Vai Latvijā pastāv “vīriešu jautājums”? 15

Vēlme līdzināties “īstam” vīrietim bieži kļūst par iemeslu problēmām, kurās vīrieši nonāk vai kuras viņi rada. “Vīriešu problēmas” Latvijā ir maz apspriestas, nemaz nerunājot par jelkādu vīriešu kustību. Kāpēc?

Iesaki citiem:

“Vīriešu jautājums” te domāts kā līdzinieks “sieviešu jautājumam”, kas pastāvējis un tiek risināts jau kopš 19.gadsimta, aptverot sieviešu pilsoniskās, sociālās un politiskās tiesības, emancipāciju u.c. aspektus. Tātad - vai pastāv problēmas, kas skar vīriešus kā grupu vai dažādas vīriešu grupas? Vai un kam vīrieši rada problēmas? Vai vīrieši kā sociāla dzimuma (jeb dzimtes) grupa veido savas organizācijas, lai risinātu sev un arī sievietēm būtiskas problēmas?

Daži no šiem jautājumiem tiek uzdoti dzimumu (ne)līdztiesības problēmām veltītos pasākumos, kuros vīrieši nekad netiek aizmirsti – gan salīdzinājumā ar sievietēm konstatējot viņu labāko situāciju, gan sūkstoties, ka vīriešu šajos pasākumos ir pārāk maz. Taču par “vīriešu jautājumu” tie kļūst tikai tad, ja vaicājam tieši par vīriešiem raksturīgām problēmām. Latvijai iezīmīgās ir vīriešu dzīves ilgums (aptuveni desmit gadus īsāks nekā sievietēm), reproduktīvās veselības problēmas, vardarbīga un ar risku saistīta uzvedība, alkoholisms, ievērojami lielāks pašnāvību skaits nekā sievietēm[1].


Vīriešu problēmas

Aplūkojot minētās problēmas no dzimtes perspektīvas, būtisks ir “vīrišķības” (masculinity) jēdziens – priekšstati par to, kādam jābūt vīrietim, un noteikts uzvedības veids[2]. Mūsdienās tiek runāts nevis par vienu “vīrišķību”, bet gan vairākiem atšķirīgiem priekšstatiem par vīriešiem, kā arī vīriešu uzvedības un izskata veidiem: īsiem matiem, gariem matiem, muskuļoti, tādi, kas nepievērš uzmanību fiziskajai formai, tērpti uzvalkā, treniņtērpā, izdilušā džemperītī. Tomēr parasti ir viena vīrišķības forma – kaut bieži tikai ideālā, - kas ir vispievilcīgākā lielākai daļai vīriešu. Tā ir “īstā” vīrišķība, kas bieži vien ir neskaidra, taču kļūst par mērauklu gan zēnu audzināšanai, gan vīriešu uzvedībai[3]. “Īsts” vīrietis, piemēram, neraud, apspiež emocijas, uztur ģimeni, var ar dūrēm aizstāvēt sevi un citus, ir seksuāli nevaldāms. Vēlme līdzināties “īstam” vīrietim bieži kļūst par iemeslu vīriešu problēmām. Piemēram, Latvijas “vīrišķīgie” vīrieši, kuri var paciest sāpes un nesūdzas, apmeklē ārstu daudz retāk nekā sievietes. Vīriešu vidū ir izplatītāki audzēji un asinsrites sistēmas slimības, daudz vairāk vīriešu nekā sieviešu mirst no ārējiem nāves cēloņiem. Krietni lielāks ir vīriešu skaits alkoholiķu un no narkotikām atkarīgo cilvēku vidū. Noziedznieku vidū ir daudz vairāk vīriešu nekā sieviešu[4]. Situācijā, kad vīrietis patiešām vēlas apvienot karjeru ar ģimenes dzīvi un piedalīties bērnu audzināšanā, viņš saskaras ar neizpratni gan no priekšniecības, gan kolēģu puses darbā – bērna piedzimšanas un kopšanas atvaļinājuma vai pabalsta saņemšana no tēvu puses joprojām ir diezgan reta parādība.


Vīriešu radītas problēmas

Vīriešu vidū ļoti maz aplūkots jautājums ir vīrieši kā problēmu radītāji. “Vīrišķības” šaurā izpratne bieži vien ir iemesls tam, ka vīrieši rada problēmas citiem vīriešiem, sievietēm un savām ģimenēm. Agresīvai un vardarbīgai uzvedībai savā starpā, kā arī riska uzvedībai, kas tiek saistīta ar “vīrišķību”, bieži ir letālas sekas. Tātad vīrieši paši ievaino sevi un mirst, kā arī ievaino un nogalina citus vīriešus, tādējādi radot problēmas arī savām ģimenēm un sievietēm, ar kurām viņi dzīvo.

Tādā sabiedrības iekārtā, kas ir labvēlīgāka vīriešiem, viņu privilēģijas attiecībā pret sievietēm ir institucionalizētas. Šīs priekšrocības bieži vien tiek uzskatītas par “dabiskām” - daudzas labi apmaksātas profesijas tiek uzskatītas par “vīriešu sfēru”, vairāk vīriešu nekā sieviešu jau atrodas vadošās pozīcijās, vīrieši tiek uzskatīti par “galvām” ģimenē utt. Taču, ja šādā sabiedrībā priekšplānā izvirzās sieviete, vīrieši var rīkoties vardarbīgi – gan emocionāli, gan fiziski. Gan darbavietā, gan mājās. Vīriešu vardarbība pret sievietēm ir atkarīga no daudziem faktoriem, taču daļa noteikti ir saistīta ar “vīrišķības krīzi”, kad mainās ar vīrišķību saistītās vērtības un “tradicionāli” risinājumi vairs neder. Piemēram, kad sieviete sāk pelnīt lielāku algu par ģimenes “galvu” vai kādā jautājumā izrādās pārāka par vīrieti. Šajā gadījumā sievietei var “norādīt viņas vietu” – izstumjot no kādas jomas, ar aizskarošu jociņu palīdzību vai vienkārši piekaujot.

Vīrieši, protams, nav vienota un viendabīga grupa ar vienādām vērtībām un rīcību. Atkarībā no izglītības pakāpes, strādātspējas, dzīves vietas (piemēram, imigranti), etniskās piederības, ādas krāsas, seksualitātes atšķiras arī vīriešu statuss un privilēģijas, kas viņiem ir pieejamas. Līdz ar to var runāt par varas jautājumiem ne tikai attiecībā uz sievietēm un vīriešiem, bet arī par hierarhijām starp dažādām vīriešu grupām. Salīdziniet, piemēram, attieksmi pret darbspējīgu vīrieti, kas strādā biznesa uzņēmumā, un bezdarbnieku ar invaliditāti, vai veikala direktoru un bērnudārza audzinātāju.

Latvijā diskusijas par šiem jautājumiem ir ļoti minimālas. Vīrieši nemaz netiek problematizēti sfērās, kurās viņi dominē: politikā un biznesā, bet maz tiek runāts arī par sfērām, kur vīriešu ir ļoti maz: bērnu audzināšana, izglītība. Par vardarbības jautājumiem runājot, krīzes centrā “Skalbes” ir tikusi izveidota psiholoģiskās palīdzības grupa vīriešiem, kurā viņi pārrunā vīrišķības un vardarbīgas uzvedības jautājumus, taču līdzīgu aktivitāšu citur Latvijā nav.


Vīriešu kustības

Vai un kā vīrieši risina jautājumus, kas saistīti ar minētajām problēmām? Vai viņi apvienojas grupās? Daļa apvienojas, taču neproblematizējot savu “vīrišķību” – piemēram, makšķernieku, mednieku un citās organizācijās. Ir veikti vairāki projekti, kuru uzmanības centrā ir tieši vīrieši. 2001.gadā ANO Iedzīvotāju fonds un LĢPSVA “Papardes zieds” rīkoja Reproduktīvās veselības kampaņu, vienu no uzsvariem liekot uz vīriešu reproduktīvo veselību. LU Dzimtes studiju centrs ir rīkojis vairākas vasaras skolas, kurās tika spriests par vīriešiem un vīrišķībām. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība kopā ar Latvijas Ģimenes centra speciālistiem plāno veidot jauno un topošo tēvu atbalsta grupas. Pavisam nesen – šā gada septembrī Ministru kabineta apstiprinātajā Programmā dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam ir paredzētas vairākas aktivitātes, kas vērstas tieši uz vīriešiem: piemēram, informēt darba devējus un darbiniekus par iespējām izmantot bērna piedzimšanas un bērna kopšanas atvaļinājumu. Ir acīmredzams, ka papildus atsevišķiem projektiem “vīriešu jautājums” tiek risināts galvenokārt valsts pārvaldes līmenī – no “augšas”.

Atšķirība ir pamanāma, ja palūkojamies uz sievietēm kā dzimumu tiesību un iespēju jautājumu risinātājām – te bez politikām no “augšas” darbojas arī vairākas sieviešu un dzimumu līdztiesības organizācijas, kurās arī vairums ir sieviešu. Lai gan runāt par sieviešu vai feministisku kustību Latvijā ir problemātiski (dalībnieku un organizāciju niecīgā skaita, aktivitāšu nelielās ietekmes un ilgtspējas problēmu dēļ), taču runāt par jelkādu vīriešu kustību ir vēl problemātiskāk. Kāpēc? Iespējams, vīrieši neapzinās, ka viņiem ir problēmas un ka tās varētu risināt. Cits iemesls varētu būt tas, ka dzimumu līdztiesības politika ir tikai sieviešu rūpju lokā un tā ir “tradicionāli” bijis gan 1918.gada Latvijas Republikā, gan padomju laikā. Vēl viens skaidrojums varētu būt, ka sievietes – arī “tradicionāli” – vairāk pievēršas sociālajiem jautājumiem.

Vīriešu kustības gan dažādās Eiropas valstīs, gan ASV un Austrālijā sāka veidoties 1970.gados. Arī mūsdienās tās turpina risināt dažādus jautājumus. Minēšu dažus nosaukumus. Eiropā, ASV, Austrālijā pastāv vīriešu atbrīvošanās kustība, sociālistisku vīriešu kustība, radikāla vīriešu feministiska kustība (kas koncentrējas uz vīriešu apspiedošo lomu), tēvu apvienība, geju kustība, vīriešu veselības kustība, vīriešu tiesību aizstāvji un citas. Eiropas mēroga kustības ir “baltās lentītes” kampaņa, kas vēršas pret vīriešu vardarbību pret sievietēm. Darbojas Eiropas profeministiskais vīriešu tīkls, kura mērķis ir radīt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, apšaubīt vienotu un tradicionālu “vīrišķīga vīrieša” izpratni un veidot sabiedrību, kurā varētu sadzīvot ļoti atšķirīgi vīrieši un sievietes. ASV ir radusies mitopoētiskā vīriešu kustība, kura ar iniciācijas rituālu palīdzību mēģinot atklāt “dziļo vīrišķību”, kā arī solījuma turētāju kustība, kas apvieno kristiešus, kuri iestājas par tradicionālajām vīriešu lomām. Vairākās Austrumeiropas valstīs - Čehijas Republikā, Bulgārijā, Rumānijā - izveidojušās vīriešu kustība, kas aizstāv tēvu tiesības, vai nu lai palielinātu konservatīvu tēva autoritāti ģimenē, vai mudinot mainīt tradicionālo modeli, kad vīrietis maz iesaistās bērnu audzināšanā.

