Vai bizness mainīs politikas status quo? 5

Lai mainītos politikas būtība, uz skatuves jānāk stratēģiski domājošu, dinamisku biznesu pārstāvošiem jauniem politiķiem. Izmaiņas var sākties, ja politisko institūciju neefektivitāte būtiski samazinās biznesa peļņu vai izredzes to palielināt.

Iesaki citiem:
Lacplesis 255x203
Foto:© AFI

Šķiet, būs grūti izvairīties no populārā štampa “vēlēšanu gads”, runājot par gaidāmo jauno politisko gadu. Taču vajadzētu. Tāpēc, ka vēlēšanas ir tikai viens no politiskā procesa elementiem. Daudzmaz godīgs un precīzs politisko partiju uzvedības raksturojums un to izredžu prognoze pārredzamā nākotnē nav iespējama bez ieskata vispārējā “politiskajā virtuvē” – valsts un sabiedrības demokratizācijas un konsolidācijas norisēs.

Apzīmējums “demokrātijas konsolidācija” it kā neietver daudz: regulāri organizētas vēlēšanas, citu politisko režīmu atkaliedibināšanas neiespējamību, politiskās varas un sabiedrības demokrātiskumu, skaidru un nepārprotamu politisko partiju un sociālo grupu sasaisti.

Šobrīd, šķiet, vēlēšanu institūta integritāte tiešām nav apšaubāma. Tas nozīmē, ka politiskās varas pāreja no vienām rokām otrās iespējama tikai vēlēšanu ceļā. Arī demokrātiska režīma esamība ir tik cieši saistīta ar valsts un sabiedrības ekonomiskās labklājības perspektīvām (kuras var piedāvāt iestāšanās process ES) un nacionālo suverenitāti, ka reāls atkāpšanās ceļš ir neiedomājams. Neatkarīgi no tā, kādus politiskās varas centralizācijas projektus piedāvā atsevišķi politiķi.

Sabiedrības domas par politiskās varas institūciju spējām pieņemt lēmumus visas sabiedrības interesēs, atskaitīšanos par šo lēmumu izpildi un rezultātiem tiek uzskatāmi atspoguļotas uzticēšanās reitingu mērījumos. Pat lieki atgādināt, ka vērtējums ir negatīvs. Arī tiesu varas neatkarīgums medijos nereti tiek atspoguļots kā viens no demokrātijas mītiem. Tātad ar varas demokrātiskuma pakāpi ir zināmas problēmas.

Tai vietā – reāla (ne Satversmē paredzēta) izpildvaras dominance pār likumdevējvaru. Vienlaicīgi pēdējā nespēj nodrošināt ne pietiekami augstu iekšzemes kopprodukta kāpumu (pieņemu, ka viens no iemesliem ir varas pārliecīga centralizācija –pašvaldībām nav resursu, lai nopietni attīstītu ekonomiku vietējā līmenī), ne likuma varu, ne pienācīgu nodokļu iekasēšanu. Partijas ir vājas, izteikti centralizētas un oligarhizētas, praktiski nesaistītas ar relatīvi vāji organizētu un finansētu pilsonisko sabiedrību. Tas nozīmē, ka demokrātijas konsolidācija ir un vēl ilgi būs tikai politoloģisks termins. Tai pat laikā politikas zinātnieki aizvien biežāk sāk pieminēt demokrātijas deficīta eksportu no Briseles ES paplašināšanās rezultātā.

Kopumā atziņas nav jaunas - pēdējās desmitgades laikā tās ir tik bieži paustas, ka neērti pat atkārtot. Taču praktisku izmaiņu kā nav, tā nav. Bet vai var būt?

Cerību kairinātājas ir vēlēšanas – varas subjektus mainīt citādi nav iespējams. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka varas pretendentiem ir jāsola būtiskas izmaiņas. Ja sola jaunpienācēji, ticamības pakāpe ir augstāka. Tieši tāpēc katrās vēlēšanās atkārtojas “elektriskā slēdža” efekts (ievēlot jaundibinātas partijas – taču uz vienu Saeimu). Prognoze, ka tāds pats liktenis varētu kādreiz – 2006.gadā piemeklēt partiju “Jaunais laiks”, nav bez pamata. Taču līdz tam vēl būs 2002.gada vēlēšanas un nav bez pamata prognoze par šīs partijas zināmiem panākumiem.

Bet kā ar izmaiņām politisko institūciju darbībā un visā valstī? Daļa politiskās elites un sabiedrības saista cerības ar iestāšanos NATO un ES. Vai pamatoti?

Ir apstāklis, kurš raisa šaubas. Desmitgades laikā straujo ekonomisko pārmaiņu laikā izveidojusies ekonomiskā un to apkalpojošā politiskā un birokrātiskā elite ir ieinteresēta saglabāt status quo. Jebkuras pārmaiņas apdraud izveidojušos balansu. Tas attiecas arī uz nosacīti labējo un kreiso partiju attiecībām. Politiskā procesa attīstība pēc pašvaldību velēšanām to apliecināja: izmaiņas var skart personālijas, bet nevis politisko institūciju funkcionēšanas kvalitāti vai, citiem vārdiem, varas un sabiedrības attiecības.

Arī ES faktors var izmainīt spēles noteikumu formu, taču ne būtību. Lai mainītos pēdējā, uz politiskās skatuves ir jāparādās jauniem politiķiem, kas pārstāvētu stratēģiski domājoša, dinamiska biznesa intereses. Teorētiski izmaiņas var sākties, ja politisko institūciju neefektivitāte būtiski samazinās biznesa peļņu vai izredzes to palielināt.

Uz “trubas biznesu” tas attiecas visai nosacīti – te lielāka nozīme ir tranzītbiznesa politikai makrolīmenī. Latvijas vidējais un mazais bizness ir pārāk mazjaudīgs un vājš, lai varētu kontrolēt politiku principā. Cita lieta – finansu kapitāls, starptautiska nepieciešamība kontrolēt naudas plūsmas plašākā mērogā un kontekstā ar civilizētās pasaules cīņu pret terorismu. Vai ar to pietiks, lai parādītos vēl kāda partija, gatava mainīt līdzšinējo elites status quo? Risks varētu būt liels, jo patiesībā nozīmētu vēl līdz šim nepieredzētas izmaiņas politisko un jo sevišķi birokrātisko personāliju vidū. Bet arī ieguvumi – veiksmes gadījumā – varētu būt lieli. Un visas sabiedrības līmenī.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


tuurists 11.01.2002 01:00
Buutiibaa varu Ivaram Graudinjam pilniibaa piekrist. Vieniigais, valstis, kuraam ir bezdeficiita budzets, var uzskaitiit uz vienas rokas pirkstiem. Taa nu tas ir, ka pat G7 valstis teeree naudu uz naakamo paaudzju reekjina. Shaubos, vai nulles budzjets glaabs Latvijas finanses. Viens ir skaidrs, ka peec iespeejas aatraak ir jaaveic efektiiva teritoriaalaa reforma, lai samazinaatu valsts izdevumus.

Dazjas valstis peec neatkariibas atguushanas veica pietiekami rezultatiivu teritoriaalo reformu, piemeeram Polija. Shajaa valstii juutami samazinaajaas valsts aparaata izdevumi, bet galvenais, tika ieguuta zinaama naakotnes viizija. Tiesa gan, atsevishkjas lietas, kaa piemeeram pensiju reforma, Polijaa pilniigi pieklibo. Shajaa zinjaa Latvija praktiski visaam Austrumeiropas valstiim ir soli priekshaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 09.01.2002 21:38
Jā nu, Cherchez la femme! Man diemžēl nav bijis tas gods pazīt Ilzi Ostrovsku. Lai Dievs viņai palīdz ja palīdzība ir vajadzīga! Man mati vel nebirst ārā. Par Repšu man nav nekādas prognozes. Domāju kad viņam vajag dot iespēju parādīt viņa organizēšanas spējas mainīt un uzlabot attiecības un apstākljus politikā. Bet ja viņš nedabū pārsvaru tad atliks tikai muļāties kā tas notiek Latvijas politikā šajās dienās ar dažiem izņēmumiem. Piemēram, ievest komunikāciju starp valdību un tautu, tādā veidā pamazām virzīties uz savstarpēju saprašanu.

Var domāt kad tranzītdemokrātija ir aizbildināšanās ekonomikas neveiksmei. Lai uzlabotu ekonomiju vajag atrast servīzes nīšus kas prasa mazkapitāl ieguldījumu, veido iespēju nodarbināt latviešu tehnisko kompetenci, rada piedalīšanos tirdzniecībā globālā mērogā ar pasākumiem ārpus Latvijas robežām. Tas varētu būt ātrāks veids nekā tradicionālie bizness modeļi.

Vai kādam būtu piējama statistika cik liela ir valsts valdība un vietejās valdības (pilsētas, rajonu, utt.) darbinieku skaiti. Citk daudz ierēdņu strādā valdībā un cik tas procentuāli ir no visas Latvijas darbinieku skaitļiem. Būtu labi ja skaitļi tiktu parādīti kategorijās norādot valsts departmentu, pilsētas, aizsardzības nozarēs.

