Atslēgvārdi:

Vagars vai kvalitātes garants? 6

Lai Būvniecības valsts kontroles iestāde kļūtu par nozares vadošo institūciju, tās pienākumi jālīdzsvaro ar pieejamajiem cilvēkresursiem un to kompetenci.

Iesaki citiem:

Pēdējo nedēļu laikā būvniecības nozare piedzīvo lielus satricinājumus. Maxima Zolitūdē. Plaisas 31 citā lielveikalā Rīgā. Apturēta, bet vēlāk atjaunota divu veikalu darbība Rīgā. Ekspluatētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas Rīgā, Ķekavā. Nelikumīgas būves vai piebūves, nesaskaņotas izmaiņas projektos.

Visi šie gadījumi norāda uz plaisām pašā būvniecības sistēmā. Atbildīgie par nepilnībām meklējami visos līmeņos.

Lai mazinātu šīs plaisas vai novērstu tās pilnībā:

• valsts pienākums ir veidot tādu būvniecības tiesisko regulējumu, kas ir sabalansēts un vērsts uz visu iesaistīto pušu - plašākas sabiedrības, kaimiņu, investoru, būvnieku, speciālistu, u.c. - interešu aizsardzību;

• pašvaldībām ir pienākums nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu, izvērtējot ikvienas būvniecības ieceres iespējamību un kontrolējot ikvienu notiekošo būvniecības procesu;

• ikvienai būvniecības procesā tieši iesaistītai personai godprātīgi jāpilda savi pienākumi un uzticētās funkcijas.

Būvniecības nozare jau vairākus gadus ir bijusi tādā kā pabērna statusā. Likums, kas šobrīd regulē būvniecības nozari pieņemts 1995.gadā un grozīts vai papildināts neskaitāmas reizes. 2003.gadā veiktajā pētījumā „Korupcija būvatļauju izsniegšanas procesā”, konstatētas vairākas sistēmiskas problēmas un norādīts uz pastāvošo greizo praksi, korupcijas riskiem un darāmajiem darbiem[ 1 ].

Pētnieki arī turpmākajos gados politikas veidotājiem norādīja, ka valstij būtu jārada efektīvi mehānismi kā sabalansēt visu būvniecības procesā iesaistīto pušu tiesības un pienākumus.


Ieteikts izstrādāt nozares attīstības koncepciju, atrunājot būvniecības procesā iesaistīto iestāžu un citu dalībnieku pienākumu sadalījumu, īpaši kontroles jomā[ 2 ].

Tomēr pētnieku ieteikumi un secinājumi palika bez politikas veidotāju ievērības vairākus gadus. Pašvaldības turpināja izsniegt būvatļaujas, kuras Administratīvā tiesa nereti atzina par prettiesiskām un atcēla. Būvniecības procesus teorētiski kontrolēja gan Valsts būvinspekcijas inspektori (līdz 2009.gadam), gan arī pašvaldību būvinspektori.

Taču apšaubāmas kvalitātes jaunbūves auga kā sēnes pēc lietus gan Rīgā, gan citur Latvijā, iekaroja mežus un palieņu pļavas.



2014.gada 1.februārī spēkā stāsies jaunais regulējums – Būvniecības likums. Tas sniegs lielāku skaidrību par lēmumu pieņemšanu būvniecības procesā atbildību un sabiedrības informēšanu par jaunām iecerēm. Tādējādi varēs atrisināt lielu daļu no problēmām, par kurām runāts jau vismaz desmit gadus. Taču ir būtisks jautājums, ko jaunais likums nerisina – efektīvas un neatkarīgas kontroles ieviešana būvniecības procesā.

Pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas būvniecības kontrole valstī kopumā ir vājinājusies - ar šādu ziņojumu gadu pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas klajā nāca Valsts kontrole.



Šis, manuprāt, bija ļoti nozīmīgs pavērsiens un būtisks signāls visiem, kam rūp notiekošais nozarē. Tas arī lika saprast, ka nepieciešama steidzama rīcība.

Valsts kontrole savā ziņojumā norādīja, ka:

• 2009.gadā 73 pašvaldību būvvalžu būvinspektori veikuši par 1638 jeb 71% mazāk pārbaužu nekā Valsts būvinspekcija veica 2008.gadā;

• nepastāvot valsts līmeņa koordinācijai, būvinspektoru faktiski veiktās darbības un to apjoms būvniecības kontrolē dažādās būvvaldēs būtiski atšķiras;

• veikto pārbaužu intensitāte līdzīgos objektos atšķiras, kas liecina par atšķirīgu pieeju pārbaužu veikšanai;

• pastāv risks, ka būvniecības kontrole vairākās administratīvajās teritorijās tiek veikta formāli vai netiek veikta vispār, jo būtiski atšķiras objektu skaits uz vienu būvinspektoru, kā arī objektu blīvums pašvaldības administratīvajā teritorijā. Tas var ietekmēt iespēju regulāri un savlaicīgi pārbaudīt objektu. [ 4 ].

