīgos naudas un intelektuālos resursus, kas ieguldīti tā veidošanā. Un politkorektuma žņaugus bieži min kā vienu no šīs situācijas iemesliem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.11.2004 17:40
Tomeer skola ir vieta, kur beerna domaashana tiek ievirziita noteiktaas sliedees.

Tā varbūt ir diskusija par pedagoģisko filozofiju - vai izglītības mērķis ir pirmkārt sniegt noteiktas prasmes un zināšanas vai arī "ievirzīt noteiktās sliedēs". Un man nav zināms, kuras sliedes ir tās īstās. Baidos, ka, piemēram, Nils Muižnieks (LPP) un Raivis Dzintars ("Visu Latvijai") sniegs ļoti atšķirīgas atbildes par izglītības satura idejisko ievirzi, teiksim, migrācijas jautājumā.

Vairums beernu ikdienaa vienaa vai otraa kontekstaa sastopas ar citu tautu paarstaavjeim. bet skolaas, kuras nenoliedzami kljuust par zinaama veida autoritaateem skoleenu aciis, tiek piedaavaats skatiijums, kas ignoree reaalo situaaciju (t.i., muusu pasaulee ir daudz gan latviesu, gan krievu, gan chigaanu utt). Liidz ar to beerni saak domaat, ka tas nav pareizi. Ka buutu labi, ja viss buutu taa, kaa graamataa, kur ir tikai brenchi, jaanji un aijas.

Es pilnīgi piekrītu, ka minoritāšu analīze nedrīkst pazust no vēstures un ģeogrāfijas grāmatām. Toties matemātikai nav jāatspoguļo "reālā situācija" vai kāda etnisko studiju centra pētnieka priekšstati. Matemātika māca izdarīt loģiski pareizus secinājumus formalizētos modeļos. Bieži vien nav nekādas vajadzības (un ir pat traucējoši), ja pieprasām, lai šie modeļi "neignorētu reālo situāciju". Matemātika ir eksaktā zinātne, kurai ir pašai savas vērtības - veiksmīgi izpildīts algoritms vai matemātiski pareizs spriedums. Ideoloģiskas nodevas matemātikas mācīšanā atgādinātu Trofima Deņisoviča Lisenko (1898-1976) mēģinājumus veidot komunistisku bioloģijas zinātni bijušajā PSRS.

Ja nu shaadas domas saak raisiities, tad taalu nav liidz trageedijai, kas notika Dienvidslaavijaa.

Nezinu, vai šis salīdzinājums ir pamatots. Dienvidslāvijas pilsoņu karu dalībnieki ar retiem izņēmumiem bija izglītojušies horvāta J.B.Tito vadītā režīma laikā, kad oficiālā ideoloģija propagandēja tautu draudzību un noliedza etniska konflikta iespēju komunistiskā sabiedrībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 16.11.2004 16:59
ASV vidusskolu mācību grāmatas parasti ir kvalitatīvas poligrāfijas ziņā un to sastādīšana izmaksā daudz naudas, bet tās bieži vien ir gluži garlaicīgas un nav intelektuāli rosinošas.

Arii latviesu matemaatikas graamatas nav nekaada supersaistosaa lasaamviela. Intelektuaalaa rosinaajuma pakaape arii ir striidiigs jautaajums. Tomeer skola ir vieta, kur beerna domaashana tiek ievirziita noteiktaas sliedees. Vairums beernu ikdienaa vienaa vai otraa kontekstaa sastopas ar citu tautu paarstaavjeim. bet skolaas, kuras nenoliedzami kljuust par zinaama veida autoritaateem skoleenu aciis, tiek piedaavaats skatiijums, kas ignoree reaalo situaaciju (t.i., muusu pasaulee ir daudz gan latviesu, gan krievu, gan chigaanu utt). Liidz ar to beerni saak domaat, ka tas nav pareizi. Ka buutu labi, ja viss buutu taa, kaa graamataa, kur ir tikai brenchi, jaanji un aijas. Ja nu shaadas domas saak raisiities, tad taalu nav liidz trageedijai, kas notika Dienvidslaavijaa. Tur arii cilveeki domaa, ka laimiiga dziive ir tikai tad, kad visi ir vienaadi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 16.11.2004 16:53
Lielisks raksts! Jau sen bija laiks saprst, ka integraacijai ir jaaskar ne tikai krievus, bet arii latvieshus. Mineetie maaciibu graamatu piemeeri liliski skaidro, kaapeec latviesu un krievu beerni skataas viens uz otru kaa uz svesiem un biezi vien arii naidiigiem vai nicinaamiem elementiem.

Nepiekriitu iepriekseejam komenteetaajam, ka par migraaciju vajag teikt visu patiesiibu. Tas vai migraacija ir pozitiiva vai negatiiva paraadiiba, nav patiesiiba vai meli. Tas ir veerteejums. Fakts ir, ka migraacija pastaav. Tas, vai taa ir novedusi pie konfliktiem vai ekonomiska uzplaukuma, ir tikai un vieniigi attieksmes jautaajums (t.i., kuru pusi uzsveert). Raksta autorei ir pilniiga taisniiba, ka saadiem veerteejumiem, kuri potenciaali vareetu novest skoleenus pie domas, ka visu veidu migraacija ir ljaunuma sakne, nebuutu ievietojami maaciibu graamataas. Ja skoleeniem ir galvas uz pleciem, lai veertee pashi, bet nevajag uzspiest kaut kaadus konkreetus veerteejumus par paraadiibaam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.11.2004 16:19
Vēstures vai ģeogrāfijas mācību grāmatu eiropocentrisms un stereotipi, rakstot par Dienvidaustrumāziju un citām tālākām zemēm, protams, ir trūkums, kas būtu jānovērš. Tomēr autore reizēm aicina aizstāt vienus stereotipus ar citiem. Piemēram,
"Migrācijas jautājumi aplūkoti pamatā no negatīvā skatupunkta – kā etnisko konfliktu cēlonis un pat priekšnoteikums, neminot migrācijas pozitīvos aspektus."
Mākslīga prasība minēt "migrācijas pozitīvos aspektus" vai sniegt šādos gadījumos līdzsvarotu priekšrocību/trūkumu attēlojumu ir nezinātniska. Par migrāciju katrā konkrētajā gadījumā ir jāraksta patiesība, cik vien tā ir zināma grāmatas autoriem. Ja pārspīlētas migrācijas rezultātā kaut kur sākas nopietni etniskie konflikti, tad šī politnekorektā patiesība mācību grāmatā ir atbilstoši jāatspoguļo un nav jāatšķaida ar viltus objektivitāti.

Par matemātikas grāmatām runājot, autores spriedumi ir vēl dīvaināki. Man nerodas pārliecība, ka šīs latviešu/krievu bērnu vārdu meklēšanas un salīdzināšanas veicis cilvēks, kurš kaut ko saprot no matemātikas didaktikas. Nav pamatots, kāpēc, teiksim, matemātikas grāmatā vajadzētu pašmērķīgi iekļaut dažādu tautību pārstāvju vārdus, ko no tā iegūs priekšmeta pasniegšanas kvalitāte. Nav grūti redzēt, ka rakstā minētie "Andris, Brencis un Centis" matemātikas uzdevumos ir pilnīgi abstrahēti cilvēki, kurus, faktiski neko nezaudējot, varētu pat apzīmēt ar burtiem A, B un C. Nesaredzu neko sliktu, ja adoptējot mācību grāmatu citā valodā, šos vārdus aizstāj ar citiem - tādiem, ko attiecīgās tautas bērniem vieglāk paturēt prātā.

Diemžēl rakstā minētajām līdzīgas idejas jau sen iespaido ASV mācību grāmatu autorus. Visās lielākajās mācību grāmatu izdevniecībās ir "Bias and sensitivity guidelines", kur ir precīzi minēts, cik daudz ilustrācijās jāizmanto baltie, cik - melnie bērni, kādēļ lasāmgabals par kalnos kāpšanu ir "reģionāli tendenciozs" (t.i. nav taisnīgs pret bērniem, kuri nav dzīvojuši kalnainos rajonos) un citas politkorektas glupjības: http://encyclopedia.thefreedictionary.com/Bias%20and%20sensi...
Savukārt, testu sastādītājiem ASV šīs politkorektuma vadlīnijas kļuvušas par īstu mocību: http://www.opinionjournal.com/taste/?id=110004691
Rezultāts ir bēdīgs - ASV vidusskolu mācību grāmatas parasti ir kvalitatīvas poligrāfijas ziņā un to sastādīšana izmaksā daudz naudas, bet tās bieži vien ir gluži garlaicīgas un nav intelektuāli rosinošas.

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Daudzveidība Latvijas mācību grāmatās Autors:Marina Krupņikova, Sintija Paura, Ruslans Osipovs