Uz priekšu, Slovākija!

Valdības kampaņa Slovākijā sākās tikai divas nedēļas pirms referenduma un maksāja gandrīz miljons eiro. Vairākas NVO jau paziņojušas, ka sūdzēsies Konstitucionālajā tiesā par kampaņas nedemokrātiskumu, jo eiroskeptiķi pie vārda nav tikuši.

Iesaki citiem:
Dzirkstosais 255x203
Foto:A. Jansons

“Uz priekšu, Slovākija, iesim kopā unisonā!”, aptuveni tādi bija kādas dziesmas vārdi, kurus Slovākijas valdība izmantoja Eiropas Savienības informēšanas kampaņā. Ironiski, bet šis “informatīvais” sauklis ļoti precīzi raksturo visas kampaņas būtību, proti, tās galvenais uzdevums nebija informēt cilvēkus par dzīvi ES. Tā vietā valdības kampaņai bija jāpanāk, lai slovāki piedalītos referendumā par iestāšanos ES. Tas arī izdevās, jo referendumā piedalījās 52,1% vēlētāju, no kuriem 92.4% atbalstīja iestāšanos ES, bet pret nobalsoja tikai 6,2%.

Šis mērķis ir saprotams, jo Slovākijai ir visai bēdīga pieredze ar referendumiem. Visas iepriekšējās tautas nobalsošanas nācās pasludināt par nenotikušām, jo netika sasniegts nepieciešamais kvorums. Tomēr politiskie analītiķi uzskata, ka valdības kampaņa ir bijusi pārāk īsa, pārāk vienpusēja un pārāk maz balstījusies uz informāciju.


Labāk būt iekšā, nekā ārpusē

Oficiālā valdības kampaņa sākās tikai divas nedēļas pirms referenduma, kas notika 16.-17.maijā. Kampaņai tika iztērēti 40 miljoni Slovākijas kronu, kas ir aptuveni 952,000 eiro. Otrā frontes puse - eiroskeptiķi - nesaņēma finansiālu valsts atbalstu. Viņi valdību kritizē arī par to, ka tā ignorējusi eiroskeptiķu argumentus un nerunāja par iespējamām negatīvām ES dalības sekām. Valdības organizētajās nedaudzajās diskusijās par ES netika uzaicināti eiroskeptisko organizāciju pārstāvji. Tāpēc vairākas nevalstiskās organizācijas jau paziņojušas, ka sūdzēsies Konstitucionālajā tiesā par šādu nedemokrātisku kampaņu.

Dažas amatpersonas gan domā, ka nebija jēgas runāt par iespējamiem ES dalības draudiem. Pievienošanās Eiropas valstu blokam esot kā laulības: tikai pēc ceremonijas varot iepazīt otra sliktās puses, teica Pals Čakijs, par ES integrāciju atbildīgais ministrs, kurš arī vadīja valdības ES kampaņu. Zinot šo attieksmi, nav brīnums, ka apgalvojums par “vēsturisko Slovākijas iespēju atgriezties Rietumu ģimenē” tika atkārtots neskaitāmas reizes.


Cerības un bažas

Kā lielākajā daļā ES kandidātvalstu, slovāki cer, ka pēc iestāšanās ES viņu dzīve tikai uzlabosies. Daudzi sagaida plašākas darba iespējas, kā arī vairāk ārzemju investīciju. Taču jaunā paaudze īpaši grib baudīt vienu no četrām ES pamatbrīvībām, proti, brīvu cilvēku plūsmu. Slovākiem joprojām nepieciešamas vīzas, lai iebrauktu Lielbritānijā un Īrijā, jo 90-to gadu beigās daudz Slovākijas čigānu šajās valstīs pieprasīja patvērumu.

Tajā pat laikā cilvēki baidās, ka līdz ar atvērtajām robežām Slovākijā ienāks spēcīgie konkurenti no Eiropas. Tāpat daudzi ir pārliecināti, ka līdz ar iestāšanos paaugstināsies arī daudzu produktu cenas. Tomēr, lai gan daudzuprāt ES ir “visai nesakārtota organizācija”, Slovākijai vajadzētu tajā iestāties.


Tad kāpēc viņi palika mājās?

Vērtējot oficiālos referenduma rezultātus, tajā nepiedalījās daudzi nabadzīgāko reģionu iedzīvotāji. Viņiem šis bija veids kā sodīt valdību par tās pensiju un veselības aprūpes reformām. Tajā pat laikā jāatzīst, ka daļa šo vēlētāju būtu atbalstījuši Slovākijas dalību ES, ja referendumā piedalītos. Tāpēc eiroskeptiķi cerēja uz vienīgo iespēju bloķēt Slovākijas iestāšanos ES – ja referendums nebūtu izdevies kvoruma trūkuma dēļ. Tomēr daudzi slovāki zināja, ka valdībai jau ir padomā rezerves plāns – ja referendumā nebūtu piedalījies nepieciešamais vairākums vēlētāju, par pievienošanos ES balsotu Slovākijas parlaments.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi