Atslēgvārdi:

Vai Latvijā etnisks konflikts ir neizbēgams? 24

Etnopolitiskais konflikts šobrīd lielā mērā ir vērtējams kā politiska un sociāla konstrukcija, kuras divi galvenie veidotāji ir politiskā elite un plašsaziņas līdzekļi.

Iesaki citiem:

Pēdējo gadu notikumi etnopolitikas īstenošanas laukā arvien biežāk līdzās vārdiem „sabiedrības integrācija” liek izskanēt dažādiem minējumiem par etniskā konflikta iespējamību mūsu sabiedrībā. Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktajā pētījumā „Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi”[1] no konfliktoloģijas teorijas perspektīvas tika izvērtēti Latvijas sabiedrības etniskās integrācijas procesi un novērtēti iespējamie etnopolitiskās spriedzes risinājumi, īpašu uzmanību pievēršot izglītības reformas mazākumtautību skolās ietekmei uz sabiedrības integrāciju.

Pētījums ļauj soli pa solim izsekot dažādu sabiedrības grupu nostādnēm un uzvedībai un konstatēt, ka situāciju būtu maldīgi raksturot kā stabilu un nemainīgu un ka tā drīzāk uzlūkojama kā jūtīgs process, kur noteikti faktori sekmē līdzsvaru un etnisko mieru, bet citi faktori, gluži otrādi, provocē konfliktu. Tas vērš uzmanību uz faktoriem, kas var šo konfliktu mazināt vai vērst dziļumā, un kas būtu pieskaitāmi konflikta attīstības riska faktoriem. Šajā rakstā par tiem, kas visnozīmīgāk ietekmē etniskās spriedzes veidošanos Latvijas sabiedrībā.

Latvijas gadījumā nozīmīgi ir tas, ka līdz ar valsts neatkarības atgūšanu ir notikusi sociolingvistisko grupu hierarhijas maiņa. Pētījums liecina, ka šis process joprojām turpinās un abās grupās – latviski un krieviski runājošo vidū - tas lielā mērā nosaka etnisko attiecību veidošanas modeļus un etnopolitiskās spriedzes mazināšanas stratēģijas.

Latviešu valodas zināšanas un saskarsmes problēmas latviešu valodā ir viens no galvenajiem sociolingvistisko grupu konfliktu sekmējošajiem faktoriem. Jāpiebilst, ka šī atziņa attiecināma galvenokārt uz latviešiem. Cittautieši šajā ziņā nesaskata problēmas, kas, no vienas puses, ir skaidrojams ar pieaugošo latviešu valodas zināšanu līmeni šajā grupā, bet, no otras puses, ir skaidrojams arī ar krievu valodas pašpietiekamību Latvijā un sabiedrībā joprojām vērojamo ieradumu starpetniskajā komunikācijā lietot krievu valodu.

Kā konfliktu veidojošu faktoru var vērtēt arī latviešu īpatsvaru valsts pārvaldē (83% no visiem, kas nodarbināti šajā sfērā), tādējādi cittautiešu skatījumā valsts vara tiek saistīta ar latviešiem kā etnisko grupu, un veidojas atsvešinātība un atgrūdoša attieksme pret valsts īstenoto politiku.

Cittautiešu dominējošais diskurss par attiecībām ar latviešiem ir, ka attiecības ir labas, draudzīgas un balstītas uz savstarpēju sapratni. Vienlaikus šajā grupā valda negatīvas un kritiskas attieksmes pret valsts etnopolitiku, kuras veidotāji visbiežāk pieder pie latviešiem kā etniskās un lingvistiskās grupas. Tādējādi diskursa līmenī nepatika pret valdošo politisko eliti un tās pieņemtajiem lēmumiem tiek vērsta pret latviešu valodā runājošo kopienu kopumā, sekmējot attieksmju konflikta attīstību sabiedrībā.

Etnopolitiskās aktualitātes un no tām izrietošais attieksmju konflikts latviešu un cittautiešu starpā ir uzspiestā “dienas kārtība”. Tāpēc etnopolitiskais konflikts šobrīd lielā mērā ir vērtējams kā politiska un sociāla konstrukcija, kuras divi galvenie veidotāji ir politiskā elite un plašsaziņas līdzekļi.

