Atslēgvārdi:

Vai konstitūcija var būt nekonstitucionāla? 10

Ņemot vērā neseno Satversmes grozīšanu, būtu vērts sākt diskusiju par to, vai konstitūcijas normu jaunrades procedūra nav jāpadara sarežģītāka, vai arī jāpaplašina Satversmes tiesas pilnvaras, ļaujot izskatīt citu Satversmes normu atbilstību 1. pantam.

Iesaki citiem:

Nesen kārtējo reizi Saeima izdarīja pretrunīgi vērtētus grozījumus Satversmē, definējot laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti. Politiķi aizbildinājās ar populistiskiem argumentiem par sabiedrības vērtību aizsardzību, taču atzina tiešo mērķi – radīt šķērsli nākotnē grozīt Civillikumu, pieļaujot viendzimuma attiecību jebkādu juridisku atzīšanu.

Nevar pilnībā piekrist publiski izskanējušajam viedoklim, ka šie Satversmes grozījumi no juridiskā viedokļa neko nemaina[1], taču šī raksta mērķis nav analizēt minētos grozījumus, bet gan pievērst uzmanību Latvijas tiesību sistēmas neaizsargātībai pret šādām kļūdām un muļķībām.


Dabisko tiesību teorija nostiprinās

Nostiprinoties demokrātijai un rietumnieciskai tiesību izpratnei, Latvijā nostiprinās arī dabisko tiesību teorija iepretim pozitīvo tiesību teorijai. Proti, uzskats, ka taisnīgas un pareizas tiesības pastāv neatkarīgi no mums vai likumdevēja gribas, nevis tikai likumdevēja izdotajos aktos. Dabisko tiesību teorijā likumdevēja uzdevums ir tikai atvasināt šīs tiesības normatīvajos aktos un noteikt to piemērošanas kārtību. Ja likumdevēja radītie normatīvie akti ir pretēji dabisko tiesību būtībai, tie nav uzskatāmi par tiesiskiem, jo likumdevēja varā nav mainīt lietu dabisko kārtību.

Ja sabiedrībā kādas tiesības nav atzītas, tas nenozīmē, ka tās nepastāv dabiskajās tiesībās. Iespējams, konkrētā sabiedrība vēl nav secinājusi, ka šādas tiesības ir nepieciešamas, un līdz ar to likumdevējs tās vēl nav atvasinājis normatīvajos aktos.
Piemēram, diez vai kāds mūsdienās apšaubītu vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz vēlēšanu tiesībām – tas šķiet dabiski. Lai arī pirms 2. Pasaules kara reti kura demokrātija varēja lepoties ar vēlēšanu tiesībām sievietēm, taču nav apšaubāms, ka dabiskajās tiesībās sievietēm tādas piemita – konkrētas sabiedrības tikai vēl nebija secinājušas tādu esamību. Iespējams, ka vēl pēc pusgadsimta tikpat pašsaprotama būs viendzimuma attiecību juridiska atzīšana.


Likumdevēja varas un kļūdu ierobežošana

Demokrātijās ir radīti mehānismi, lai izvairītos no likumdevēja kļūdām vai varas pārsniegšanas, atvasinot normatīvos aktus. Pirmkārt, tas parasti ir valsts pamatdokuments, kurā visaugstākajā abstrakcijas līmenī ir atvasināti dabisko tiesību pamatprincipi. Otrkārt, tā ir tiesa, kas apveltīta ar tiesībām vērtēt aktu atbilstību šiem augstākajiem principiem. Latvijā šim nolūkam attiecīgi ir radīta Satversme un Satversmes tiesa.

Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika. Šis ir pats svarīgākais Satversmes pants, jo visi citi panti, likumi un jebkura tiesību norma Latvijas Republikā tieši vai pastarpināti ir atvasināta no šī panta. Šis un vēl daži Satversmes panti (2., 3., 4. un 6. pants) veido mūsu pamatdokumenta kodolu un ir grozāmi tikai tautas nobalsošanā. Tas ir garants dabisko tiesību augstākajam spēkam Latvijā.

No Satversmes 1. panta ir atvasināta arī Satversmes 8. nodaļa, kas nosaka cilvēka pamattiesības Latvijā. Šīs nodaļas jēga ir noteikt cilvēka tiesību minimumu, kas garantēts ikvienam indivīdam.

Satversmes 8. nodaļas tapšana ir visai amizanta – tā tika pievienota pārējam dokumentam 76 gadus pēc paša dokumenta tapšanas. Citās demokrātijās konstitūcijas vēsturiski ir attīstījušās kā garants indivīdu aizsardzībai no valsts varas, tādējādi cilvēka pamattiesības lielākoties ir minētas konstitūciju pirmajās sadaļās, nevis beigās. Ikreiz, kad sabiedrības secina jaunu dabisko tiesību pastāvēšanu, konstitūcijas tiek papildinātas ar jaunām cilvēka pamattiesībām un brīvībām.

Šādas attīstības uzskatāms piemērs ir ASV konstitūcija, kas vairāk nekā 200 gados ir grozīta 27 reizes. Ikreiz grozījumi ir piešķīruši cilvēkiem jaunas pamattiesības un brīvības, bet nekad nav bijuši vērsti uz to samazināšanu. Šāds indivīdu tiesību samazinājuma priekšlikums ASV konstitūcijā ir bijis tikai vienu reizi – kad prezidents Dž. Bušs pirms neilga laika vēlējās panākt viendzimuma laulību aizliegšanu. Pēdējā laikā šis priekšlikums gan ir norimis, jo tam bija visai maz izredžu tikt realizētam sarežģītās ASV konstitūcijas grozīšanas dēļ. To ne tikai ar kvalificētu balsojumu vajadzētu apstiprināt federālajam likumdevējam Kongresam, bet arī vismaz 75% no štatu likumdevējiem.


Satversmes grozīšanai jābūt sarežģītākai

Atšķirībā no ASV, Latvijas pamatdokuments ir grozāms salīdzinoši vienkārši. Piemēram, iepriekšminētos grozījumus Saeima izdarīja bez jebkādām debatēm pāris nedēļu laikā.

Jāatzīmē, ka arī agrāk Saeima bija grozījusi Satversmes 8. nodaļu un pat 4. pantu, pēc būtības samazinot indivīdu tiesības vai brīvības. Nav izslēgts, ka šie grozījumi ir bijuši nepieciešami un izdarīti saskaņā ar Satversmes 1. pantu un līdz ar to dabiskajām tiesībām (tam būtu nepieciešama sīkāka analīze), taču ir arī iespējams, ka šie grozījumi ir bijuši pretēji demokrātiskas republikas būtībai. Par to it īpaši liek domāt grozījumu mērķis – konstitucionāli noteikt ierobežojumus, nevis noteikt kādu tiesību.

Neatkarīgi no tā, cik ātri vai lēni konstitūciju var grozīt ASV un Latvijā, sekas ir vienādas – faktiski konstitūcijas normas tiek iecirstas akmenī, jo ne Satversmes tiesai Latvijā, ne arī Augstākajai tiesai ASV nav tiesību izskatīt atsevišķu konstitūcijas normu konstitucionalitāti. Līdz ar to indivīdiem, uz kuriem attiektos šādi konstitūcijas grozījumi, nav iespēju vērsties pie tiesas pēc aizsardzības pret pamattiesību garantiju samazināšanu.

Ņemot vērā neseno Satversmes grozīšanas gadījumu, kas bez liekām debatēm un īsā laikā iespaidoja noteiktu indivīdu loku, būtu vērts sākt diskusiju par to, kādā veidā Latvijā notiek konstitucionālo normu jaunrade.

Iespējams, ir jāmaina procedūra, padarot to sarežģītāku un ilgstošāku, tādējādi nodrošinot, ka politiķi „nestrebj karstu” un tiek pieņemti izsvērtāki lēmumi. Piemēram, Igaunijas konstitūciju var mainīt tikai tautas nobalsošanā vai ar divu parlamenta sasaukumu atbalstu, turklāt īpašā procedūrā, kur starp lasījumiem jāpaiet noteiktam skaitam mēnešu. Līdzīgi tas ir arī Lietuvā un citās valstīs. Laiks starp lasījumiem atvēsina galvas.

Otrs ceļš, nemainot pašreizējo konstitucionālās likumdošanas procesu, būtu Satversmes tiesas pilnvaru paplašināšana, dodot tai tiesības izskatīt pārējo Satversmes normu atbilstību Satversmes 1. pantam vai pat visiem pantiem, kas grozāmi tautas nobalsošanā.

