Vai atbalstāma minoritāšu konvencijas ratifikācija?

Vai partija atbalsta “Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību” ratifikāciju un kā definējat mazākumtautības (vai etniskās minoritātes) Latvijā?

Iesaki citiem:
Logo fons

Jaunais laiks (JL)
Ina Druviete, JL programmas sadaļas Etnopolitika izstrādes darba grupas vadītāja, Saeimas deputāta kandidāte:

Mēs atbalstām Eiropas Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju, vienlaikus pievienojot skaidras atrunas virknei Konvencijas pantu. Piemēram, attiecībā uz uzrakstiem ielās un pašvaldību un iedzīvotāju saziņas valodu. Mums ir nepieciešamas garantijas, ka daži panti netiks interpretēti tā, ka varētu tikt apdraudētas latviešu valodas pozīcijas.

Definējot minoritāti, jānošķir pie tās piederīgās personas tiesības un minoritātes kā grupas tiesības. Grupas tiesības būtu japiešķir tām minoritātēm, kuru procentuālais īpatsvars iedzīvotāju kopumā ir 0,1% un vairāk (protams, īpaši jārūpējas par lībiešu valodu un kultūru). Jāatceras, ka Rietumeiropas valstis nav atzinušas par minoritātēm imigrantus, kas ieradušies tajās pēckara posmā.

Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL)

PCTVL ne tikai atbalsta Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju, bet 6. un 7. Saeimas laikā vairākkārt centusies iniciēt tās ratifikāciju, bet diemžēl nesekmīgi. Tagad mēs esam vienīgā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts, kas to vēl nav izdarījusi, neskatoties uz ikgadējiem Eiropas Komisijas aizrādījumiem.

Definējot mazākumtautības, nekādā gadījumā nedrīkst to saistīt ar pilsonību, jo arī, piemēram, nepilsoņi ir Latvijā ilgstoši dzīvojuši un Latvijas valstij piederoši iedzīvotāji, kuriem nav juridisku saišu ar citu valsti (Latvijas valstspiederīgie).

Mazākumtautības varētu definēt šādi: valsts iedzīvotāju grupa, kas ir mazāka par pārējām, kas atšķiras pēc valodas, kultūras un reliģijas, kas apzinās savas atšķirības un saglabā savu identitāti.

Latvijas ceļš (LC)
Atbild LC preses sekretāre Evija Ansonska:

LC uzskata, ka ir ne tikai jāciena katra persona, kas pieder pie kādas etniskās, reliģiskās vai lingvistiskās nacionālās minoritāšu grupas, bet valstij ir jārada apstākļi, kas ļautu saglabāt, attīstīt un izpaust šīs personas identitāti. Līdztekus parakstītajai “Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību” to arī ratificējot, mēs nostiprināsim minoritāšu aizsardzību. Nākotnē panāksim, ka valsts arī uzņemas Hāgas rekomendācijās par nacionālo minoritāšu tiesībām uz izglītību.

Runājot par nacionālajām minoritātēm Latvijā, LC saprot tautību, kura ir Latvijas Republikas pilsoņi un ir mazākumā salīdzinot ar latviešiem. Nacionālo minoritāti raksturo tās pastāvēšanas tradīcijas un zināmas vēsturiskas saknes Latvijā.

Tautas partija
Atbild Dr. Artis Pabriks:

Latvija līdzīgi vairumam citu ES dalībvalstu un kandidātvalstu ir parakstījusi Eiropas Padomes Vispārējo minoritāšu aizsardzības konvenciju. TP uzskata, ka minoritāšu tiesību iedzīvināšanas process ir jāturpina, konvenciju ratificējot. TP uzskata, ka konvencijas ratifikācijai un īstenošanai ir jābūt dziļi izsvērtai, tā nedrīkst tieši vai netieši traucēt noritošajam sabiedrības integrācijas procesam un valstiskai konsolidācijai.

TP uzskata, ka daudz svarīgāk nekā definēt, kas ir mazākumtautības, ir noskaidrot, uz ko attiecināmas konkrētas mazākumtautību tiesības. Tautas partija uzskata, ka šīs tiesības, pirmkārt, attiecināmas uz strukturālām minoritātēm, kurām izveidojusies ilglaicīga saite ar Latviju un kuras, esot minoritāšu pozīcijā, sevi atražo demogrāfiski ilgākā laika periodā. Sevišķa uzmanība pievēršama agrāk apspiestām mazākumtautībām.

Latvijas Pirmā partija
Atbild Aleksandrs Brandavs, LPP priekšsēdētāja vietnieks

LPP uzskata, ka Latvijai ir jāratificē konvencija ar stingri izstrādātam valsts atrunām, kas atspoguļo Latvijas nacionālo situāciju un nodrošina latviešu valodas vadošo statusu. Šādas atrunas, galvenokārt par definīcijām un valodu lietošanu, pirms parakstīšanas ir veikušas 14 Eiropas Padomes dalībvalstis, ieskaitot Krieviju.

Ratifikācija nav iespējama bez likuma par Latvijas mazākumtautību tiesībām un tam pakārtoto normatīvo aktu izstrādāšanu. LPP iecerējusi izstrādāt ES standartiem atbilstošo likumdošanu mazākumtautību jomā. Likumprojektu izstrādāšanā un apspriešanā paredzēts iesaistīt ekspertus no mazākumtautību NVO un vadošos etnopolitikas speciālistus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi