Vai Latvijā vēl būs viedokļi? 10

Šobrīd civiltiesiski vērsties pret “nepiedodamu visatļautību” iespējams vien nepatiesu ziņu gadījumā. Savukārt tas, kā tiesa interpretē ziņu jēdzienu, rada bažas, vai šādi izprastā vārda brīvības telpā vispār vairs atliek vieta viedokļiem par sabiedrībai aktuāliem tematiem.

Iesaki citiem:

Augstākās tiesas Senāta 2002.gada 14.novembra spriedums it kā ir pielicis punktu vairākus gadus ilgušajā L.Strujeviča tiesas prāvā pret laikrakstu Diena un Aivaru Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu. Nu ir skaidri zināms, ka Diena līdz ar Aivaru Ozoliņu, ir izplatījusi nepatiesas, L.Strujeviča godu un cieņu aizskarošas ziņas, un šis prieks vaininiekiem izmaksās 6000 latus. Bez tam Dienai šīs godu un cieņu aizskarošās ziņas bija jāatsauc, ko tā arī izdarīja.

Es negribētu runāt par šīs lietas iznākumu, atlīdzības apmēra atbilstību nodarījumam un preses pašcenzūras briesmām, ko tas varētu radīt. Tas, kas mani interesē, ir tiesas – vai drīzāk jāsaka tiesu, jo Senāta spriedums atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu un skatāms kopsakarā ar to, motivācija. Kā to dzirdēju kādā nejauši noklausītā sarunā – “žēl Dienas, bet Ozoliņš to bija pelnījis” – un pieļauju, ka Ozoliņa personība ir iemesls, kāpēc šī lieta, par spīti tās nozīmīgumam, tomēr guvusi samērā nelielu ievērību. Ozoliņš mēdz lietot asus izteicienus un darīt to, ko tautas valodā sauktu par ķengāšanos, bet Senāts nosaucis par “nepieļaujamu visatļautību”. Kā to savā spriedumā atzinusi pati apgabaltiesa – “ne jau Aivara Ozoliņa Dienas komentāros analizētā informācija ir aizskaroša, bet gan pielietotā izteiksmes forma vērtējama kā personas godu un cieņu aizskaroša”. Mani satrauc tas, ka, vārdos atzīdama Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteikto viedokļu no ziņu nošķiršanu, un ka pēdējās var būt patiesas vai nepatiesas, kamēr viedokļiem šādas kategorijas nav piemērojamas, tiesa A.Ozoliņa izteicienus tomēr kvalificējusi kā ziņas, turklāt nepatiesas. Pamatojums - pirmkārt, ka raksti publicēti rubrikā “Komentāri un viedokļi” ar norādi “Dienas komentārs” un, otrkārt, vārds “ziņa” semantiski atbilstot vārdam “komentārs”. Šie secinājumi ir apšaubāmi. Tas, ka “komentārs” nebūt neprasa objektivitāti un atbilstību patiesībai, izriet jau no spriedumā citētajiem svešvārdu vārdnīcas un latviešu literārās vārdnīcas šķirkļiem (pirmajā ir atsauce uz vērtējumu, otrajā – uz secinājumu vai spriedumu, tātad tie abi pieļauj subjektivitātes momentu). Turklāt, ja atzīme “komentārs” tiek izmantota, lai to nošķirtu no “viedokļa”, tikpat labi tas varētu būt arguments, lai nošķirtu “komentāru” no rubrikām “ziņas”. Būtiskais, kas nosaka, vai izteikums satur ziņas vai viedokļus, tomēr ir attiecīgo izteikumu saturs – un nekas to nespēja parādīt uzskatamāk kā Dienas otrajā lappusē publicētais atsaukums.

