Atslēgvārdi:

Vai “Latviešijā” krievi nāk? 42

Diskursi, par kuriem likās, ka tie pazuduši uz neatgriešanos, atkal parādījušies medijos. Tie nevis atspoguļo konfliktu un to risina, bet konstruē konfrontāciju. Vai tās jau būtu rīdīšanas sekas, kad pamanu, ka studente ar mani uzsvērti runā krieviski, sarunājot aizkavēta referāta nodošanu un e-pasta vēstuli raksta angliski!?

Iesaki citiem:

Paskatos, kas par medijiem un reformu rakstīts pirms trīs mēnešiem. Tās pašas vecās vainas. Kādreiz jau izteiktiem secinājumiem atrodami vien uzskatāmāki un pārliecinošāki piemēri, jo kampaņa pret izglītības reformu, šķiet, sasniegusi savu maksimumu.

Čas, kurš demonstrēja veiksmīgu, masīvu viena politiskā spēka kampaņu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, turpina šo pieredzi arī patlaban pretreformas kampaņas organizēšanā un atspoguļošanā. To apliecina gan milzīgais materiālu skaits un apjoms, gan to pozicionējums (pirmās lappuses izcelti materiāli), gan izmantotie informācijas avoti un materiālu autori žurnālisti – LAŠOR aktīvisti (vai pareizāk otrādi: LAŠOR aktīvisti – žurnālisti).

Krievu laikraksti strādā prasmīgi un pārdomāti, kāda ir visa kampaņa kopumā. Veiksmīgi izvēlēti datumi – piemēram, protesta akciju gadadienā atzīmē slāvu rakstības pamatlicēju nopelnus. Uz pasākumu ieradušies mazāk dalībnieku nekā gribēts – var pievienot fotogrāfiju no daudzskaitlīgas demonstrācijas, jo pieminēti abi notikumi.

Argumenti pret reformu nav kļuvuši daudzveidīgāki (grūtības mācīties svešā valodā), bet šo jautājumu apskatīšanas konteksts kļuvis daudz plašāks un naidīgāks – “kas baros varas vīrus, ja krievi aizies”, palielinājies militārās terminoloģijas izmantojuma īpatsvars. Plaši izmantoti draudi, ka mierīgās aktivitātes var izvērsties nekontrolējamā rīcībā.

Telegrāfā reforma nav galvenā dienas kārtības tēma, kaut arī ieņem nozīmīgu vietu. Šajā izdevumā problēmu atspoguļojums vairāk sabalansēts, tiek dots vārds arī citu viedokļu izteicējiem[1]. TSP deputāti atraduši jaunu cīņas veidu – vēršanos Satversmes tiesā. Žurnālists, izklāstot šo ideju, izsaka pieņēmumu, ka šis solis varētu būt PR akcija pirms Eiroparlamenta vēlēšanām, ko gan tūlīt B. Cilēvičs apstrīd.

Turpretī Čas un Vesti Sevodnja cīnās atklāti. Materiālos sastopamas visas pārliecināšanas stratēģijas, labi redzams, ka reforma ir tikai iegansts jaunu politisku prasību izvirzīšanai. Tie konstruē naidīgu attieksmi pret latviešu valodu, tās lietotājiem, izceļ krievu valodas pārākumu: krievu valoda apzīmēta kā Lielā un Varenā (ar lielajiem burtiem), tas labi sasaucas ar E. Buivida prātojumiem par latviešu izmiršanu, latviešu valodas bezperspektivitāti un ar aicinājumu visiem Latvijā apgūt krievu un angļu valodu. Premjera I.Emša tikšanās ar biznesa cilvēkiem nosaukta par bezprecedenta gadījumu deviņu gadu laikā, kad varas pārstāvis ar krievu auditoriju runā latviski (otrs izņēmums – Valsts prezidente, kura “tā arī nav iemācījusies krievu valodu”). Nav izklāstīts tikšanās saturs, bet gan premjera sabiedrisko attiecību speciālistei jautāts par valodas izvēles iemesliem.

No šī un citiem piemēriem redzams, ka runa biežāk ir par bijušo privilēģiju (runāt tikai vienā valodā) saglabāšanu, nevis par reformas īstenošanas kļūdām. Vesti Sevodnja vienlīdz aktīvi konstruē arī mazas galēju nacionālradikāļu pārvaldītas valstiņas tēlu, kura jāpamāca veidot politiku tā, lai tā atbilstu Putina un Krievijas interesēm („laiks mainīt biksītes”).

Čas un Latvijas Avīzes žurnālisti joprojām vieni otrus citē, komentē un savstarpēji biedē (“sākusies latviešu rīdīšana pret krieviem” un otrādi, vieni pārmet otriem situācijas saasināšanu). Taču jāatzīst, ka, tikai lasot Latvijas Avīzi, iespējams saprast, cik nokaitēta atmosfēra valda krievu presē.

Neatkarīgajā Rīta Avīzē biežāk sastopama analīze un priekšlikumi reformas sakarā, ieskaitot viedokļus un argumentus, kāpēc ļaut mācīties kā katrs grib, bet prasīt rezultātu. Diena, šķiet, īsteno Panteļējeva televīzijā formulēto neizcelšanas/noklusēšanas taktiku – reformas gaita tiek gan pieminēta, bet parasti kā ziņa, notikums saistībā ar pretreformas aktivitāšu atreferējumu vai politiķu un ierēdņu argumentiem par reformu. Diemžēl nav atrodami analītiski materiāli, kuros būtu mēģināts izvērtēt politiķu un reformas īstenotāju kļūdas un panākumus, kuros žurnālisti runātu ar krievu skolotājiem un vecākiem vai mēģinātu noskaidrot, kas un kā tad īsti notiek klasē stundā, kurā kādu priekšmetu māca bilingvāli. Neko tādu, protams, neatrast arī krievu presē. Tā gan deklarē savu lasītāju interešu aizstāvību, bet pašus pie vārda nelaiž. Viņu vārdā un vietā runā politiķi un paši žurnālisti.

Sabiedrībā kopumā vērojamas stabilizācijas un saskaņas tendences (speciāli nelietoju krievu avīzē par nepieņemamu deklarēto integrācijas terminu): jaunās paaudzes krievu speciālistus arvien biežāk sastopam pētniecībā, valsts institūcijās, Latvijas televīzijā. Viņi lasa un interpretē pretrunīgas latviešu personības (konference par V. Lāci), reportē notikumus abās valodās. Latvieši iestudē “Revidentu” un krievi – “Indrānus”. Trešā daļa intervējamo varoņu krievu sieviešu žurnālā ir populāri cilvēki ar latviešu uzvārdiem, bet latviešu sieviešu žurnālā dažādu tautību sievietes stāsta par pieredzi iekļauties vietējā sabiedrībā. Latviešu nacionālās preses diskursā jau iespējams lasīt par dažādām identitātēm un to maiņu; zināms etnocentrisms, kas bija jūtams vēl kādu laiku pēc neatkarības atgūšanas, mazinājies. Diskusiju ceļā bija iegūta trausla vienošanās par to, ka pagātnes parādības nav tikai melni baltas (piemēram, okupanti bija arī atbrīvotāji vai otrādi). Gardas idejas par DDD sastopamas vien abu valodu interneta portālos vai dažos krievu dienas laikrakstos, kuri tās izdod par visu latviešu atbalstītām, konstruējot atdzimstošā nacisma rēgu. Tagad skaidri un gaiši laikrakstā Čas lasām, ka nekādas okupācijas nav bijis (pirms kāda laika avīze, atzīstot šo faktu, pārmeta latviešiem kolaboracionismu).

Diemžēl mediju telpā vērojams straujš regress. Diskursi, par kuriem likās, ka tie pazuduši uz neatgriešanos, atkal ir parādījušies. Tie nevis atspoguļo konfliktu un to risina, bet šo konfrontāciju konstruē. Un tad jāsāk domāt, kā šī kampaņa ietekmē lasītāju uzskatus un uzvedību. Vai tās jau būtu šīs rīdīšanas un konfrontācijas sekas, kad pamanu, ka studente ar mani uzsvērti runā krieviski, sarunājot aizkavēta referāta nodošanu (tas pa e-pastu no Telegrāfa tiek sūtīts krievu valodā, par ko vienojāmies, bet pavadvēstule rakstīta angliski!). Čas uzspiež lasītājam krievu un latviešu aktieru proporciju skaitīšanu “Mūzikas skaņu” izrādē (vai tad nepietiekot labu izpildītāju krievu), aizvainojas par latviešu akcentu krievu valodas iestudējumā. Tātad tiek aicināts katrai kopienai norobežoties savā valodas vidē. Neko biedējošāku, negatīvas asociācijas raisošāku priekš vidējās un vecākās paaudzes latviešiem PCTVL nevarēja izdomāt: apvienības kampaņas sauklis “Krievi nāk!”, šķiet, labi raksturo krievu presi patlaban.

Ilgi krievu preses dienas kārtībā paturēts un komentēts prezidentes „šokējošais paziņojums” par krieviem, kas top par latviešiem pilsoniskā, ne etniskā nozīmē. Uzruna “dārgie tautieši” pēc Telegrāfa domām arī nav bijusi adresēta viņiem[2]. Lai nu paliek svētku uzrunu nozīmju analīze, taču rūgtajos vārdos par to, ka 13 gadu laikā Latvijas krievu iedzīvotājiem valdošās elites nav pievērsušās, vajadzētu ieklausīties. Par mierinājumu te neder arī fakts, ka dažādo, bet ideoloģiski tuvo partiju pārstāvji patlaban, pirmsvēlēšanu laikā ar tādu naidu apkaro viena otru (nevis savus ideoloģiskos pretiniekus), tērē laiku savu lietu kārtošanai (čekas maisi, ekonomiskās intereses, KNAB vadītāju nomaiņa), ka ir skaidrs – arī latviešu iedzīvotāji šīm elitēm rūp vien kā balsotāji.

Vienā jautājumā gan latviešu un krievu preses žurnālisti bijuši vienisprātis – nedrīkst ļaut valsts institūcijām dibināt medijus kontrolējošu iestādi. Iespējams tomēr, ka šai vienprātībai ir dažādi pamatojumi (ir taču tik ērti, ka žurnālista profesionālo darbību neviens nevērtē un neregulē).

Žurnālistu darbu pašregulējoša ētikas padome vai reāli funkcionējošs ētikas kodekss ir ļoti vajadzīgs. Varbūt tas beidzot skaidri pateiktu, ka deputāts vai sabiedriskas, politiskas organizācijas aktīvists nevar vienlaicīgi būt žurnālists, kas par šiem jautājumiem raksta. Tad redaktors preses izdevumā, kas to pieļauj, nevarētu naivi ciniski apgalvot “mēs jau tikai atspoguļojam auditorijas noskaņojumu un uzskatus”. Tad varbūt tos konstruēt un ar tiem manipulēt nebūtu gluži tik viegli kā pašlaik. Tā būtu mana maza atbilde uz lielu jautājumu, ko darīt ar presi. Kaut kas jādara ar politiķiem! Presei tie jāuzrauga, ne jādzied līdzi, pat ja dziesma tā kā pazīstama, tā kā patīk (tā kā apmaksāta)...
_____________

[1] Piemēram, apjomīga diskusija redakcijā: T. Ždanoka, I. Vaidere, N. Muižnieks, kurā izklāstīti viedokļi par reformu, asimilāciju (Kāpēc buksē reforma? 27.05)

[2] Telegraf, 24.05.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (42) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 11.06.2004 10:39
Apžēliņ, Stendzenieka kungs! Tas Kombižirs nu itin nemaz nebija mērķēts uz Jums! Varu zvērēt turot roku uz Bībeles, ka man nav ne vismazākās jausmas par Jūsu ārējo izskatu, un tas Kombižirs bija tikai kā variācija par "sviestaino" tēmu, nekādā gadījumā tas nebija mājiens uz Jūsu pusi! Ja tomēr esat manis teikto pārpratis, tad atvainojos, atvainojos un vēlreiz atvainojos!!!
Es nekādā ziņā netaisos noniecināt nevienu tautu, arī krievu nē, tomēr uzskatu, ka nevienas tautas īpašības, pat tās visvisvislabākās, nekādā ziņā neatceļ manas dabiskās tiesības savā zemē iztikt tikai un vienīgi ar savu valodu, kā arī neuzliek pienākumu apgūt un lietot jebkuru svešvalodu pret savu gribu. Brīvprātīgi - lūdzu, cik uziet, piespiedu kārtā - paldies, nevajag. Ja Jūs tomēr par nacionālidiotiem uzskatāt visus tos, kuri par lozungu Latvieti, nepadodies nesmīkņā, bet rīkojas saskaņā ar to, tad no pašpiešķirtā ordeņa tomēr neatteikšos.
Stendzenieka kungs, ceru, ka neņemsiet ļaunā, ja es teikšu, ka Jūs tomēr esat iesaistīts politikā, un Jūsu vārds sabiedrībā ir atpazīstams. Mans vārds nevienam neko īpašu neizsaka, bet tā kā prasība lietot īstos vārdus šajā portālā nav obligāta, es dodu priekšroku nikam latvis. Šajā portālā niki katrā ziņā ir aizsargāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 11.06.2004 02:02
Latvim.

