Vai augstākā izglītība Latvijā ir ekonomiski efektīva? 8

Ekonomiskās efektivitātes kritērijs liek atteikties no uzskata, ka augstākā izglītība ir pati par sevi neapšaubāms labums. Izglītība var tikt pielīdzināta investīcijai cilvēkkapitālā un jautājums ir, vai ieguvumi no tās attaisno līdzekļu ieguldījumu vienā vai otrā izglītības veidā.

Iesaki citiem:

Viens no svarīgākajiem jautājumiem augstākās izglītības reformā ir tās finansēšana. Šis jautājums izraisa lielu interesi sabiedrībā, kas ir saprotami, jo pašlaik lielākā daļa studentu Latvijas augstskolās par mācībām maksā, bet šī studiju maksa pēdējo gadu laikā ir augusi, un pieaugums tiek prognozēts arī turpmāk..

Kopumā pastāv trīs ar izglītības finansēšanu saistīti jautājumi (tie ir arī galvenie izglītības politikas jautājumi) – izglītības kvalitāte, izglītības ekonomiskā efektivitāte un izglītības pieejamība[1]. Visi šie jautājumi ir svarīgi jebkurā demokrātiskā sabiedrībā, kurā izglītība vairs nav elites privilēģija, un jebkura izglītības reforma piedāvā vienu vai otru risinājumu šiem jautājumiem. Augstākās izglītības kvalitāte un pieejamība ir tēmas, kas vairāk vai mazāk apspriestas sabiedrībā, kaut arī līdz šo jautājumu apmierinošam risinājumam vēl ir tālu. Neskatoties uz to, ka cilvēkkapitāls tiek uzskatīts par labklājības celšanas līdzekli gan nacionālajā līmenī, gan atsevišķiem indivīdiem[2], izglītības ekonomiskā efektivitāte gandrīz nemaz netiek pieminēta diskusijās par augstāko izglītību.

Ekonomiskās efektivitātes kritērijs attiecībā uz augstāko izglītību liek atteikties no uzskata, ka izglītība ir pati par sevi neapšaubāms labums. Ekonomisko efektivitāti mēra, jebkura projekta izmaksas salīdzinot ar ieguvumiem no tā. Šādu pieeju var izmantot arī izglītības analīzē. Labāk izglītots cilvēks parasti pelna vairāk nekā mazāk izglītots, taču izglītības iegūšana ir saistīta ar izdevumiem, kurus apmaksā vai nu indivīds, vai sabiedrība (nodokļu maksātāji). Citiem vārdiem, izglītība var tikt pielīdzināta investīcijai cilvēkkapitālā. Jautājums ir, vai ieguvumi no izglītības ir pietiekoši lieli, lai attaisnotu līdzekļu ieguldījumu vienā vai otrā izglītības veidā.

Ieguldījumu izdevīgumu izglītībā gan atsevišķam indivīdam, gan sabiedrībai var novērtēt, izmantojot izmaksu-ieguvumu analīzi (cost-benefit analysis). Indivīda monetārais ieguvums no augstākās izglītības ir paaugstināta alga visa mūža garumā, salīdzinājumā ar vidusskolas beidzēja algu. Indivīda izmaksās studiju procesā ietilpst tiešās izmaksas – studiju maksa un izdevumi saistībā ar mācību procesu, piemēram, par grāmatām, rakstāmlietām, transportu utml. – un netiešās izmaksas – laiks, ko indivīds velta izglītībai un, ko viņš varēja veltīt darbam un saņemt algu (gadījumā, ja students studiju laikā nestrādā). Bez tam tiek ņemts vērā, ka lielāko daļu ieguvumu paaugstinātās algas veidā indivīds saņems pēc vairākiem gadiem, bet par studijām ir jāmaksā salīdzinoši tuvākajā nākotnē. Proti, nauda, kas tiks saņemta tālākā nākotnē, maksā mazāk nekā nauda šobrīd. Tāpēc, lai salīdzinātu naudas vērtību, kas tiks saņemta nākotnē ar naudas vērtību tagad, tiek pielietota diskontēšanas procedūra (proti, ja pieņemsim, ka nākamajā gadā inflācija būs 5%, pēc gada saņemto 100 latu tagadējā vērtība ir 95 lati).

Izskatīsim hipotētisku gadījumu. Pieņemsim, ka indivīds uzreiz pēc skolas beigšanas iestājas augstskolā bakalaura programmā (4 gadu studijas) un viņam ir jāmaksā studiju maksa 1000 lati gadā - aptuveni tik daudz maksā dārgākās studiju programmas Latvijas augstskolās. Pieņemsim, ka citas tiešās izmaksas (grāmatām, transportam) nav nozīmīgas un studiju laikā viņš nestrādā, tātad nekādu algu nepelna. Statistika rāda, ka vidējās vispārējās izglītības ieguvēja neto alga ir 107 lati mēnesī, bet augstākās izglītības ieguvēja neto alga ir 156 lati mēnesī[3]. Izmantosim šos skaitļus mūsu modelī. Ja darba mūžs bez pārtraukumiem ilgst līdz 65 gadiem un vidējā inflācija visā periodā būs 3 procenti gadā (tāda bija vidēja inflācija pēdējos gados), pie visiem iepriekš minētajiem nosacījumiem bakalaura izglītība ir izdevīga. Turpretī papildus divi studiju gadi vēl arī maģistratūrā padara pasākumu par neizdevīgu, jo izglītības izdevumi pārsniedz ieguvumus. Ieguldījums bakalaura un maģistra izglītībā kļūs izdevīgs, ja, visiem pārējiem nosacījumiem paliekot nemainīgiem, studiju maksa ir 870 lati un mazāka.

Līdzīgi var novērtēt ieguldījumu izglītībā no sabiedrības viedokļa (ekonomiskā atdeve no izglītības sabiedrībai), kā arī dažādu augstskolu studiju programmu ekonomisko efektivitāti. Protams, lai to izdarītu, ir nepieciešami dati par to, cik pelna dažādu augstskolu dažādu studiju programmu absolventi. Jautājums par augstākās izglītības ekonomisko efektivitāti kļūs arvien aktuālāks nākotnē, ņemot vērā to, ka valsts finansēto studiju izmaksas un studiju maksa palielināsies. Šo rindu autors patlaban nodarbojas ar augstākās izglītības ekonomiskās efektivitātes pētīšanu – Sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” politikas analīzes stipendiātu programmas ietvaros veiktā pētījumā paredzēts izzināt, vai indivīdu un sabiedrisko līdzekļu ieguldījums augstākajā izglītībā ir izdevīgs atkarībā no studiju virziena un augstskolas. Plānots, ka pētījuma rezultāti būs pieejami šī gada beigās.
_____________________

[1] Skat. Johnstone, Bruce. Financing Higher Education: Who Should Pay? in Philip G. Altbach, Robert O Berdahl, and Patricia J. Gumport, eds., American Higher Education in the Twentieth Century: Social, Political, and Economic Challenges. Baltimore: Johns Hopkins University Press, 1999.

[2] Latvija: no vīzijas uz darbību. Ilgtspējīgas attīstības koncepcija. Rīga, 2000, 73.lpp.

[3] Rungule,.Ritma, Education. Living Conditions in Latvia. Norbalt II project. An Analytical report. Central Statistical Bureau Of Latvia. Riga, 2001., p.77

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Opusums 16.01.2010 14:56
Nauda, kas Latvijā ir līdz šim ieguldīta augstākajā izglītībā nesusi vairāk ļaunuma kā labuma. Ir izaudzināta paudze, kura reālu pievienoto vērtību radīt nespēj. Man pašam ir paziņas, kuri nu jau savos 30 - 40 gados par valsts naudu ir ieguviši visdažādākos diplomus un akadēmiskos grādus, milzīgu pašapziņu, bet valstij nav nesuši nekādu labumu.

Nepieciešams veicināt vidējo profesionālo izglītibu. Puisis, kurš neprot uzrakstī aizraujošu domrakstu, iespējams, valstij nes daudz vairak labuma izgatavojot ķebli un pārdodot to dānim, nekā maģistrs kārtējo nevienam neinteresējušo darbu uzrakstot un mēginot ar savu gurību noslaukt naudiņu no ķebļa izgatavotāja.

Jāatsakās no budžeta vietām. Gribi izglītoties un Tev nav bagāti vecāki - strādā un nopelni naudu studijām.

Izglītības nozares, kuras valstij nes zaudējumus jāatdod privātajām skolām. Kur valsts cieš zaudējumus, tur privātie vienmēr pamanās nopelnīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smot 01.09.2004 14:27
Manā skatījumā ļoti interesants raksts, jo pats esmu students, kurš apgūst zinības (B.A.) ārpus Latvijas robežām un vairākkārt esmu domājis par šādas ekonomiskās efektivitātes aprēķinu personigajā gadījumā.

Jautājumi:

1) Vai izvēloties diskontēšanas likmi (discount rate), kura šinī gadījumā ir 3% un atspoguļo tikai inflāciju, nevajadzētu ņemt vērā arī valstī esošo bez-riska procenta likmi = procentu likme valsts vērtspapīriem (risk-free rate). Proti, tā vietā, lai students maksātu 4x1000 LVL viņam pastāv iespēja šo pašu naudas summu vismaz(!) investēt bez-riska valsts vērtspapīros un gūt garantētu(!) peļņu no esošās procentu likmes. Vai šī procentu likme nebūtu jāiekļauj diskontēšanas likmē?

2) Vai ir pareizi izvēlēties dārgāko studiju programmu Latvijā ("1000 lati gadā - aptuveni tik daudz maksā dārgākās studiju programmas Latvijas augstskolās") un tai pat laikā vidējo atalgojumu personām ar augstāko izglītību ("ka vidējās vispārējās izglītības ieguvēja neto alga ir 107 lati mēnesī, bet augstākās izglītības ieguvēja neto alga ir 156 lati mēnesī")? Manuprāt, ir neadekvāti salīdzināt vidējos neto ienākumus (156-107) ar augstākām izmaksām (1000).

Paldies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

niba 23.01.2004 21:18
Nesaprotu, kas iisti ir par runu vai Latvijaa ir vajadziiga bezmaksas izgliitiiba?Protams, ka jaa!Kaada starpiiba vai studijas ir maksas vai nee, ja kaads gribees pamest sho valsti tad dariit to taapat.Piemeeram daanijaa izgliitiiba ir bez maksas un cilveeki tik un taa brauc uz citaam valstiim straadaat un vai taapees vinjui kaadu soda?Vienkaarshi runa ir par to, ko mees gribam panaakt uzliekot lielaas studijas cenas?Vai mees gaidaam gudraaku tautu un vispaar, ja cilveeks ir labi izgliitots un pareizi, tad vinsh sapratiis, ka tieshi latvija ir jaapaliek un jaaiegulda cik var, lai stabilizeetu valsts ekonomiku un veicinaatu valsts uzplaukumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Deniss 06.06.2003 19:02
Šajā tekstā, man liekas, ir vairāk matemātikas nekā socioloģijas :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Salna 28.04.2003 06:45
Rakstu,"Vai augstākā izglītība Latvijā ir ekonomiski efektīva " var salīdzināt ar pētījumu "Kur paliek izliets ūdens?" Atbilde, atkarājas kur un kā to lieto.Dažreiz tas nemaz nav vajazdzīgs, citreiz nekas neaugs un viss iznīks.Citreiz ūdens īstā vietā un īstā laikā var dot viss lielāko ražu un bagātību. Labākā un domāju ari precizākā atbilde ir pagātnes pieredze . Japāna sasniedza savu augsto dzīveslīmeni un pasaules ekonomikas spēku tikai tāpēc, ka tauta bija un ir izglītota un izglītības līmenis Japānā ir viens no augstākiem pasaulē. Vajadzīgi ir tikai daži spējīgi un uzņemīgi augstskolas izglītoti cilvēki , kuri dotajos apstākļos var radīt vērtības un uzņēmumus ar neiedomājumu ekonomikas potenciālu. Japāna ,tikai kā viens piemērs ,pārņēma elektronikas indusriju no amerikāņiem un šis progress turpinās citās nozarēs ari šodien. Rakstīt par izglītības atmaksu un vai tā ir vajdzīga , ir izglītības trūkums - tumsonība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

grrr 22.04.2003 12:17
Jautājums - cik ļoti var pieiet izglītībai tikai no ekonomiskās efektivitātes viedokļa?

Tiešā veidā, piemēram, ne muzikālā, ne mākslas izglītība nedod indivīdam (un sabiedrībai) monetāro ieguvumu, taču vai tāpēc tā ir bezjēdzīga un nedod labumu? Tāpat ar akadēmisko izglītību nozarēs (bioloģija, fizika utt.), kurās patlaban netiek novērtēts un neprasts izmantot tieši zinātniskais potenciāls.

No otras puses, ekonomiskā efektivitāte ir tieši saistīta ar perspektīvām nozarēm. Kuras var mainīties un mainās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es 19.04.2003 13:38
Muzeji, bibliotēkas utt. ir pamatā pieejami Latvijas tautai. Izglītota tauta pati par sevi ir ieguvums un attaisno investīcijas.

Nedaudz citādi ir ar izglītību, jo tas, ka cilvēks ir ieguvis izglītību bez maksas par Latvijas valsts naudu, nebūt nenozīmē, ka viņš paliks strādāt Latvijā. Ja paliktu, tad ieguldījums visādā ziņā atmaksātos, taču garantijas nav pilnīgi nekādas. Principā varētu ieviest sistēmu, ka nauda, kas izlietota studijām, cilvēkam vēlāk valstij jāatmaksā, izņemot gadījumus, kad: 1) cilvēks studē Latvijas kultūru vai ko tamlīdzīgu (lai kur viņš strādātu, tā būs mūsu kultūras popularizēšana) vai 2) cilvēks strādā Latvijā un dara kaut ko tādu, kas Latvijai ir makten derīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 17.04.2003 13:37
Un kā ar mūzejiem? Vai tie ir ekonomiski efektīvi?

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Ekonomiskā atdeve no augstākās izglītības Latvijā 0 Autors:Aleksejs Šņitņikovs, PROVIDUS Sabiedriskās politikas analīzes stipendiāts

Citi autora darbi
12727110013 5c69a8acc9 z

Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes 13 Autors:Ivars Ījabs, Toms Rostoks et al

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Ceļā uz sociālo saliedētību un labklājību. Pārskats par izglītību Latvijā 2000. gadā 6 Autors:SFL programma "Pārmaiņas izglītībā"

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Nodarbinātības tendences LU absolventu vidū 0 Autors:Aleksejs Šņitņikovs, Sanita Vanaga