Oktobra sākumā Brazīlija ieguva tiesības rīkot 2016. gada vasaras olimpiskās spēles - pirmās Latīņamerikas kontinentā. Prezidents [i]Lula da Silva[/i] bija pielicis lielas pūles šī mērķa sasniegšanai lobējot [i]Rio[/i] kandidatūru vairākās ārvalstu vizītēs un kā redzams tad rezultāts nekur neizpalika.

Valsts pirmo personu piedalīšanās spēļu lobēšanā ir kļuvusi par savdabīgu ārpolitikas formu. Tonijs Blērs bija viens no pirmajiem, kas uzskatīja, ka viņam personīgi jāiesaistās Londonas cīņā ar Parīzi un Ņujorku 2012. gada spēļu rīkošanā. Vērā ņemamu ieguldījumu deva arī Vladimirs Putins, kurš neraksturīgi sev teica runu angļu valodā palīdzot Sočiem nodrošināt tiesības uz 2014. gada ziemas spēlēm.

Sports mūsdienās ir kļuvis par efektīvu komunikācijas veidu, sasniedzot miljardiem cilvēku visā pasaulē. Olimpiskās spēles nodrošina skatuvi uz kuras tiek izspēlēti politiski svarīgi koncepti – nacionālisms, prestižs, pašapziņa. Lai gan politikas un sporta jēdzienu savienojums parasti ir izsaucis negatīvu rezonansi, no Franko režīma futbola propagandas līdz nesenajām Pekinas spēlēm, tomēr pastāv arī daudzi pozitīvi sporta un politikas sasaistes aspekti. Tā, piemēram, 2002. gada Japānas un Dienvidkorejas kopā rīkotais pasaules kauss futbolā deva lielu ieguldījumu abu valstu attiecību harmonizēšanā.

Politiķu ieinteresētība sportā, kā valstiskos, tā savtīgos nolūkos ir tikai augusi un jau tuvākajā nākotnē ir vairāki sporta notikumi, kuriem iespējams prognozēt noteiktu politisku pieskaņu. Dienvidāfrikas rīkotais pasaules futbola čempionāts būs lieliska iespēja patiešām „uzlikt šo valsti uz pasaules kartes” un lauzt stereotipus par Āfrikas kontinenta atpalicību un nespēju uzņemt pasaules līmeņa sacensības. Pēc sākotnējām iecerēm Polijas – Ukrainas kopā rīkotajam futbola čempionātam vajadzēja veicināt Ukrainas tuvošanos Eiropas Savienībai, bet šobrīd politiskā un organizatoriskā nesakārtotība drīzāk ir radījusi pretēju efektu. Tikmēr Gruzija jau šobrīd ir izteikusi vēlmi boikotēt Soču olimpiskās spēles un domājams, ka politiskie jautājumi ap šīm spēlēm vēl būs ļoti daudz.

Ja atgriežoties pie Brazīlijas, tad olimpisko spēļu rīkošana tai ir nākusi tieši laikā. Brazīlija bija viena no pirmajām valstīm, kas atguvās no globālās krīzes un daudzi to saskata kā nākotnes dominējošo spēku Latīņamerikas kontinentā. Nav šaubu, ka Riodeženeiro spēs sarīkot ievērojamus svētkus pie reizes atgādinot pasaulei par savām augošajām ambīcijām. Brazīlijas izaugsme ir sakritusi arī ar ASV centieniem atgūt savas pozīcijas reģionā, tāpēc būs interesanti paskatīties, vai un kā šī sāncensība izpaudīsies nākotnē. Rio galvenā konkurente uz šo spēļu rīkošanu bija Čikāga, tāpēc vismaz pagaidām rezultāts 1:0 Brazīlijas labā.