Uz migrāciju jāraugās kā uz iespēju

Providus pētnieces Agneses Lāces intervija Latvijas Vēstneša portālam, intervē žurnāliste Inese Helmane.

Iesaki citiem:
Agnese lvportals
Foto:Providus

Biedrības “Sabiedriskās politikas centrs Providus” pētniece AGNESE LĀCE uz migrāciju un mobilitāti iesaka skatīties kā uz iespēju – kā pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, kā uz jaunu ideju dzenuli. Viņasprāt, diasporas politika, saiknes ar ārvalstu latviešiem veicināšana ir viens no integrācijas pamatvirzieniem.




Biedrība "Sabiedriskās politikas centrs Providus" un Konrāda Adenauera fonds šodien, 4. decembrī, rīko ikgadējo sabiedriskās politikas forumu "Migrācijas politikas: Sacenšoties par talantiem". Kāda ir "Providus" pozīcija?

Latvijas migrācijas politikā vajadzētu ņemt vērā, kādas ir vajadzības darba tirgū, un palīdzēt darba devējiem piesaistīt nepieciešamo darbaspēku. To var darīt dažādi – atvieglot procesu, padarīt to mazāk birokrātiski smagnēju, vairāk ieviest elektroniskos pakalpojumus. Var pagarināt posmu, pēc cik ilga laika cilvēkam atkārtoti jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), u. tml.

Svarīgs aspekts ir atalgojuma noteikšana. Pašlaik iebraucējiem ir jāmaksā vidējā alga valstī, nevis nozarē. Tas dažkārt var atalgojumu padarīt vai nu krietni augstāku, vai krietni zemāku. Tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai politikas veidotāji uzklausītu darba devēju pozīciju un ļautu atalgojumu pielāgot attiecīgajai nozarei.

Valstij būtu arī vairāk jādomā, kā labāk darba tirgū iesaistīt ārvalstu studentus, kas mācās Latvijā un ir jau pieraduši pie mūsu vides. Kā viņus noturēt šeit? Citās valstīs gadu pēc studiju beigām darbojas tā saucamā darba meklēšanas vīza.

Iepriekš minētie pasākumi ir jāsaista kopā ar integrācijas atbalstu. Pašreizējā situācijā liels slogs gulstas uz darba devēju – valodas apmācība, dzīvokļa īre utt.

Cilvēki uz Latviju nebrauc vieni, bet kopā ar dzīvesbiedru, bērniem, un tas ir saistīts ar piekļuvi izglītībai, veselībai. Tas nav tik vienkārši – atbrauc un sāk strādāt. Nē! Ja gribam, lai sabiedrībā ir labs noskaņojums, savstarpēja sapratne, ir jāīsteno dažādi integrācijas pasākumi.

Saeimas komisijā pavasarī teicāt, ka ir jāidentificē nozares, kurās būtu nepieciešams papildu darbaspēks, kā arī jāaprēķina imigrantu skaits, kādu Latvijas sabiedrība gada laikā var uzņemt. To tagad mēģina darīt Ekonomikas ministrija (EM), izstrādājot profesiju sarakstu. Ir nosauktas vairāk nekā 300 specialitātes/profesijas, kurās tuvākajos gados prognozējams būtisks darbaspēka trūkums un varētu tikt uzaicināti ārzemnieki. Turklāt saraksts veidots tā, lai izvairītos no zemas samaksas darbaspēka ievešanas no trešajām valstīm.

Saskaņā ar darba tirgus prognozēm, kuras ir veikusi Ekonomikas ministrija, būs vajadzīgi vidējas un augstas kvalifikācijas darbinieki. Bet vienlaikus darba devēji ir norādījuši, ka būs nepieciešami arī mazāk kvalificēti darbinieki. Nebūs tā, ka viss piesaistāmais darbaspēks būs augsti kvalificēts.

Vajadzīgo darbaspēku nav iespējams saplānot ļoti ilgā termiņā uz priekšu. Dažādās nozarēs nepieciešamo speciālistu saraksta atjaunošana būs jāveic regulāri, lai atbildētu uz darba tirgus pieprasījumu. Galvenās nozares, kur jau šobrīd tiek kavēta attīstība darbaspēka trūkuma dēļ, ir apstrādes rūpniecība, būvniecība un IT. 30% no lielajiem apstrādes uzņēmumiem atzīst, ka jau šobrīd attīstību kavē tieši darbaspēka trūkums. Vairs pat nav runa par plānošanu, darbinieki jāatrod jau tagad.

Iemesli darbinieku trūkumam ir diezgan skaidri: savulaik maz skolēnu turpināja izglītoties profesionāli tehniskajā vidusskolā, gandrīz vai visi vēlējās studēt augstskolā. Savukārt būvniecībā robu iecirta krīze – darbinieki aizbrauca uz ārzemēm. Bet augstskolās darba tirgum sagatavo nepietiekamu skaitu IT jomas speciālistu.

Jā, tādi iemesli ir, bet tie neatbild uz jautājumu, ko darīt. EM savās prognozēs arī apskata, cik varētu izskolot darbiniekus uz vietas šajās profesijās, cik varētu iegūt no reemigrācijas.

Reemigrācijas aplēses ir diezgan nereālas, cilvēki nebrauc tik lielos apmēros atpakaļ, kā varbūt gribētos. Attiecībā uz to, cik cilvēku varētu izskolot tepat uz vietas, – tas arī paņem noteiktu laiku un neatrisina darbaspēka trūkumu patlaban. Paralēli ir jādomā un jāveicina, kā piesaistīt skolēnus profesionāli tehniskajām vidusskolām, kā uzlabot IT studiju programmas.

Pilna intervija Latvijas Vēstneša portālā

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi