Uzruna (Indulis Bērzinš)

NVO forumā 2001, 2001. gada 26. oktobrī

Iesaki citiem:

Cienītais ministru prezidenta kungs!

Cienītie nevalstisko organizāciju vadītāji un biedri!

Dāmas un kungi!

Sen zināms, ka ārpolitika ir iekšpolitikas atspoguļojums. Šodien jūs uzrunājot, gribu teikt savādāk – ārpolitika ir Latvijas sabiedrības kopējo interešu realizēšanas instruments. Viens veids, kā šīs sabiedrības intereses tiek izteiktas, ir ar nevalstisko organizāciju palīdzību. Es aicinu nevalstiskās organizācijas tāpat kā līdz šim akumulēt sabiedrības intereses un tās paust publiski.

Nevalstisko organizāciju spēks un ietekme mūsdienu Latvijā visskaidrāk norāda uz to, ka Latvijas attīstība pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi strauja un pareizā virzienā. Daudzo nevalstisko organizāciju darbs ir viens no pierādījumiem, ka Latvijā ir gan bieži piesauktā vidusšķira, gan pilsoniskā sabiedrība, gan savu viedokli un intereses paust spējīgi cilvēki.

Apmeklējot Latvijas pilsētas un tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem, es esmu izmantojis Nevalstisko organizāciju centrus. Aicināšu nevalstiskās organizācijas uz kopēju darbu arī nākamgad, kad sabiedrībā vēl vairāk pieaugs interese par mūsu dalību Eiropas Savienībā uz NATO.

Dāmas un kungi!

Reāli sagaidīt, ka pēc gada Latvija tiek uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti. Reāli sagaidīt, ka pēc gada Latvija pabeigs iestāšanās sarunas dalībai Eiropas Savienībā un pēc trim gadiem kļūs par dalībvalsti.

Arī man ir būtiski zināt, ko sabiedrība domā par Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem. Pirms dažām nedēļām viesojoties Rēzeknē es šo jautājumu uzdevu pilsētas domes deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Rēzeknes pilsētas vadītāji man izstāstīja savas atziņas no nesenās vizītes jaunajā NATO dalībvalstī Ungārijā. Uz manu jautājumu atbilde bija tāda, ka integrācija Eiropas Savienībā un NATO ļauj realizēt nacionālās intereses, proti, saņemt ārvalstu ieguldījumus, modernizēt ekonomiku, atrast jaunus un stabilus noieta tirgus, kopumā dzīvot drošā valstī un skaidri zināt, kas ir tās sabiedrotie un draugi. Diskusijā ar studentiem Rēzeknes augstskolā šiem argumentiem pievienojām vēl to, cik daudz gūstam no tiesībām brīvi pārvietoties Eiropā. Tas, ka, piemēram, Rēzeknes augstskolai ir sadarbība ar 80 ārzemju augstskolām, ir labs pierādījums tam, ka ārpolitika spēj realizēt Latvijas intereses.

Pēc 11.septembra notikumiem Latvijas valsts ārpolitika jārealizē vēl noteiktāk nekā līdz šim.

Jau kopš neatkarības atjaunošanas mēs esam pasludinājuši, ka vēlamies kļūt par mūsdienīgu Eiropas valsti, būt kopā ar demokrātiskajām Rietumu valstīm, virzīties tālāk kopā ar sabiedrotajiem.

Tā mēs ne vien nodrošināsim savu ekonomisko izaugsmi un labklājību savai valstij, bet arī nostiprināsim drošību un stabilitāti gan Latvijā, gan Baltijas jūras reģionā un visā Eiropā. Virzība uz šo mērķu sasniegšanu, gluži tāpat kā mūsu valsts saimnieciskā un politiskā izaugsme nav bijusi viegla - šajā ceļā ir pieļautas gan kļūdas, gan arī neatlaidības trūkuma dēļ pieļauta vilcināšanās. Līdzējusi ir kritika, kura skanējusi no nevalstiskajām organizācijām. Neraugoties uz to, mūsu mērķis ir bijis nemainīgs visus pagājušos desmit gadus, un tas ir Latvijas interesēm atbilstošs arī šodienas apstākļos.

Par labu mūsu integrācijai NATO runā tas, ka mūsu valsts bruņotie spēki ir jāattīsta un jāmodernizē. Šajā gadījumā mūsu sabiedroto pieredzes izmantošana un to sniegtā praktiskā palīdzība ļauj racionāli izmantot pašu budžeta izdevumus. NATO dalībvalsts statuss būs ne tikai aizsardzības garants, bet arī Latvijas labklājības dzenulis – ārvalstu investori, kas šobrīd vēl vilcinās investēt Latvijā, mūs uzskatīs par drošu vietu saviem ieguldījumiem. Šādu uzplaukumu jau tagad piedzīvo jaunākās alianses dalībvalstis Polija, Čehija un Ungārija.

Savas nacionālās intereses spēsim aizstāvēt arī Eiropas Savienībā.

Iestāšanās Eiropas Savienībā dos Latvijai iespēju pilnvērtīgāk iesaistīties starptautiskajā apritē, jo līdzšinējā ES prakse ir pierādījusi, ka tieši tā dēvēto mazo dalībvalstu loma var būt izšķiroša lēmumu pieņemšanā. Mēs nedrīkstam tagad šaubīties un palikt malā šajos procesos. Latvijai ir jāpiedalās lēmumu izstrādē, kuri ietekmē starptautisko politiku.

Es negribu apgalvot, ka integrācija ES būs viegla, ka, iestājoties šajā kopienā, mēs pēc sava dzīves līmeņa nekavējoties pielīdzināsimies attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Iestāšanās sarunas ar ES nav vieglas, taču abām pusēm ir jāpanāk saprātīgi kompromisi, kas neapdraud ne vienas, nedz arī otras sarunu partneru būtiski svarīgās intereses.

Vai Latvijas iedzīvotāji nevēlas augstas kvalitātes pārtiku? Tāpat kā tīru dzeramūdeni, gludi asfaltētus ceļus un citas ikdienas vajadzības, kas Eiropas Savienības pilsoņiem liekas pašsaprotamas. Ne jau Briseles ierēdņiem šīs lietas ir nepieciešamas, bet man un jums!

Dāmas un kungi!

Latvijas atgriešanās Rietumvalstu saimē vienlaicīgi nozīmē arī to, ka mēs veidojam jaunas kaimiņattiecības ar Krieviju. Tam ir nepieciešams vienīgi pacietīgs un neatlaidīgs darbs, bez populistiskām frāzēm un liekas ažiotāžas. Jāatsakās no pagātnes fantomiem, kas daudziem vēl joprojām tik tuvi, jāmāk nošķirt darbus no vārdiem, jāsaskata patiesās intereses un jāaizmirst aukstā kara domāšana.

Krievijā notiek lielas pārmaiņas. Bez lielas vilcināšanās Krievija iestājās starptautiskajā antiterorisma koalīcijā un ir paudusi savu Eiropas izvēli. Ceru, ka šīs pārmaiņas Krievijas ārpolitikā izrādīsies noturīgas un ilglaicīgas, un ka, pieņemot eiropeiskās vērtības, tā spēs pārvarēt savu reformu pretinieku pretestību. Ir saprotams, ka šādas radikālas pārmaiņas domāšanā un uzskatos nenāk viegli un ātri, tādēļ ir jāapbruņojas ar pacietību.

Kas šajā situācijā ir darāms mums? Jau šobrīd sadarbība pāri Latvijas un Krievijas robežai atbilst Eiropas pamatidejai. Tātad jāturpina pozitīvais, piemēram, Latvijas pierobežas pašvaldību sadarbība ar Pleskavas administrāciju, abu valstu iekšlietu ministriju sadarbība kopējā cīņā pret organizēto noziedzību. Jaunā sadarbība tā sauktajos ‘eiroreģionos’ var ienest svaigu pieredzi mūsu savstarpējās attiecībās. Arī mazo un vidējo uzņēmēju regulārie kontakti ‘Valmieras forumā’ liecina par abpusēju vēlmi izdevīgi sadarboties. Rīgas un Maskavas pilsētu domes savu kompetenču ietvaros spēj atrast abpusējas intereses un sadarbības modeli.

Tas, ka Krievija savu iekšpolitisko iemeslu dēļ joprojām neparaksta un neratificē robežlīgumu ar Latviju, netraucē mums abpusēji izdevīgi sadarboties. Kā jau vairākkārt ir teikušas augstas Eiropas amatpersonas, tas arī nav šķērslis Latvijas dalībai Eiropas Savienībā.

Dāmas un kungi!

Mūsdienu pasaulē pastāv jauni izaicinājumi, kurus izvirza ekstrēmistiski noskaņotu cilvēku grupējumi. 11. septembra notikumi Vašingtonā un Ņujorkā pierādīja, ka terorisms apdraud jebkuru pasaules valsti, neatkarīgi no tās ģeogrāfiskā stāvokļa, politiskās iekārtas vai ekonomiskā spēka. .

Arī Latvija ir apliecinājusi savu piederību starptautiskajai pretterorisma koalīcijai. Latvija, protams, nedod patvērumu teroristiem, tomēr mums ir jābūt uzmanīgiem, lai mūsu teritorija netiktu izmantota kā starpposms viņu mērķu īstenošanai. Valdībai ir starptautiskā terorisma apkarošanas rīcības plāns. Tas paredz vispusīgu sadarbību ar citu valstu drošības iestādēm. Tas paredz aktīvāku informācijas apmaiņu, efektīvāku kontroli pār aizdomīgiem finansu līdzekļu pārvedumiem, rūpīgāku stratēģisko preču kontroli, skrupulozāku vīzu pieteikumu pārbaudi, pastiprinātu aviācijas drošību un citus drošības pasākumus. Ar šādu rīcību mēs pierādām, ka esam uzticami sabiedrotie.

Dāmas un kungi!

Ārpolitika ir Latvijas nacionālo interešu instruments. Tā bija 1918 gadā, kad Latvija kopā ar mūsu toreizējiem Rietumu sabiedrotajiem izcīnīja neatkarību un jaunā Latvijas diplomātija panāca Latvijas starptautisku atzīšanu. Drīz 11. novembrī kā katru gadu mēs pieminēsim toreizējos notikumus.

Tā bija 1920-to gadu laikā, kad mūsu ārpolitika centās aktīvi strādāt Tautu Savienībā, jo mēs toreiz meklējām savus sabiedrotos.

Tā bija arī Atmodas laikā, kad mūsu nacionālās intereses noteica Latvijas atgriešanos Eiropā. Jau desmit gadus 4.maija un 21. augusta ārpolitika nav mainījusies savā būtībā. Pilnveidojušās ir Latvijas nacionālās intereses, kuras tagad aizstāvam sarunās par dalību Eiropas Savienībā.

Šī foruma nosaukums ‘Katrs savā vietā – kopējā lietā’ ir labi attiecināms arī uz Latvijas vietu kopējā lietā. Es šo Latvijas vietu saredzu ļoti skaidri. Latvijas 20.gadsimta vēsture ir pierādījusi, ka mūsu intereses nav sasniedzamas bez uzticamiem sabiedrotajiem un partneriem. Ar sabiedrotajiem mēs nodrošinājām Latvijas neatkarību, bez tiem mēs zaudējām valsti.

Tāpat kā Latvijai kā valstij ir sabiedrotie, tāpat šeit mēs esam sabiedrotie – Latvijas valdība un nevalstiskās organizācijas. Lai turpinātu sekmīgo Latvijas attīstību.

Paldies.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!