Atslēgvārdi:

Vai eiroskepticisms Latvijā ir pamatots? 5

Eiroskepticisms Latvijā ir pamatots un to nevar skaidrot tikai ar informācijas trūkumu. Ir būtiski izvērtēt, ko zaudēsim, iestājoties ES, un jāsaprot, ka šie procesi būs neatgriezeniski.

Iesaki citiem:

Diskusijas par Latviju kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti īpaši saasinājušās, jo aizvien tuvāk nāk diena, kad ES tiks paplašināta piekto reizi tās pastāvēšanas vēsturē. Tas pamatoti tiek uzskatīts par unikālu notikumu 21.gadsimtā, jo 10-12 kandidātvalstu uzņemšana ES var nozīmēt arī tās eksistences beigu sākumu. Daudzi runā par to, kādus ekonomiskos labumus Latvija iegūs no dalības ES, bet neviens atklāti nerunā par upuri, ko tas prasīs. Vai eiroskepticisms Latvijā ir pamatots, vai arī to var izskaidrot ar plašākas sabiedrības neinformētību par ES un tās darbību?

Esmu Eiropas Integrācijas institūta 2.kursa studente un ar šādiem jautājumiem saskaros ikdienā studiju programmas ietvaros. Nespēju saprast, kāpēc šajā jautājumā netiek atspoguļota arī negatīvā ietekme, jo nenoliedzami tāda būs.

Pirmā problēma, iestājoties ES, būs Kopējā Lauksaimniecības politika (KLP), kas ir pati dārgākā kopējā politiskā programma ES ietvaros. KLP tika reiz reformēta, lai to piemērotu dalībvalstu skaita palielināšanai, darbības uzlabošanai un vides kaitējuma samazināšanai, tomēr galvenā vēlme - samazināt KLP kopējās izmaksas - netika sasniegta. Gluži otrādi, KLP kļuva vēl dārgāka. Nav noslēpums, ka Latvijas lauksaimniecības sektorā nodarbinātie liek lielas cerības uz subsīdijām, strukturālajiem fondiem un cita veida finansiālajiem pabalstiem, bet vai kaut viens ir izskaidrojis Latvijas lauksaimniecības sektorā nodarbinātajiem, ka izdzīvos tikai lielākie un spēcīgākie ražotāji? ES ietvaros valda milzīga konkurence, kurai vienkāršais Latvijas zemnieks nav spējīgs piemēroties bez lieliem kapitālieguldījumiem savā nozarē, bet valsts ar pietiekamu finansējumu savējos neatbalsta. Arī ES dalībvalstis, kuras lauksaimniecības nozarē saņem lielu finansu daļu no KLP budžeta (piemēram, Grieķija, Spānija, Portugāle), nevēlas šķirties no līdzekļiem par labu kādai citai valstij. Arī pats finansu sadalījums nevar tikt nosaukts par racionālu. Atsaucoties uz L.Čigānes rakstu laikrakstā Dienā var teikt, ka “20% lielāko lauksaimnieku ES iegūst 32 miljardus eiro gadā, kamēr pārējie sadala atlikušos 8 miljardus”. Vai tagadējās kandidātvalstis, arī Latviju, var apmierināt šāds nosacījums, ja tajās ir salīdzinoši augsts lauksaimniecības sektorā nodarbināto procents?

Otrkārt, kriminogēnā situācija un imigrācija. Jau šodien Latvijā dažāda mēroga krimināllietas nav iespējams atrisināt nepietiekamā finansējuma dēļ. Problēmas ar valsts robežu rada vidi kontrabandas un narkobiznesa attīstībai. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES imigrācija var palielināties līdz neaprēķināmiem apmēriem. Lai gan politiķi to cenšas noliegt, sakot, ka ES dalībvalstīs imigrācija nav tādā līmenī, kā tika gaidīts, paplašināšanās kārtas (un līdz ar to arī paredzamās problēmas) nav iespējams salīdzināt, jo līdz šim lielākoties uzņemtas ekonomiski un politiski attīstītas valstis, kas pašas spējušas risināt šādas problēmas. Pie migrācijas var pieskaitīt arī tā saukto smadzeņu noplūdi, kas īpaši aktuāla kļūs līdz ar darbaspēka brīvu kustību ES robežās un Latvijai nav izdevīga.