Interesantākais ir, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija neizslēdz iespēju vērsties pret apvainojošiem izteicieniem, ja tie ir lietas kontekstā nesamērīgi un pie konteksta pieder arī, vai runa ir bijusi par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, kas neaprobežojas ar politisku diskusiju vien. Latvijā iespēju sodīt par apvainojošu viedokli paredz Krimināllikuma 156.pants, turpretī vienu no prasības pamatiem šajā lietā - Civillikuma 2352.a pantu un tā 3.daļu, kas paredz atlīdzību par prettiesisku personas goda un cieņas aizskārumu, Latvijas tiesas līdz šim ir skatījušas tikai saistībā ar godu un cieņu aizskarošām nepatiesām ziņām. Varētu kritizēt tiesas, ka to interpretācija ir nepamatoti šaura, vai likumu par to, ka par apvainojošu izteicienu izplatīšanu paredzēts vienīgi tik nopietns juridiskās atbildības veids kā kriminālatbildība. Iespēja pret apvainošanu vērsties ar maigākiem – civiltiesiskiem līdzekļiem, ņemot vērā Civillikuma 2352.a panta interpretāciju, nav paredzēta. Nepastāv arī iespēja prasīt atvainošanos, kas – un nevis atsaukums – ir adekvāts tiesību aizsardzības līdzeklis gadījumos, kad runa ir par apvainošanu. Proti, ir taču starpība, vai tiek atsaukts apgalvojums, ka “Jānis krāso matus” vai ka viņš ir nelietis, nevis notiek atvainošanās par to, ka viņš šādi nosaukts. Taču rezultāts šobrīd ir tāds, ka civiltiesiski vērsties pret “nepiedodamu visatļautību” iespējams vien nepatiesu ziņu gadījumā. Savukārt tas, kā tiek interpretēts ziņu jēdziens, rada bažas, vai mūsu izpratnes par vārda brīvību telpā vispār vairs atliek vieta viedokļiem par sabiedrībai aktuāliem tematiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jenefee mike

Thanks so much with this fantastic new web site. I’m very fired up to show it to anyone. It makes me so satisfied your vast understanding and wisdom have a new channel for trying into the world. Judi Online Indonesia Situs Agen Bola Online Taruhan Bola Online

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gita 24.12.2002 12:09
Godātais Vēlētāj, jūsu teiktais nav gluži tas, ko raksta autore apgalvo. Gluži pretēji - viņas iecere bija vērsties pret izšķirošas nozīmes piešķiršanu rubrikai, nevērtējot izteikumu pēc būtības, kā arī pret to, ka, pastāvot situācijai, kad civiltiesiski var vērsties tikai pret nepatiesām ziņām, lamas u.tml. tiktu kvalificētas kā ziņas, lai tikai tām tiesiski tiktu klāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vēlētājs 24.12.2002 09:39
Tātad raksta autore apgalvo, ka avīzes sadaļā "komentāri" var rakstīt viskautko, jo tā nav ziņa. Nu tad jau labi - kāpēc tad sadaļā Komentāri neuzrakstīt, ka persona A. ir riebīgs pedofīls, persona B. ir narkomāns un persona C. ir prasts bandīts? Un kāpēc vispār avīzē vajag sadaļu Komentāri? Var taču to nosaukt par Lamu sleju, un lai katrs tur no sirds izsakās. Varēsim nerakstīt uz sienām XY..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 23.12.2002 08:25
Žēl ka Satversmes cilvēktiesību sadaļa ir pieņemta pēc mūsu pievienošanās ECK. Tagad atliek pētīt Saeimas stenogrammas, vai deputāti nav lēmuši , ka Satversmē iekļautās normas pēc iespējamās interpretācijas būs atšķirīgas no ECK normām. Tādā gadījumā mēs , vismaz vietējās tiesās, varētu atkāpties no ECtHR prakses. Gadījumā, ja referendumā par ES rezultāts būs negatīvs, varēsim ECK problemātiku parisināt nopietnāk (būs vajadzīga arī parlamenta politiskā griba). Man patīk ASV modelis un viņu rīcība valsts interešu aizstāvībā. ASV gadījumā cilvēks tomēr puslīdz skaidri zin, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Eiropa ir saražojusi kaudzi ar spriedumiem un man ir lielas šaubas, vai mūsu deputāti lemjot pat ECK ratifikāciju tika iepazīstināti ar ECtHR praksi vai arī nobalsoja tikai par konvencijas tekstu bez iedziļināšanās. Manas šaubas balstās uz 1990.gada AP deklarāciju Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos . Neticu, ka deputāti zināja, kādas normas satur katrs dokuments.

Dīvaini, ka žurnālists pat neiedomājas, ka publiski izsakot viedokli-apgalvojumu "A ir zaglis", viņš grauj vēlētāju ticību esošai valsts pārvaldes iekārtai. Manuprāt to vajadzētu vērtēt kā pretvalstisku darbību. Viedokli var izteikt pieņēmuma formā ("iespējams, ka uz Marsa ir dzīvība") vai vēlējuma formā ( "būtu vajadzīgs krimināltiesības paredzēt sodu par sodomiju klasiskajā izpratnē").