Ziņojums skaidri norādīja uz esošajām problēmām un netieši apliecināja veikto reformu neefektivitāti. Tomēr nekādi secinājumi netika izdarīti un situācija netika mainīta vai pilnveidota. Būvniecību turpināju kontrolēt pašvaldību būvinspektori, neveicot vai pavirši veicot uzticētos pienākumus.


2013.gadā, kad Saeimas skatīja jauno „Būvniecības likumu”, aktualizējās jautājums par efektīvas valsts kontroles izveidi būvniecības procesā. Izveidot neatkarīgu kontroles institūciju – uz šādu nepieciešamību norādīja gan nevalstiskās organizācijas, gan Saeimas deputāti, taču ierosinājums neguva Saeimas atbalstu. Tolaik Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) Saeimas plenārsēdē norādīja „kamēr lēmumi par nākamā gada budžetu nav pieņemti un, kamēr nav zināms arī tas, kāda būs fiskālā telpa nākamajā gadā (…), es aicinu šo priekšlikumu šodien neatbalstīt, bet atgriezties pie šīs diskusijas tad, kad mēs skatīsim budžeta likumu paketi, domājot par nākamo gadu”[ 5 ].

Diemžēl pie jautājuma par neatkarīgas valsts kontroles izveidi būvniecības procesā neviens neatgriezās līdz notika traģēdija Zolitūdē.



Par jaunizveidojamās kontroles institūcijas lomu un vietu

Būvniecības valsts kontroles iestāde, protams, nebūs panaceja visām esošajām un potenciālajām problēmām būvniecības procesā. Tomēr, lai iestāde kļūtu par nozares vadošo institūciju, uzņemoties atbildību un virsvadību par nozari kopumā, to veidojot nepieciešams izvērtēt uzliktos pienākumus un sabalansēt tos ar pieejamajiem cilvēkresursiem un to kompetenci. Papildus tam uzskatu, ka iestādes izveide:

1) mazinās iespējamos korupcijas riskus būvniecības procesā pašvaldībās (gan būvatļaujas izsniegšanas procesā, gan būvdarbu veikšanas procesā).

2) nodrošinās pārraudzību pār pašvaldību darbību būvniecības procesā;

3) veicinās pārdomātu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu būvniecības procesā pašvaldībās;

4) nodrošinās neitrālu un profesionālu palīdzību ikvienai būvniecības procesā iesaistītai personai.

Lai Būvniecības valsts kontrole būtu efektīva, tai ir jādarbojas pamatojoties uz šādiem principiem:

Kontroli īsteno funkcionāli augstāka iestāde
Kontroli efektīvi var veikt iestāde, kas ir funkcionāli augstāka iestāde attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti pašvaldību būvvaldēs būvniecības procesa sakarā. Šāds statuss iestādei dos gan tiesības iejaukties būvniecības procesā, pamatojoties uz sūdzībām, gan proaktīvi rīkoties un veikt pārbaudes būvobjektā.

Iestādei ir likumā noteiktas tiesības un pienākumi, bet ierobežotā apjomā
Iestādes funkcijas nedrīkst pārklāties vai dublēties ar tiem pienākumiem, kas noteikti pašvaldību būvvaldēm, kuras tos turpinās īstenot arī pēc kontroles iestādes izveides. Būvniecības valsts kontroli realizējošai iestādei noteikti ir jāveic šādi uzdevumi:

1) uzraudzīt un kontrolēt noteiktu kategoriju ēku (iespējams, sabiedriski nozīmīgu ēku) būvniecības procesu - tai skaitā apturēt būvdarbus, atcelt būvatļaujas, pieprasīt un saņemt dokumentus, izvērtēt dokumentus, utt).

2) piedalīties noteiktu kategoriju ēku nodošanā ekspluatācijā;

3) sekot noteiktu kategoriju ēku tehniskajam stāvoklim pēc to nodošanas ekspluatācijā.

4) veikt pārraudzību par būvniecības sistēmu valstī kopumā, tai skaitā apkopot informāciju par situāciju nozarē, sagatavojot metodiskos materiālus, sniedzot eksperta viedokļus ar būvniecību saistīts strīdos, nodrošinot regulāras apmācības pašvaldību būvvaldēm, koordinēt nozares nevalstisko organizāciju sadarbību, un veikt citas koordinējošas funkcijas.

Vēl diskutējams un izvērtējams ir iestādes pienākums atbildēt vai reaģēt uz visām iedzīvotāju sūdzībām, kas saņemtas par konkrētiem būvniecības procesiem.


Iespējams, ka iestādes pienākums būtu izvērtēt tos gadījumus, kad saņemtas sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem būvniecības procesā (tādiem, kur ir potenciāli augsta bīstamība) vai nozīmīgu kaitējumu videi. Tāpat, iespējams, vērtējamas būtu sūdzības par pieļautām kļūdām vai neprecizitātēm sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā.

Saulaino nākotni zīmējot

Veidojot jaunu iestādi, ir svarīgi nesamazināt visu pārējo būvniecības procesā iesaistīto personu atbildības un pienākumus. Kontrolējošas institūcijas izveide neatcels vai negrozīs to pienākumu apjomu, kas jau tagad gulstas uz visiem citiem būvniecības procesa dalībniekiem, it īpaši pašvaldību būvvaldēm. Pašvaldībām paliks pienākums izvērtēt ikvienu būvniecības ieceri, izsniegt būvatļauju, kontrolēt būvniecības norisi (ar izņēmumiem, kas piekritīs Būvniecības valsts kontroles iestādei) un rūpēties par savu iedzīvotāju drošību un vides saglabāšanu.

Normatīvā regulējuma izstrāde vēl tikai sākusies un ļoti ceru, ka iznākumā kontroli veicošā iestāde būs efektīvs instruments drošam un kvalitatīvam būvniecības procesam.

---

Raksts tapis PROVIDUS īstenotajā projektā 'Valsts un nevalstisko organizāciju partneris interešu aizstāvībā'. 92.07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mr.Raitis

Vagars vai kvalitātes garants? Par Būvniecības valsts kontroles iestādi

nezinu man nepatik tie vardi ..kas ir tanis iestades vai varu uzticeties ka pateretajs ka parbaudis it visu vai atkal cinkstes nav naudas budzeta un mums parejiem naksies drebet kad cel jaunu maju vai nekritis ta uz galvas jo valsti nav naudas ..lai parbauditu ..
jutos divaini ...kaa parejie

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kārtība

Kamēr nebūs konkrētu atbildīgo personu un vainīgie netiks sodīti, bardaks turpināsies... vels vainu viens uz otru, veidos komisijas, kurām vajadzēs finanses, lai sāktu darbu un tā tālāk ... Vezums nekustas no vietas, jo gulbis, līdaka un vēzis raujas katrs uz savu pusi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
AĻĢIRDS DANIEĻUS

Neapvainojieties!Ir gadījumi,ka projekts ir lēts,lai ekanomētu par tā izstrādi un pārejie ekanomē uz visu ko likums atļauj un neatļauj! Vajag dzīvot un izdzīvot,bet ir konkursi visās jomās(materiālu,algu,pasūtījumu).Pārāk liela ekonomija uz 80% dalībresursu,kas piedalās tapšana,ka rezultāts ir tāds kāds diemžēl ir un tas ir visā būvniecībā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Aivars Balodis

Par sliktu tā Valsts būvinspekcija nenāks,bet daudz kas atkarīgs no cilvēkiem - ka tikai nepārvēršas par birokrātisku kantori,kas komatus skaita.Būtu interesanti uzzināt,kā citās valstīs šo nozari kontrolē.
Un vajag arī citos virzienos izmaiņas - piem. kas tur būvnormatīvos sarakstīts,ja tie pieļauj tik nestabilu celtņu kā Zolitūdes Maxima tapšanu?
Sevišķi kas tur ir par saliekamām dzelsbetona konstrukcijām?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Artūrs no Baltezera

Vājais posms ir tieši būvinspektoru kontrole. Iedzīvotāji paliek kā idioti, kad pašvaldības būvinspektors formāli atrakstās, ka "objektā bijis un darbi vizuāli norit atbilstoši izsniegtajai būvatļaujai".

Vispār no sistēmas uzbūves viedokļa pareizi būtu visiem būvinspektoriem atrasties zem "neatkarīga jumta", piemēram, Valsts būvinspekcijas.

Tad tiktu novērsts esošais absurds, kad konntrolētājs strādā zem viena priekšnieka ar kontrolējamo (galveno arhitektu). Un pagastvecis var mierīgi abus ietekmēt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Piekrītu

Tik mazā valstī kā Latvijā nav nepieciešamas divas kontroles institūcijas.
Diemžēl autore vāji orientējas šajā jomā. Jaunais būvniecības likums ir nekvalitatīvs, tas būtiski jāpilveido

Saistītie raksti
Img 9198

Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos 2 Autors:Gatis Litvins, Kristaps Markovskis, Elisabeth von Renner, Sandijs Statkus

Img 9713 800

Korupcija būvatļauju izsniegšanas procesā Autors:Klāvs Sedlenieks

Citi autora darbi
5571593357 3022daa6c1 o

Developing legal systems to support social enterprise growth 18 Autors:Ekspertu grupa, t.sk. Agnese Lešinska