Trešais - drošības aspekts, ko Latvijas valdība min kā vienu no argumentiem virzībai uz ES. Tomēr jāatzīst, ka ES, pirmkārt, ir ekonomiska savienība. Pierādījums tam ir nesekmīgā Kopējā ārējās un drošības politika (KĀDP). ES nav savas armijas un šaubos, vai kādreiz tāda būs. Vairākkārt ir pierādījies, ka galvenos konfliktus Eiropas reģionā atrisina NATO, nevis ES. Manuprāt, galvenais iemesls ir tas, ka ES dalībvalstis reāli netiek militāri apdraudētas. Valstis nav arī ieinteresētas militāri iejaukties reģionālos konfliktos, kas noris reģionā, jo ir iesaistītas ekonomiskās intereses, kā tas ir Francijai ar Irāku. Valsts neuzsāks tādu ārpolitiku, kuras rezultātā cietīs tās ekonomika. Tātad, drošības arguments ir viegli atspēkojams, turklāt - kurš šodien reāli apdraud Latviju? Pārmērīgi drošības meklējumi var novest pie drošības sajūtas zaudēšanas.

Ceturtā problēma ir suverenitātes jautājums un nacionālā identitāte. Ja suverenitāti saprotam kā valsts neatkarību no citām valstīm iekšējo jautājumu lemšanā, tad par suverenitātes saglabāšanu ES ietvaros nevar runāt, jo likumdošana tiek piemērota ES standartiem. Var teikt, ka valsts saglabā savu neatkarību, bet suverenitāti zaudē. Nevaram būt droši, ka mūs apmierinās Briselē pieņemtie lēmumi, kuri mums būs jāpilda.

Tāpat var runāt par identitāti. Kas būs latvietis ES? Vai latvietis būs cilvēks, kas dzīvos ES, gluži kā mūsu preces tiks ražotas ES? Ne jau valdība noteiks, kā latvietis jutīsies – tas atkarīgs no katra cilvēka, un dzīve rāda, ka mums nav grūti piemēroties apstākļiem. Piemēram, ja ar mums runā krieviski, runājam krieviski. To pašu var sagaidīt ES, un tad jau latviešu valodu drīz varēs pieskaitīt pie mirstošajām. I.Oļenas raksts Eiropas Savienība – Par un Pret laikrakstā Kurzemnieks (12.12.99) atspoguļo Dānijas iedzīvotāju uzskatus par ES, un liela daļa atzīst, ka “ES apdraud nacionālo identitāti”. Vai mēs spēsim būt mazā tauta ar unikālo kultūru un tradīcijām ES ietvaros?

Manuprāt, būtiski ir izvērtēt, ko zaudēsim, iestājoties ES, un ir jāsaprot, ka šie procesi būs neatgriezeniski. Politiķi uzsver, ka ES nevar salīdzināt ar Padomju Savienību, jo mēs tajā iestāsimies labprātīgi, nevis tiksim okupēti, un varēsim arī izstāties. Tomēr, vai ir iespējams izstāties no ES, un vai to pieļaus lielās dalībvalstis, ja ekonomikas ir cieši saistītas un atkarīgas viena no otras tik lielā mērā, ka ir ieviesta vienotā valūta? Manuprāt, atbilde visiem ir zināma.

Eiroskepticisms Latvijā ir pamatots un to nevar skaidrot tikai ar informācijas trūkumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivo 09.04.2002 20:20

Apsveicu! Jau vairākus gadus Latvijas politiskajai elitei veiksmīgi izdodas imitēt diskusiju par ES jautājumiem. Eiropas Savienības atbalstītājiem ir visplašākā pieeja masu saziņas līdzekļiem, bet nedaudzās eiroskeptiķu organizācijas labākajā gadījumā var pretendēt uz fragmentāriem sižetiem kāda safabricēta skandāla sakarā. Par kādu diskusiju var būt runa, ja eiroskeptiķiem jāpārliecina katrs cilvēks individuāli, bet ES atbalstītāji to dara ar preses, radio un televīzijas starpniecību?

Piekrītu, ka abu pušu viedokļi bieži vien balstās uz emocijām, bet vai tas būtu pamats, lai viedokli "par" vai "pret" kopumā nosauktu par neargumentētu? Arī no ES atbalstītājiem kā argumentus gadās dzirdēt tādas frāzes kā "mūs paņems ratos un izvedīs" vai "eirokāzām jānotiek bez histērijas". Acīmredzot vienīgā izeja no šiem bezjēdzīgajiem strīdiem, kuros bieži nonāk līdz personīgiem apvainojumiem, ir visaugstākā līmeņa diskusija masu saziņas līdzekļos, kur abām pusēm būtu vienādas iespējas paust savu viedokli un pamatot to ar konkrētiem faktiem un skaitļiem. Ja pašreizējā politiskā elite izvairās no šādas diskusijas (aicinājumus uz diskusiju nevar uztvert nopietni, kamēr nav radīti apstākļi tai), tad tautai ir pamatotas aizdomas, ka kaut kas tiek slēpts.

Eiroskeptiķiem ir nopietni argumenti pret iestāšanos ES. Diemžēl šos argumentus nav jēgas "izķēzīt" internetdiskusijās. Acīmredzot oponentiem bail no tiešas konfrontācijas, tapēc sabiedrību aktīvi radina pie domas, ka eiroskepticisms ir neinformētības, muļķības vai pat fašistisku tieksmju izpausme, un ka ar šīs idejas piekritējiem nav jēgas runāt. Prognozēju, ka eiroskeptiķu skaits pieaugs arī turpmāk - mēs strādājam.



Ivo Kūziks

Ventspils Augstskolas un Latvijas Universitātes students.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

laura Kezena 04.04.2002 00:56

Veiko, paldies par to ko teici (atljaušos tevi uzrunāt uz tu, kā bijušo pasniedzēju). Piekrītu, ka vienmēr būs kāds, kas atspēkos visu notiekošo, kā arī tam, ka Latvijai nav citas izvēles, šobrīd. ES ir kā mazākais ļaunums no visa, bet tomēr ir jāzivērtē tas, ko mēs zaudējam un ir jāpanāk pēc iespējas lielāki ieguvumi no ES. Liels darbs ir jāiegulda sabiedrības izglītošanā un sagatavošanai nākotnes procesiem, tomēr man vēl joprojām aktuāls jautājums ir par to vai ES spēs eksistēt un darboties tik pat augstā līmenī pēc tad, kad būs uzņēmusi 12 (!) vidēja attīstības līmeņa valstis (lai neteiktu nabadzīgas valstis, kas būtu vairāk piemērojams šim gadījumam).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 02.04.2002 14:16

Laba tema diskusijai, tomeer sliecos domaat, ka raxts atrdas taadaa kaa emociju murskulii. Runaajot par pro et contra argumentiem, tur nav daudz ko piebilst, jo shaada argumentaacija ir pastaveejusi gadsimtiem ilgi un "viena taisniiba visiem" nav ari shodien sasniedzama. Tiiri gramatiski raxta nosaukums ir pamatots, jo skepticisms bus pamatots tikmeer kameer vien kaut viens cilveeks buus pret daliibu shajaa organizaacijaa. Tomeer runaajot pro et contra premisas nevar aizmirst uz kurieni virzas "2,4mlj. kugjis". Plashaakaa pasaules redzeejumaa Ljai. citu alternatiivu VIENKAARSHI SHOBRRID NAV (KAA GALVENO ARGUMENTU MINEESHU TIESHI IEROBEZHOTOS CILEEVU RESURSUS), un autores uzstaadiitais probleemu klaasts ir t.s. paarejosh. Veca tautas paruna saka - "kur cirvis cert tur skaidas lec"Veiko SpolitisGeneve