Balstoties uz pētījumā izmantoto definīciju, saskaņā ar kuru etnisks konflikts ir situācija, kad divām vai vairākām etniskajām grupām ir nevienprātība par kādu sabiedrībā nozīmīgu politisku, ekonomisku, sociālu, kulturālu vai teritoriālu jautājumu[2], var secināt, ka Latvijā ir vērojamas etniskā konflikta iezīmes, kuru pamatā ir nevienprātība etnopolitikas jautājumos, kā arī cittautiešu neapmierinātība ar valsts īstenoto etnopolitiku. No konflikta dinamikas analīzes viedokļa saskaņā ar Aklajeva tipoloģiju[3] šobrīd Latvijā ir „konkurences stadija”, kurai raksturīgs, ka saasinās attiecību konkurējošais raksturs. Savukārt to, vai notiks konflikta eskalācija un tas pāraugs „tiešā konflikta stadijā”, kad uz sadarbību vērstās attiecības tiek sabojātas un abās pusēs institucionalizējas konfliktējošas attieksmes un uzvedība, vislielākā mērā noteiks tieši politiskās elites uzvedība – tas, cik lielā mērā politiskā elite ekspluatēs etniskos jautājumus.

Noteiktu apstākļu gadījumā, piemēram, tad, ja vienā vai otrā grupā etniskās apdraudētības izjūta būtiski palielināsies, Latvijā ir iespējama konflikta saasināšanās un mijiedarbības etnopolitiskās krīzes veidošanās. Kā faktori, kas samazina šāda scenārija iespējamību Latvijā, ir jāvērtē tas, ka Latvijā etniskā spriedze izpaužas vairāk kā lingvistisks konflikts, kas neveicina tālāku konflikta eskalāciju un vardarbību, jo kulturālās atšķirības nav ļoti izteiktas un etniskajā stratifikācijā nav vērojama izteikta vertikālā hierarhija. Savukārt politiskās elites polarizācija vērtējama kā faktors, kas palielina šāda scenārija iespējamību. Latviešu un cittautiešu viedokļu polarizācija attiecībā uz valsts etnopolitiku ir uzskatāma par etnisko attiecību krīzi sekmējošu faktoru, kas raksturo abu valodas grupu varas attiecību uztveri un veidošanu.

Arī plašsaziņas līdzekļi veido plaisu starp abām etnolingvistiskajām grupām, uzturot savos lasītājos apdraudētības sajūtu. Ja latviešu presē dalījums „mēs” un „viņi” ir drīzāk nojaušams zemtekstos un orientācijā uz latviešu tautības lasītāju, tad krievu laikraksti diezgan skaidri norāda, ka sabiedrībā pastāv šīs divas nošķirtās grupas un viņu lasītāji ir krievvalodīgie.

Pētījums parāda, ka galvenā robežšķirtne, kas veidojas starp latviešiem un cittautiešiem un ap kuru notiek visvairāk diskusiju, ir viedokļi par etnopolitikas jautājumiem. Atklājas risks, ka no etnopolitiskā konflikta, kur atšķirības ir vienīgi uzskatos par noteiktu jautājumu risināšanu, var veidoties etniskais konflikts, kur neapmierinātība vēršas vienai sociolingvistiskajai grupai pret otru.

Kopumā Latvijā ir vērojamas vairākas pazīmes, kas liecina par etnisku konfliktu – attieksmes etnopolitikas jautājumos, partiju atbalsts, apdraudētības sajūta. Vienlaikus ir arī vairākas pazīmes, kas pagaidām nodrošina to, ka šis konflikts nepāraug vardarbīgās akcijās un etnopolitiskā krīzē, piemēram, etnisko grupu struktūras tīklveida jauktais modelis[4], līdzības dzīvesveidā un ienākumos un vēlme uzturēt draudzīgas attiecības. Jāsecina, ka tas, kā šīs attiecības attīstīsies turpmāk, būs ļoti atkarīgs no politiskās elites darbības un tā, vai politiskā elite centīsies vairāk uzturēt „konkurējošas” vai „konstruktīvas” attiecības.


_________________________________

[1] Pētījums tapis ar ASV vēstniecības Latvijā finansiālu atbalstu.

[2] Brown, M. (1993) Causes and Implications of Ethnic Conflict, In: M.Brown (ed.) Ethnic Conflict and International Security, Princeton University Press, Princeton, NJ, pp.3-27.

[3] Aklaev, A.R. (1999) Democratization and Ethnic Peace. Patterns of ethnopolitical crisis management in post-Soviet settings, Ashgate Publishing Ltd.: England.

[4] Rothschild, J. (1982) Ethnopolitics: A Conceptual Framework, Columbia University Press, New York.


Publikācija tapusi Nacionālās programmas iecietības veicināšanai ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (24) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 20.05.2005 11:34
Etniskais konflikts atrisināsies pats no sevis, īstenojot Latvijas dekolonizāciju.

Ņemot vērā, ka dekolonizācija ir ļoti sarežģīts uzdevums, par to būtu jādomā krietni vairāk. Intergrācijas ministrijai sen bija jāmeklē juridiskie, finansiālie, politiskie, ideoloģiskie, informatīvie līdzekļi šāda procesa nodrošināšanai.

Galu galā, ne jau Latvija ir pirmā valsts, kurā tiks īstenota dekolonizācija. Jāizpēta arī citu valstu pieredze, un tad, ņemot vērā Latvijas specifiku, jāizstrādā savs risinājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.05.2005 09:24
Neba nu mūsu valstī trūkst struktūru, kuru vistiešākais pienākums ir pieminētās problēmas risināšana? Turklāt nav jau nu tā, ka itin nekas netiek darīts - tad, kad grib darīt, tad arī šo to izdara. Par provi teikt, Saša Kazakovs jau ir aiztransportēts uz mājām... :-)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs Blūms 16.05.2005 19:04
Latvis: Sūtiet viņus prom, ja Jūs to varat! Es "paldies" pateikšu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 16.05.2005 18:08
Cilvēkiem vairāk par savu dzimto valodu sabiedrībā vajag vispārīgu labklājību.
--------------------
Labklājības jāedziens sevī ietver arī dzīves kvalitāti, ar kuru nav savienojama piespiedu runāšana... teiksim tā, nedraugu valodā.

Ar varu uzspiesta valoda
--------------------
Latvijā tā ir krievu valoda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs Blūms 13.05.2005 16:52
Cilvēkiem vairāk par savu dzimto valodu sabiedrībā vajag vispārīgu labklājību. Par to liecina ne mazums labklājības meklētāju citās valstīs pasaulē. No šejienes ir vienkāršs secinājums: Latvija ir jāpadara par vispārīgi sabilstīgu valsti. Ar varu uzspiesta valoda, ne citādi kā stulbā valstī, rada demokrātiju graujošu paklausīgu kalpu un valsts ienaidnieku sabiedrības daļu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 28.04.2005 18:42
AK:

Juus runaajiet par Juusu mazo "krievu kopienu". 700,000 cilveeki valstii, kur ir 2+ miljonu iedziivotaaji, nav "maza". Un man atkal jaaatkaarto - kaapeec, kaapeec, kaapeec tik daudz krievi grib dziivot Latvijaa?!? Kaapeec vinji negrib dziivot Krievijaa? Es tieshaam to nesaprotu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 27.04.2005 19:31
Pljurkst par dekolonizaaciju? Kolonizaacija bija fakts. Padomju Krievija gribeeja tautas atshkjaidiit, jo tad buutu vieglaak vinjus kontroleet. Muusu tauta ir pardaudz maza lai vareetu daudz sveshtautieshus uznjemt. Cik daudzi mees esam? Man liekaas, ka drusku mazaak kaa 2 miljoni. Viena pusliela Krievijas pilseeta var muus paarpludinaat. Ja mees savu latviskumu nesaglabaasim, tad mees pazudiisim kaa tauta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 19.04.2005 00:21
Maija raksta par krievvalodigo nespeeju 15 g laikaa iemaaciities latv valodu. Es gribeetu noraadiit, ka esmu saticis tik daudz krievu, kas so 15 gadu laikaa ir iemaaciijusies perfekti runaat latviski, ka taa 'krievvalodiigo nespeeja' buutu jaapaardefinee kaa 'dazu krievvalodiigo nespeeja'. Domaju, ka latviski nespeej iemaaciities tikai vecie (kam kaljkjis smadzenees un vinji vispaar neko jaunu nevar iemaaciities) un tie, kuri negrib ar noluuku. Tomeer es domaaju, ka nav daudz to, kas ar noluuku izveelas nemaaciities latviski. Tas, ka krievu viduu attieksme pret latviesu valodu nebuut nav taada, kaa to skaidro latv nacionaalisti un staabisti, tika nodemonstreets staabistu siigada konferencee, kuru apmekleeja 1/2 no tiem, kas pag. gadaa. Skaidrojums - parejie saprata, ka tas velns (izgliitiibas reforma) nav tik melns, ka to maalee. Kas attiecas uz konfliktu veidosanos - to no pirksta nevar izziist. Che Gevaras revoluucija neizdevaas, jo vinjam nebija tautas atbalsta. Kremlim konflikts Latvijaa buutu tiiraa medusmaize, bet konfliktu tik viegli uztaisiit arii nevar. Tomeer pirmais solis ir sabiedriibu sashkjelt un maksimaali padariit neiespeejamu komunikaaciju starp sanaidojamajaam grupaam (t.i. latviesiem un krieviem) kad tie viens ar otru nerunaas, tad varees saakt izplatiit sausmu staastus, par preteejo nometni. Taapeec arii ir tik liels spiediens uz krievu valodas ieviesanu kaa otro oficiaalo valodu un taada pretestiiba pasaakumiem, kas orienteeti uz latviesu valodas stiprinaasanu. Es domaaju, ka patiesiibaa bija jaarunaa par to, vai un kaados apstaakljos etniskais konflikts Latvijaa buutu iespeejams. Pagaidaam domaaju, ka tas nav iespeejams. Paaraak daudz ir 'normaalu' krievu un 'normaalu' latviesu- t.i.- taadu, kas vienkaarsi straadaa labaakai naakotnei, nevis pljurkst par diskriminaaciju vai dekolonizaaciju

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 18.04.2005 22:38
Latvija pieder latvieshiem, Polija pieder poljiem, Vaacija pieder vaacieshiem, Krievija pieder krieviem, utt. Ja briiva Latvija, Polija, Krievija, Vaacija, atljauj ieceljotaajus, kuri buus pilsonji, tad vinji ari buus taas valstis iipashnieki. Citaadi - sveshtautieshi ir viesi, vai okupanti, un vinjiem nekaadas pilsoniigas tiesiibas nav. Un es atkal atkaartoju jautaajumu - kaapeec tik daudz krievi ir Latvijaa? Vai mees vinjus aicinajaam uz muusu zemi? Nee, vinji ar varu ienaaca Latvijaa. Kaapeec vinji negrib buut Krievijaa, kur visi runaa krievu valodu, kur ir krievu kultuura, kur skolaas maacaas krievu valodaa? Tas tak buutu logjiski. Bet nee - vinji turaas Latvijaa kaa eerces. Kaapeec?!? Pirmaa Latvijas neatkariigaa republikaa, cittautieshi dabuja valsts naudu savaam skolaam, vareeja lietot savu valodu, vareeja briivi dziivot, vareeja kljuut par Latvijas pilsonjiem, utt. 1940. gads un 50 gadu okupaacija visu to mainiija. Tagad krievi ir ienaidnieki - ja vinji negrib maaciities latvieshu valodu un veesturi, un negrib kljuut per Latvijas pilsonjiem, un negrib atmest Krieviju kaa vinju zemi. Taapeec ir "vinji" un "mees". "Vinji" var to mainiit: "mees" to nemainiisim. Bez shaubaam, vinji var krievu valodu runaat savaas maajaas, un maaciit savus beernus krieviski - ja vinji grib pashi par to maksaat. Publiski - ielas vaardi, veikalu reklaamas, radio, televiizija, aviizes, runaashana, buutu latvieshu valodaa, jo sheit ir Latvija, ne Krievija. Es nedomaaju, ja es buutu Krievijaa, tad uzreiz krievi maaciitos latvieshu valodu, un uzliktu latviskaas ielas ziimes un veikalu reklaamas, un domaatu, ka vinjiem vajedzeetu runaat latviski ar mani!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 18.04.2005 10:01
Manuprāt, ir stingri jānodala, kas ir etniski konflikti un kas - politiski. Vai tiešām mīļā miera labad latviešiem jāpiekrīt, ka nekādas okupācijas nav bijis, ka nekādas pārkrievošanas nav bijis, ka krievvalodīgo nespēja 15 gadu laikā iemācīties latviešu valodu ir pilnīgi saprotama, jo latv. val. taču "ir tik grūta"? Vai kāds no pētījuma autoriem tiešām uzskata, ka tāda piekāpšanās padarīs mūsu valsti par laimīgu un "no etniskajiem konfliktiem "brīva zona? Nē, tā nebūs.

Atšķirībā no latviešiem, kas lasa gan latviski, gan krieviski, krievvalodīgo lielākā daļa lasa krieviski tikai tāpēc, ka latviski nesaprot un netaisās to darīt. Ja visai sabiedrībai būtu REĀLA iespēja iegūt informāciju no vieniem un tiem pašiem avotiem, tad arī būtu iespējams izvērtēt notiekošo daudzpusīgi, nevis doties kāda Krievijas sponsorētā preses izdevuma pavadā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvis 17.04.2005 20:13
Etb=niskie konflikti diemžēl būs neizbēgami, kamēr vien situāciju provocēs visādi plīneri, gilmani,ždanokas, petropasvlovski un arī tādi individi kā godājamais "AK" Un šīs aprindas vēlas pat asiņainus konfliktus, lai impēriskajai Krievijai būtu formāls iemesls iejaukties "kārtības ievešanai" viņu izpratnē

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 16.04.2005 21:52
Divi jautājumi AK:

1. Brigita Zepa et.al. savā pētījumā "Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi" (2005) raksta, ka 10% no Latvijas iedzīvotājiem latviešu valodu neparvalda, 43% pārvalda vāji, 47% - apmierinoši. Kādi ir Jūsu partijas konstruktīvie priekšlikumi šīs problēmas atrisināšanai?

2. Portālā DIALOGI.LV , Forumā uzsāktajā diskusijā par tēmu "Īsta republika" Jūsu partijas biedrs Gilmans pauž ļoti radikālus uzskatus mazākumtautību konvencijas ratifikācijas sakarā. Viņam tas ir līdzeklis krievu valodas lietojuma nostiprināšanai vismaz Rīgā un Daugavpilī, legāls "ierocis" otrās lielākās lingvistiskās kopienas valodas zināšanu situācijas nemainīšanai un ceļš divkopienu sabiedrības uzturēšanai LR. Par pārējo viņa scenārija variantu varat izlasīt pats. Cik lielā mērā tie ir viņa personiskie uzskati, cik lielā mērā tie atspoguļo Jūsu partijas kopīgās nostādnes? Ko PCTVL ir iecerējusi konkrētu darīt sabiedrības integrācijas virzienā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sieviete 16.04.2005 17:14
Etniskais konflikts Latvijā jau ir sācies ar 40.gada vasaru un tas neizzudīs! Krievvalodīgajiem vienkārši ir jāmaina sava attieksme pret Latviju! Tie itkā dzīvo Latvijā, iet uz naturalizācijas kursiem, bet tai pašā laikā apsaukā mūs par "gansiem", apmētā mūsu večukus ar olam pie Brīvības pieminekļa, lasa tikai krievvalodōgo presi, skatās tikai krievvalodīgo telekanālus. Viņi dzīvo kaut kādā savā diasporā, kas pilnīgi un galīgi atstumj visu kas nāk no ārpasaules, tā nedrīkst!

Un Jūs Ak! Neobjektivitāte Jūsu darbos sit augstu vilni, maldīga interpretācija liecina par pārlieku kaislīgumu strādājot ar tekstu, kas savukārt veikto interpretāciju padara subjektīvu un tādejādi -MALDĪGU! Jūs tik gudri mētājāties ar Juridiskiem terminiem, ka pat nepievērsāt uzmanību termina okupācijas teritorija precizitātes noskaidrošanai!!! Tas savukārt liek šaubīties par Jūsu zināšanu un izglītības "bagāžu" kas ir vitāli nepieciešama, lai spreistu par tik politiski strīdīgu jautājumu, kā Latvijas okupāciju!!!! Runājot par Jūsu izteicienu, ka latviešiem ir jāsaprot ka Latvija pieder ne tikai viņiem, jā es es tam piekrītu, mēs vienkārši neizdzīvotu bez citu asinīm, bet, ir viens bet, krievvalodīgajiem, par kuriem iet runa, jau nevajag Latviju, Latviju kā patstāvīgu spēcīgu valsti ar savu izpildvaru, likumdevējvaru, tiesu varu utt., viņiem vajag Latviju kā Krievijas Federācijas kontrolētu teritoriju, pār kuru būtu vienīgais, žilbinoši neatvairāmais, harizmātiski pievilcīgais Putins. Un tad jau šī teritori vairs nebūtu Latvija - kā tas ko mēs pazīstam tagad zem šī vārda. Jūs laikam esat viens no tiem, kam šāda Latvija traucē izvērties biznesā, politikā iespējam arī personīgajā dzīvē, jā tā tad man pa tiešām ir jājūt Jums līdz!!!!!!

No otras puses Latvijā it sevišķi Rīgā darbojas politikskais spēks, kas tikai pateicoties šīm negācijām, šim etniskaijam konfliktam ir spējīgs iegūt tik ļoti nepiecīešamās balsis, lai noturētos politikā kā tādā. Vērojot notikumus caur mēdiju viedokli ir jūtams, ka konflikts tiek uzturēts mākslīgi, krievvalodīgo preses izdevumos tiek speciāli ievietoti raksti ar radikālu informaciju par Valdības darbu, par Prezidentes centieniem ārvālstīs. Lai nu kā, bet mūsu mazā, nabadzīgā valstiņa ir bijusi un noteikti vienmēr būs ļoti īpaša un mīļa Kremlim.*

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 15.04.2005 20:14
Kas ir "mijiedarbības etnopolitiskāk kriize?"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 15.04.2005 09:43
Etniskais konfilkts ir izbēgams. For further information, please click the following link: http://www.nato.int

:-))))))))))))))))))))))))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.04.2005 18:35
Par "smadzeņu skalošanu" - piekrītu, ka ir jomas, kurās daudzi latvieši pietiekami neorientējas (piemēram, krievu izglītības sistēma) un tādēļ, izsakoties par šo jomu, dažreiz piebalso visai apšaubāmiem spriedumiem, kas nezkur sagrābstīti. Bet tikpat labi var teikt, ka krievu sabiedrībai pietrūkst izpratnes par leģionāriem un arī viņi bieži paļaujas uz aplamiem stereotipiem, jo viņu radinieki leģionā nav dienējuši un no pirmavotiem neko viņi uzzināt nevar.

Bet, manuprāt, lai runātu par "smadzeņu skalošanu", ir vajadzīgas kaut kādas ilūzijas par būtiskiem jautājumiem - kaut kas tāds, kas konkrēti iespaido konkrētā cilvēka vai cilvēku grupas dzīvi. Latviešu sabiedrībā es neko tādu neredzu, ja neskaita visādus reklāmas izraisītus niekus - teiksim, cilvēku aizraušanos ar realitātes šoviem vai dažu sieviešu pārliecīgo tieksmi apmeklēt solārijus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.04.2005 10:21
AK: Es aktīvi komunicēju krievu vidē, un man daudz stiprāks šķiet cits noskaņojums - nožēls par smadzeņu skalošanu latviešu vairākumam.

Tas ir kas neparasts. Man gribētos zināt, kādā veidā latviešu vairākumam tiek skalotas smadzenes? Vai jau ir izskalotas? Vai AK to saista ar kaut kādiem vienpusīgiem plašsaziņas līdzekļiem, vai sabiedriskajā domā izplatījušamies iluzoriem uzskatiem, vai ko citu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 14.04.2005 03:09
AK: par to krievu kopienas apdraudeejumu tacu Juus nedomaajat nopietni, vai ne? Pirmkart tapec, ka diez vai taa ir kaut cik nopietni apdraudeeta un otrkart tapec, ka pat gadiijumaa, ja taa pilniigi paarlatviskotos, krievu tautai no taa nebuutu ne silts ne auksts. Tiesa - krievu politikiem Latvijaa buutu gruutaak un vinju koleegiem Krievijaa arii daudzas kara vaales no rokaam shljuktu, bet kopumaa krievu kopienas izzusana Latvijaa vai Teksasaa nav nekas problematisks. Protams - jautajums ir atkariigs arii no taa, cik lielu cinisma devu lietojam, bet tomeer domaaju, ka Juus piekritiisiet. Tas pats objektiivi skatoties attiecas arii uz Latviesu kopienu izzusanu, piem, Sibiirijaa vai Dienvidamerikaa vai citur.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nagla 13.04.2005 23:32
Vai AK bija mājās, kad dalīja veselo saprātu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 13.04.2005 22:45
Visvaldis (kas mērenajam galvā, tas radikālim mēlē... tāpēc arī tādām klišejām, kuras parasti skaļi neizsaka, ir vērts pievērst uzmanību)

""Etniskais konflikts" Latvijaa nebuutu, ja tik daudz krievu Latvijaa nebuutu" - ceļa izvēle. Sadzīvošana kopā vai deportācijas/asimilācija/genocīds?

"Briivaa Latvija vinjus neuzaicinaaja" Brīvā Tālava neuzaicināja vāciešus, brīvie somugri neuzaicināja pašreizējās Latvijas teritorijā baltus, ebreji iebrauca nebrīvajā Livonijā... Polija 120 gadus bija atkarīga - izmest visus tālaika iebraucēju pēctečus? Cik tālu iet pagātnes strīdos?

"lielaakaa dalja no krieviem tomeer domaa par Latviju ka taa ir Krievijas Federaacijas dalja, un Latvija vinjiem pieder. Kameer vinjiem taadas domas ir, etniskais konflikts buus" - no sākuma citiem piedēvē absurdas domas (protams, bez pamatojuma) - lūk, kādi tie ir muļķi! Pēc tam cenšas par tikpat muļķigu tēlot domu par to, ka Latvija pieder arī krieviem (pieņemu, ka Visvaldis neuzskata, ka vairums krievu noliedz latviešu tiesības Latvijā), liekot to blakus. Kamēr daļa Latvijas tautas uzskatīs, ka Latvija pieder tikai vioņiem, konflikts patiešām būs (ne obligāti etniskais).

"krievi okupeeja - jaa, ar varu okupeeja Latviju uz 50 gadiem" - "okupācijas teorija" ir totalitāri ieviesta latviešu informācijas telpā, bet apvainot krievus PSRS politikā - to jau nevar izskaidrot ar juridiskiem strīdiem. Tā ir tautu apsūdzības un dubulto standartu politika, kuru bieži var dzirdēt, piemēram: "ko tie krievi dara Čečenijā, un ko grib pie mums" [tātad, kas būtu labs vienai mazākumtautībai, citai netiek atzīts].

"Vinji ari meegjinaaja Latviju paarkrievot" - tā, ka daudzās LPSR augstskolu programmās nevarēja studēt krieviski [ne visās arī latviski - padomju politika lielā mērā veicināja tautu nesaskaņu, sekmējot aizvainojumu gan krieviem, gan latviešiem, nerunājot jau par poļiem, kam atņēma skolas]... Starp citu, ne visi, kas tā novērtē LPSR vēsturi, atzīst, ka pašreizēja daudz stingrāka krievu iespēju ierobežošana izglītībā ir pārlatviskošana.

"Kad viena treshdalja no Latvijas iedziivotaajiem ir krievi, muusu mazaa tauta ir apdraudinaata - un TAS mani uztrauc" - kā tad vajadzētu justies Latvijas krievu kopienas pārstāvim? Mūsu mazā kopiena ir apdraudēta daudz nopietnāk...

"Muusu galvaspilseetaa, Riigaa, ir vairaak krievi nekaa latvieshi! Vai tas tiesham nav aarpraatiigi?!" Vēl ir? Šaubos, bet tam nav lielas nozīmes. Nozīme ir tam, ka Visvaldis nerunā par Rīgu kā par visas Latvijas tautas galvaspilsētu (tad nebūtu traģēdijas, kur lai nebūtu krievu, latviešu vai poļu vairākums).