“Vīriešu jautājums” Latvijā šobrīd nav aktuāls. Ar projektu un valsts programmu palīdzību tas aktualizējas, taču minimāli un, iespējams, tāpēc tiek skatīts kā mākslīga un uzspiesta problēma. Jautājumiem par vīriešu lomām, “vīrišķības” izpratnēm, kā arī pārmaiņām vīriešu (un arī sieviešu) situācijā būtu jākļūst svarīgiem pašu vīriešu vidū. Pašlaik vīriešu lielākā daļa Latvijā risina “vispārējas” problēmas, kamēr sievietes paliek pie “sieviešu” problēmām, kas patiesībā ir abu dzimumu jautājumi. Tikai plašāka diskusija sabiedrībā un starp vīriešiem varētu veicināt aplūkoto jautājumu apzināšanos un, iespējams, arī risināšanu.


______________
[1] “Sievietes un vīrieši Latvijā 2003”, Rīga, LR CSP, 2003.

[2] Šo jēdzienu ir izmantojuši un teoretizējuši vairāki pētnieki - Roberts Konels, Maikls Kimmels, Maikls Mesners, Džefs Herns, Oistens Holters un citi. Vairāk par maskulinitāti un “vīriešu jautājumu” varat uzzināt šādos avotos:

Isdals, P. “Varmācība pret sievietēm – vīrišķības problēma un vīriešu atbildība” // “Par agru? Par vēlu? Feministiskās idejas, konteksti, pieejas”, Rīga, LU Dzimtes studiju centrs, 2001.

Hutunens, J. “Vīriešu piedalīšanās ģimenes dzīvē” // “Par agru? Par vēlu? Feministiskās idejas, konteksti, pieejas”, Rīga, LU Dzimtes studiju centrs, 2001.

Konels, R. “Maskulinitātes un globalizācija” // “Mūsdienu feministiskās teorijas: antoloģija” (red.I.Novikova), Rīga, “Jumava”, 2001.

Konels, R. “Vīrieši, vīrišķības un pētījumi par vīriešiem”(intervija) // “Par agru? Par vēlu? Feministiskās idejas, konteksti, pieejas”, Rīga, LU Dzimtes studiju centrs, 2001.

Brod, H., Kaufman M. (ed.) “Theorizing Masculinities: Research on Men and Masculinities”, London, Sage, 1994.

Connell, R. “Masculinities”, Berkeley, University of California Press, 1995.

Kimmel, M. “The Gendered Society”, Oxford: Oxford University Press, 2000.

Messner, M. “Politics of Masculinities: Men in Movements”, London, Sage, 1997.

Novikova I., Kambourov, D. (ed.) “Men in the Global World: Integrating Postsocialist Perspectives”, Helsinki, Kikimora Press, 2003.

Ушакин, С. (ред.) “О муже(N)ственности.” Москва, Новое литературное обозрение, 2002.

[3] R.Konels ir piedāvājis hegemoniskās jeb dominējošās maskulinitātes jēdzienu. Šāda maskulinitātes forma “iemieso, organizē un leģitimizē vīriešu dominēšanu dzimtes iekārtā”, kā arī tiek pretstatīta sievišķībai un citām – pakļautām maskulinitātēm (R.Konels “Maskulinitātes un globalizācija” // “Mūsdienu feministiskās teorijas: antoloģija” (red.I.Novikova), Rīga, “Jumava”, 2001.)

[4] “Sievietes un vīrieši Latvijā 2003”, Rīga, LR CSP, 2003.





Šī publikācija ir tapusi projekta "Masu mediju loma varas pārdalē" ietvaros, kas finansēts no "Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam" līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 09.11.2004 22:16
Ljoti labs raksts. Man patika. Izvirza ari problemu. Dazi viriesi komentejot gan aizklist atkal kaut kados fiziologiskajos murgos. Tas nav tiesa, piemeram, ka narkomanu utt 'lietotaju' vairums ir viriesi. Cik atceros, lielbritanijaa sievietes smeke vismaz tik pat daudz, ka viriesi. Nevajag lietas novelt uz biologiju. Vairums no siem paradumiem ir saistits tiesi ar paradumiem un tradicijaam.

Nevaru ari piekrist tam komentetajam, kas teica, ka sieviete nevar spriest par viriesiem. Tad jau neviens nevaretu spriest un izteikties par citiem. Es esmu es un zinu tikai par savu pieredzi. Cits cilveks (virietis vai sieviete) ir individs pats par sevi - ka lai ielien vina aadaa. Un kaa lai zina, ka es kaa viirietis izpratisu labaak pilnigi visus viriesus vai ari sliktaak pilnigi visas sievietes. Nu nav taa. Dzimums te nav noteicosais faktors.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 24.10.2004 13:02
it kaa ne pa teemu,

kas attiecas uz konstruktiiviaam idejaam un ieteikumiem,tad es te saredzu tadas.Konfekte!Vajag tik iedzilinaaties:)-http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=9364...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 24.10.2004 12:59
Arvids Kalme

Vareetu jau piekrist,ka raksts tapis,raugoties no sievietes poziicijaam ,tapat kaa vairums no rakstiem politika.lv par sievieshu teemu.Tapat kaa vairums rakstu zhurnaalos par dzimumu teemu(nav pat viegli saskaitiit cik piemeeram ir sievieshu zhurnaalu,viirieshiem atliek lasiit pornuhu,FHM vai Klubu,kas domaats viirieshiem"kam ipashu probleemu nav"),tapat kaa vairums rakstu portaalos-gan TVNET -ir sadalja sievieteem,gan delfos-ir delfi sievieteem-ar saviem rakstiem,forumu utt.,ak prieks Apollo ir sadalja "Vinsh un vinja" Priecaajies tauta slavee to Kungu!:)Tikai tas prieks atri pariet,kad saproti ,ka sadalja shadi nosaukta homoseksuaalistu delj-gan lai gejiem buutu sava sadalja(kas nav nekas slikts),gan lai lesbietes vareetu taiisiit sleptu melnaa PR kampanju pret viirieshiem,kas man stipri nepatiik.

Un taatad...Virieshu viedokli,sajuutas,uzskatus,kas attiecas uz dzimumu attieciibaam,saskarsmi parasti NEDZIRD.Nav probleemu viirieshu viduu atrast piemeerotus cilveekus ar piemeerotu viedokli,kas it kaa parstaavees visu viirieshu viedokli.Un tas arii biezhi tiek dariits!Bet vai mums tas ir vajadziigs?Tapeec autores piedavatais padoms par viir.org. ir patiesi konstruktiivs un noderiigs!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 23.10.2004 16:46
Vienmēr atrodas eskimosi, kas spriež par Afrikas iedz;ivotāju problēmāmun tiem sniedz "vērtīgus"padomus !

Tā arī te - grāmatas salasījusies sieviete nu spriež par vīriešu problēmām !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 23.10.2004 05:32
Bet ja kas ideja ljoti laba:nodibinaat virieshu organizaaciju,kas nodarbotos ar virieshu tiesiibu aizstaviibu.Un vispaar ar viirieshu aizstaviibu.Par malenieshiem vinjus sauktu:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mulders 21.10.2004 15:53
Meegjinaajums kaut ko pateikt, bet aciimredzot teikts tika sievieshu auditorijai! Taakaa viriieshiem pie kaajas kas raxtaa raxtiits, jo raxtiits nav prieksh vinjiem! Tas es k tomu, ka ja gribi pateikt kaut ko viirietim, tad saki to vinja valodaa, un nechiixti ka tevi nesaprot ja tu ar araabu runaa kjiiniski!A tagad par to "gjimenes galvu". Lai vadiitu kaadu instituuciju kuraa ir 2i cilveeki (gjimene) vaig vienu un tieshi vienu kursa noteiceeju. Gjimene ir kaa kugjis... un kapteinim jaabuut tieshi VIENAM! Bet taa kaa baabas vienmeer grib gan stuureet, gan noteikt kursu, gan veel sazinkodariit, tad sanaak ka uz kugja ir divi kapteinji! Jautaajums, kur taads kugjis aizbraux!Taapeec daargaas baabinjas, ja negribat aizbraukt uz Zimbabvi, tad vispirms vaig noskaidrot uz kurieni kugjis iet, pirms paraxtaties uz taa kaapt, jo kaa tad naakas... iekaapjat kugjii un tad Kapteinim saakat kachaat pravas, ka shis maita juus neved uz Vidusjuuras kuurortiem. Ij nesakiet ka viirieshi ir tie kas kaapj juusu kugjii, preceeties grib baabas paarsvaraa!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 21.10.2004 11:50
Jaa-virietis kaa probleemu radiitajs:))Virietis -problema..Nav viriesha:nav problemu.Tendence...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


sociologs2 20.10.2004 15:29
man tā arī nekļuva skaidrs, vai tiek runāts par vīriešiem kā vienotu masu vai arī tiek izceltas atsevišķas problēmgrupas sabiedrībā, kuru lielāko daļu veido vīrieši?

Piekrītu tiem, kas atzīst, ka Izglītība Latvijā sievišķojas, proti, tā kļūst nespējīga piedāvāt kaut ko interesantu zēniem viņu vīrišķība veidošanai pozitīvā veidā. Otrkārt, nav jāaizmirst, ka Latvijas skolās lielākā daļa darbojas skolotājas.

man patiešām ir grūti saprast, kāpēc Latvijas sievietēm cenšas uzspiest viedokli un veicināt viņu agresivitāti pret otro dzimumu? kāpēc ir jāšķel nevis jāvieno? Varbūt tas ir intreģējošāk???

Es zinu, ka lielākā daļa sieviešu pat daļēji nepiekrīt daudzām feminisma domām, kas sākotnēji bija patiešām prātīgās un gudras, tagad pārvēršas par vīriešu nīdēšanas un sava egoisma sludināšanas ideoloģiju.

N.B. Secinājums - sievietes - labāk runājiet pašas ar sevi un netraucējiet citiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 20.10.2004 13:04
nav slikts raksts. kaut liekas, tieksanas pec "ideala viriesa" tela istenosanas prakstiskaja dzive musdienas zenu un jauniesu un viriesu vidu nav vairs tik izteikta, ka agrak, noslegtakas lauksamnieku sabiedribas. agrak par to nerunaja.

kaut ka pazistu diez gan daudz viriesus sev apkart, kas ar lepunumu nemas ar maziem berniem utt it ka netipiski viriskigi uzvedas. musu nav maz.

ta ka progress ir, bet tas nenozime, ka par to nav jaruna.

man ka virietim, bija interesanti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Evija Caune 20.10.2004 11:59
Ļoti imponē Alekša ieteikums par kvotām skolotājiem (par labu vīriešiem). Tāpat kā kvotas uz varas pozīcijām publiskās politikas un tautsaimniecības telpā (par labu sievietēm). Manuprāt, ar kvotām var mainīt cilvēku attieksmi un reālo situāciju - radīt dzimumu līdzsvaru dažādās dzīves jomās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 20.10.2004 10:10
Es atzistu, ka pastav sis viriesu jautajums.

Labs raksts. ceru, ka tas liks aizdomaties par sim problemama ne vienam vien.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.10.2004 10:04
Autorei ir visai specifisks skatījums uz vīriešu problēmām. Ir taisnība, ka visās civilizācijās narkomānu un noziedznieku vairākums ir vīrieši. Bet tā tad laikam ir fizioloģiska atšķirība nevis Latvijai specifisks "vīriešu jautājums". Tāpat arī "vīriešu jautājums" nepavisam nav stereotipi par "īstiem vīriešiem", jo šādi stereotipi, pat ja tādi ir, bieži neuzliek viņiem nekādus īpašus pienākumus, izņemot, varbūt, pienākumu būt labam profesionālim savā nozarē un pelnīt daudz naudas. (Salīdzināsim to ar stereotipiem par "īstām sievietēm", kurām vienmēr jābūt iejūtīgām, daiļi jāizskatās, utml.).

Sliktākā lieta, kura diemžēl skar lielu skaitu vīriešu Latvijā ir izglītības sistēmas arvien jūtamākā pārorientēšanās uz sieviešu izglītošanas vajadzībām. Tam ir vairāki cēloņi:

(1) Skolotāju un bērnudārzu audzinātāju darbs ir slikti apmaksāts, tādēļ vairums darbinieku šajās iestādēs ir sievietes. Zēniem bieži nav pieejams sava dzimuma skolotājs, kurš būtu vienlaikus arī veiksmīgs pieaugušais, kuram viņi gribētu līdzināties.

(2) Mūsdienu izglītība ir teorētiska un tajā uzsvars ir uz komunikāciju klases telpā, nevis uz praktisku darbošanos. Ir par maz fizisko aktivitāšu (kā arī praktisko un laboratorijas darbu vecākajās klasēs), kas varētu ieinteresēt zēnus par akadēmisko izglītību.

Vēl 19. gadsimtā situācija izglītības sistēmā bija zēniem daudz labvēlīgāka - liela daļa skolotāju bija vīrieši, skolotāja darbs skaitījās labi apmaksāts un godājams. Daudzos gadījumos bija arī vairāk fizkultūras un citas praktiskas darbošanās, nekā mūsdienu masu izglītības iestādēs. Mēs nevaram atgriezties šajā pagātnē, bet varam panākt, lai arī zēni ieinteresētos par izglītību un spētu arī turpmāk ieņemt vadošus amatus sabiedrībā.

Ko darīt?

Jāuzlabo skolotāju darba samaksa (lai tā būtu vismaz līdzvērtīga citu kvalificētu speciālistu atalgojumam) un jāveicina skolotāju patstāvība, lai viņi nebūtu IZM rīkojumu akli pildītāji, bet kompetenti un neatkarīgi cilvēki. Skolotājiem arī vajadzīga karjeras plānošana - ar iespējām kļūt par vēl labāk apmaksātu mācību pārzini vai direktoru, kā arī "rotēt" uz labāk apmaksātu darbu citā skolā. Skolotāja darbs nedrīkst kļūt par "strupceļa darbu" kā, piemēram, McDonalds kartupeļu cepēja darbs. Uz kādu laiku varētu būt arī dzimumu kvotas skolās, lai nepieļautu situācijas, kad nospiedošs vairākums skolotāju (un pat skolas vadības locekļu) ir sievietes.

Būtu jāuzlabo fizkultūras mācīšana un dažādas ārpusklases nodarbības skolā; jāprasa arī valsts finansējums informātikas pulciņiem un citām tehniskām pusaudžiem piemērotām nodarbēm. Ir jānovērš arī situācijas, kad ģimenē mazi bērni paliek bez pilnvērtīgas pieskatīšanas, jo abi vecāki strādā līdz vēlam vakaram. Varētu, teiksim, būt nodokļu atlaides tām ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni un strādā tikai viens no vecākiem. Nefunkcionālajās ģimenēs visbiežāk "no ceļa noiet" tieši zēni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Evija Caune 20.10.2004 09:38
Labs raksts, Elizabet! Manuprāt, vīriešiem vispār ir problemātiski runāt par problēmām un kur nu vēl definēt sevi kā problemātisku. Droši vien tāda audzināšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

strauja 20.10.2004 09:37
Elizabete, labs un vajadzīgs raksts. Tikai neceri, ka vīrieši to sapratīs. Bet varbūt tomēr sāks aizdomāties.......

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZBeta 19.10.2004 22:16
Mjāa, izlasot ir skaidrs, ka raksta autors ir ...sieviete! Konkrēti sadaļā Vīriešu radītās problēmas ir daži teikumi, kas skaidri uz to norāda. ;-)

Saistītie raksti

Promise Keepers promisekeepers.org

The White Ribbon Campaign whiteribbon.ca