Pēc iespējas mazāk valdībai vajag maisīties bizness iekšejās darbības norisē.

Bet, varam gan ieteikt valdībai panākumus veikt tik pat atbildīgi pašā valdībā ka bizness vada savas attiecības, bez miesas aptaukošanos. Kur nebūtu vajadzīgi, jeb izrādas lieki darbaspēki, tad tādus neuzturētu. šī būtu nozīmīga konsolidācija un tai varētu pielietot nulles pamata budzeta (zero based budgeting) principus kur nodarbība un darba vajadzība ir jāpierāda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 08.01.2002 22:24
Sic,sic,sic....tas ir iznaacis,es noteikti taa neprastu..Salve..Forshi..Man ir bijis tas pusgods straadaat ar Ostrovskas kundzi vienaa iestaadijumaa un taadeelj es uzskatu par iespeejamu attureeties no rupjiibaam runaat par vinjas iespaidu studiozu videe.Lai jums drosmes ....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


tuurists 08.01.2002 17:03
Tai laikaa, kad visa pasaule ciinas par to, lai censtos shkjirt politisko varu no uznjeemeejdarbiibas, Ostrovskas kundze pazinjo savaa rakstaa, ka Lat vijai nepiecieshami jauni politikji, kas atbalstiitu strateegjiski domaajoshus uznjeemeejus. Vai tas, kaa pirms chetriem kadiem Ostrovskas kundze publiski piedaliijaas Shkjeeles partijas prezentaacijas pasaakumaa Doma laukumaa un aktiivi vinju aizstaaveeja, vai taa nebija jauna strateegjiski domaajosha uznjeemeeja atbalstiishana? Shkjeeles piemeers mums visu lieliski paraadiija. Latvijas nelaime ir tieshi taa, ka politika ir tik lielaa meeraa kljuvusi atkariiga no naudas, ka man vienkaarshi naak veemiens. Tas ir tik diivaini, ka politika Latvijaa savaa zinjaa ir kljuvusi par uznjeemeejdarbiibu. Tiek dibinaats jauns politiskais speeks ar noluuku nopelniit. Taa tachu ir. Vai taas ir varas vai opoziicijas partijas, vias tiek finanseetas n ovieniem un tiem pashiem avotiem. Shajaa zinjaa Repshe meegjina raadiit pozitiivo piemeeru, jo vinjsh ir sapratis, ka nauda ir politisko procesu lielaakais ienaidnieks, bet vienlaiciigi arii veicinaataajs. Latvija ir tipiska tranziitdemokraatija ar visiem taas plusiem un miinusiem.Taapeec arii Ostrovskas kundzei nav ko briiniities, ka demokraatijas konsolidaacija ir tikai politologjijas jeedziens, jo jebkura konsolidaacija, vai taa buutu politiska, sociaali stratificeejosha vai ekonomiska rakstura, ir pakaartota paarejas posma demokraatijas likumiem.Viens no svariigiem soljiem, manupraat, apzinaati veikt valsts varas un uznjeemeejdarbiibas daliishanu. Protams, ka nodoklju politikai un uznjeemeejdarbiibu reguleejoshiem likumiem ir jaabuut biznesa videi maksimaali labveeliigiem, jo citaadi valsts bankrotees, kaa tas ir noticis Argentiinaa, bet politiskaas varas, iipashi birokraatu, sapludinaashana ar uznjeemeejdarbiibu iedziis Latviju pilniigaa strupceljaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ivars Graudiņš 07.01.2002 07:07
Pirms mēs sākam pukoties pa Latvijas politikskiem un ekonomiskiem apstākļiem vajadzētu uzstādīt kopēju panākuma mērķi Latvijas sabiedrībai un pēc tam mēs varētu sākt ņemties “apvirtuvi.” :~{) Kādu labklājību mēs vēlamies no sabiedriskas un kultūras dzīves, ņemot vērā kad pasaules apstākļi nav bez vainojumiem? Vajadzīgs ir sabiedriski kopējs un sasniedzams mērķis kura rezultāti ir mērami. Teiksim sasniegt Latvijas IKP -- iekšzemes kopprodukts – ar US$ 20.000 uz vienu iedzīvotāju piecu gadu laikā. Hmm! Ak vai … varbūt tas izliekas daudz! Bet mēs jau to nezinam pirms lietas specialisti nav izvērtējuši visas iespējas un izejas. Varbūt tas prasa domāt neiespējamo, bet tikai ar piespiešanos var kauto nozīmīgu pareizā virzienā panākt. Mēs esam pieraduši domāt un nodarboties ar mākslīgām robežam. Laiks ir pieņemt nopietnāku un plašāku vispasaules vērienu. Bet, tas tikai būtu sākums. Kas būtu dinamiskas bizness intreses -- vai ir kāds cits mērkjis kas būtu sasniedzams? Vispār jāzin ko grib kopēji panākt. Vai labāku dzīves vērtību, dzīves standartu, kā personīgu naudu izmantot ar taupījumiem (pēdejo nedzirdēju ziņaas minot sakarā ar IKP pieaugumu)?