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

laura Kezena 28.03.2002 21:05

Jāsaka paldies Jums Eduard par informāciju, kuru Jūs izklāstījāt saistībā ar manu rakstu par to vai eiroskepticisms Latvijā ir pamatos. Bija ļoti jauki beidzot iepazīties ar cilvēka viedokli, kurš ir saistīts ikdienā ar ES un ar to saistītiem jautājumiem. Jāatzīst, ka atsevišķi mani uzskati netika pietiekami pamatoti, tomēr man negribētos piekrist Jūsu apgalvojumam, ka argumenti ir pārāk vāji. Šie argumenti tiek visbiežāk minēti eiroskeptiķu vidū un pārsvarā tiek tā arī atstāti bez atbildes vai arī tiek pagriesti tādā veidā kā "ko jūs vispār runājat...tās ir tikai emocijas....jums nav nevienas citas alternatīvas". Piekrītu, ka eiroskeptiķi nesniedz nevienu citu alternatīvu ES, jo vienkārši tādas nav. Šeit Jūs vēlēsieties teikt : "Nu re, tu taču piekrīti!" Bet tā nebūt nav. Ikdienā mēs saskaramies ar to informāciju, kuru sniedz oficiālās amatpersonas un tajā tiek izklāstīti fakti par to, ko Latvija var sagaidīt no ES, tomēr nedrīkst aizmirst to, ka Latvija nav vienīgā kandidātvalsts. To ir 12 un visas vēlas sasniegt pēc iespējas labākus nosacījumus.

Runājot par KLP, es Jums pilnībā piekrītu, ka tā spēj nodrošināl lauksaimniecības sektorā nodarbināto indivīdu ekonomiskās un tirdznieciskās aktivitātes, tomēr ir jāatceras, ka šobrīd KLP attiecas uz ES attīstītajām valstīm. Ja tā ir tik daudzsološa, tad man ir jautājums par Grieķiju. Kāpēc Grieķija nav spējusi parādīt tik veiksmīgu attīstību lauksaimniecības un ražošanas jomā kā, piemēram, Īrija? Jūs arī neko neteicāt par to,kāda būs KLP nākotnes loma, vai tā spēs darboties, un darboties sekmīgi, pēc šīs lielās paplašināšanas kārtas. Iespējams, ka mana argumentācija ir vāja kā Jūs to minējāt, bet tad man gribas dzirdēt atbildi uz tiem izteiktajiem minējumiem, ka KLP nākotnē vairs nebūs sekmīga un darboties spējīga. Vai Jums ir kāds pretarguments šiem izteikumiem, kuri ir minēti ne tikai presē, bet arī atsevišķā mācību literatūrā, kuru izmantoju savām studijām. Jūs pareizi sakāt, ka Latvijas lauksaimnieku stāvoklis nevar būt sliktāks par to, kāds tas jau ir, bet viss, ko sabiedrība vēlas, ir dzirdēt patiesību par to, kas tad mūs sagaida ES. Latvijā daudziem vienīgais ienākumu avots ir lauksaimniecība, bet kā zinams ES spēs izdzīvot tikai lielākie un attīstītākie uzņēmumi un lauksaimnieki. Kas notiks ar tiem lauksaimniekiem, kuru īpašumi nesniedzas simtos hektāru?

Otrkārt, kriminogēnā situācija un migrācija. Manuprāt, Jūs ne tā sapratāt, ko es domāju ar migrāciju. Šeit es nedomāju, ka no Vācijas, Zviedrijas un Francijas (kā Jūs sakāt) iedzīvotāji pārcelsies uz Latviju, bet gan vairāk runāju par trešo valstu (to, kas ārpus ES) ieceļotājiem. Maz ticams, ka divu gadu laikā Latvijas robežas tiks sakārtotas līdz tādam līmenim,ka tiks kontrolēts ik viss, kas notiek. Līdz ar to citu valstu ieceļotājiem būs daudz vieglāk iekļūt "zelta kalnu zemē" caur Latviju nekā tas būtu iespējams caur Somiju vai kādu citu ES jau esošo dalībvalsti. Paskatīsimies kaut vai uz Vāciju un 2 miljoniem turku, kuri tur dzīvo. Ir daudz dzirdēts par to, ka šie ir tikai mīti, ka līdz ar iestāšanos ES palielināsies migrācija, bet reāli izvērtējot situāciju nākas atzīt, ka šajos "mītos" ir daļa patiesības. Līdz šim valstis, kas uzņemtas ES bija ekonomiski attīstītas ar sakārtotu robežu (izņemot Portugāli, Spāniju un Grieķiju, kuras nebija ekonomiski attīstītas uzņemšanas brīdī). Tieši tāpēc līdz šim nav bijis jāsaskaras ar migrācijas jautājumu. Jūs man varbūt nepiekritīsiet, bet ES ietvaros ir notikusi migrācija, kad uzņēmumi tika pārcelti uz lētākiem apgabaliem, kā piemēram, Portugāle, kam par iemeslu bija lētāks darba spēks. Tas būtu ļoti izdevīgi Latvijai, bet tikai ar tādiem nosacījumiem, ja darbā tiktu pieņemti Latvijas iedzīvotāji.

Nevēlos izplūst emocionālās runās par to, ko Latvijai un latviešiem nozīmē suverenitāte, tomēr vēlos norādīt, ka Jūsu pieminētās organizācijas neprasa no valsts to, kas jāpilda ES, kā piemēram, likumdošanas piemērošana ES standartiem, vienotas valūtas ieviešana utt. Vai ir noskaidrots sabiedrības viedoklis, cik daudzi vēlas un ir gatavi atteikties no tā, kas iegūt teju desmit gadus atpakaļ? Manuprāt, liela daļa veco cilvēku Latvijā tā īsti neapzinās, kas notiks līdz ar Latvijas iestāšanos ES. Vienā rītā viņi pamodīsies un ieraudzīs savos naudas makos košo EIRO zīmi un nevarēs saprast, kur palicis vecais lats. Piekrītu, ļoti dzejnieciski pateikts, bet pilnībā jautājumus par ES pārzin tie, kuri ikdienā saskaras ar šādiem jautājumiem.

Cik lielas būs Latvijas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu Briselē? Cik zinu, tad visos jautājumos nav vepieciešams pilnīgs konsenss, pietiek ar kvalitatīvo balsu vairākumu. Kāpēc Dānijā īedzīvotāji referendumā nobalsoja pret Māstrihtas līgumu? Tas viss ir saistīts ar to, ka iedzīvotāji apzinās- mazai valstij nav tik lielu iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus kā tas ie lielajām ES valstīm. Turklāt vēl iespējamais balsu sadalījums kandidātvalstīm. Tas ir absurds kā pašreizējās dalībvalstis cenšas darīt visu, lai nezaudētu jau esošās pozīcijas pēc paplašināšanas.

Man negribētos šo visu izvērst par diskusiju, cik ļoti es pārzinu to, ko studēju. Vairāk gan man gribētos sagaidīt atbildes uz jautājumiem, ko uzdod sabiedrība, uz jautājumiem, uz kuriem vēl neviens pilnībā nav atbildējis. Vienmēr notiek tāda "apkārt runāšana" un standarta atbilde - vai jums ir ko likt pretī? ES ir mazākais no ļaunumiem, kuru ir izvēlējusies Latvija savai nākotnei, bet, manuprāt, Eduard, viens no Jūsu pienākumiem būtu laikus uzsākt sabiedrības informēšanas darbu. Tas ir jādara jau tagad nevis mēnesi vai pusgadu pirms noliktā referenduma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eduards Stiprais 28.03.2002 10:03

Rūpīgi iepazīstoties ar Lauras Ķezēnas rakstu, jāsecina, ka, autores izvirzītais eiroskepticisma pamatojums neiztur kritiku. Tiek izteikti vairāki apgalvojumi, kuri nav pamatoti ar objektīvi pārbaudāmiem faktiem. Manuprāt, tas vāji pat priekš otrā kursa politisko zinātņu (?) studenta.

Bet nu analizēsiem katru minēto argumentu pēc kārtas.

Autore pilnīgi pareizi min, ka Eiropas Savienības Kopējā Lauksaimniecības politika (KLP) ir ārkārtīgi neefektīva un ir ievērojams slogs Eiropas nodokļu maksātājiem. Tik tiešām, KLP tās patreizējā formā neveicina vairāku lauksaimniecības produkcijas veidu konkurētspējīgu ražošanu. Tanī pat laikā, pasaules tirgū Eiropas Savienība aizvien ir viens no spēcīgākajiem spēlētājiem, kuram, diemžēl, neatkarīgi no tā, vai mēs iestājamies ES, vai paliekam ārpus, ir un būs liela ietekme uz mūsu tirgu (arī lauksaimniecības produkcijas tirgu). Smagi subsidētās Eropas produkcijas konkurenci spēj izturēt tikai lauksaimniecības lielražotāju valstis (ASV, Austrālija, Argentīna). Mūsu gadījumā, pēdējos desmit gados notikušās restrukturizācijas ietekmē lauksaimniecība vēl ilgi nespēs būt konkurētspējīga. Tādēļ, ja nespēj pretinieku sakaut - padari viņu par savu sabiedroto. Šeit es vēlētos atsaukties uz toreizējā Lauksaimnieku organzāciju sabiedriskās padomes priekšsēdētāja Beļavnieka k-ga vārdiem: "Stāvoklis Latvijas lauksaimnīcība vairs nevar būt sliktāks kā ir... Kaut gan, tomēr var būt sliktāks - ja neiestāsimies ES." To teica cilvēks, kurš lauksaimniecības nozari pazīst tuvāk nekā no avīžu slejām.

Otrkārt, autore apgalvo, ka iestājoties ES pasliktināsies kriminogēnā situācija, ko izraisīs līdz neaprēķināmiem apmēriem pieaugusī imigrācija. Visnotaļ apšaubāms apgalvojums. Sāksim ar it kā "cēloni". ES tik tiešām pastāv brīva personu kustība. Taču tā attiecas tikai un vienīgi uz ES dalībvalstu pilsoņiem. Mums nav un nebūs pienākums uzņemt pie sevis kurdu, marokāņu un albāņu ieceļotājus. Tas ir mīts. Savukārt, man šķiet visnotaļ nereāla situācija, kad pārtikušās Vācijas, Francijas vai Zviedrijas pilsoņi (tanī skaitā kriminālie elementi) masveidā gāzīsies uz Latvijas leiputriju. Tiek mēģināts vilkt paralēles ar iepriekšējo ES paplašināšanās kārtu, kad taajā iestājās ekonomiski augsti attīstītas valstis (Austrija, Somija un Zviedrija). Varbūt, tomēr mūsu gadījumam tuvāks būtu Spānijas, Portugāles un Grieķijas piemērs, kurās neieplūda masveidā bezdarbnieki no pārējās ES. Tāpat autore ne ar pušplestu vārdu nepiemin to, ka Eiropas Savienības dalībvalstu starpā (iestājoties ES, arī Latvija tajā varēs pilnvērtīgi piedalīties) ir izveidojusies cieša sadarbība iekšlietu un tieslietu jomā, īpaši, starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanai. Savukārt, runājot par smadzeņu noplūdi, jāsecina, ka tie, kas patiesi vēlas atrast darbu Eiropā vai Amerikā, to var izdarīt jau tagad, jo zinātniekiem un informācijas tehnoloģiju speciālistiem emigrācijas noteikumi tur ir ļoti liberāli. Iestāšanās ES, drīzāk, varētu radīt paapildus motivāciju cilvēkiem palikt Latvijā, jo to pašu naudu varēs nopelnīt uz vietas, kardināli nemainot ierasto valodas un kultūrvidi.