Ja nu nekādi nevar iztikt bez apgalvojuma, apakšā ar maziem burtiņiem piedrukāt "Viedoklim nav patiesas ziņas raksturs" vai tml.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Edžus 22.12.2002 17:00
Spriedums ir pamācošs vairākos aspektos. 1. Diena kļūdaini izvēlējās ekspertu, lai arī zinātnieci-valodnieci un tomēr nežurnālistikas teorijas speciālisti. Žurnālistikas žanriem ir teorētisks pamats un tos nevar inerpretēt katrs pēc savas intuīcijas. Cien. zinātniece faktiski nostājās Strujeviča pusē ar savu nevis zinātnisko, bet subjektīvo žanra izpratni. 2. Ar šo spriedumu žurnālistika un demokrātija nebūt nav apdraudēta. Dienai nav jākrīt panikā, jātaisa histēriju Strasbūrā, jo arī tur tā cietīs fiasko. 3. Ja nemaldos Spinozam pieder: "brīviba ir sabiedriski apzināta nepieciešamība". Vai apzināta nepieciešamība ir personas, vienalga ministrs vai sētnieks, aizskaroši rupji epiteti, ar kādiem Ozoliņš apveltī cilvēkus daudzos savos komentāros. Dienu dažkār var cienīt, ka tā pa retam publicē aizvainoto personu atbildes, dažkārt pat atvainojas. Bet aizvainojošu, personības aiskarošu birku piekarināšana ir Ozoliņa rokraksta satāvdaļa. Un tā ir Dienas un galvenās redaktore nelaime. Nevienam, bet profesionālam žurnļistam it īpaši, nav tiesības nomelnot, aizvainot, pat necenzēti apsaukāt, diskriminēt nevienu cilvēku. Profesionālam žurnālistam jāprot novilkt robežu starp žurnālista, laikraksta viedokli un personas goda un cieņas aiskaršanu. Ja šī robeža tiek pārkāpta, laikraksts zaudē presīžu, cieņu, metienu. Tā ir aksioma!

Pēteris. pj@apollo.lv

6333555

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gita 20.12.2002 16:29
Jack Ripper,

piekrītu, ka demokrāija nav visatļautība un ka nav citām personā jāveltī apvainojoši izteicieni. Mana problēma šajā lietā ir tā, ka, nespēdama citādi tikt galā ar apvainojošiem izteicienim, tiesa tos kvalificējusi kā ziņas, kaut arī tie pēc būtības bija viedokļi vai vērtējums. Jūs varat iedomāties, ka Jūs tiktu aicināts pierādīt paziņojuma, ka "X ir āpsis" patiesumu? Un, tā kā to droši vien nespētu izdarīt, šis paziņojums tiktu kvalificēts kā nepatiesa ziņa?

Par to, ka spāņu tiesnesis mums uzspiestu savu viedokli par Satversmē nostiprināto tiesību saturu - šis tiesnesis interpretē ECK saturu, un tas, ka tas mums jāņem vērā, noskaidrojot Satversmē nostiprināto tiesību saturu, ir mūsu likumdevēja, nevis spāņu tiesneša griba.

Runājot par Satversmes 90.pantu - ECK ir saistoša valstij. Indivīda rīcība ar tiesiku + vai - zīmi tiek vērtēta atkarībā no valsts likumiem, un valsts uzdevums ir - nodriošināt, lai šie likumi atbilst ECK, attiecīgi reaģējot uz tās (dinamisko)intepretāciju. Turklāt, nenoliedzot stabilitātes un prognozējamības lielo nozīmi, tomēr atļaušos teikt, ka to nevajag pārspīlēt ; ja dzīve būtu 100 % stabila un prognozējama, tad varbūt to pašu varētu paģērēt arī no tiesību sistēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jack Ripper 19.12.2002 11:56
Pieskaroties dinamiskajai interpretācijai, vēlos vērst uzmanību uz Satversmes 90.pantu: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”. Manuprāt būtu pilnīgi dabiski , ja subjekts jau pieņemot lēmumu par kādu darbību vai bezdarbību, rēķinātos ar noteiktām tiesiskām sekām, zinātu, kādas ir objektīvās tiesības. Pašlaik , ja akli seko ECtHR praksei, neviens nevar būt 100% pārliecināts, vai viņa rīcība ir vērtējamu ar tiesisku + vai – zīmi. Tiesa savu viedokli var mainīt, cik bieži tai iegribas, pamatojoties uz kādiem specifiskiem lietas apstākļiem. Tiesas spriedumu netiek izsludinati vai publicēti līdzīgi LR norm.aktiem.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir ļoti labi informēti par ECtHR praksi? Es kā parasts cilvēks (“reņģu ēdājs” vecajā terminoloģijā) tāds neesmu.