Vai pirms vēlēšanām politiķi var solīt kaut ko bez noteikta mērķa?

Latvijas politika atšķirās no ārvalsts politiski nobriedušām demokrātiskām iestādēm izrādot nespēju savstarpēji sadarboties, norādot uz demokrācijas praktisko pieredzes trūkumu, valdības lomas nesaprašanu, pilnvarīgi neuzņemties atbildību par visas valsts labklājību un reaģēt kad viņi kalpo pilsoņiem un representē vairuma ierēdņu intereses. Galvano kārt Latvijas valdībai trūkst politiskas gribas, un tai pamatā visa Latvija tiek turēta neslavā ārzemju biznesu acīs ka neatīstīta korupcēta valsts, vienlīdzīgā līmenī ar nabadzīgām Afrikas un āzijas valstīm. Var jau būt kad pašam velnam tā korupcija būs jāizdzen ārā no mūsu kultūras pamatiem. Brāļi Kaudzītes tādus jokdarus piemin 130. gadus atpakaļ savā grāmatā, “Mērnieku Laiki.” Laiki ir mainījušies, Latvija nevar stāvēt uz vietas un uzlabot savu ekonomiju tikai ar cerību. Domāju ja ir atrodami jauni spējīgi politiķi kuri saprot uzņemties atbildību pa Latvijas nākoti, spēj domāt ārpus ierobežojumiem un tiek ievēlēti kā likumdevēji, varbūt kad mums būs pasākums. Svaigas politiskas asinis ir vienmēr ieteicamas un vajadzīgas.

Valdībai ir jāuzņemās Latvijas sabiedrības vēlēšanās un vērtību ietekmes prasības ar atbildīgu uzņēmību. Būtu vienkārši pieņemt kad bizness ir bizness un politika ir politika, bet nodarbošanas un ietekmes atiecības vienam ar otru nav izvairams. Tomēr daudzas firmas spēj bez kādām grūtībām iztikt bez politiķu palīdzībās. Biznesu interese politikā ir lobēt labākus un izdevīgākus apstākļus savām organizācijām lai viņas spētu pastāvēt mainošās riska ietekmēs un veidotu pamata kompetenci.

Mazie biznesi arī var ņemt dalību politisko interešu veidošanā noorganizējot kopēju lobiju lai tiktu reprezentēti.

Politiķiem un sabiedrībai vajadzētu saprast kad Latvija ir mazvalsts un lai secinātu panākumus Latvijas ekonomijas sekmes ir atiecīgas no globalām ietekmēm. Par paraugu varētu ievērot dažas sekmīgas mazvalsts kaa Singapūri un šveici kuru sekmes ir ievērojamas ar pierāditiem panākumiem ekonomikas sektorā. Galvanokārt ir redzema viņu aktīva bizness dalība ārpus valsts robežām kas veido ienākuma vērtību šīm valstīm.

Stratēģija var būt nozīmīga kad ir vienošanās un sprašana starp tiem kuri rezultātus ietekmēs un galvanokārt būs atbildīgi pa gala rezultātiem. Viena no stratēģijām varētu būt pieeja kā pacelt ekonomikas dzīves standartu lai sasniegtu uzstādīto IKP mērķi. Bet varētu jautāt vai tas dos gaidītos rezultātus cilvēku patēriņam, ieguldījumam un taupībai. Tas vis jau nāk no ienākumiem un nevis no virs līnijas ko IKP reprezentē. Ko domā ik dienas darbnieks, kā tas būtu panākams? Vai ar lielāku algu cilvēks uz laiciņa samierināsies?

Mēs varētu skatīties uz politikas ietekmi atsevišķi no bizness ietekmi. Kas atbalsta ko šaijā sakarā, jeb tas vis vienojas "politiskā ekonomijā" -- kopējs pasākumas kas nav sķirams? Tamdēļ jau ir svarīgi pilsoņus izglītot.

Vai vis attiecas no poletikas? Normāli brīvā tirgū politiki nenodarbojas ar mikroekonomiku un makroekonomikā valdība palīdz valstij ar virzienu.