Je bitīt matos, Kombižirs tas bija baigi labi! Stendzenieks nemaz neslēpj, ka šobrīd ir resns kā cūka, kuram nepieciešam notievēt un pie tam vēl kā, taču oponenta centieni norādīt uz diskusijas pretinieka fiziskajiem trūkumiem liecina par oponenta nespēju atrast pareizus loģiskos, politiskos un filozofiskos pretargumentus. Nacionālidiots manā komentārā bija cilvēks, kurš ignorē citu tautu pozītīvās un labās īpašības un ja pie šāda formulējuma Jūs apzīmējumu Nacionālidiots izvēlaties par ordeni pie savām krūtīm, tad man atliek tikai noliekt galvu Jūsu nacionālidiotisma priekšā.

Tā arī nesapratu, vai Jūs esat gatavs personīgai, tiešai, klātienes diskusijai starp mums, vai tā arī paliksiet kā noslēpumainais Latvis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 11.06.2004 01:39
Atbilde tam kurš saucas Laužš.

Nu, nu ja Jūs tā metīsiet ārā diskusiju dalībniekus, tad Politika LV paliks līmenī, kur katru rakstu komentē viena vai divas personas. Vai tik Ļaužs nav apslimis ar amerikānisko politkorektumu. Es taču nevienu mātes vārdos nelamāju, uz genocīdu neaicinu, uz masu vardarbību arī nē. Katram protams ir tiesības palikt anonīmam, taču tad kāda jēga bezpersoniskiem izteikumiem - sēdiet mājās uz mūrīša un aprunājiet problēmas ģimenes lokā.'

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 10.06.2004 21:02
Aleksis "Lai krievu valodai būtu oficiāls statuss, būtu vajadzīgs konsenss - t.i. arī plašs atbalsts etnisko latviešu vidū, kuri uzskatītu, ka ir vērts paciest dažas neērtības(teiksim, latviešu ierēdnim ar krievu apmeklētāju runāties krieviski) tikai tādēļ, lai saglabātu krievisko kultūru Latvijā. Zviedrija taču ir Somijai daudz draudzīgāka zeme, nekā Krievija Latvijai;"

Ja vairākums nepiekrīt, nav jāievēro mazākuma tiesības? Par Somiju - tā bija Zviedrijas karaļu varā no viduslaikiem līdz 19. gs. sākumam (pēdējais Zviedrijas karš, ko tā zaudēja Krievijai). Latvim - tā ir atilde arī vienai no jūsu replikām!

Aleksis "Ja jau 25% var nobalsot par zapčelistu sarakstu, tad ar to lojalitāti ir diezgan švaki. Daļai krievu vienkārši vēl jāizaug no saviem aizvainojumiem pret valsti - tad valsts tos varēs ņemt par pilnu."

Ja balso ne par to partiju, kas jums patīk, diez vai tas ir iemesls pasludināt citādi domājošos par nelojāliem... Un ko jūs saprotat ar atteikšanos no "aizvainojumiem pret valsti"? Atzinumu, ka Pilsonības, Valsts valodas un Izglītības likumi neaizskar krievu kopienas tiesības? Protams, katrai varai gribētos, lai to atzītu par taisnīgu.

Aleksis "Ja kādam ir violetā pase, tad labāk tādam teikt [...] "tu neesi LR pilsonis, un ja vēlies tāds būt, tad mēģini naturalizēties". PCTVL ideoloģija ir divkosīga - no vienas puses aicina cilvēkus naturalizēties, no otras puses - runā par "nozagto pilsonību" un mēģina iztēlot, ka naturalizācijas pārbaudījumi esot pazemojoši - jo cilvēks sev it kā lūdzot to, kas viņam jau tāpat likumīgi pienākoties. Kādēļ gan veidot cilvēkiem liekas psiholoģiskās barjeras, veicot naturalizācijas procedūras? Ja cilvēks grib būt pilsonis un perfekti pārvalda latviešu valodu, tad [...] vienkārši jāiet un jāliek šie eksāmeni, un nav ko gari prātot, vai tas ir taisnīgi, vai nav. Vai, teiksim, bija taisnīgi, ka 1988. gadā PSRS premjerministrs Pavlovs vienas nedēļas laikā lika apmainīt visas 100 un 50 rubļu naudaszīmes? Droši vien, ka nebija. Un tie cilvēki (arī es tai skaitā), kuri negribēja savu naudu pazaudēt, tie nedomāja par netaisnīgumu, bet gan izstāvēja rindu un naudu apmainīja. Tāpat tas ir arī ar pilsonību."

Naturalizācijas pazemojošu raksturu ("pareizās" vēstures atbildes, zvērests, maksa...) pierāda zemi naturalizācijas tempi - PCTVL tikai fiksē faktu (un kādēļ kaut ko tēlot - lai lielāka balsu daļa būtu par "TB"/LNNK?). Ja uzskatīt, ka "nepilsoņiem" nepienākas LR pilsonība (Starp citu, lūdzu neaizmirst par Pilsonības likuma 11. pantu - tas liedz naturalizēties daudziem cilvēkiem, kuriem nekādus noziegumi nav konstatējusi pat mūsu taisnīgais krimināllikums un neatkarīgā tiesa), tad zūd motīvs saņemt pilsonību, lai atgriezt to citiem saviem tautiešiem. Naturalizēties ir loģiski, ja cilvēks vēlas palikt Latvijā, bet apzināties netaisnīgumu - lai paātrinātu tā atcelšanu.

Aleksis "Vai tad "okupācija" ir vēstures viltojums? Vai tā drīzāk nav 1940.g. notikumu kategorizācija saskaņā ar kaut kādiem starptautiski atzītiem kritērijiem?"

Par to, kādi ir starptautiski atzītie kritēriji, es rakstīju savā 1. ziņojumā - norādīšu vēl, ka Hāgas konvencijas tekstu krievu valodā var atrast www.memo.ru.

Aleksis "Savukārt Latvijas iedzīvotāju vidū vienota vēstures interpretācija nenāktu par ļaunu. "

Esmu par viedokļu pamatotību (diez vai sasniedzams ideāls ir viens pareizs vēstures skatījums), bet arī par daudzveidību. Ja aizliegt, piemēram, tiesiski aplamu "okupācijas teoriju", to daudzi uzskatīs par pareizu, kā var spriest pēc tā, cik viegli latviešu sabiedrība pieņēma to Atmodas laikā... Un kas garantēs, ka vienīgais viedoklis ir pareizs??

Latvis "patlabanējai situācijai (99.9% latviešu prot krievu valodu dzimtās valodas līmenī) jāpazūd, jo tā atrodas smagā konfliktā ar veselo saprātu.
Jā, latviešu valoda nav pārāk tāla radiniece krievu valodai. Abet poļi, čehi, serbi un bulgāri, kuru valodas ir nesalīdzināmi tuvākas krievu valodai nekā latviešu, tomēr neprot krieviski, un cauri! Un nebūt neuzskata, ka tādēļ vien viņu garīgā dzīve būtu neglābjami sašaurināta un noplicināta!"

Pēc 2000. g. tautas skaitīšanas datiem, krievu valodu prata ap 80 (pieņemsim pat, 85)% LR iedzīvotāju. Diez vai pārējie visi ir baltkrievi, poļi, lietuvieši, ukraiņi un ebreji... Bet pašreizējā latviešu jaunatne, kā es varu spriest pēc LU, arvien biežāk to neprot. Vai latviešu patriotiem būtu jāpriecājas par savu tautiešu izlaistām iespējām iemācīties vienu no ANO oficiālajām valodām? Īpaši skumji šeit izskatās attieksmes " 'a kur ta jūs liksieties, runāsiet ar mums, krieviem, krieviski kā mīliņie' " meklējumi - cik es redzu, tieši krievu jaunatne aktīvi cenšas lietot latviešu valodu kaut vai konkurentspējas celšanai, bet daži nāk arī uz baltu filoloģiju... Ar pensionāriem situācija ir cita - bet šie % nav tik nozīmīgi kā dati par jaunatni. Beidzot, neaizmirsīsim, ka latviešu valodas nezināšana dažiem ielu bērniem var būt mūsu sociālās iekārtas auglis.

Par čehiem utt. - viņiem nav tādas labas vēsturiskas iespējas kā latviešu vairumam iemācīties vēl vienu valodu. Kas šeit labs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 10.06.2004 16:00
Stendzenieka kungs, katra komentētāja anonimitāte, tāpat kā Jūsu atklātība, ir viņa personīga lieta un citem tur nav nekas sakāms. Jāpiezīmē, ka personas īpašību, nevis izteikto domu apspriešana lielākajā daļā forumu ir slikts tonis. Nopietnos forumos tādiem apspriedējiem un apsaukātājiem mēdz liegt pieeju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 10.06.2004 10:31
Nē, es neesmu Sviesc, Margarīnc arī neesmu, un kur nu vēl Kombižirs. Delfos arī šad tad iesaistos diskusijā, ar tādu pašu niku - latvis. Zinu arī, ka Internetā anonimitāte ir ārkārtīgi nosacīts jēdziens, jo IP paliek IP, turklāt es jau ar prokšiem arī nespēlējos. Bet no Jums nākušo apzīmējumu nacionālidiots lepni spraužu sev pie krūtīm kā visdārgāko balvu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 10.06.2004 01:45
Latvim.

Jums, kurš pieņēmis šādu nacionālu ''niku'' visticamākais mājās ir Latviešu tautas anekdotes četros sējumos. Viena no tautas anekdotēm ir apmēram šāda: Satiekas dzimtbūšanas laikos divi latviešu dzimtzemnieki un viens saka otram:

- eka es vakar sarunājos ar vagaru knipjus sizdams!

-kur tad tu tos knipjus siti?

-kā kur, kabatā.

Tā ir arī ar to niku. Svarīga nav tas, ka portāls atļauj sniegt komentārus zem segvārda - svarīgi ir tas, vai cilvēks ir gatavs atbildēt tautas un sabiedrības priekšā par saviem uzskatiem, vārdiem un darbībām. Jums esot dziļi personiski motīvi slēpt savu īsto vārdu un uzvārdu. Nu pirmkārt Jūs to veltīgi slēpjat, jo pastāvošās kompjūtertehnoloģijas visām ieinteresētajām personām un dienestiem atļauj nekļūdīgi identificēt Jūsu datora juridisko piederību un atrašanās vietu. Otrkārt, kādi gan var būt šie personīgie iemesli, izņemot bailes par savu dienesta karjeru, jo skaidrs, ka nacoināli virzītas idejas Latvijā netiek akceptētas - valsts politika ir pakļaušanās Eiropas lielvalstīm. Tas nozīmē, ka Jūs it kā gribat paust nacionālas idejas, bet vienlaicīgi drebat par savu personīgo labumu (es atvainojos, ja tas nav tā, taču es nevaru atrast citu skaidrojumu). Šāda situācija ir visbaismīgākā, jo bezpersoniskiem paziņojumiem nav vērtības, vai arī es esmu spiests domāt, ka Latvis ir tas pats, kas Sviesc Delfos, kur katram idiotam ir skaidrs, ka nekādas reālas personas zem nika Sviesc nepastāv, jo dabā, pēc būtības nevar pastāvēt tādi idiņi - Sviesc ir Delfu reklāmas muļka, lai uzkurinātu diskusijas asumu.

Es esmu nacionālists no kāju pirkstiem līdz matu galiem, taču neesmu nacionālidiots, kurš noniecina citu tautu labos darbus un labās īpašības. Jums par nožēlošanu manas idejas un politiskā platforma kļūs par Latviešu tautas galveno strāvojumu, tam tikai vēl nav pienācis īstais laiks, taču tas pienāks drīz.

Labprāt tiktos ar Jums personīgi, jo Latvis nav Delfu reklāmas Sviesc.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 09.06.2004 09:49
Stendzenieka kungam:
Pirmkārt, šajā portālā nepastāv obligāta prasība izmantot īstos vārdus, nevis segvārdus jeb nikus. Otrkārt, man ir dziļi personiski iemesli neuzstāties Internetā ar savu īsto vārdu, kurš man gan ir, tāpat kā uzvārds.
Protams, arī Jūsu uzskatiem ir tiesības pastāvēt, taču man gribētos cerēt, ka Jūsu uzskati tomēr nekļūs par latviešu tautas mainstream'u. Bet bulgāri krievu valodu neprot! Ja gribat par to pārliecināties, ieejiet kaut vai http://vicove.gbg.bg un sameklējiet kādu aņuku, kurā bulgāri mēģina atveidot krievu valodu. Tad arī redzēsiet, ka jebkurš letiņš no vistālākā Kurzemes nostūra krievu valodas prasmes ziņā mierīgi izgriezīs pogas bulgāriem - krievu valodas "pratējiem". Diemžēl...
BTW, ķīniešu valoda arī tīri diža esot...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 09.06.2004 01:16
Latvim.

Cienijamais Latvi, joprojām nesaprotu, kāpēc Jums jāslēpjas zem ''nika'' - vai tad īstā vārda un uzvarda Jums nav?

Ja runājam par serbu un bulgāru valodu, tad tās ir tikai tāds atvasinājums no krievu valodas un stāstīt ka viņi neprot krievu valodu ir diezgan komiski. Otrkārt, kas tie serbi un bulgāri ir salīdzinājumā ar latviešiem - nācijas, kuras pēc dažiem gadiem tiks slauktas gluži tāpat kā šodien tiek slaukta latviešu tauta. Vismaz es gatavojos piedalīties bulgāru un serbu finansiālajā slaukšanā. Es neesmu mazāks nacionālists par Jums un Jāņa Ziemeļnieka dzeja par latviešu streļkiem priekš manis bija un ir palicis tas svētākais, taču nevajag kļūt par nacionālidiotiem - krievu valoda ir un paliek viena no pasaules dižvalodām (areāls un lietotāju skaitliskais sastāvs) un nezināt to ir apkaunojums, nevis laime un gods. Tas protams nenozīmē, ka jebkuras citas nācijas pārstāvji Latvijā būtu tiesīgi pīkstēt par to ka viņi nemācīsies latviešu valodā - vai nu mācīsies, vai arī lai vācās projām (jebkuras svešas nācijas pārstāvji). Igauņi ir igauņi un ņemt piemēru no viņu stulbuma nav nekāds gods - kā vecā anekdotē: ''A kommuu denngi platiitj?''

Latvieši vecīt nav bezmugurkaulnieki, jo vienmēr Latvija ir bijusi noteicošā un centrālā valsts no trijām Baltijas valstīm, kā arī lika dancot pēc savas stabules visai Padomju Krievijai, līdz brīdim, kad savā iedomībā nogulēja varu gruzīnu kancelejas žurkas priekšā - mūsu nelaime ir tā, ka bezmugurkaulnieki un maitas vienmēr ir bijuši latviešu politiķi, kuri sava maka dēļ par Jūdas grašiem nodod savas tautas nacionālās intereses - gan iestājoteis Padomju Savienībā , gan iestājoties Eiropas savienībā, gan pārdodot savu teritoriju vācu bruņiniekiem senatnē. Problēma ir tajā apstāklī, ka latviešu tauta zaudējusi savu politisko aktivitāti un akli pakļaujas masu propogandai un niecības vērtajam latviešu politiķu slānim. Uzdevums ir celt nācijas pašapziņu un nolikt pie vietas pašpārliecinātos un iedomīgos šodienas Latvijas nodevīgos politiķus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 08.06.2004 18:40
Ja kaimiņu tantei labvakar izraisa vēl baisākas asociācijas nekā Hände hoch, sofort erschiessen u.tml., tad kāda joda pēc tā tantiņa vēl joprojām nav atstājusi šo briesmīgo barbaru zemi un devusies turp, kur dobrij večer nav ekskluzīva būšana, bet ierasta lieta? Manuprāt, ne jau pēdējais iemesls šādu tantuku un onku palikšanai Latvijā ir dažu labu iedzimto astronomiski lielā piekāpība jautājumos, kuros pat vismazākā piekāpšanās nebūtu vēlama. Un tad vēl sūkstāmies, ai, cik gan bēdīgi mums iet...
Es savā darbā visai bieži sastopos ar krievu valodu, bet pret to man nekādu iebildumu nav.
Protams, ja necentīsimies, lai virtuālā ES telpa arī Latvijā kļūtu par reālo, bet turpināsim izdabāt visādiem sādžas tantukiem - Eiropas iekarotājām (sorry, atbrīvotājām), tad ES tiešām paliks tikai fikcija... Nez vai fikcijas dēļ tik ļoti bija jāpūlās?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.06.2004 18:22
Latvim:
Nepatīk man tās spēlītes ar izlikšanos, ka neprotu krieviski. Sadzīves līmenī man nav problēmu pateikt kaimiņu tantītei "dobrij večer", ja viņai tas vieglāk uztverams nekā "labvakar". Krieviem diezvai radīsies motivācija mācīties latviski tikai sadzīviskas patērzēšanas dēļ - krieviski runājošo un krievvalodīgo Rīgā ir pietiekoši, lai katrs varētu savu komunikatīvo izsalkumu apmierināt ar saviem tautasbrāļiem. Zemgales laukos, kur krievu ir ap 10% vai mazāk, tur varbūt taktika pēc iespējas nerunāt krieviski ar krieviem ir labāk pamatojama - un tur to arī sekmīgi lieto.

Reāls veids, kā ieinteresēt Rīgas cittautiešus mācīties un lietot latviešu valodu ir augstskolas un it īpaši darbavietas. Neviens cits nevar tik pārliecinoši motivēt krievu jaunieti apgūt latviešu valodu, kā darba intervijā sastaptais cilvēks vai priekšnieks.

Un, starp citu, arī otrādi - neviens tik labi nepārliecina latviešu jaunieti par krievu valodas skaistumu, kā viņa (potenciālais) darba devējs. Ja Tev, Latvi, krievu valodu šobrīd nevajag un esi pagaidām veiksmīgi izsprucis no tās tāpat kā prezidente, tad man prieks par Tevi :)) Bet, lūdzu, nevispārini savus novērojumus - jo liela daļa latviešu sabiedrības vēl nedzīvo virtuālā ES telpā vai transatlantiskajās struktūrās, bet gan stāv uz grēcīgās zemes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 08.06.2004 17:00
Angļu valoda gan būtu mācāma obligāti, jo galu galā Latvija ir iekļāvusies Eiropā un transatlantiskajās struktūrās, kur dominējošā valoda taču ir angļu, bet nekādā ziņā ne krievu. Turklāt angļu valoda skolās būtu īpaši rūpīgi mācāma arī tāpēc, ka Latvijā nepastāv iespējas iemācīties angļu valodu pret paša gribu, kā tas ir ar krievu valodu. Jūs taču nenoliegsiet, ka pa Latvijas pilsētu ielām neklaiņo angļvalodīgo bari un katram sastaptajam latvietim neuzsauc You f***ing fascist, give us all your money and speak English, or you'll die?

Galīgi neder arguments: "nemācīsimies krievu valodu, jo tā mēs sariebsim krieviem".

Neba nu es saku, ka mums kādam jāieriebj? Novērojumi rāda, ka lielkrievu šovinisti tomēr piekāpjas, ja konstatē, ka kāds nevis izliekas neprotam krieviski, bet tiešām šo valodu neprot. Vai pazemošanas iespēju liegšana un ieriebšana būtu viens un tas pats? Nez vai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.06.2004 16:08
Taču nekādā ziņā nav pieļaujama tās obligāta vai brīvprātīgi obligāta mācīšana skolās. Attieksmi pret krievu valodu lielā mērā nosaka dažu labu tās lietotāju nekrietnās un absolūti neleģitimās prasības, kuras varētu aprakstīt ar vārdiem 'a kur ta jūs liksieties, runāsiet ar mums, krieviem, krieviski kā mīliņie'.

Angļu valodu arī nemācīsim obligāti? Anglofonajiem cilvēkiem arī reizēm mēdz būt neleģitīmas prasības. Es dažus tepat Rīgā esmu rupji pasūtījis - turklāt viņu dzimtajā valodā. Piemēram, vienas ārzemju latvietes vīrs - šķiet, latviski nerunājošs amerikānis - bija pārpildītā LIDO restorānā aizņēmis galdiņu, un kad viņš nāca atpakaļ un es tur jau sēdēju, tad viņš dzirdēja no manis šo to.

Manuprāt, valodu piedāvājumam skolā vajadzētu balstīties uz pragmatiskiem apsvērumiem - t.i. reālajām latviešu jauniešu interesēm. Galīgi neder arguments: "nemācīsimies krievu valodu, jo tā mēs sariebsim krieviem". Parasti krieviem ir dziļi vienalga, ko mēs mācāmies vidusskolā. Tāpat kā vāciešiem parasti ir vienalga, ja kāds ebrejs - holokausta vai padomju propagandas filmu upuris - izlemj, ka viņš "principiālu iemeslu dēļ nemācīsies vāciski".

Protams, arī es nedomāju ka krievu valodai jābūt itin visos apstākļos obligātai. Ir cilvēki, kurus akadēmiskā izglītība galīgi neinteresē, kuri nav vidusskolas materiāls. Tādā gadījumā varbūt tiešām labāk viņiem iemācīt kādu amatu un dzimto valodu plus nedaudz angļu - un likties mierā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 08.06.2004 12:27
Aleksi, bet es taču nesaku, ka krievu valoda Latvijā būtu jāaizliedz. Taču nekādā ziņā nav pieļaujama tās obligāta vai brīvprātīgi obligāta mācīšana skolās. Attieksmi pret krievu valodu lielā mērā nosaka dažu labu tās lietotāju nekrietnās un absolūti neleģitimās prasības, kuras varētu aprakstīt ar vārdiem 'a kur ta jūs liksieties, runāsiet ar mums, krieviem, krieviski kā mīliņie'. Šādām prasībām jāizzūd vai vismaz ievērojami jāsarūk, lai varētu runāt par attieksmes maiņu pret pašu valodu. Un tad, kad izvēli par valodas apguvi vai neapguvi neietekmēs blakusfaktori, bet tikai un vienīgi katra indivīda brīva griba un vēlmes, tad krievu valodu protošo etnisko latviešu skaits būs tāds pats kā jebkurai citai Austrumeiropas tautai, proti svārstīsies starp 5 un 10%, un tas būs pilnīgi dabiski un normāli. Bet patlabanējai situācijai (99.9% latviešu prot krievu valodu dzimtās valodas līmenī) jāpazūd, jo tā atrodas smagā konfliktā ar veselo saprātu.
Jā, latviešu valoda nav pārāk tāla radiniece krievu valodai. Abet poļi, čehi, serbi un bulgāri, kuru valodas ir nesalīdzināmi tuvākas krievu valodai nekā latviešu, tomēr neprot krieviski, un cauri! Un nebūt neuzskata, ka tādēļ vien viņu garīgā dzīve būtu neglābjami sašaurināta un noplicināta! Co my na to?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.06.2004 11:14
Piekrītu Latvim par to, ka Somiju (ar zviedru valodu kā otru valsts valodu) nav īpaša pamata salīdzināt ar Latviju, kur ir pavisam cita situācija. Tomēr Somija un Šveice (ar itāļu kā trešo valsts valodu) kalpo kā laba ilustrācija apgalvojumam, ka ne jau runātāju procenti nosaka, kura būs valsts valoda. Kā jau to ilustrē Latvis, tas ir atkarīgs no vēstures un valdošā politiskā konsensa.

Krieviem jāsaprot, ka "ar varu mīļš nebūsi" - lai kaut kas mainītos valsts valodu politikā, vajadzīga latviešu tautas vairākuma griba. Turklāt vēstures sarežģījumu dēļ, paredzamā nākotnē latviešu attieksme paliks līdzšinējā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.06.2004 11:06
Tu, Latvi, esi sapinies savos aizspriedumos, pie kuriem ietiepīgi turies.
Ja Tu domā darīt tikai roku darbu - cept pīrādziņus, teiksim, tad piekrītu: krievu valodu Tev tiešām nevajag. Es arī neuzskatu, ka Latvijā man visādās situācijās būtu jāpielāgojas krieviem un jārunā viņu valodā. Tas tomēr nenozīmē, ka man nav izdevīgi prast krievu valodu. Ir daudzi būtiski ieguvumi:

(1) Krieviski ir pieejama daudzveidīga un salīdzinoši lēta literatūra. Latviešu students, kurš neprot krieviski, var mācīties no lekciju konspektiem, vai arī bibliotēkā gaidīt, kad atbrīvosies vienīgais mācību grāmatas eksemplārs angļu valodā, kurš maksā, teiksim 60 dolāru. Ja viņš prot krieviski, viņš parasti var par dažiem latiem iegādāties vai nu Krievijā izdotu oriģinālliteratūru, vai arī ārzemju darbu tulkojumus. Protams, arī krievu grāmatas kļūst dārgākas, bet vēl joprojām daudzās zinātnēs tās ir vieglāk pieejamas un ļoti labas.

(2) Krievu valoda savu gramatikas struktūru un arī senās leksikas ziņā ir visai tuva baltu valodām. Kad mācījos lietuviešu valodu, man ļoti noderēja ne tikai latviešu valodas, bet arī krievu valodas gramatikas zināšanas. Ja neskaita lietuviešus, tad slāvu tautas ir latviešiem visradniecīgākās valodas un etnogrāfijas ziņā. Var protams, strīdēties, vai vēl radniecīgāki nebūtu baltkrievi, čehi vai bulgāri, tomēr krievu valoda no visām slāvu grupas valodām ir vislielākā un paver iespējas vismaz virspusīgi saprast arī daudzas citas slāvu valodas.

(3) Krieviski un vāciski ir ļoti daudz materiālu par pašas Latvijas vēsturi. Nevaru iedomāties cilvēku, kuram ir dziļa izpratne par Latvijas vēsturi, un kurš nezinātu vācu UN krievu valodas, un nespēj lasīt oriģinālos dokumentus un pētījumus šajās valodās.

(4) Krievu valoda ir mūsu vārti ne vien uz Krieviju, bet arī uz mums draudzīgām kaimiņvalstīm - Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu. Mana brāļameita, kurai tagad ir 10 gadi, teiksim, labprātāk atpūšas nevis Rietumeiropas kūrortos, bet Krimā. Protams, ka viņa tādēļ arī ir labā līmenī apguvusi krievu sarunvalodu.

(5) Bieži runā par divām informācijas telpām Latvijā. Ja es varu izlasīt krievu avīzi vai noklausīties šajā valodā raidījumu, tad varu ielūkoties šajā "blakus telpā". Apstākļos, kad latviešu avīzes bija savā starpā sadalījuši Šķēles un Lemberga grupējumi, krievu avīzēs nereti varēja izlasīt interesantas lietas gan par vieniem, gan par otriem. "Telegraf", "Bizness Baltija" un reizēm arī "Čas" ir profesionālas un interesantas avīzes. Nemaz nerunājot par iespējām sekot pašas Krievijas informācijai, kura mums reizēm ir aktuāla.

(6) Uzskatu, ka reizēm ir vērts ar Latvijas krieviem parunāties arī krieviski. Teiksim RTU ir mākslīgā intelekta un ģenētisko algoritmu pasniedzējs Borisovs. Viņš ir ļoti lādzīgs - nereti vada latviešu studentiem diplomdarbus - tomēr par savu specialitāti pa vecam paradumam labāk runā krieviski. Man nav problēmu viņam pielāgoties, ja tas ir abpusēji interesanti. Gluži tāpat labprāt baudu arī krievu teātri, filmas, mūziku, utml.

(7) Labas krievu valodas zināšanas (spēja tekoši runāt un rakstīt krieviski) mani atšķir no daudziem "ārzemju latviešiem" un arī dažiem principiāliem jaunākās paaudzes sprukstiņiem. Man patīk, ja darba devēji pieprasa labas krievu valodas zināšanas, jo tas ceļ arī manas akcijas.

Katrai valodai ir sava vieta - protams, ka nav vajadzīgi kompromisi valsts un oficiālo valodu jomā - šo funkciju ar pilnām tiesībām aizņem tikai un vienīgi latviešu valoda. Ja būtu jāsarindo valodas pēc to svarīguma Latvijas apstākļos, tad teikšu, ka
(1) Latviešu un angļu valodas ir pilnīgi obligātas ikvienam,
(2) Krievu un vācu valodas ir ļoti vēlamas; faktiski arī obligātas informācijas darbiniekam (t.i. tam, kurš vairāk strādā ar galvu, nevis ar rokām).
(3) Visas citas valodas cilvēki mācās atkarībā no savām interesēm un vajadzībām. Teiksim, mākslas vēsturniekam, mūziķim, robotu tehnoloģiju pētniekam, musulmaņu imāmam var būt visai atšķirīgas vajadzības zināt vēl arī citas svešvalodas. Bet augšminētās četras valodas Latvijas apstākļos ir ar ļoti plašu pielietojumu klāstu, un neviens, kurš tās māk, nav to nožēlojis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 08.06.2004 10:58
Īsa piebilde Alekša teiktajam: jebkuras Latvijas analoģijas ar Somiju velkamas tikai līdz 1940. gadam. Tālākām analoģijām būtu "nepieciešama" Somijas okupācija un inkorporācija Zviedrijas sastāvā, kā arī Zviedrijas zviedru masveida izmitināšana okupētajā Somijā 50 gadu garumā, mainot zviedru iedzīvotāju īpatsvaru no vēsturiskajiem 8-10% līdz turpat 50%, bet Helsinkos, Tamperē, Turku un citās lielākajās pilsētās - krietni pāri 50%. Vēl nevajadzētu aizmirst, ka Somija dibināta 1917. gadā kā divkopienu valsts, bet Latvijai tajā laikā bija iespējams kļūt vai nu par trīskopienu (latviešu-vācu-krievu), vai vienotu valsti. Mūsu tēvutēvu izvēle ir skaidri zināma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.06.2004 10:25
AK: Zviedru Somijā ir mazāk gan absolūtos skaitļos, gan %-os nekā krievu Latvijā - un pilsētā, kas somu valodā saucas Turku, pastāv arī valsts finansēta zviedru mācībvalodas augstskola "Abo Academy".

Valodas oficiālo statusu ne vienmēr nosaka procenti. Pakistānā, teiksim, oficiālā valoda ir urdu, kura ir dzimtā tikai 8% no visiem valsts iedzīvotājiem. Arī Turcija ar kurdiem, Ekvadora ar kečua indiāņiem, Francija ar arābiem - tie ir dažādi piemēri valstīm, kur ir lielas iedzīvotāju grupas (gan pamatiedzīvotāji, gan imigranti), kuru valodai nav nekāda oficiāla statusa. Lai krievu valodai būtu oficiāls statuss, būtu vajadzīgs konsenss - t.i. arī plašs atbalsts etnisko latviešu vidū, kuri uzskatītu, ka ir vērts paciest dažas neērtības(teiksim, latviešu ierēdnim ar krievu apmeklētāju runāties krieviski) tikai tādēļ, lai saglabātu krievisko kultūru Latvijā. Zviedrija taču ir Somijai daudz draudzīgāka zeme, nekā Krievija Latvijai; arī daudzi izcili Somijas valsts darbinieki pirms 2.pasaules kara bija zviedri - arī K.G.Mannerheims.

Vai Latvijas krievu vidū ir lielā skaitā tik nelokāmi Latvijas patrioti? Manuprāt, Latvijas krievi ir vēl joprojām ļoti neviendabīga cilvēku agregācija - viņu politiskās intereses arī ir visai dažādas. Pietiek salīdzināt Daugavpils un Rīgas vēlēšanu rezultātus, lai tas kļūtu skaidrs. "Īsta krievu minoritāte" - Latvijai uzticamie krievi, kuri labi zin vietējos apstākļus un latviešu valodu - eksistē, bet, manuprāt, ir neliela. Ja jau 25% var nobalsot par zapčelistu sarakstu, tad ar to lojalitāti ir diezgan švaki. Daļai krievu vienkārši vēl jāizaug no saviem aizvainojumiem pret valsti - tad valsts tos varēs ņemt par pilnu.

AK: Skaidrošu - pirmkārt, mūsu valsts iekārta tieši iznīcina vai piespiež emigrēt savus pilsoņus (un nepilsoņus), un īpaši krievus - pietiek salīdzināt vispārzināmus skaitīšanu datus ar www.np.gov.lv/index.php?lv=fakti_lv&saite=arhivs.htm.

Imigrācijas dati vēl nenozīmē, ka "valsts iekārta ... piespiež". Cilvēku imigrācijai ir dažādi motīvi - ļoti bieži tie ir ekonomiskie. Krievu imigrācija 90-to gadu sākumā bija gluži dabiska reakcija uz to, ka te izveidojās neatkarīga Latvijas valsts. Tie, kuri nevēlējās saistīt savu dzīvi ar šo valsti, aizbrauca. Mani arī, teiksim, nesajūsmina fakts, ka no Latvijas izbraukuši labi zinātnieki un kultūras darbinieki (pazīstamākie ir režisors Šapiro, matemātiķis Plotkins, utml.). Bet, iespējams, ka viņu talantiem 90-to gadu sākumu jukas Latvijā nebija pieņemamas; un tāpat taču aizbrauca arī daudzi latvieši.

Dažreiz, it īpaši ārzemnieki, par Latviju mēģina spriest pēc to cilvēku liecībām, kuri nesen Latviju ir atstājuši. Protams, ka dažiem ir sakrājies rūgtums pret kaut ko. Bet tas nenozīmē, ka valsts ir slikta. Ja mēs, teiksim, par Latvijas Universitāti spriedīsim, aptaujājot tikai tos cilvēkus, kuri ir pārtraukuši mācības vai tikuši izslēgti - arī taču iegūsim nepievilcīgu ainu. Tomēr svarīgi ir zināt arī to, kā jūtas tie, kuri atrodas iekšā (t.i. studē LU vai dzīvo Latvijā).

AK: Vāciju es pieminēju arī tāpēc, ka Hitlers kļuva par diktatoru likumīgā ceļā, bet sācis izdot tādus likumus, ka godīgs cilvēks bieži nevarēja tos ievērot. ... Par pilsoņu kopumu - tos, ko LR atzīst par Latvijas pilsoņiem, es arī atzīstu. Bet - arī vairumu to pilsoņu, ko LR par tādiem neatzīst.

Vai tomēr nav svarīgāk, ko LR varas iestādes atzīst par pilsoņiem? Kādēļ piedāvāt cilvēkiem ilūzijas? Ja kādam ir violetā pase, tad labāk tādam teikt skaidri un gaiši - "tu neesi LR pilsonis, un ja vēlies tāds būt, tad mēģini naturalizēties". PCTVL ideoloģija ir divkosīga - no vienas puses aicina cilvēkus naturalizēties, no otras puses - runā par "nozagto pilsonību" un mēģina iztēlot, ka naturalizācijas pārbaudījumi esot pazemojoši - jo cilvēks sev it kā lūdzot to, kas viņam jau tāpat likumīgi pienākoties.

Kādēļ gan veidot cilvēkiem liekas psiholoģiskās barjeras, veicot naturalizācijas procedūras? Ja cilvēks grib būt pilsonis un perfekti pārvalda latviešu valodu, tad taču nevajadzētu būt nekādām problēmām - vienkārši jāiet un jāliek šie eksāmeni, un nav ko gari prātot, vai tas ir taisnīgi, vai nav. Vai, teiksim, bija taisnīgi, ka 1988. gadā PSRS premjerministrs Pavlovs vienas nedēļas laikā lika apmainīt visas 100 un 50 rubļu naudaszīmes? Droši vien, ka nebija. Un tie cilvēki (arī es tai skaitā), kuri negribēja savu naudu pazaudēt, tie nedomāja par netaisnīgumu, bet gan izstāvēja rindu un naudu apmainīja. Tāpat tas ir arī ar pilsonību. Ļoti bieži arī civilizētas valstis dara nesaprotamas lietas - un gudri cilvēki tomēr atrod veidus, kā tam pielāgoties. (Es te nedomāju grandiozas totalitāro režīmu - Staļina vai Hitlera - veiktas netaisnības, kurām cilvēks bieži pat gribēdams nevarēja pielāgoties.)

AK: Saprast oficiālo vēstures versiju un uz tās pamatoto valsts iekārtu ir viena lieta, piekrist tai - pavisam cita. .. Par apsmieklu - var smieties par cita uzskatiem, bet tas nav arguments; par Loskutovu - kā jurists viņš laikam zina, ka okupāciajs nebija. Kā ierēdnim viņam ir bijusi drosme teikt, ka viņš nevar to apstiprināt. Un vārds "okupācija" nav tikai rupjība - ar šo vēstures viltojumu, piemēram, Garda cenšas piesaukt Ženēvas 1949. g. konvenciju par okupācijas režīmu, kas aizliedz okupētājvalsts civiliedzīvotājiem apmesties okupētajā teritorijā.

Vai tad "okupācija" ir vēstures viltojums? Vai tā drīzāk nav 1940.g. notikumu kategorizācija saskaņā ar kaut kādiem starptautiski atzītiem kritērijiem? Piekrītu AK, ka Latvijas okupācijas fakta vispārējai starptautiskai atzīšanai var būt arī tiesiskas sekas. Bet ne jau tik vienkāršotā veidā, kā to sludina Garda - mēs varam uzskatīt, ka PSRS nebija tiesību izvietot savus civiliedzīvotājus Latvijā, tomēr pašreiz Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju - nepilsoņu statusu Saeima jau ir legalizējusi 90-tajos gados, un Garda tagad vienkārši cenšas "vicināt dūres pēc kautiņa".

Manuprāt, nekādas problēmas Latvijas iedzīvotājiem (gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem) neradīsies, ja arī atzīsim okupāciju - bet tam būtu jānotiek uz faktu analīzes pamata, nevis ar pierunāšanu "no varas pozīcijām". Vissmagākās psiholoģiskās problēmas būs tiem Krievijas cilvēkiem, kuri V.Pikuļa romānu un līdzīgu falsifikāciju iespaidā uzskata, ka (cariskajai/padomju/pēcpadomju) Krievijai allaž ir bijusi "vēsturiskā taisnība", un ka tā nekad nevienu nav okupējusi, bet tikai cīnījusies pret svešzemju iebrucējiem.

Serbiem Miloševiča laikā arī esot bijis šāds komplekss - viņi nebija okupanti; okupanti bija tikai turki, vācieši un visi citi... Man nepavisam nevajag, lai Krievijas krievi atzītu okupāciju - lai viņi tic savām pasakām, ja tās viņiem labāk patīk; ar NATO varēs Krieviju katrā laikā savaldīt, ja tā izdomātu te taisīt revanšismu un atjaunot savas "vēsturiskās tiesības". Savukārt Latvijas iedzīvotāju vidū vienota vēstures interpretācija nenāktu par ļaunu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 08.06.2004 10:15
Stendzenieka kungam:

Tas pats būs ar krievu valodu, kuru zināja visi, bet pēc dažiem gadiem zinās tikai retais.

------------------

No jūsu mutes Dieva ausī! Diemžēl pats par to neesmu tik ļoti pārliecināts...

Par to biznesu ar Krieviju. Pirmkārt, jau viens pats krievu izcelsmes latviešu skaits vairākkārt pārsniedz biznesam ar Krieviju nepieciešamo cilvēku skaitu. Es taču nesaku, ka šādiem latviešiem būtu jāaizmirst dzimtā krievu valoda! Otrkārt, uz Krieviju orientētais bizness ir plašs jēdziens. Ja es kādā Jūrmalas viesnīcā cepu belašus tūristiem no Krievijas, tad laikam es skaitos šajā biznesā iesaistīts. Bet ja es strādāju virtuvē un ar pašiem tūristiem saskarsmē nemaz nenonāku, tad kāda joda pēc man ir vajadzīga krievu valoda?

Jel paskaidrojiet man, stulbenim, kāpēc serbi un bulgāri var atļauties neprast krievu valodu, bet latvietim tā obligāti būtu jāprot???

Igauņi ir malači, ja runājam par viņu attieksmi pret krievu valodu! Lūk, ko mums pirmām kārtām vajadzētu pamācīties no mūsu ziemeļu kaimiņiem! Taču letiņi, kā jau parasti, tēlo primātus bezmugurkaulniekus... Skumji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 08.06.2004 01:34
Latvim.

Cik saprotu pēc ''nika'' , tad esi tautietis, bet kāpēc gan kārtīgam vecim vecim jāslēpjas zem ''nika''? Visupirms tekstā bija - ''katra papildvaloda pati par sevi ir vērtība'', nevis kā Jūsu atreferējumā par valodu kā tādu vispār, taču ne jau tas ir galvenais. Ineresants ir Jūsu paziņojums, ka mans formulējums par to, ka valoda pati par sevi ir vērtība, esot pārāk nekonkrēts. Nu moins, tad jau apgalvojums ka piemēram zelts vai dzimtenes mīlestība pati par sevi ir vērtība, arī būs nekonkrēts. Tā ir vienkārši tukša demagoģiska frāze no Jūsu puses un nekas vairāk! Laikam nāksies izskaidrot precīzāk. Jebkura indivīda spējas komunicēties papildus valodā ir konkrēta vērtība, jo palielina viņa iespējas gūt papildus morāla un materiāla rakstura labumus. Jebkura tauta, kura iedomājas, ka viņu valoda ir ''pasaules centrs'' , ir vienkārši stulba un iedomīga tauta. Ja runājam par valodas vērtību materiālajā izpratnē, tad būtiski ir divi galvenie faktori - skaitliskais valodas lietotāju skaits pasaulē un valodas izplatības areāls.Ja vērtējam pēc šiem kritērijiem, tad tad krievu valodu var salīdzināt ar angļu valodu, bet nekādā gadījumā tā pat tuvu nestāv vācu valodai, jo vāciski Jūs reāli varat sarunāties Vācijā, Austrijā, daļā Šveices, bet krieviski visā postpadomijas telpā un šobrīd jau gandrīz visur pasaulē, jo pasaule danco pēc krievu naudas stabules. Aizbrauciet uz Spāniju, Grieķiju, Portugāli, Turciju un paskatieties kādās valodās tiek izdoti nekustāmā īpašuma tirgus žurnāli un Jūs redzēsiet, ka tie tiek izdoti krievu valodā. Kā var nesaprast, ka rietumiem tieši vajag, lai Latvijas jaunā paaudze neprastu krieviski, jo tiem nevajag latviešus - konkurentus, kuri brīvi spētu konkurēt Krievijas tirgū. Krievu valodas apmācības likvidēšana Latvijā ir tik pat stulba, kā vācu valodas apmācības likvidēšanaLatvijā pēc pevienošanās Padomju savienībai. Toreiz visi latvieši prata vāciski, pecāk šo valodu zināja tikai retais. Tas pats būs ar krievu valodu, kuru zināja visi, bet pēc dažiem gadiem zinās tikai retais. Lepoties ar krievu valodas neprašanu var tikai pārākais stulbenis, jo pat ja Jūs uzskatāt krievus par saviem ienaidniekiem, tad vēl jo vairāk Jums ir perfekti jāpārvalda viņu valoda.Komiski skatīties uz igauņiem, kuri iebraukuši Latvijā, tēlo ka nezin krievu valodu un pieprasa lai ar viņiem veikalos runātu angliski. Pirmkārt viņi paši šo valodu prot ļoti slikti vai gandrīz nemaz, otrkārt angliski neprot parastais Latvijas pārdevējs. Biju liecinieks šādai situācijai Rīgas aptiekā. Igaunis apmēram desmit minūtes pieprasīja zāles angļu valodā un teica ka krieviski neprotot, savukārt angliski neko nesaprata aptiekārs. Ieteicu aptiekāram pasūtīt ti iedomīgo igauni uz attiecīgo vietu un krieviski apskaidroju igaunim lietas patieso būtību - izrādījās ka saprot gan krievu valodu. Nevajag jaukt jēdzienus - skaidrs, ka krieviem, kuri dzīvo Latvijā ir obligāti jāzina latviešu valoda, bet tas nebūt nenozīmē, ka latviešiem būtu bijis jālikvidē krievu valodas apmācības sistēmu latviešu skolās.

Interesanti zināt, kāpēc gan vairāku svešvalodu apmācīšana latviešu skolās nevarētu būt obligāta. Trīs svešvalodu zināšana ir pats minimums, kurš nepieciešams inteliģentam cilvēkam un divām no tām Latvijā vajadzētu būt angļu un krievu - trešo pēc izvēles.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 07.06.2004 21:14
Komentāri Alekša teiktajam:

1. Viens no tālejošākajiem mērķiem, kurš izskanēja krievu skolu aizstāvju kongresā tieši bija par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai - kaut vai tajās vietās, kur krievu ir vismaz 20%. (..) krievu valodas tapšana par oficiālu valodu šobrīd ir praktiski neiespējama - lai to apstiprinātu, gandrīz noteikti būs vajadzīgs Saeimas un referenduma atbalsts (Satversmes 77.pants).

Tas būtu vajadzīgs, lai padarītu krievu valodu par otro valsts valodu (grozīt Satversmes 4. pantu), bet tas nav nepieciešāms oficiālajam statusam, - pietiktu grozīt Valsts valodas likumu.

Šādu lietu, protams, var ierosināt, bet tā visticamāk negūs atsaucību - divas oficiālās valodas tipiska cilvēka dzīvi padarīs nevis vienkāršāku, bet sarežģītāku - ļoti daudziem cilvēkiem tad vajadzētu labā līmenī apgūt gan latviešu, gan krievu valodas. Un šobrīd pat ar vienas pašas latviešu valodas apgūšanu ne jau visiem iet gludi. Privāti es labprāt nokārtotu eksāmenu krievu valodā (sen neesmu neko tādu darījis :)), bet otru valsts valodu neatbalstu; un man ir sajūta, ka tādu cilvēku kā es ir vairākums. Šobrīd arī vismaz 70 Saeimas deputātu ir principiāli pret jebkādu oficiālu statusu krievu valodai. Faktiski tātad krievu valodas kā oficiālas valodas ideja "nepeld". Gribētu uzzināt AK domas par to, kā un kāpēc šī situācija varētu mainīties?

Kā? Pakāpeniski - no 2007. g. (nosacīti) padarīt krievu valodu par oficiālu tur, kur krievvalodīgo ir > 50 % un par obligātu priekšmetu latviešu vidusskolās utt. Kāpēc tas kļūtu iespējams? Naturalizācija lēni, bet palielina krievu pilsoņu skaitu; iestāšanās ES un NATO nomierina latviešu bailes no Krievijas; daudzās Eiropas valstīs (Spānija, Lielbritānija) ir tendence paplašināt mazākumtautību tiesības.

Mēs taču labi redzam, ka daudzos rajonu centros (Dobele, Cēsis, Valmiera) krievu skolas sekmīgi īsteno izglītības reformu un vairumu priekšmetu gatavojas mācīt latviski. Arī krievu skolēni latviešu skolās nav nekāds retums - gan Rīgā, gan mazpilsētās.

Es izvairītos teikt "sekmīgi īsteno", ja to pamato ar "gatavojas mācīt latviski" - var jau arī angliski mācīt vairumu priekšmetu. ja pavēle būs, bet vai tas sekmēs skolēnu zināšanas? Ja vecāki vēlas sūtīt bērnus svešas mācībvalodas skolās, lai sūta, bet tai jābūt viņu brīvai izvēlei!

2. (..) nevar nepamanīt to, ka latviešu valoda ir valsts valoda (Satversmes 4.pants). Tātad valsts servisi tiek piedāvāti latviešu valodā. Pret to varam izturēties dažādi, bet tā ir realitāte. Krievam Latvijā ir tieši tādas pašas tiesības lietot latviešu valodu, kā latvietim. Un tā nav nekāda diskriminācija.

"Vīrietim mūsu slimnīcā ir tādas pašas tiesības saņemt ģinekoloģisko palīdzību kā vairākumam" :-( Latviešu valoda krievam un latvietim nav viens un tas pats. Un tiesības lietot dzimto valodu krievam Latvijā ir nesalīdzināmi mazākas nekā latvietim (latvieši ir vairākums, un man nav iebildumu pret simboliskām un visu ērtībai radītām latviešu valodas privilēģijām - himnas dziedāšanu un likumu izstrādi tikai latviski), mazākas par acīmredzami iespējamām (zviedru Somijā ir mazāk gan absolūtos skaitļos, gan %-os nekā krievu Latvijā - un pilsētā, kas somu valodā saucas Turku, pastāv arī valsts finansēta zviedru mācībvalodas augstskola "Abo Academy".

Ja valsts fiziski iznīcina savus pilsoņus (ebrejus holokausta laikā), tad, protams, nav jēgas runāt par viņu lojalitāti pret zemi vai valsti. Latvijā nepastāv genocīds, tādēļ cilvēkiem būtu jājūt pietāte pret savas valsts kārtību. Protams, ka atsevišķi cilvēki un kopienas var nepiekrist tam vai citam likumam - viņi līdz zināmai robežai pat var "mīlēt zemi, bet nemīlēt valsti". Tomēr ja viņi nerespektē Satversmi (teiksim, 4.pantu par valsts valodu), neuzskata pastāvošo konstitucionālo kārtību un pilsoņu kopumu par likumīgu, utml. - tad nav skaidrs, kādu Latviju viņi mīl. To, kura reāli pastāv, vai to, kura pastāv PCTVL politiķu iedomās?

Skaidrošu - pirmkārt, mūsu valsts iekārta tieši iznīcina vai piespiež emigrēt savus pilsoņus (un nepilsoņus), un īpaši krievus - pietiek salīdzināt vispārzināmus skaitīšanu datus ar www.np.gov.lv/index.php?lv=fakti_lv&saite=arhivs.htm. Otrkārt, genocīds nav nepieciešams - vai tad tautai nav tiesību sacelties, ja tās diskriminācija vēl nesasniedz genocīda fāzi? Tad jau būs par vēlu... Pat ja genocīda nebūtu, tas neliktu man just pietāti pret visiem likumiem un Satvermes pantiem (manuprāt arī tie nav svētas govis, ko nedrīkst grozīt). To Latviju, kas pastāv, es mīlu, un tāpēc vēlos uzlabot, tāpēc bargi kritizēju esošo režīmu un tā "likumību" (Vāciju es pieminēju arī tāpēc, ka Hitlers kļuva par diktatoru likumīgā ceļā, bet sācis izdot tādus likumus, ka godīgs cilvēks bieži nevarēja tos ievērot). Par pilsoņu kopumu - tos, ko LR atzīst par Latvijas pilsoņiem, es arī atzīstu. Bet - arī vairumu to pilsoņu, ko LR par tādiem neatzīst.

3. Šobrīd ar rietumvalstīm ir daudz aktīvāka ārpolitika nekā ar Krieviju - tāpēc VVF valodu zināšanas ir adekvātas dotajai situācijai.

Ir arī iekšpolitika, un kam jākalpo prezidentei - Latvijas tautai vai mūsu ārzemju partneriem?

Vai VVF vajadzētu būt kā pāvestam Jānim Pāvilam II, kurš cenšas ar jebkuru katoli (VVF gadījumā - ar Latvijas pavalstnieku) runāt viņa dzimtajā valodā? Un vai viņai būtu jāprot un jālieto arī baltkrievu, ukraiņu, poļu un lietuviešu valodas? Nezinu. Varbūt, ka ir pasaulē svarīgākas lietas.

Ir, bet... Ja ir daudzas problēmas, tas nenozīmē, ka jārisina tikai vissāpīgākā.

4. Nav tik svarīgi, kurš ir mans viedoklis. Svarīgi ir tas, kura ideja objektīvi guva virsroku. Neviens nevar aizliegt T.Ždanokai izgudrot "alternatīvo Latviju", kurā tiek novērstas "netaisnības" pret tiem, kuriem atņēma pilsonību, utml. Bet ko darīt tad, ja šādas idejas ved strupceļā daudzus PCTVL piekritējus? Pazīstu vairākus vecāka gadagājuma krievus, kuri principā varētu likt pilsonības eksāmenu, bet jūtas "aizvainoti". Aizvainoti uz ko? Uz LPSR Augstāko Padomi, kura sen vairs nepastāv... Viņi domā, ka viņi kādam ļoti ar to ieriebj, bet patiesībā viņi ieriebj tikai paši sev. Tas viss ir druscīt nožēlojami. Cilvēkiem var būt dažādi politiskie uzskati un dažādas simpātijas. Bet realitāte taču nav subjektīva.

Objektīvi gūst virsroku vienā laikā viena ideja, citā cita... Tas nenozīmē, ka tā ir taisnīga un tā jāaizstāv mūžu mūžam. Par naturalizācijas atteikuma nožēlojamību piekrītu, bet PCTVL ar to nav nu nekāda sakara - tā atbalsta naturalizāciju un būtu dīvaini, ja darītu citādi (ne jau par TB/LNNK jaunpilsoņi balsos!) Ja jūsu aprakstītie krievi būtu patiesi PCTVL piekritēji, viņi naturalizētos un attiecīgi balsotu.

Ja mūsdienu Latvijā nekustamo īpašumu reģistri (kadastrs un zemesgrāmatas) respektē 1940.g. situāciju, ja vēlēšanu tiesības ir 1940.g. pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, utt., tad taču ir acīmredzami, ka Latvijas valsts politisko iekārtu var vislabāk saprast tad, ja uzskata 1940.g.-1990.g. posmu par nelikumīgu okupāciju (vai ja kādam nepatīk šis rupjais "o"-vārdiņš - par nelikumīgu inkorporāciju PSRS sastāvā). Tad PSRS laiku izmaiņām nav tiesisku seku un viss atkal nostājas savās vietās. Ja kāds šajos jautājumos grib būt pārāk gudrs (kā nesen apstiprinātais KNAB šefs Loskutovs, teiksim), viņš tikai kļūst citiem par apsmieklu - tagad, lūk, viņš dosies uz Okupācijas muzeju iepazīt Latvijas vēsturi :))

Saprast oficiālo vēstures versiju un uz tās pamatoto valsts iekārtu ir viena lieta, piekrist tai - pavisam cita. .. Par apsmieklu - var smieties par cita uzskatiem, bet tas nav arguments; par Loskutovu - kā jurists viņš laikam zina, ka okupāciajs nebija. Kā ierēdnim viņam ir bijusi drosme teikt, ka viņš nevar to apstiprināt. Un vārds "okupācija" nav tikai rupjība - ar šo vēstures viltojumu, piemēram, Garda cenšas piesaukt Ženēvas 1949. g. konvenciju par okupācijas režīmu, kas aizliedz okupētājvalsts civiliedzīvotājiem apmesties okupētajā teritorijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 07.06.2004 11:12
Stendzenieka kungam: frāze "katra valoda pati par sevi ir vērtība" ir pārāk nekonkrēta. Runa ir par to, ka nevienas svešvalodas apguve nav un nevar būt obligāta, it īpaši, ja runā par valodas prasmi dzimtās valodas līmenī. Manuprāt, krievu valodai nebūt nav tik liela prioritāte, salīdzinot kaut vai ar angļu un vācu valodu. Bet lepoties ar krievu valodas neprašanu var (un vajag) tikmēr, kamēr šāda lepošanās īstenībā nozīmēs lepošanos ar veiksmīgu pretošanos de facto vēl arvien pastāvošajai krievu valodas totālai virskundzībai Latvijā. Un prastais krievu lamuvārds dunduks šādā situācijā uztverams kā visdārgākā balva.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

samael 07.06.2004 10:44
Jebkura papildus valoda, protams, ir jebkura indiviida bagatiiba.Un to pielietot visvieglaak darba procesaa, ja kolektiivs ir internacionaals. Kolektiivos, kuri sastaav no "profesionaaliem latvieshiem", "profesionaaliem krieviem" utt.notiek pashdegradaacija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 06.06.2004 23:50
Atbilde Dominus: Nu un ar ko Tu dunduk lepojies, ar to ka jaunā paaudze neprot krieviski. Tas taču ir pārākais stulbums, jo mums bija atstrādāta ideāla krievu valodas apmācības sistēma latviešiem. Jebkura papildus valoda ir katra indivīda bagātība. Varēja un vajadzēja papildus ieviest angļu, vācu un fraņču valodu, bet nedrīkstēja likvidēt krievu valodas apmācību skolās. Ja krievi negrib mācīties latviešu valodu, tad tas ir viņu kauns, taču ja latvieši politiskā stulbuma pēc atsakās mācīties krievu valodu, tad tas ir desmitreiz lielāks kauns un nacionālpolitiķu stulbums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dominus 06.06.2004 18:08
Senāk (liidz 1991) katrs latvietis (nu gandrīz) prata krievu valodu. Patreiz latviešu bērni veiksmīgi studē angļu, vācu, franču u.c. valodas. Krievu valodu drīz zinās tikai krievvalodīgie. Sarunāties ar pārējo vairākumu tie nespēs un tad atliks vai nu runāt latviešu valodā vai braukt no 'mūsu zemes uz savām etniskajām mājām. Varbūt ka nebūs tik vienkārši, bet Jūs jau zināt, ka latvieši ir sīksta tauta un latvieši ir noskaņoti vieni paši valdīt savā zemē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.06.2004 22:25
Komentāri AK teiktajam:

1. Mums laikam ir atšķirīga pieeja jautājumam par to, vai tautai jāpielagojas valstij vai tomēr otrādi. Latvijā ir vairāk krievu nekā zviedru Somijā vai itāliski runājošo Šveicē. Tāpēc ir iespējams un, tātad, vajadzīgs nodrošināt krievu valodai LR vismaz līdzīgu statusu.

Viens no tālejošākajiem mērķiem, kurš izskanēja krievu skolu aizstāvju kongresā tieši bija par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai - kaut vai tajās vietās, kur krievu ir vismaz 20%. Pat tad, ja neatsaucamies uz latviešu nacionālistu emocionālajiem argumentiem (Latvija - vienīgā vieta, kur brīvi attīstīties latviešu valodai), krievu valodas tapšana par oficiālu valodu šobrīd ir praktiski neiespējama - lai to apstiprinātu, gandrīz noteikti būs vajadzīgs Saeimas un referenduma atbalsts (Satversmes 77.pants). Šādu lietu, protams, var ierosināt, bet tā visticamāk negūs atsaucību - divas oficiālās valodas tipiska cilvēka dzīvi padarīs nevis vienkāršāku, bet sarežģītāku - ļoti daudziem cilvēkiem tad vajadzētu labā līmenī apgūt gan latviešu, gan krievu valodas. Un šobrīd pat ar vienas pašas latviešu valodas apgūšanu ne jau visiem iet gludi. Privāti es labprāt nokārtotu eksāmenu krievu valodā (sen neesmu neko tādu darījis :)), bet otru valsts valodu neatbalstu; un man ir sajūta, ka tādu cilvēku kā es ir vairākums. Šobrīd arī vismaz 70 Saeimas deputātu ir principiāli pret jebkādu oficiālu statusu krievu valodai. Faktiski tātad krievu valodas kā oficiālas valodas ideja "nepeld". Gribētu uzzināt AK domas par to, kā un kāpēc šī situācija varētu mainīties?

Latviešu skolas ir piemērotākas latviešu valodas kopienai - mēs prasām, lai mūsu valsts nodrošinātu krievu kopienai tikai to, ko nodrošina latviešiem -analoģiskas tiesības uz izglītību dzimtajā valodā.

Piekrītu AK par to, ka ir daudzas labas krievu skolas, kuras līdz šim ir labi kalpojušas konkrētiem krievu skolēniem, un šīs skolas var ciest no izglītības reformas. Es izvairītos vispārināti runāt par krievu kopienu kā kaut ko viendabīgu, kam vajag vienas un tās pašas skolas. Mēs taču labi redzam, ka daudzos rajonu centros (Dobele, Cēsis, Valmiera) krievu skolas sekmīgi īsteno izglītības reformu un vairumu priekšmetu gatavojas mācīt latviski. Arī krievu skolēni latviešu skolās nav nekāds retums - gan Rīgā, gan mazpilsētās.

2. Šeit ir Latvija vai "Latviešija"? Bet cietokšņus liek taisīt tie, kas atņem citiem tās tiesības, kas atzīst sev. Lojalitāte ir pieļaujama pret valsts varu, kas pilda savus pienākumus tautas priekšā - citādi nāktos prasīt arī no Vācijas ebrejiem 30. gados lojalitāti pret valdību.

Cik saprotu, AK mājiens (Latvija vai 'latviešija") ir par to, ka Latvija ir dzimtene dažādu tautību cilvēkiem, ne tikai latviešiem. Pilnīgi piekrītu šādai domai. Un kā pilsoņi viņi visi ir ar vienlīdzīgām tiesībām - neviens cilvēks, neatkarīgi no savas nacionālās piederības nav uzskatāms par labāku vai sliktāku kā citi. Tomēr nevar nepamanīt to, ka latviešu valoda ir valsts valoda (Satversmes 4.pants). Tātad valsts servisi tiek piedāvāti latviešu valodā. Pret to varam izturēties dažādi, bet tā ir realitāte. Krievam Latvijā ir tieši tādas pašas tiesības lietot latviešu valodu, kā latvietim. Un tā nav nekāda diskriminācija.

Lai pamatotu savu sakāmo, minēšu analoģiju: Kā zināms, valdības iestādes apmainās ar dokumentiem MS Word formātā (nevis, teiksim, Adobe PDF, WordPerfect vai citos formātos). Daži to uzskata par privātās kompānijas Microsoft un tās rīku nepamatotu lobēšanu/aizstāvību no valsts puses. Faktiski tomēr, iestādes daudzos gadījumos var strādāt pat ar Apple vai Linux sistēmu datoriem, ja vien tiem ir, teiksim Star Office, kura spēj izveidot un nolasīt dokumentus MS Word formātā. Varbūt, ka tas nav estētiski (jo skaistāk būtu tad, ja valdības dokumentu apmaiņai būtu kāds atklāts, publisks standarts, vai arī valdītu anarhija - brīva rīku un formātu izvēle). Tomēr MS Word valsts dokumentu apmaiņā sekmīgi darbojas, un neviens pagaidām nevar piedāvāt neko jūtami labāku. Vismaz ir kaut kāda kārtība - arī ja tā nav ideāla.

Salīdzinājumu ar 30-to gadu Vāciju nesapratu. Ja valsts fiziski iznīcina savus pilsoņus (ebrejus holokausta laikā), tad, protams, nav jēgas runāt par viņu lojalitāti pret zemi vai valsti.
Latvijā nepastāv genocīds, tādēļ cilvēkiem būtu jājūt pietāte pret savas valsts kārtību. Protams, ka atsevišķi cilvēki un kopienas var nepiekrist tam vai citam likumam - viņi līdz zināmai robežai pat var "mīlēt zemi, bet nemīlēt valsti". Tomēr ja viņi nerespektē Satversmi (teiksim, 4.pantu par valsts valodu), neuzskata pastāvošo konstitucionālo kārtību un pilsoņu kopumu par likumīgu, utml. - tad nav skaidrs, kādu Latviju viņi mīl. To, kura reāli pastāv, vai to, kura pastāv PCTVL politiķu iedomās?

3. Tiesības likuma nozīmē VVF ir arī angliski nerunāt - vai ir morālas? Kas attiecas uz Klintonu - skumjš piemērs, bet kādēļ mācīties tieši no tā, nevis no Beļģijas karaļiem, kam jāprot savas tautas abas lielākās valodas?

VVF, manuprāt, runā lielākā skaitā valodu, nekā vidusmēra cilvēks - latviešu, vācu, angļu un franču. Šobrīd ar rietumvalstīm ir daudz aktīvāka ārpolitika nekā ar Krieviju - tāpēc VVF valodu zināšanas ir adekvātas dotajai situācijai.
Vai VVF vajadzētu būt kā pāvestam Jānim Pāvilam II, kurš cenšas ar jebkuru katoli (VVF gadījumā - ar Latvijas pavalstnieku) runāt viņa dzimtajā valodā? Un vai viņai būtu jāprot un jālieto arī baltkrievu, ukraiņu, poļu un lietuviešu valodas? Nezinu. Varbūt, ka ir pasaulē svarīgākas lietas.
Ar karaļiem arī ne jau viss ir tik vienkārši. 18.gadsimtā Anglijas karaļi no Brunsvikas/Hanoveras dinastijas (Džordžs I un Džordžs II), teiksim, ļoti vāji runāja angliski, jo bija iebraukuši no Vācijas.

4. Ja cilvēka viedoklis nesakrīt ar jūsējo, tas nenozīmē, ka viņš neizprot tos idejiskos pamatus, kas ir jūsu viedoklim, viņš var tos izprast un noliegt. Teikšu par sevi - es noliedzu to, ka LPSR pilsoņu ievēlētā AP varēja neatzīt daļu LPSR pilsoņu par sevis pārvaldītās valsts pilsoņiem. Ja LPSR ir bijusi nelikumīgi izveidota, tad LPSR AP nedrīkstēja pieņemt Neatkarības deklarāciju un vispār nekādus valsts dokumentus; ja turpretim LPSR bija likumīga, tad jāpierāda, ka konkrētais nepilsonis nelikumīgi ieguva tās pilsonību. Kurš traktējums ir dīvains... Tā ir subjektīva lieta.

Nav tik svarīgi, kurš ir mans viedoklis. Svarīgi ir tas, kura ideja objektīvi guva virsroku. Neviens nevar aizliegt T.Ždanokai izgudrot "alternatīvo Latviju", kurā tiek novērstas "netaisnības" pret tiem, kuriem atņēma pilsonību, utml. Bet ko darīt tad, ja šādas idejas ved strupceļā daudzus PCTVL piekritējus? Pazīstu vairākus vecāka gadagājuma krievus, kuri principā varētu likt pilsonības eksāmenu, bet jūtas "aizvainoti". Aizvainoti uz ko? Uz LPSR Augstāko Padomi, kura sen vairs nepastāv... Viņi domā, ka viņi kādam ļoti ar to ieriebj, bet patiesībā viņi ieriebj tikai paši sev. Tas viss ir druscīt nožēlojami. Cilvēkiem var būt dažādi politiskie uzskati un dažādas simpātijas. Bet realitāte taču nav subjektīva.

Ja mūsdienu Latvijā nekustamo īpašumu reģistri (kadastrs un zemesgrāmatas) respektē 1940.g. situāciju, ja vēlēšanu tiesības ir 1940.g. pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, utt., tad taču ir acīmredzami, ka Latvijas valsts politisko iekārtu var vislabāk saprast tad, ja uzskata 1940.g.-1990.g. posmu par nelikumīgu okupāciju (vai ja kādam nepatīk šis rupjais "o"-vārdiņš - par nelikumīgu inkorporāciju PSRS sastāvā). Tad PSRS laiku izmaiņām nav tiesisku seku un viss atkal nostājas savās vietās. Ja kāds šajos jautājumos grib būt pārāk gudrs (kā nesen apstiprinātais KNAB šefs Loskutovs, teiksim), viņš tikai kļūst citiem par apsmieklu - tagad, lūk, viņš dosies uz Okupācijas muzeju iepazīt Latvijas vēsturi :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 05.06.2004 17:36
latvis

"Ja desmitiem tūkstošu valsts PILSOŅU ne tikai neprot 63% iedzīvotāju valodu, bet atklāti paziņo, ka nekad, ne mūžam neņems savā mutē nevienu pašu šīs valodas vārdu, tad atbildēt šīs zemes nīdējiem vismaz ar ignoranci ne tikai var, bet arī vajag - aiz pilnīgi dabiskas spīts un viselementārākās pašcieņas." Ja cilvēku neprot vairākuma valodu, tas ir slikti, bet nevajag aizmirst arī par LPSR un LR vadības vainu. Ja dažiem (desmitiem tūkstošu? kaut vai atsauci uz tik sensacionālu pētījumu likt varētu) rodas negatīva attieksme pret šā vairākuma (kas pārsvarā labākajā gadījumā ir vienaldzīgs pret citu prasībām pēc līdzīgām tiesībām) valodu, tas ir jau nožēlojams, bet naidu pret savu zemi šeit saskatīt ir grūti. Un tēma ir par prezidenti, nevis vienkāršu pilsoni... beidzot, var parunāt arī par tiem Latvijas krieviem, kam jūs nepārmetat nepareizu attieksmi pret jūsu valodu - viņu valoda arī jāignorē?

Aleksis

1."Krievijā ir dažas autonomijas, kurās notiek izglītība vietējās tautas valodā (Tatarstāna, u.c.); turpretī Baltkrievijā, Somijā un Beļģijā ir divas valsts valodas. Latvijā nav nevienas no nosauktajām situācijām - šī ir centralizēta valsts bez autonomijām un ar vienu valsts valodu. Turklāt, ja krievu skolēnus neapmierina krievu skolu reforma un izglītības kvalitāte, kas traucē viņiem sākt mācīties latviešu skolās?" A Mums laikam ir atšķirīga pieeja jautājumam par to, vai tautai jāpielagojas valstij vai tomēr otrādi. Latvijā ir vairāk krievu nekā zviedru Somijā vai itāliski runājošo Šveicē. Tāpēc ir iespējams un, tātad, vajadzīgs nodrošināt krievu valodai LR vismaz līdzīgu statusu (savulaik mūsdienu Latvijas teritorijā eleite runāja latiņiski un vāciski - vai tāpēc baltiem nebija tiesību mācīties dzimtajās valodās?). Var apspriest arī tiesības uz autonomiju izveidi, tomēr tas ir cits temats. B Latviešu skolas ir piemērotākas latviešu valodas kopienai - mēs prasām, lai mūsu valsts nodrošinātu krievu kopienai tikai to, ko nodrošina latviešiem -analoģiskas tiesības uz izglītību dzimtajā valodā.

2."Svarīgākais iemesls, kādēļ jāveic skolu reforma ir situācija, kur daži krievu aktīvisti savas skolas sāk uzskatīt par sava veida "cietoksni" vai "Staļingradu". Šeit tomēr ir Latvija (arī krievu skolās) - nav ko taisīt cietokšņus un visādus geto. Latvieši savā vairākumā PSRS laikā pilnvērtīgi iejutās valsts dzīvē - stājās pionieros un komjaunatnē, vismaz vārdos respektēja Oktobra revolūciju, mācījās krievu valodu. Tādēļ arī viņiem toreizējā vara ļāva savas skolas paturēt. Daudzi krievi joprojām nav sapratuši, kurā valstī viņi dzīvo, un kurai valstij pienākas viņu lojalitāte." Šeit ir Latvija vai "Latviešija"? Bet cietokšņus liek taisīt tie, kas atņem citiem tās tiesības, kas atzīst sev. Lojalitāte ir pieļaujama pret valsts varu, kas pilda savus pienākumus tautas priekšā - citādi nāktos prasīt arī no Vācijas ebrejiem 30. gados lojalitāti pret valdību.

3."Prezidentei ir visas tiesības nerunāt un neprast runāt krieviski. Bils Klintons, teiksim, nerunāja spāniski, lai gan spāņu valoda ir dzimtā vismaz 10% amerikāņu (Klintons gan uzskatīja, ka ir pēdējais ASV prezidents, kurš nerunā spāniski)." Tiesības likuma nozīmē VVF ir arī angliski nerunāt - vai ir morālas? Kas attiecas uz Klintonu - skumjš piemērs, bet kādēļ mācīties tieši no tā, nevis no Beļģijas karaļiem, kam jāprot savas tautas abas lielākās valodas?

4."nav noliedzams, ka Čas un cita krievu prese dīvaini traktē notikumus - viņu lasītāji no tā cieš, jo neizprot tos idejiskos pamatus, uz kuriem 1990.-1991.gadā atjaunojās Latvijas valsts. Daudzi nepilsoņi joprojām uzskata, ka viņiem "nelikumīgi atņēma pilsonību", apstrīd privatizācijas gaitu, un tic daudzām citām nejēdzībām, kurām nav nekāda sakara ar realitāti." Ja cilvēka viedoklis nesakrīt ar jūsējo, tas nenozīmē, ka viņš neizprot tos idejiskos pamatus, kas ir jūsu viedoklim, viņš var tos izprast un noliegt. Teikšu par sevi - es noliedzu to, ka LPSR pilsoņu ievēlētā AP varēja neatzīt daļu LPSR pilsoņu par sevis pārvaldītās valsts pilsoņiem. Ja LPSR ir bijusi nelikumīgi izveidota, tad LPSR AP nedrīkstēja pieņemt Neatkarības deklarāciju un vispār nekādus valsts dokumentus; ja turpretim LPSR bija likumīga, tad jāpierāda, ka konkrētais nepilsonis nelikumīgi ieguva tās pilsonību. Kurš traktējums ir dīvains... Tā ir subjektīva lieta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

samael 05.06.2004 14:05
To CynicKvalitatiivaa prese ir taada, kura ievero situaaciju tirguu, pieprasiijumu un noteiktus kvalitaates prasiibas un veic savu darbiibu vadoties peec noteiktajaam vadlinijaam, kuras ir izstraadaatas njemot veeraa rezultaatus vismaz trijos iepriekshmineetos raadiitaajos. Preses briiviibas apstaakljos tieshi kvalitaate noteiks situaaciju mediju tirguu. Ja izdevums tendeets buut dzeltens, vinjsh vareetu buut kvalitatiivs, bet tad vinjam nav jeegas megjinaat speeleet nopietna vai respektabla izdevuma lomu. Un otraadi. Gulbis, veezis un lidaka nav kvalitatiivas preses paliigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 05.06.2004 02:59
Esmu vienpadsmit gadus no savas dzīves nodzīvojis Ļeņingradā (tad to sauca tā) un septiņus gadus Vācijā un man nekad nav ienācis prātā pieprasīt lai Krievijā vai Vācijā, ar mani, valsts iestādēs runātu latviešu valodā. Neesmu pieprasījis, lai manus bērnus apmācītu latviešu valodā. Tā bija mana izvēle dzīvot šajās valstīs un ja es to biju izvēlējies tad mans un manas ģimenes pienākums bija akceptēt to valodu un to izglītības sistēmu kāda pastāvēja šajās valstīs. Mani dēlim perfekti prot krievu un vācu valodu, bet slikti pārvalda latviešu valodu, taču tā ir tikai manas ģimenes problēma. Katrai tautai ir dota suverēna teritorija, kurā tā var realizēt savus nacionālos centienus un augt savā kultūrā. Ja kādas nācijas pārstāvis ir pieņēmis lēmumu dzīvot citā valstī, tad viņam jāpakļaujas šīs valsts likumiem, parašām, jārunā un jāmācās šīs valsts nacionālajā valodā un jātur mute par kaut kādām savām īpašām prasībām. Jebkura cita nācija, kura dzīvo kādā svešā nacionālā valstī, savu nacionālo identitāti var pilnveidot tikai un vienīgi savās ģimenēs vai svētdienas skolās, vai arī veidojot privātas nacionālās skolas (taču arī šjā gadījumā vietējās nacionālas valodas perfekta zināšana un apmācība ir obligāta). Ja kādam šāda sistēma nepatīk, lai tūlītēji un nekavējoties aizvācas uz savu vēsturiski - etnisko teritoriju, kur tas varēs realizēt savu nacionālo identitāti. Man patīk krievi un liela daļa manu biznesa partneru ir krievi, vēl lielāka daļa ēbrēju, taču man nepatīk, ja krievi sāk izvirzīt stulbas prasības par apmācību krievu valodā Latvijā - mācieties no ēbrējim, kuri dzīvo visās pasaules valstīs, saglabā savu nacionālo kultūru, bet, tajā pašā laikā vienmēr apmāca savus bērnus apmešanās vietas nacionālajās skolās un nacionālajās valodās. Jebkurš valdošās elites pasākums, kurš noliek pie vietas sveštautiešu centienus ieviest Latvijā divvalodību, vai trīsvalodību ir atbalstāms, akceptējams un slavējams. Latvija ir priekš latviešiem, Krievija priekš krieviem, Vācija priekš vāciešiem un tā tālāk un ne savādāk. Ja kāds domā savādāk, tad tas ir vienkārši nekaunīgs ute un politisks demagogs!!!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs 04.06.2004 21:06
...Rīgas 20.vidusskolas krievvalodīgo audzēkņu....

lidz 1991. (?) gadam 20.vidusskolaa bija divas pluusmas, bet "gudrinieki" skolu sadalija, un luuk kaads ir rezultaats!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs 04.06.2004 20:17
Pareizi, Satversmē tā ir rakstīts, bet kā Jūs definējat tautu? Tauta šajā gadījumā ir pilsoņu kopums, vai ne?

Tieši tāpēc man šis vārds "tauta" neliekas aktuāls - dēļ neprecizitātes.

hm... Kur bija "Latvijas tauta" un "LR pilsoņi " 1990. gadaa?! Vai vispaar tautas nebija?!

Aciimredzot ir l'oti liela atshk'iriiba starp vaardiem " tauta" un "pilsoņi ". Un vaards "tauta" 1990. bija aktuals. Kameer eksiste "Latvijas tauta", eksiste arii "suverena vara", un lidz ar to tiesiibas uz LR!

Taatad: "tauta" -> "valsts" -> "pilson'i"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 04.06.2004 19:18
Nu raksta paris nekvalitatiivas aviizes kaadus murgus - vai tas ir nopietna sabiedriskaa probleema?

Bet kura tad, Jusuprat, ir kvalitativa?

Par rakstu: patikami, ka raksta autorei ir pilnigi skaidrs, kura puse meklejama vaina un kura puse ir visai balta.

No shoDienas:
Ierosina krimināllietu par krievu skolēnu uzbrukumu bērniem http://www.diena.lv/latvijas_zinas/lasit.php?id=219726

Varu iedomaties, kada breka paceltos, ja kada «krievu» avize paraditos virsraksts, piemeram
Возбуждено дело о нападении латыша на женщину (Ierosinata lieta par latviesha uzbrukumu sievietei)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

samael 04.06.2004 18:37
Vladimira vietaa

"Tautas" defineejums patiesham ir interesants un striidiigs jautaajums. Driizaak tas ir pilsoni plus dalja to cilveeku, kuri gandriiz ir pienjemushi leemumu kljut par pilsonjiem. Jo sabiedriiba nevar tachu nerekinaaties ar valsts eksistenci un vasts veel kaadu laiku buus vieniiga no iespeejamaam sabiedriibas institucionalizaacijas formaam. "Vienkaarsha tauta" kaa pretnostadiijums "elitei" buutu maaksliiga konstrukcija. Taatad, ja mes defineejam tautu, ir svariigi, saskanjaa ar kuru vertiibu sisteemu dziivo cilveeki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 04.06.2004 16:53
Vladimiram :

Pareizi, Satversmē tā ir rakstīts, bet kā Jūs definējat tautu? Tauta šajā gadījumā ir pilsoņu kopums, vai ne? Bija savā laikā Ruso teorija par "vispārējo gribu'', kuras būtība bija definēt tautas gribu, kas nesastāv no atsevšķo indivīdu gribas summas, bet ta sen jau aizmirsta (nu varbūt ne aizmirsta, varbūt kāds komunitārietis to joprojam lieto, bet Eiropā komunitāriešu nav tik daudz kā ASV). Tā kā Jūsu piesauktā tauta ir vienkārši "pilsoņi". Tieši tāpēc man šis vārds "tauta" neliekas aktuāls - dēļ neprecizitātes. Daži laikam doma, ka ar to ir domāta tikai viena etniska grupa, citi - ka runa iet par "vienkāšo tautu" pretstatā "noziedznieku elitei", un tamlīdzīgi murgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

samael 04.06.2004 15:32
Nu raksta paris nekvalitatiivas aviizes kaadus murgus - vai tas ir nopietna sabiedriskaa probleema? Nepatik - var nelasiit, ko jau dara vairaakums normaalu cilveeku. Veel viens bezspeeciigs (pa laimi) meginaajums pieverst uzmaniibu shiem aviizeem vinju tiraazhaam nelabveeliigajaa (pa laimi) laikaa. Veel viena svariiga piebilde - ne visi kuri sauc sevi par zhurnaalistiem iisteniiba taadi ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs 03.06.2004 20:55
>> Cik es zinu no politikas teorijas, kas liberālās demokrātijas valstīs parasti balstās uz sabiedriskā līguma pamatiem, pilsoņi nav valsts dzimtļaudis - tie ir valsts īpašnieki.

tas nav pareizi! Pilsoņi nav valsts īpašnieki, valsts īpašnieks ir TAUTA!

Satversme: 2. Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.06.2004 18:50
2 Social Contrast: lojalitāte pret valsti (deputātiem, ministriem utt.) - varbūt arī nepienākas. Bet lojalitāte pret zemi ar tās aksiomātiskajām pamatvērtībām, pie kurām neapšaubāmi pieder arī lingua franca - pienākas gan.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 03.06.2004 17:13
Aleksim - vai tiešam kādai valstij apriori pinākas tās pilsoņu (vai iedzīvotāju) lojalitāte? Cik es zinu no politikas teorijas, kas liberālās demokrātijas valstīs parasti balstās uz sabiedriskā līguma pamatiem, pilsoņi nav valsts dzimtļaudis - tie ir valsts īpašnieki. Valsts ir institūciju un likumu kopums, kas kalpo viņu interesēm. Kāda lojalitāte, ja viņi uzskata, ka tieši viņu intersēm - nekalpo?

Manuprāt, raksts ir ārkartīgi vienpusīgs. Viegli varu iedomāties tādu rakstu Latvijas avīzē, bet šajā portālā tas izskatas mazliet dīvaini. Ja vārdus "latviešu" un "krievu" šaja rakstā salikt otrādi, ar nelielām redakcionālām izmaiņām tādu rakstu mierīgi pārpublicētu Vesķi vai Čas. Tendence visā saspilējumā redzēt tikai vienu vainīgo - krieviski runājošo sabiedrības daļu vai šīs auditorijas patērētāju vajdzības apkalpojošo presi - ir primitīva, jo jebkuram, kas izlasīs kaut daļu no Repšes valdības ministru (īpaši Šadurska) izteikumiem par izglītības politikas kritiķiem - Latvijas krievvalodīgajiem un viņu politiskajiem uzskatiem, būs skaidrs, ka ne jau tikai viena krievu prese pati par sevi ir vainīga. Žēl, ka tik nesenus notikumus kā Šadurska manifests par tumsonīgajiem spēkiem, autore neatceras.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.06.2004 16:43
AK zināšanai: iesaku palasīt http://www.svaboda.org , tur var atrast makten daudz materiālu par "reālās divvalodības" uzplaukumu Baltkrievijā. Vai Latvijai AK kungs vēlētos līdzīgu likteni?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 03.06.2004 16:23
AK ir uzrakstījis dažas slikti pamatotas domas:

2."Argumenti pret reformu nav kļuvuši daudzveidīgāki (grūtības mācīties svešā valodā)" Aizmirsts par brīvību izvēlēties mācibvalodu, par tiesibām saglabāt savu identitāti, par daudzu ārvalstu (Krievijas un Baltkrievijas, Somijas un Beļģijas) praksi, par labo skolu spējām veiksmīgi sagatavot audzēkņus studijām arī angliski, vāciski, franciski...

Krievijā ir dažas autonomijas, kurās notiek izglītība vietējās tautas valodā (Tatarstāna, u.c.); turpretī Baltkrievijā, Somijā un Beļģijā ir divas valsts valodas. Latvijā nav nevienas no nosauktajām situācijām - šī ir centralizēta valsts bez autonomijām un ar vienu valsts valodu. Turklāt, ja krievu skolēnus neapmierina krievu skolu reforma un izglītības kvalitāte, kas traucē viņiem sākt mācīties latviešu skolās?

Par LPSR latviešu skolu beidzēju spēju studēt arī krievu valodā... Un runā tikai par grūtībām, nevis par mācībvielas apguvi, mācoties svešajā valodā.

Protams, reformas veicējiem Izglītības ministrijā ir visādi nepatiesi un demagoģiski argumenti - tās visas ir netīras putas virs vēsturiskās attīstības straumes. Svarīgākais iemesls, kādēļ jāveic skolu reforma ir situācija, kur daži krievu aktīvisti savas skolas sāk uzskatīt par sava veida "cietoksni" vai "Staļingradu". Šeit tomēr ir Latvija (arī krievu skolās) - nav ko taisīt cietokšņus un visādus geto. Latvieši savā vairākumā PSRS laikā pilnvērtīgi iejutās valsts dzīvē - stājās pionieros un komjaunatnē, vismaz vārdos respektēja Oktobra revolūciju, mācījās krievu valodu. Tādēļ arī viņiem toreizējā vara ļāva savas skolas paturēt. Daudzi krievi joprojām nav sapratuši, kurā valstī viņi dzīvo, un kurai valstij pienākas viņu lojalitāte.

4."Valsts prezidente, kura “tā arī nav iemācījusies krievu valodu”" - vai tad jau ir iemācījusies? Vai, piekto gadu vadot valsti, drīkst nerunāt 37% iedzīvotāju (2000. g. tautas skaitīšana) valodā?

Prezidentei ir visas tiesības nerunāt un neprast runāt krieviski. Bils Klintons, teiksim, nerunāja spāniski, lai gan spāņu valoda ir dzimtā vismaz 10% amerikāņu (Klintons gan uzskatīja, ka ir pēdējais ASV prezidents, kurš nerunā spāniski). Cita lieta ir tā, ka Valsts prezidente, stājoties amatā, apņēmās iemācīties krieviski - viņa ir kārtējais piemērs politiķim, kurš nepilda savus solījumus.

6."laikrakstā Čas lasām, ka nekādas okupācijas nav bijis" Ja jūs par Latvijas pievienošanu PSRS, tad to, vai tā bija okupācija, ir viegli saprast no tiem datiem, kas ir pat mūsdienu vēstures mācību (propagandas) grāmatās, salīdzinot tos ar Hāgas 1907. g. Konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas definē okupāciju (nepieciešama IENAIDNIEKA ARMIJAS vara - vai bija karš? vai Kirhenšteins bija padomju virsnieks?).

Tas, ka Latvijā formālā vara atradās civiliestāžu rokās nemaina faktu, ka PSRS karaspēks reāli kontrolēja situāciju uz vietas; Višinskim un PSRS armijai bija daudz vairāk reālas varas nekā Kirhenšteinam. Jebkurš okupants var izvēlēties darboties atklāti (ar kara komendatūras pārvaldi), vai arī aizsegties ar iebiedētu un paklausīgu civilās varas izkārtni.
Vai jālieto vārds "okupācija", vai arī varam drīzāk runāt par "nelikumīgu inkorporāciju" - tas ir jālemj profesionāļiem. Tomēr nav noliedzams, ka Čas un cita krievu prese dīvaini traktē notikumus - viņu lasītāji no tā cieš, jo neizprot tos idejiskos pamatus, uz kuriem 1990.-1991.gadā atjaunojās Latvijas valsts. Daudzi nepilsoņi joprojām uzskata, ka viņiem "nelikumīgi atņēma pilsonību", apstrīd privatizācijas gaitu, un tic daudzām citām nejēdzībām, kurām nav nekāda sakara ar realitāti.

Galu galā, vai valsts augstskolai nevajadzētu kalpot studentiem viņu dzimtajās valodās? Ja tas ir iespejams, protams. Un tas ir iespējams - to rāda BKI, TSI, citas divplūsmu augstskolas...

Reizēm vajadzētu, un reizēm tās to arī dara. Kā atzīmē AK, virkne privāto augstskolu piedāvā kursus krieviski un angliski. Starp citu, ir arī valsts augstskolas (Rīgas Stradiņa Universitāte, RTU), kur arī apmāca grupas angļu valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.06.2004 12:58
4."Valsts prezidente, kura “tā arī nav iemācījusies krievu valodu”" - vai tad jau ir iemācījusies? Vai, piekto gadu vadot valsti, drīkst nerunāt 37% iedzīvotāju (2000. g. tautas skaitīšana) valodā?

Ja desmitiem tūkstošu valsts PILSOŅU ne tikai neprot 63% iedzīvotāju valodu, bet atklāti paziņo, ka nekad, ne mūžam neņems savā mutē nevienu pašu šīs valodas vārdu, tad atbildēt šīs zemes nīdējiem vismaz ar ignoranci ne tikai var, bet arī vajag - aiz pilnīgi dabiskas spīts un viselementārākās pašcieņas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 02.06.2004 17:05
1."Krievu laikraksti strādā prasmīgi un pārdomāti, kāda ir visa kampaņa kopumā" Tad kāpēc nereti protesta akcijas ir mazskaitlīgas, kā 1. maijā Rātslaukumā? Varbūt vienkārši nav jēgas runāt par kaut kādu vienotu kampaņu? Ja negrib izveidot ienaidnieka tēlu...

2."Argumenti pret reformu nav kļuvuši daudzveidīgāki (grūtības mācīties svešā valodā)" Aizmirsts par brīvību izvēlēties mācibvalodu, par tiesibām saglabāt savu identitāti, par daudzu ārvalstu (Krievijas un Baltkrievijas, Somijas un Beļģijas) praksi, par labo skolu spējām veiksmīgi sagatavot audzēkņus studijām arī angliski, vāciski, franciski... Par LPSR latviešu skolu beidzēju spēju studēt arī krievu valodā... Un runā tikai par grūtībām, nevis par mācībvielas apguvi, mācoties svešajā valodā.

3."Tie konstruē naidīgu attieksmi pret latviešu valodu, tās lietotājiem, izceļ krievu valodas pārākumu: krievu valoda apzīmēta kā Lielā un Varenā (ar lielajiem burtiem), tas labi sasaucas ar E. Buivida prātojumiem par latviešu izmiršanu" Vai mīlestība pret savu valodu ir naids pret svešu? Vai www.np.gov.lv nodaļas "Skaitļi un fakti" dati neliecina par latviešu izmiršanu bez jebkādiem prātojujmiem?

4."Valsts prezidente, kura “tā arī nav iemācījusies krievu valodu”" - vai tad jau ir iemācījusies? Vai, piekto gadu vadot valsti, drīkst nerunāt 37% iedzīvotāju (2000. g. tautas skaitīšana) valodā?

5."Diemžēl nav atrodami analītiski materiāli, kuros būtu mēģināts izvērtēt politiķu un reformas īstenotāju kļūdas un panākumus, kuros žurnālisti runātu ar krievu skolotājiem un vecākiem vai mēģinātu noskaidrot, kas un kā tad īsti notiek klasē stundā, kurā kādu priekšmetu māca bilingvāli. Neko tādu, protams, neatrast arī krievu presē. Tā gan deklarē savu lasītāju interešu aizstāvību, bet pašus pie vārda nelaiž. Viņu vārdā un vietā runā politiķi un paši žurnālisti" Ja viedoklis nesakrīt ar autores viedokli, vai tas ir žurnālista viedoklis? Piemēri - "Vesķi segodņa" šodien dod vārdu H. Ozoliņam, Bišumuižas vsk. padomes priekšsēdētajam, vakar - Maltas vsk. direktoram (!) Sorokinam.

6."laikrakstā Čas lasām, ka nekādas okupācijas nav bijis" Ja jūs par Latvijas pievienošanu PSRS, tad to, vai tā bija okupācija, ir viegli saprast no tiem datiem, kas ir pat mūsdienu vēstures mācību (propagandas) grāmatās, salīdzinot tos ar Hāgas 1907. g. Konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas definē okupāciju (nepieciešama IENAIDNIEKA ARMIJAS vara - vai bija karš? vai Kirhenšteins bija padomju virsnieks?).

7."Gardas idejas par DDD sastopamas vien abu valodu interneta portālos vai dažos krievu dienas laikrakstos, kuri tās izdod par visu latviešu atbalstītām" Palasiet šo avīzi www.latvians.lv/nmln - tās idejas lielā mērā atklāti atbalsta vairāki daudzu latviešu vēlēti Saeimas deputāti! Tāpēc secinams, ka daudzi latvieši atbalsta Gardas ideju būtību, un "visi" - interesanti, kur autore atrada šādus vispārinājumus? Runājot par šādām lietām, nebūtu slikti sniegt atsauces!

8. "prezidentes „šokējošais paziņojums” par krieviem, kas top par latviešiem pilsoniskā, ne etniskā nozīmē." Kur un kad viņa paskaidroja, ka izprot latviešu valodas vārdus neierastā nozīmē? Vai prezidente nedomā, kā viņas runas sapratīs cilvēks, kas izmanto "latvieši" un "krievi" etniskumam, "LR pilsoņi" pilsoniskai piederībai?

9."Neko biedējošāku, negatīvas asociācijas raisošāku priekš vidējās un vecākās paaudzes latviešiem PCTVL nevarēja izdomāt: apvienības kampaņas sauklis “Krievi nāk!”" Sauklis patiešām neveiksmīgs... Bet ja daudzi latvieši nevar paciest, ka krievi nevēlas sēdēt klusu un pakļauties visam tam, ko teiks Saeimas vairākums, tā ir jau drīzāk latviešu iecietības trūkuma problēma.

10."Taču jāatzīst, ka, tikai lasot Latvijas Avīzi, iespējams saprast, cik nokaitēta atmosfēra valda krievu presē" Tātad nevar spriest pēc pirmavotiem, spriediet pēc nacionālradikāļu atstāsta? Netipisks padoms tiem, kas tiecas uz objektivitāti.

Galu galā, vai valsts augstskolai nevajadzētu kalpot studentiem viņu dzimtajās valodās? Ja tas ir iespejams, protams. Un tas ir iespējams - to rāda BKI, TSI, citas divplūsmu augstskolas...

Saistītie raksti
Musmire 255x203

Zaudētā lojalitāte 158 Autors:Providus.lv

Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv