"Diena", 14.07.2003.
Pēdējā laikā visai plašas diskusijas ir izraisījusi goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība. Atsevišķu juristu vidū pastāv viedoklis, ka atbildībai par goda un cieņas aizskārumiem būtu jābūt vienīgi civiltiesiskai. Tik tiešām, jāatzīst, ka vairums šo kategoriju lietu tiek izskatītas civiltiesiskā kartībā un tikai nedaudzas rod risinājumu, izmantojot krimināltiesisko jurisdikciju. Tomēr minēto interešu krimināltiesiskās aizsardzības aktualitāte nemazinās. Likumdevējs, iekļaujot šos labumus krimināltiesiskās aizsardzības sfērā, prezumē to, ka personas garīgā sfēra, morālā labklājība ir svarīgs personas tiesību elements. Gods un cieņa kā ētikas kategorijas nodrošina indivīdam zināmu garīgu labklājību, kas nebūt nav mazsvarīgāka kā materiālā.
Īpašu kritiku no preses pārstāvju, atsevišķu juristu un Jaunā laika puses ir izpelnījušās divas Krimināllikuma normas —- 91.pants, kas nosaka atbildību par nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputāta kandidātu ( kuru LR Saeima š.g.12.jūnijā no Krimināllikuma izslēdza), un 271.pants, kas nosaka bargāku atbildību, ja cietušais no goda aizskāruma vai neslavas celšanas ir varas parstāvis vai cita amatpersona. Krimināllikuma 156., 157., 158. pantā ir noteikta atbildība par jebkuras personas goda un cieņas aizskaršanu. Kā zināms, Satversmes tiesā tiek izskatīta Dienas iesniegtā konstitucionālā sūdzība par Krimināllikuma 91. un 271.panta atbilstību Latvijas Satversmei. Acīmredzot tieši šā iemesla dēļ laikraksts Diena ir publicējis rakstu sēriju par «parasto» un «izredzēto» tiesībām uz godu un cieņu. Izskatās, ka arī Jaunais laiks ir visnotaļ sašutis par amatpersonas krietni «vērtīgāko» godu, salīdzinot ar citu «vienlīdzīgāku»personu tiesībām uz šo nemantisko labumu aizsardzību Krimināllikumā. Jaunā laika parstāvis, G.Bērziņš rakstā «Kad daži ir vienlīdzīgāki par parējiem»(Diena 18.jūnijs, 2003), kritizējot Krimināllikuma 91. un 271.pantu, norāda uz to, ka līdzīgi panti bija atrodami arī LPSR likumos. Bez tam rakstā tiek uzsvērts, ka par vienādu nodarījumu pienākas vienāds sods. Šai sakarībā gribētos atgādināt, ka Kriminaltiesības ir viena no tiesību nozarēm. Kā tiesību zinātnes nozare krimināltiesības pēta noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesisko reglamentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus un citu valstu krimināllikumu īpatnības, tādējādi radot bāzi krimināltiesību normu piemērošanai. Tas ļauj secināt, ka krimināltiesībām ir sava struktūra, sistēma, tiesību doktrīna, principi, kuru nezināšana vai ignorēšana var novest pie maldīgiem secinājumiem.
Pilnu “Dienas” tekstu lasīt šeit