Vai Latvija kļūs par imigrantu zemi? 0

Pašreiz Latvija neizceļas ar lielu imigrantu skaitu. Kā situācija varētu mainīties pēc Latvijas iestāšanās ES – par to šajā rakstā.

Iesaki citiem:

“Es eju pār robežu paceltu galvu…”- labi zināmās dzejnieka Jāņa Sudrabkalna rindas kaut kādā mērā ataino cilvēka tieksmi netraucēti pārvietoties pa pasauli. Tuvojoties 20. septembrim, kad mūsu valsts pilsoņiem jāizšķiras, vai būsim Eiropas Savienības dalībvalsts vai nē, arvien biežāk tik uzdots jautājums, vai Latvijā neieplūdīs imigrantu bari, vai latvieši paši neaizskries uz Rietumiem.

Pašreiz Latvija neizceļas ar lielu imigrantu skaitu. Uz laiku, kas ilgāks par trīs mēnešiem, pēdējos gados Latvijā ieceļo apmēram 2,2 tūkstoši ārzemnieku gadā, attiecīgi saņemot uzturēšanās atļaujas. No šiem ārzemniekiem daļa neieceļo ar nolūku apmesties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet gan uz neilgu laiku konkrēta darba veikšanai, piemēram, cirka mākslinieki, kuģu būvētāji, mācību iestāžu pasniedzēji, konsultanti valsts un pašvaldību iestādēs.

Ārzemnieku skaits Latvijā nav liels, salīdzinoši ar Eiropas valstīm, kur ārzemnieki veido ap 4-5% no iedzīvotāju kopskaita. Latvijā no iedzīvotāju kopējā skaita ārzemnieki ir aptuveni 33 tūkstoši jeb 1,4%[1]. Turklāt no visiem šiem ārzemniekiem 60% ir personas, kuras, dzīvodamas Latvijā, ir pieņēmušas citas valsts pilsonību, tādējādi kļuvušas par ārzemniekiem savā mītnes zemē. Līdz šim tikai 130 personas ir meklējušas patvērumu Latvijā, no kurām bēgļa statusu ieguvušas astoņas personas un alternatīvo statusu trīs personas.


Kā varētu mainīties situācija pēc Latvijas iestāšanās ES?

Migrācijas tendences visā pasaulē nosaka divi būtiski apsvērumi – mazattīstīto valstu iedzīvotāju vēlme uzlabot savas dzīves kvalitāti, atrodot labākus dzīves apstākļus un attīstīto valstu vajadzība pēc darba spēka, bailes no sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās. Arī Latvijā minētā problēma sāk aktualizēties. Tuvākajā laikā ir nepieciešami pētījumi par Latvijas demogrāfisko un ekonomisko attīstību, it sevišķi sasaistē ar ES, lai varētu attiecīgi izstrādāt atbilstošu migrācijas politiku ilgstošam laika posmam.

Latvijā 2003. gada 1. maijā stājās spēkā jauns Imigrācijas likums, kas ir atbilstošs valsts nacionālajām interesēm, starptautiskajām saistībām un cilvēktiesību dokumentiem. Šis likums pašreiz attiecas uz visiem imigrantiem, bet, iestājoties ES, attieksies tikai uz trešo valstu pilsoņiem. Proti, ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā ir viens no ES tiesību pamatprincipiem un tas nozīmē, ka ES pilsoņi var ES teritorijā brīvi meklēt darbu (ja nav noteikts pārejas periods), mācīties, apvienot ģimeni vai vienkārši izvēlēties, kur dzīvot. Katra valsts nosaka administratīvās procedūras, kuras jāievēro šajā procesā.

Imigrācija no tā sauktajām trešajām valstīm (tām, kas nav ES dalībvalstis) Latvijā būtiski nepalielināsies. Pašreiz un arī turpmākajos gados ārzemnieki ieceļos no bijušajām Padomju Savienības valstīm, ar kurām vietējiem iedzīvotājiem ir saglabājušās radniecīgas saites, liels paziņu loks un nav valodas problēmu. ES pilsoņi arī varētu izvēlēties Latviju kā mītnes zemi – Latvijā varēs droši investēt savus līdzekļus, dibinot komercsabiedrības, jo Latvijā ir gudrs, darba spējīgs, kā arī pašreiz lēts (salīdzinot ar Eiropas valstīm) darba spēks.

Patvēruma meklētāju skaits palielināsies, bet ne tik strauji kā Eiropas valstīs. Patvēruma meklētāji parasti izvēlas ekonomiski stabilu, attīstītu valsti ar augstu dzīves līmeni, valsti, kura bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajiem sniedz lielu sociālo palīdzību, bet Latvijā tā ir minimāla. Patvēruma meklētāji labprātāk izvēlas valstis, kurās jau izveidojušās viņu tautiešu kopienas un viņi nonāk sev pierastā vidē, kur nav arī valodas problēmu. Patvēruma meklētāju skaits varētu līdzināties pašreizējai Portugāles situācijai (apmēram 150- 200 patvēruma meklētāji gadā) vai sliktākajā gadījumā Somijas piemēram (apmēram 1500). Jāatzīmē, ka tiesības palikt valstī, saņemot bēgļa vai alternatīvo statusu iegūst tikai apmēram 20- 30 % patvēruma meklētāju.

ES patvēruma jomā ir uzsākusi diskusiju par bēgļu nastas pārdali, kas nozīmē kopējo bēgļu skaita sadali dalībvalstu starpā, ievērojot dalībvalstu iedzīvotāju skaitu, kā arī spēju integrēt šīs personas sabiedrībā. Šobrīd tas ir tikai idejas līmenī, jo šāda lēmuma pieņemšana ir ļoti sarežģīta, ievērojot visu dalībvalstu vēlmi uzņemt pēc iespējas mazāk bēgļus. Latvijas atbildīgo institūciju pārstāvji aktīvi iesaistās šajā diskusijā, aizstāvot viedokli, ka šāds princips var tikt aplūkots tikai tiešā kontekstā ar katras valsts integrācijas kapacitāti, lai netiktu apdraudēta valsts nacionālā identitāte. Līdz ar to Latvijai par šo ideju būtu pāragri uztraukties.

Jāpiemin arī mūsu valstī dzīvojošo migrācija uz citām ES valstīm. Iemesli varētu būt mācības prestižās mācību iestādēs, darbs (to var veicināt Latvijā esošais bezdarbs un zemās algas, it sevišķi ārstiem, medmāsām, datorspeciālistiem, kuri Eiropā par savu darbu saņemtu daudz lielāku atalgojumu) un laimes meklēšana.

Katra valsts uztraucas par savu iedzīvotāju aizplūšanu. Salīdzinājumam var aplūkot citu valstu pieredzi, kuras vēlāk pievienojās ES. Piemēram, Portugāle savulaik uztraucās, ka no valsts strauji aizbrauks darba spējīgie pilsoņi, bet, izrādījās, ka pēc iestāšanās ES strauji pieauga ekonomiskās attīstības līmenis valstī un izbraucēju bija maz. Jo pierastā vidē, protams, dzīvot ir labāk. Vai arī Īrijas piemērs - pēc iestāšanās ES daudzi īri devās uz citām valstīm meklēt labāku darbu, bet tagad tie sāk atgriezties. Protams, arī Latvijā ekonomiskā situācija uzlabosies, bet grūti atbildēt, vai aizbraukušajiem būs motivācijā atgriezties dzimtenē vai tikai meklēt šeit labākus dzīves apstākļus, jo uzturoties ārzemēs varbūt viņi būs pietiekami integrējušies un par mājām uzskatīs to valsti, kurā jau dzīvo 5 gadus vai vairāk.

No visa iepriekš minētā var secināt, ka pēc iestāšanās ES Latvijā ieceļos un no mūsu valsts izceļos apmēram vienāds personu skaits, un tāpēc nav pamata bažām, ka Latvija pārtaps par imigrācijas valsti.


___________

[1] 2003. gada 1. janvārī Latvijā uzturējās 33 267 ārvalstnieki, no tiem ar termiņuzturēšanās atļaujām 7 128, ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām- 26 139 ārzemnieki.


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi