Vai biznesam ir dzimte? 3

Ietekmi ieguvušām sievietēm jāveido mentoringa kustības, kas ar informācijas un pieredzes apmaiņu sasniedz mērķi - paaugstināt sieviešu īpatsvaru kvalificētu uzņēmumu dibināšanā un jaunu darbavietu veidošanā.

Iesaki citiem:

Sabiedrībā ir iesakņojušās tradīcijas un stereotipi, kas ir daudz stiprāki par tiesiskās vides normām un liek sievietēm izvēlēties mazāk apmaksātas profesijas, pakļauties darba kolēģu spiedienam un bieži noklusēt savu viedokli. Galvenā problēma šķiet tā, ka vēsturiski biznesa noteikumus ir uzrakstījuši vīrieši paši sev, un sievietes šos noteikumus vienkārši nepārzina pietiekami labi. Sievietēm nekādā gadījuma nebūtu jāspēlē pēc šiem vīriešu noteikumiem, bet pārzināt gan tos vajag.

Viens no sieviešu ekonomiskās diskriminācijas biežāk pieminētājiem piemēriem ir darba apmaksa - par līdzvērtīgu darbu sievietēm maksā mazāk nekā vīriešiem. Neoficiālā statistika liecina, ka sievietes vidēji ir par 30% sliktāk atalgotas nekā vīrieši. Šādu praksi piekopj ne tikai “dzimumšovinisti”, bet arī daudzas uzņēmumu īpašnieces un vadītājas, balstot savu rīcību kādos man nezināmos, bet droši vien samērā racionālos apsvērumos. Sieviešu – uzņēmēju apvienību uzdevums ir nevis aizstāvēt kaut kādas specifiskas sieviešu intereses biznesā (kuru, manuprāt, vienkārši nav), bet tā ir iespēja aizstāvēt savas biznesa intereses ar metodēm un argumentiem, kas mums šķiet efektīvāki un akceptējamāki.

Lai gan Latvijai ir vēl tāls ceļš ejams līdz brīdim, kad sievietes jebkurā sfērā un jebkurā sabiedrības slānī varēs justies brīvi un līdzvērtīgi, jau šobrīd sieviešu diskrimināciju organizācijās un to izslēgšanu vai ignorēšanu lēmumu pieņemšanas procesā nevar saukt par masveida parādību – bieži vien šī tendence tiek stipri pārspīlēta. Piederot uzņēmumu vadītāju un īpašnieku grupai un diendienā saskaroties ar citām sievietēm uzņēmējām, esmu pārliecinājusies, ka Latvijas uzņēmumi sāk pārvarēt diskriminējošo attieksmi. Arī likumdošana Latvijā darba jautājumos kļūst arvien līdztiesības principiem atbilstošāka.

Pēc Latvijas Statistikas gadagrāmatā apkopotās informācijas, 1997. gadā 4,6% no visiem Latvijā nodarbinātajiem bija darba devēji vīrieši, bet lēmēju un uzņēmēju sieviešu bija 1,7%. Jau 2000. gadā vīriešu un sieviešu darba devēju īpatsvars darba tirgū bija attiecīgi pieaudzis līdz 5,8% un 2,5%. Tas liecina, ka pie vispārējās tendences, kad palielinās jaunizveidoto uzņēmumu skaits, vienlīdz aktīvi ir abu dzimumu pārstāvji. Nostiprinās prakse, ka uzņēmējs un vadītājs netiek vērtēts kā sieviete vai vīrietis, bet gan kā profesionālis. Arī vērtējot darba ņēmējus, izšķirošais jebkurā darba aspektā, tai skaitā lēmumu pieņemšanā, kļūst darbinieka profesionālisms un pieredze, bet ne dzimums.

Svarīgs līdzeklis (ierocis) sieviešu lomas stiprināšanai, sieviešu konkurētspējas attīstīšanai un pašapziņas celšanai, ir dažādas sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv sieviešu tiesības. Pašām sievietēm, kas ir sasniegušas zināmu ietekmi organizācijā un sabiedrībā, ir jāveido mentoringa kustības. Šo kustību mērķis ir paaugstināt sieviešu īpatsvaru kvalificētu uzņēmumu dibināšanā un jaunu darbavietu veidošanā, ko panāk, apmainoties ar informāciju un pieredzi. Tā būtiski tiek ietaupīts laiks un resursi, ko var veltīt uzņēmējdarbības attīstībai.

Viens no mentoringa uzdevumiem ir likt sievietei saprast, ka es kā uzņēmēja, profesionāle un darbiniece esmu tikpat gudra, saprātīga, radoša, attapīga, loģiska, uzņēmīga kā vīrietis. Tas gan nav nemaz tik viegli, jo ilgu laiku tika radīts pretējs iespaids. Pašpārliecinātības trūkuma dēļ, sievietes meklē attaisnojumu apkārtējas sabiedrības spiedienā, diskriminācijā, ignorēšanā un visādās citās problēmās, lai gan pamatā tā ir pašapziņas problēma. Līdz ar to arī sieviešu – uzņēmēju solidaritātes pamats ir viņu konkrētās biznesa intereses, nevis cīņa par dzimumu līdztiesību vai kādu ideālu mērķu sasniegšanu.

Mentoringa kustības attīstībai Latvijā ir laba augsne. Virkne sieviešu vadītu uzņēmumu sekmīgi strādā desmit un vairāk gadus. Atšķirībā no ārvalstu speciālistiem, mūsu priekšrocība ir zināšanas par darbu Latvijas tirgus specifikā. Nav runa par komercinformācijas apmaiņu, bet gan darba pieredzes un dažādu attīstības modeļu kopīgu apspriešanu, ļaujot rast domubiedrus savu ieceru īstenošanai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Timidus Lapidus 11.05.2003 13:39
Katram ir vienādas tiesības uz savu biznesu, vai teiksim: profesionāļa vietu. Ne jau daudziem ir pietiekoši iekšas, talanta, mērķtiecības - lai savu gribu realizētu (citi vispār nezina ko grib, peld pa dzīvi tāpat vien) . Un tam nu nav nekāda sakara ar dzimumu atšķirībām. Iespējamo konkurentu vienalga bīdīs malā - vai tas ir vīrietis, vai sieviete. Ir jau arī tā, ka cilvēciņš salasās žurnālīšos dažādus "success story", sadomājas par sevi nezin ko un ... aplaužas. pēc tam var kliegt, ka notiek sieviešu diskriminācija vai kas. Cik vīrieši neaplaužas kā profesionāļi (nevar nopelnīt), biznesā - nav gatavi uz asinīm, cietumu utt.! Kaut gan, pašlaik valstī ir pozitīvās diskriminācijas tendence ... un daļēji būs taisnība par "kāpšanu pa desu debesīs". Lai vai kā - vienīgi mafiozajās aprindās nav dzirdēti sieviešu uzvārdi. Tas par kaut ko liecina. Likuma ietvaros - dažādās valsts institūcijās utt. sieviešu netrūkst, un tāpat ņem kukuļus un piedalās "kreisā" līdzekļu pārdalīšanā kā labie profesionāļi - vīrīeši. Pašapziņa! - tās trūkst kā vieniem tā otriem, bet ir gan vieni gan otri, kuriem pašapziņas netrūkst nemaz. Varbūt drīzāk vajadzēja parunāt par pašapzinīgākas sabiedrības veidošanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 08.05.2003 17:20
sadizve gan kaut ka esmu pamanijis, ka lielakas sieviesu-prieksniecu apkarotajas parasti ir tiesi sievietes. jacinas pret sievietem par sievietem!

bet tie kas maksa mazak sievietei par tadu pasu darbu - stulbi un aprobezoti un ar to vajag cinities. sevi cienosa sieviete aizies pie konkurenta. a ja darbs tads, par kuru ir jatric, lai tikai nepazaudetu - par tadu ta ari maksa...

man personiski ir vienalga, kads dzimums prieksniekam/cei/kiem/cem vai padotajam/ai/iem/am - visadi brinumi redzeti neatkarigi no ta.

bet liekas, ka problema tiek parspileta ka tada, jo izskaties gudrs, ja par to uztraucies. vai vajag visur un vienmer 50/50 (bet viriesu tacu ir mazak un vairak nodzerusies, ta ka sievietem vajadzetu but vairak, piem.,60/40)?

ir tomer pie mums ari lielakas problemas, kam veltit energiju. tomer priece, ka rakstins ar pozitivu piesitienu, nevis vienigi idesana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


erela 07.05.2003 15:35
Pie visa labā, ko veic Aiva Vīksna un viņas domu un darbu līdzbiedri, gribētu ieteikt mentoringa kustības ietvaros paturēt prātā vienu atziņu, ko Imantam Ziedonim "iekodējusi" vecmāmina: Pa desu debesīs neuzkāpsi.

Lai veicas, sējot un audzējot labo!

Erela

Saistītie raksti