Foto: V. Stīpnieks © AFI
Ietekmi ieguvušām sievietēm jāveido mentoringa kustības, kas ar informācijas un pieredzes apmaiņu sasniedz mērķi - paaugstināt sieviešu īpatsvaru kvalificētu uzņēmumu dibināšanā un jaunu darbavietu veidošanā.
Sabiedrībā ir iesakņojušās tradīcijas un stereotipi, kas ir daudz stiprāki par tiesiskās vides normām un liek sievietēm izvēlēties mazāk apmaksātas profesijas, pakļauties darba kolēģu spiedienam un bieži noklusēt savu viedokli. Galvenā problēma šķiet tā, ka vēsturiski biznesa noteikumus ir uzrakstījuši vīrieši paši sev, un sievietes šos noteikumus vienkārši nepārzina pietiekami labi. Sievietēm nekādā gadījuma nebūtu jāspēlē pēc šiem vīriešu noteikumiem, bet pārzināt gan tos vajag.
Viens no sieviešu ekonomiskās diskriminācijas biežāk pieminētājiem piemēriem ir darba apmaksa – par līdzvērtīgu darbu sievietēm maksā mazāk nekā vīriešiem. Neoficiālā statistika liecina, ka sievietes vidēji ir par 30% sliktāk atalgotas nekā vīrieši. Šādu praksi piekopj ne tikai “dzimumšovinisti”, bet arī daudzas uzņēmumu īpašnieces un vadītājas, balstot savu rīcību kādos man nezināmos, bet droši vien samērā racionālos apsvērumos. Sieviešu – uzņēmēju apvienību uzdevums ir nevis aizstāvēt kaut kādas specifiskas sieviešu intereses biznesā (kuru, manuprāt, vienkārši nav), bet tā ir iespēja aizstāvēt savas biznesa intereses ar metodēm un argumentiem, kas mums šķiet efektīvāki un akceptējamāki.
Lai gan Latvijai ir vēl tāls ceļš ejams līdz brīdim, kad sievietes jebkurā sfērā un jebkurā sabiedrības slānī varēs justies brīvi un līdzvērtīgi, jau šobrīd sieviešu diskrimināciju organizācijās un to izslēgšanu vai ignorēšanu lēmumu pieņemšanas procesā nevar saukt par masveida parādību – bieži vien šī tendence tiek stipri pārspīlēta. Piederot uzņēmumu vadītāju un īpašnieku grupai un diendienā saskaroties ar citām sievietēm uzņēmējām, esmu pārliecinājusies, ka Latvijas uzņēmumi sāk pārvarēt diskriminējošo attieksmi. Arī likumdošana Latvijā darba jautājumos kļūst arvien līdztiesības principiem atbilstošāka.
Pēc Latvijas Statistikas gadagrāmatā apkopotās informācijas, 1997. gadā 4,6% no visiem Latvijā nodarbinātajiem bija darba devēji vīrieši, bet lēmēju un uzņēmēju sieviešu bija 1,7%. Jau 2000. gadā vīriešu un sieviešu darba devēju īpatsvars darba tirgū bija attiecīgi pieaudzis līdz 5,8% un 2,5%. Tas liecina, ka pie vispārējās tendences, kad palielinās jaunizveidoto uzņēmumu skaits, vienlīdz aktīvi ir abu dzimumu pārstāvji. Nostiprinās prakse, ka uzņēmējs un vadītājs netiek vērtēts kā sieviete vai vīrietis, bet gan kā profesionālis. Arī vērtējot darba ņēmējus, izšķirošais jebkurā darba aspektā, tai skaitā lēmumu pieņemšanā, kļūst darbinieka profesionālisms un pieredze, bet ne dzimums.
Svarīgs līdzeklis (ierocis) sieviešu lomas stiprināšanai, sieviešu konkurētspējas attīstīšanai un pašapziņas celšanai, ir dažādas sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv sieviešu tiesības. Pašām sievietēm, kas ir sasniegušas zināmu ietekmi organizācijā un sabiedrībā, ir jāveido mentoringa kustības. Šo kustību mērķis ir paaugstināt sieviešu īpatsvaru kvalificētu uzņēmumu dibināšanā un jaunu darbavietu veidošanā, ko panāk, apmainoties ar informāciju un pieredzi. Tā būtiski tiek ietaupīts laiks un resursi, ko var veltīt uzņēmējdarbības attīstībai.
Viens no mentoringa uzdevumiem ir likt sievietei saprast, ka es kā uzņēmēja, profesionāle un darbiniece esmu tikpat gudra, saprātīga, radoša, attapīga, loģiska, uzņēmīga kā vīrietis. Tas gan nav nemaz tik viegli, jo ilgu laiku tika radīts pretējs iespaids. Pašpārliecinātības trūkuma dēļ, sievietes meklē attaisnojumu apkārtējas sabiedrības spiedienā, diskriminācijā, ignorēšanā un visādās citās problēmās, lai gan pamatā tā ir pašapziņas problēma. Līdz ar to arī sieviešu – uzņēmēju solidaritātes pamats ir viņu konkrētās biznesa intereses, nevis cīņa par dzimumu līdztiesību vai kādu ideālu mērķu sasniegšanu.
Mentoringa kustības attīstībai Latvijā ir laba augsne. Virkne sieviešu vadītu uzņēmumu sekmīgi strādā desmit un vairāk gadus. Atšķirībā no ārvalstu speciālistiem, mūsu priekšrocība ir zināšanas par darbu Latvijas tirgus specifikā. Nav runa par komercinformācijas apmaiņu, bet gan darba pieredzes un dažādu attīstības modeļu kopīgu apspriešanu, ļaujot rast domubiedrus savu ieceru īstenošanai.
Pētījums "Sieviete uzņēmējdarbībā"
Women in Entrepreneurship and High-level Management in Latvia. Obstacles and Solutions