"Latvieshi daudz ljaunumus cieta no krievu rokaam; un daudz Latvijas krievi ieniist latvieshus, un nemaacaas latvieshu valodu" Skaitīt visus gadījumus, kad kāds latvietis kādu krievu apzaga? Par naidu pret latviešiem - jā, diemžēl reizēm tas gadās. Kāpēc? Kam patiešām vairāk spēj nodarīt pāri - vairākumam vai mazākumam? Kas nevar par savu nodokļu naudu studēt savā valodā? Naids ir kļūdains ceļš - bet lai to ārstētu, jānovērš iemesli, nevis tikai jārepresē aizvainotie un saniknotie cilvēki. Par naida izplatību - pēc kā Visvaldis spriež? Es aktīvi komunicēju krievu vidē, un man daudz stiprāks šķiet cits noskaņojums - nožēls par smadzeņu skalošanu latviešu vairākumam. Par latviešu valodas nemācīšanos - par ko Visvaldim uztraukties? Kas to nemācās, pārsvarā drīz aizbrauks vai nomirs vecuma dēļ.

"Kaapeec tad mums vajag vinjus ar plashaam rokaam uznjemt? Krievija ir milziiga zeme, un vinjiem tur ir pietiekoshi "ruumes"." - atkal "mēs" un "viņi", turklāt "viņi" Latvijā ir labākajā gadījumā viesi, un viņus cenšas uzmest citai valstij.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 13.04.2005 08:45
Buutu bijis labaak, ja autores buutu paskaidrojusas, kas iisti ir tie 'etnopolitikas' jautaajumi? Vai tad jautaajums ir par to, ka slikti izturas tiesi pret krieviem? Es driizaak defineetu to kaa valodas politikas jautaajumu. Lai gan valoda lielaa meeraa nosaka to, kas ir krievs vai kas ir latvietis, tas nebuut nav viss. Taa ka man skiet, ka defineet to, kas patlaban notiek kaa stiiveesanos ap etnopolitiku, nav visai adekvaati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 12.04.2005 19:40
krista_b

Es tieshaam neesmu "ultranacionaalists". Tomeer - krievi okupeeja - jaa, ar varu okupeeja Latviju uz 50 gadiem. Vinji ari meegjinaaja Latviju paarkrievot; uzspieda latvieshiem krievu valodu, kolhozus, utt. Un kad Padomju Savieniiba sabruka, un Latvija atkal dabuja neatkariibu, daudzi krievi palika Latvijaa. Kad viena treshdalja no Latvijas iedziivotaajiem ir krievi, muusu mazaa tauta ir apdraudinaata - un TAS mani uztrauc. Muusu galvaspilseetaa, Riigaa, ir vairaak krievi nekaa latvieshi! Vai tas tiesham nav aarpraatiigi?!? Latvieshi daudz ljaunumus cieta no krievu rokaam; un daudz Latvijas krievi ieniist latvieshus, un nemaacaas latvieshu valodu. Kaapeec tad mums vajag vinjus ar plashaam rokaam uznjemt? Krievija ir milziiga zeme, un vinjiem tur ir pietiekoshi "ruumes".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 12.04.2005 18:57
Runajot Stalina vardiem - nav cilveka, nav problemas, vai ne, Visvalza kungs? Diez, abu pretpolu "nacionalisti" ir pasi kadreiz pamanijusi, cik lidziga ir vinu vardu izvele un domu gajiens, mainas tikai tautibu izvietojums saja domu gajiena? Bet tas laikam jus neuztrauc ..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 12.04.2005 18:48
"Etniskais konflikts" Latvijaa nebuutu, ja tik daudz krievu Latvijaa nebuutu. Briivaa Latvija vinjus neuzaicinaaja. Ja liela dalja no krieviem pazustu no Latvijas, tad nekaada probleema vairs nebuutu. Un ari - lielaakaa dalja no krieviem tomeer domaa par Latviju ka taa ir Krievijas Federaacijas dalja, un Latvija vinjiem pieder. Kameer vinjiem taadas domas ir, etniskais konflikts buus.

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi 0 Autors:Brigita Zepa, Inese Šūpule, Evija Kļave, Līga Krastiņa, Jolanta Krišāne, Inguna Tomsone