Par drošību. Autore kļūdaini (vai arī apzināti) sašaurina drošību tikai līdz militārajai jomai. Valsts un sabiedrības drošībai ir arī politiskā, ekonomiskā, sociālā un kriminogēnā skaldne. Un tās ir jāapskata kopumā. Tāpat, jāatceras, ka Eiropas Savienība (sākotnēji - Kopiena) tika dibināta kā politiski - ekonomiska organizācija bez militāriem mērķiem. Arī Latvija stājas politiski ekonomiskā un nevis militārā savienībā. Militāriem mērķiem Latvija ir izvēlējusies integrāciju NATO. Abas organizācijas viena otru papildina, bet nespēj aizstāt. Neiet runa par to, ka ES armija, ja tāda kādreiz arī tiks izveidota (personīgi to visnotaļ apšaubu), metīsies ieviest kārtību uz Latvijas un Baltkrievijas vai Latvijas un Lietuvas robežas. Nē, Eiropas integrācijas mērķis ir ar ekonomiskiem un sociāliem instrumentiem radīt apstākļus, lai politiski vai etniski konflikti kļūtu par neiespējamiem.

Runājot par suvereniāti, jāpiezīmē, ka mūsdienās vairs nepastāv nevienas pilnībā suverēnas valsts. Bez Eiropas Savienības un NATO pastāv arī ANO, EDSO, Eiropas Padome, Psaules tirdzniecības organizācija. Visās šajās orgaanizācijās Latvija ir pilntiesīga locekle. Katra no šīm organizācijām, var pieņemt saviem locekļiem saistošus lēmumus. Eiropas Savienības īpatnība ir tāda, ka pateicoties savam politiskajam un ekonomiskajam svaram pasaulē, tā var būtiski ietekmēt arī valstis, kas ir ārpus tās, tanī skaitā arī Latviju. Manuprāt, Latvijas suverenitāti tiktu palielināta, iegūstot līdzīgas tiesības lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienības institūcijās, tanī skaitā arī veto tiesības jautājumos, kas skar Latvijas valsts iekārtas pamatus (tanī skaitā arī valodu). Tāpat arī attiecībā uz identitāti. Būdams latvietis, es sevi tanī pašā laikā identificēju kā eiropeisko kultūras un morāles vērtības nesēju. Mani šobrīd daudz vairāk uztrauc mūsu kultūras amerikānisakā popkornizāciju, pret kuru cīnās arī daudzas Eiropas valstis. Es patiesi ceru, ka Latvijai iestājoties ES, mums pavērsies daudz plašākas iespējas pieteikt savu kultūras identitāti Eiropā un pasaulē kā arī labāk iepazīt bagātīgo Eiropas valstu un tautu kultūras mantojumu.

Piekrītu, ka ir nepieciešams izvērtēt visus ieguvumus un zaudējumus no iestāšanās ES, lai katrs varētu savilkt savu "personisko bilanci" par vai pret iestāšanos. Taču darīsim to ar zinātniski pamatotām metodēm un nevis balstoties uz atsevišķos avīžu rakstos (Latvijā un Eiropā) paustajiem spekulatīvajiem apgalvojumiem. Ceru, ka autorei, mācoties starptautiskās attiecības Rīgas Stradiņu Universitātē, ir bijusi iespēja apgūt arī zinātniskā darba pamatus, tanī skaitā argumentācijā izmantojamās informācijas objektivitātes, precizitātes un pārbaudāmības principus. Būšu priecīgs, ja Laura Ķezēna izvēlēsies Eiroskepticisma fenomenu Latvijā par sava kursadarba vai diplomdarba tēmu un veiksmīgi to aizstāvēs.

Citādi, kārtējo reizi jāsecina, ka eiroskeptiķu argumenti ir emocionāli un nevis pragmatiski.

Eduards Stiprais

Iestāšanās ES sarunu vadītāja vietnieks (pēc izglītības - ekonomists).