__________________________________

[1] Gramatiski, protams, tiek tikai definēts jēdziens „laulība”, kas neizslēgtu, piemēram, jēdziena „viendzimuma partnerattiecības” lietošanu. Taču situācija nav tik viennozīmīga, analizējot grozījumus pēc būtības (laulība un reģistrētas partnerattiecības būtībā ir viens un tas pats) un mērķa (pats likumdevējs to ir skaidri paudis).

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Panopietnam 13.03.2006 13:34
Nu, vēl viens morālisks noteikums morālisku noteikumu pilnā bet ļoti korumpētā valstī. Bet kā būs, kad es izvēlēšos atdzimt kā klons un meklēšu sev māti? Īsti nezinu vai es precu viņu, vai viņa mani, vai mūsu attiecības sauc kādā citā vārdā. Liekas satversme man sakarības atļaus, jo esmu vīriešu kārtas cilvēks. Sieviete saprotams ar citu sievieti tādās attiecībās nevarēs stāties, bet varēs dzemdēt pati sevi. Bet kurš tad par bērnu gādās, ja māte mirst dzemdībās? Tagadējais likums tā kā met nevainīgo meitenīti miskastē. Jautājums/novērojums šodien vēl tāds kā jocīgs, bet iespējams tas drīz būs pa visam nopietns. Varbūt valstij jau laikus mums brīvdomātājiem aizsprostot ceļu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alexejs 09.02.2006 10:54
Rakstā minētiem Satversmes grozījumiem tiešām nav nekādas jēgas, jo tie netraucē legalizēt viendzimuma un cita veida attiecības. Lai to izdarītu pietiek vārdā "laulība" vai "ģimene" vietā izstrādāt un pieņemt citu jēdzienu un papildināt Civillikumu ar attiecīgo daļu,kas regulēs visus tādu atiecību aspektus. Tieši tāpēc es piekrītu autoram, ka Satversmes grozīšanas procedūru būtu lietderīgi sarežģīt. Paplašināt Satversmes tiesas pilnvaras, manuprāt, nevajadzētu, jo delegēt tiesības risināt tādus jautājumus 5-10 cilvēkiem ir bīstami, pie tam tādu pilnvarojumu nedeva pati tauta, tātad tas izskatās nedemokrātiski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Fīrers 09.02.2006 10:43
Nu tagad pederastija ir antikonstitucionāla, viss kārtībā :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Sherlock 08.02.2006 21:24
Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Iespējams, ka es, jurists nebūdams, maldos, bet tās un tās vēlēto priekšstāvju tiesībām Satversmē noteiktajā kārtībā grozīt vai papildināt Satversmes normas, tai skaitā - nomainīt demokrātiskās republikas pamatprincipus ar kādiem sultanāta pamatprincipiem, būtu jābūt nedalītām.

Tāpēc, man šķiet, ka ikreiz, kad kāds pasludinātu par spēkā neesošu Satversmē noteiktajā kārtībā pieņemtu Satversmes grozījumu, suverēna tiesības tiktu mīdītas ar "kirzovikiem", - ikreiz, kad tiktu meģināts "pagrābt" kādu kompetenci, lai realizētu daļu no valsts varas citādāk, kā to deleģējusi Latvijas tauta vai tās vēlētie priekšstāvji, tiktu draudēts, ka suverēna tiesības varētu kaut kad samīdīt.

Ja raksta autors maldās un ST jau ir deleģēta kompetence anulēt ne tikai zemāka ranga aktā, bet arī Satversmes grozījumā paustu suverēna gribu, tad man atliek vien pacelt ķepiņas, jo nevaru saskatīt, kā šādi deleģētu kompetenci var "paprasīt atpakaļ," ja vien "atdot" to nepiekrīt pati ST.

Daži piemēri, kur konstitucionālajām tiesām ir garantētas tiesības vērtēt konstitūcijas grozījumus, kā arī Vācijas piemērs, kur tiesa ir izlēmusi, ka tai ir kompetence anulēt antikonstitucionālus konstitūcijas grozījumus, ir minēti šeit: http://www.juridica.ee/print_article_et.php?document=en/inte...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kunarač 08.02.2006 17:03
Pirmkart, runajot par tiesibu aktu hierarhiju (pienemu, ka Jus ar to domajat normativo aktu hierarhiju). Latvijas tiesibu sistema si hierarhija var tikt mekleta gan Neatkaribas deklaracija, gan Likuma par starptautiskajiem ligumiem, gan APL, gan Satversmes tiesas likuma, gan judikatura, gan doktrina, gan vel kur. No teoretiskas perspektivas es neredzu neko briesmigu, ka nekur expressis verbis nav izteikta Konstitucijas normu iekseja gradacija. Sis ir konstitucionala ranga jautajums, kuram ir jaizriet no pasas konstitucijas, un to nevar noteikt norma ar zemaku speku. Jebkura gadijuma, ka teica O.V. Holmss (tas kurs jaunakais), man ir vienalga, pat ja desmit profesori man pieradis, ka no teoretiska viedokla mana interpretacija nav pareiza, ja tam piekritis tiesa. Un no tada legal realism viedokla, es nemaz nebutu parsteigts, ja progresiva, intelektuali drosmiga un judicially active Satversmes tiesa spriestu par iekskonstitucionalu atbilstibu. Otrkart, runajot par normu par laulibam. Es gluzi nepiekritisu Jusu agrak izteiktajai tezei, ka tiesam ir jarespekte vairakuma griba, jo ta izriet no Satversmes 1.panta. Ipso facto, jebkura normu, kuru ST atzist par speka neesosu, ir tiesak vai netiesak vairakuma deputatu (vai tos parstavosas valdibas) gribas paudums. Tiesibam ir jabut ka safeguard-am pret vairakuma principa neierobezotajam tiesibam regulet. Nav parak gruti iedomaties, ka vairakums labprat atbalstitu normu par citas adas krasas personu vai beglu neielaisanu valsts teritorija. Tadel vien, ka kada ksenofobiska teze ir spejusi aizraut puli, tai nav imunitate pret konstitucionalas normas noteikto tiesiskas valsts principu. Runajot par konkreto normu, es atkartoju savu tezi, ka - no geju jautajuma perspektivas - vina ir bezjedziga. Konstitucionalais rangs, ka mes zinam no Costa v. ENEL, nav imunitate pret Eiropas tiesibam. Satversmes norma neliedz rit pienemt CL pantu, kurs saka, ka 'viena dzimuma personas var staties civil partnership whatever ar mutatis mutandis tiesiskam sekam ka laulibai'. Vienigais, ko si norma dara, ir - uzliek pozitivu pienakumu valstij aizstavet gimeni un attiecigi padara paris reizes grutaku darbu Saeimai un MK aizstavet Satversmes tiesa socialo tiesibu keisus, kas attiecas uz gimeni. No sis perspektivas norma, protams, ir slavejama un vera nemama. Ja tads bija likumdeveja merkis, es noliecu galvu vina izmanibas un viltibas prieksa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Sherlock 08.02.2006 10:57
Nu protams, ka Satversmes normai nav jēgas un satura--it sevišķi, ja tā varētu radīt kādu grūtāk pārvarāmu šķērsli galvas krāsnī un citu ķermaņa daļu citās šim nolūkam izcili nepiemērotās vietās bāšanas sabiedriskas "normalizācijas" dienaskārtības īstenošanai. Vēl, pilnīgi nekādas jēgas un satura nav vārdiem tiesību aktu hierarhija. Un vispār - nekam nav ne jēgas ne satura, pati dzīve ir bez jēgas un satura, visa realitāte ir subjektīva, pilnībā bez jēgas un satura :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alija 08.02.2006 10:17
kopumā tiešām varētu piekrist tam, ka grozītam pantam jēgas un satura nav. nevarētu arī droši teikt, ka tas būtu tiesību samazinājums - nez vai argrāk likumdevējs ar "laulība" bija domājis arī viendzimuma laulības. Protams, likumdevēja griba bija tāda, kāda tā bija, bet mēs ņemam to vērā tikai tiktāl, cik no tā ir atklājama no normas teksta (vai atklājama?...)