Tiesībās ir svarīga stabilitāte un prognozējamība, tomēr ECJ un ECtHR tādu nespēj piedāvāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jack Ripper 19.12.2002 08:36
Tur jau tā lieta, ka Satversme (rakstitais vārds) varbūt neko mazāk arī neparedz, bet dažas personas ārpus Latvijas teritorijas būtībā uzspiež mums savu viedokli par Satversmē nostiprināto tiesību saturu.

Satversmē ir nostiprināta mūsu valsts likumdevēja griba. Kā kāds , piemēram, tiesnesis- spānis var zināt, ko mūsu likumdevējs ir vēlējies pateikt?

Uzskatu, ka piemērojot (arī interpretējot, jo piemērošana un interpretēšana daļēji sedzas) starptautiskos līgumus ir jāņem vērā līgumu sākotnēji izstrādājušo un noslēgušo valstu griba, tie kompromisi, ko viņas ielika kolektīvajā gribas izpausmē. Situācija, ka līgumam pievienojas jaunas valstis un sāk (ar vairākuma tiesībām) līgumu tulkot pa savam ir man pilnīgi nepieņemama. Diemžēl arī lielās valstis rīkojas līdzīgi. Paskatieties, kā ir attīstījusies ANO Statūtu interpretācija attiecībā uz DP kompetenci. Jums tas patīk? Man - nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viese 18.12.2002 17:01
Patiesiiba mani piesaistija Jack Ripper viedoklis par ECHR un ECJ, ka to sniegta dinamiska tiesibu interpretacija ir modiga. Kaa to saprast? Vai tas nozime, ka shadai interpretacijai nav jegas, taa pec satura ir lieka un nevienam nevajadziga, un cik forshi, ka Senats nemacas no shim tiesam un izvelas citadu veidu, mums, individiem un sabiedribai kopuma, shauri, aprobeshojoshu, demokratiju neveicinoshu tiesibu interpretaciju????? Shada interpretacija nebus izdeviga ne sabiedribai, ne valstij pashai (kads valsti var pamacit, piemeram, ECT Strasbura). Un, runajot par Satversmes 89.pantu, ir jaatceras, ka, interpretejot Satversme nostiprinatas cilvektiesibas, ir janem vera starptautiskajos cilvektiesibu aizsardzibas dokumentos noteiktais (tai skaita Konvencija un ari ECT prakse, kas interprete Konvenciju), kas nozime, ka Satversme nevar paredzet kaut ko mazak neka paredz shie starpt.dokumenti. Satversme tomer var noteikt augstakus standartus un tada veida iet talak neka shie starpt.dok.. Bet es saprotu, ka shaja lieta jau runa ir par sho zemako standartu izpildi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 18.12.2002 15:24
Spriedumā man vistuvākā ir tēze, ka"subjektīvs vērtējums nevar būt rupjš un klaji aizskaroš", nedrīkst pārkāpt nevainīguma prezumpciju un apsūdzēt krimināli sodāmu darbību izdarīšanā." tas apstiprina manu pārliecību, ka demokrātija nav visatļautība. Žurnālistiem, visparēji ņemot, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citām fiziskām personām. Viņi nav ne labāki, ne sliktāki par citiem. Profesija nedod priekšrocības veltīt citām personām apvainojošus izteicienus, tāpat kā pieturēšanās pie "zaļo" idejām vai nacionālboļševisma nedod tiesības nesodītam mest citiem ar tortēm.

Tas, ka varbūt ECT kādā savā spriedumā ir izteikusi viedokli par noteiktas profesijas pārstāvju pieļaujamās uzvedības šaurākām vai plašākām robežām neko daudz nonozīmē. Spriedumā ir teikts, ka ECT prakse ir līdzeklis Satversmē un arī citās Latvijas tiesību normās nostiprināto tiesību satura un ietvaru noskaidrošanai.Nekur nav teikts, ka ECT spriedumi ir vienīgais šāds līdzeklis un ka Satversmē nostiprinātām tiesībām nevar būt cits tulkojums. Manuprāt, šādam Satversmes normu tulkojumam būtu augstāk juridiskais spēks nekā ECT spriedumam. Pati Konvencija ir tikai starptautisks līgums, kas nav pārāks par Satversmi (es vados pēc Satversmes 89.panta). Cita lieta, kāds ir un vai ir 89.panta oficiāls tulkojums (doktrinālos šeit nevajdzētu ņemt vērā).

Dažādu tiesu (ECtHR, ECJ) aizraušanās ar dinamisko interpretāciju ir visai modīga parādība., tomēr lasot AT Senāta spriedumu, rodas pārliecība, ka pie mums šī sērga netiks cauri vai vismaz tiks ierobežota.

Saistītie raksti