Un tad vēl jāsaka, ka likumdošanas vara tomēr it kā pārāka par tiesu varu (pie kuras, varbūt:), pieder Satv.tiesa). Savukārt likumdošanas vara pieder tautai un Saemai. Var varētu teikt, ka tikai tautas likumdošanas vara ir pārāka par tiesu varu? savukārt tiesu vara ir pārāka par Saeimas likumdošanas varu? ja tā, tad Satv. tiesai būtu pārējās Satversmes jāskata atbilstība 1., 2., 3., 4., 6. un 77.p. Ja tā nav, tad nebūtu jāskata.

Un par Satversmes tiesas pilnvaru paplašināšanu - Satv. tiesas likumā teorētiski ir noteikts, ka tā skata normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem). Tas gan formāli neattiecas uz Satversmi un likumiem, bet gan uz "citiem aktiem", bet nu šito, izskatās varētu paplašināt mierīgi. Tādējādi, ja pierāda, ka 1.,2.,3.,4.,6. un 77. pantam ir augstāks norm. spēks par pārējiem Satversmes pantiem, viss notiek. Un, manuprāt, to ir ļoti vienkārši pierādīt, pamatojoties uz to, ka normatīvo spēku nosaka 1)kas pieņem aktu, 2)pieņemšanas procedūra. Līdz ar to iznāk, ka tas vien, ka aktu pieņem tauta, nostāda to augstāk par visu pārējo, t.sk. Saeimas pieņemtiem aktiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kunarač 07.02.2006 23:27
Raksts ir loti interesants un taja izvirzitas tezes varetu izdiskutet ilgi un plasi. Man butu tikai divi isi komenti par argumentiem, kas man skita vismazak parliecinosie. Pirmkart, par dabiskajam tiesibam. Teze, ka padomju tiesibas = pozitivas tiesibas; Rietumu tiesibas = dabiskas tiesibas, with respect, ir neiedomajams primitivizejums, pat nenemot vera, ka tas ir nepareizs. Dabiskas tiesibas nav leading theory neviena attistita tiesibu sistema. Amerikani aizraujas ar realismu, UK rulle Harts un Dvorkins, abstraktas dabiskas tiesibas reti kas (iznemot arkartigi abstrakta limeni) uzskata par tiesibu sistemas pamatelementiem, ka megina argumentet autors. Protams, kaut kada mera lielaka dala atzist nepieciesamibu pec kadiem vismaz minimaliem dabisko tiesibu principiem (saja gadijuma es konkreti domaju Hartu), tomer visa nopietniba atvasinat no ta normativo speku gan diez vai ir mainstream viedoklis. No normativas perspektivas sexy ir arguments, ka starptautisko tiesibu jus cogens normas varetu ierobezot nacionalas, pat konstitucionalas tiesibas (kam teoretisko pamatu var rast no Kelzena un praktiski to ir piemerojusi Sveices AT). Tomer ari sis ir drizak lex ferenda arguments un turklat ar mazu saistibu ar dabiskam tiesibam, no kuram starptautiskas tiesibas ir pec iespejas kratijusas prom. Otrkart, par Satversmes tiesas kompetenci izskatit ieks-konstitucionalus stridus. I share the policy concerns expressed in the article, but i am not sure that the proposal ir really necessary. Es balstos uz divam tezem. Pirmkart, Satversmes tiesa loti brivi izturas pret savu kompetenci. Otrkart, sadai kompetencei ir logiski a priori jabut Satversmes tiesai. Sakot ar otro - pastav 'svetas govis' panti, ko var grozit tikai ar tautas nobalsosanu un vienkarsie panti, ko var grozit ar deputatu balsojumu. Logika prasa, lai ST butu tiesibas izvertet, vai ar 'vienkarso pantu' grozijumu Saeima nemegina sub modo izgrozit 'svetas govis'. Piemeram, ja Saeima pienemtu 117.pantu, kura butu teikts 'Janis ir Latvijas karalis', butu tikai logiski, ja ST varetu atzit, ka si norma ir pretruna 1.pantam, ka Latvija ir republika. Citadak zud pati jega pec ipasas grozisanas proceduras (btw, interesants jautajums ir, vai tiesi tada veida Latvija neiestajas ES). Tatad secinam, ka butu baigi logiski, ja ST varetu to izdarit. Saja bridi ir japariet pie pirma jautajuma - vai ST sada tiesiba ir tiesi nodota. Strictly speaking - ne. Bet pati ST nu loooti liberali interprete savu kompetenci un citus procesualos jautajumus. Izglitibas likuma lieta ST atzina savas tiesibas izvertet likumu atbilstibu parazam (par ko likuma nav ne varda) un VCLT 18.pantam (lai gan likuma ir tiesi pateikts, ka kompetence attiecas tikai uz jau ratificetiem ligumiem). Ta ka pat ja strictly speaking ST nav tas kompetences, pati ST ir pietiekami judicially activist, lai sagrabtu sadu kompetenci, un diez vai kads par to stridesies. Lai gan konkreta raksta konteksta es piekritu iepriekseja rakstitaja izteiktajai tezei. Ksenofobisku lozungu pavadita bezjedziga norma neskiet esam pretruna ne kadam no 'svetajiem' pantiem, ne starptautisko tiesibu imperativajam normam. As deplorable as it may seem to any reasonable person, it does not seem to rise to the level of constitutional illegality, if for no other reason then because the article actually has no content at all. Ja Saeima ritu pienemtu likumu par civil partnerships, sis pants to neietekmetu ne vismaz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 07.02.2006 21:18
"(..) jāpaplašina Satversmes tiesas pilnvaras, ļaujot izskatīt citu Satversmes normu atbilstību 1. pantam"

$%&&"% *$%&!!! :)

Vēl vajadzētu liegt desmitai daļai balsstiesīgo vēlētāju tiesības iesniegt Satversmes grozījuma projektu (jo tiem bauriem takš var būt ES nepieņemama "nepatik[a] pret homoseksuālismu", vai ne?), un pusei no tiem - tiesības apstiprināt to referendumā.

Jo galvas krāsnī un citu ķermeņa daļu citās šim nolūkam izcili nepiemērotās vietās bāšanas sabiedriskās normalizācijas kā arī visādu tur "nepatiku" izskaušanas dienskārtībai ir jābūt über alles, un vieglākais ceļš, kā radīt tiesības, ar kurām nomainīt neiecietīgās, tradicionālās tiesības, takš' ir judicial fiat.

"Ja sabiedrībā kādas tiesības nav atzītas, tas nenozīmē, ka tās nepastāv dabiskajās tiesībās."

Jā, jā - es gribu, es gribu!!! :) Dabiskajās tiesībās noteikti vajadzētu atrasties arī manām tiesībām kļūt par tādu kā de facto Beļavas pagasta sultāniņu! Nu vismaz tiktāl, ciktāl tas attiecas uz manām dabiskajām tiesībām novākt sev pietiekami iespaidīgu harēmu.

Jo kādas gan valstij vai sabiedrībai varētu būt tiesības--poli-patriahofobiskā un moralizējošā manierē--liegt manai potenciālajai astotajai sievai viņas dabiskās tiesības doties laulības ostā ar mani. Nekādu - un es esmu viņas pirmā un favorītākā izvēle! Liegt viņai šādas tiesības ir visīstākā mūsu poli-patriarhālā pursuit of hapiness modeļa pretdabisktiesiska diskriminācija! Un kādas gan kādam citam varētu būt tiesības liegt diviem dvīņu brāļiem/māsām ļauties skaistai un kaislīgai brālīgajai/māsīgajai mīlestībai, un attiecīgi - dabūt sabiedrisko atbalstu šādam viņu pursuit of happiness - civiltiesiski atzītas laulības/partnerības veidā? Un galu galā - kāpēc kādam būtu jāvar liegt man manas dabiskās tiesības apprecēt, teiksim, kādas 20 "sievas", pielikt pie mūsu "ģimenes mitekļa" stūra vienu sarkanu lukturi, un aicināt citus mīlošus indivīdus - saskaņā ar kārtīgi noslēgtu "laulības" līgumu, un par nelielu ziedojumu mūsu kopējās "ģimenes" labklājībai - baudīt mīlošas ģimenes attiecības vienu stundu, dienu, nakti, diennakti, nedēļu. utt...

Manu dabisko tiesību realizāciju liedz vien nepareizas tiesību normas (kur skataas Satversmes Tiesa?!), demokrātiskā sabiedrībā nepieņemama vairākuma diktatūra, un neiecietīgas tradīcijas, kas nezkāpēc uzstāj uz kaut kādu tur dalījumu: laulība - šeit, piedzīvošana - šeit, un piedodiet, bet maucība - šeit :) Nost ar neiecietīgajām tradīcijām, maksimizēsim dabiskās tiesības!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.02.2006 21:04
Ja nesākam sarežģīt un risināt "no otra gala" vienkāršas lietas, tad nesenais Satversmes 110.panta grozījums sasniedz divus būtiskus mērķus:
(1) Civillikums var būt nepietiekams, jo Eiropas Savienības likumiem tiek dota priekšroka, ja tie ir pretrunā ar Latvijas likumiem. Savukārt ar Satversmi ir savādāk.
(2) "Apstiprinot (nevis no jauna definējot) vienu no laulības institūta pamatprincipiem Satversmē nevis Civillikumā, ir izslēgata iespēja apstrīdēt šī principa atbilstību pašai Satversmei - t.i. Satversmes tiesā." to jau norādīja komentētājs Sherlock (sk. http://www.politika.lv/board.php?id=112527&lang=lv&t=item&i=... ).
Abi šie punkti ir pilnīgā saskaņā ar Satversmes 1.pantu; t.i. novērš iespēju izmainīt būtisku normu bez vēlētāju vai likumdevēja ziņas:

Sherlock: ...citiem vārdiem sakot, ir izslēgta iespēja, ka lēmumu par laulības institūta "pārdefinēšanu" varētu pieņemt Satversmes tiesa, liedzot vēlētājiem iespēju izlemt par šāda soļa vēlamību, vai likumdevējam - par to, vai tiesību norma, kuras saturs ir: ikvienam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā laulāties ar pretēja dzimuma indivīdu, būtu aizvietojama ar citu tiesību normu, kuras saturs ir: ikvienam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā laulāties ar citu indivīdu.

--------------------------------------
I. Balmaks: Ikreiz, kad sabiedrības secina jaunu dabisko tiesību pastāvēšanu, konstitūcijas tiek papildinātas ar jaunām cilvēka pamattiesībām un brīvībām. Šādas attīstības uzskatāms piemērs ir ASV konstitūcija, kas vairāk nekā 200 gados ir grozīta 27 reizes. Ikreiz grozījumi ir piešķīruši cilvēkiem jaunas pamattiesības un brīvības, bet nekad nav bijuši vērsti uz to samazināšanu.

Neredzu iemeslu, kāpēc visiem konstitūcijas grozījumiem jābūt tikai indivīdu brīvību pieaugšanas virzienā? ASV pieredze arī ir daudzveidīga. 16.konstitūcijas labojums (par federālo nodokļu ievākšanu), 18.konstitūcjas labojums (par alkohola importēšanas un tirdzniecības aizliegumu, ko gan vēlāk koriģēja 21.labojums).

I. Balmaks: Nostiprinoties demokrātijai un rietumnieciskai tiesību izpratnei, Latvijā nostiprinās arī dabisko tiesību teorija iepretim pozitīvo tiesību teorijai. Proti, uzskats, ka taisnīgas un pareizas tiesības pastāv neatkarīgi no mums vai likumdevēja gribas, nevis tikai likumdevēja izdotajos aktos. Dabisko tiesību teorijā likumdevēja uzdevums ir tikai atvasināt šīs tiesības normatīvajos aktos un noteikt to piemērošanas kārtību. Ja likumdevēja radītie normatīvie akti ir pretēji dabisko tiesību būtībai, tie nav uzskatāmi par tiesiskiem, jo likumdevēja varā nav mainīt lietu dabisko kārtību.

Tas izklausās pārliecinoši. Tomēr par dabisko tiesību saturu var būt atšķirīgi viedokļi. Sk. piemēram, dabiskā likuma definīciju Katoliskās Baznīcas katehismā - http://www.catholic.lv/katehisms/d3s1n3.html#r1954 . Tur ir teikts: "Dabiskais likums [..] ir ierakstīts un iegravēts katra cilvēka dvēselē, jo šis likums ir cilvēciskais saprāts, kas liek tam darīt labu un aizliedz grēkot. ... Dabiskā likuma galvenie norādījumi ir izteikti desmit baušļos."