Atslēgvārdi:

Uz kuru attiecas kopīgais labums? 13

Rīgas mērs Ušakovs tikko pārgrieza sarkano lentu un ielaida vairākus desmitus rīdzinieku jaunos mitekļos. Glīti izremontētos, pieklājīgā Rīgas priekšpilsētā. Šīs nav pirmās Rīgas Domes mājas - vai nu celtas no jauna, vai renovētas, lai ielaistu tajās dzīvot cilvēkus, kas visbiežāk pirms tam mituši dzīvokļos bez ūdens, labierīcībām un saspiesti šaurībā. Agrāk pieraduši pie netīrības, izsmēķiem kāpņu telpās, narkomāniem kaimiņos un neciešamas smakas koridoros, viņi ienāk pavisam citā pasaulē.

Iesaki citiem:

Man ir bijis tas gods ciemoties divās no mājām, kuras tika nodotas ekspluatācijā pirms pāris gadiem. Cilvēki, kas tur dzīvo, ir parūpējušies, lai šajā īsajā laika posmā jaunās, remontētās, tīrās koplietošanas telpas pietuvinātu pēc iespējas tuvāk tiem apstākļiem, kuros viņi ir dzīvojuši iepriekš. Stūri ir piečurāti, šur tur dažreiz ir pievemts, kādam ir izlijis vīns vai sula lifta telpā, bet nav ienācis prātā sakopt aiz sevis. Sabiedriskā transporta biļetes, veikalu čekus un pārtikas veikalu reklāmas avīzes mājās nenes, šeit labais stils ir visu izmest kaut kur kāpņu telpā. Brīvajā laikā, kad māc garlaicība, var iededzināt savu vārdu liftā vai izdedzināt pogas. Vēlams par savām mīļākajām grupām apgaismot arī līdzcilvēkus, tāpēc to nosaukumi rakstāmi uz pirmā stāva sienām. Skaidrs, ka griestu spuldzītes lieti noder arī vannas istabā - neba nu vienkārši to sauc par koplietošanas telpu. Liftā un kāpņu telpās tāpēc bieži valda tumsa.

Tas ir daudzu šo mājas iedzīvotāju paldies Rīgas Domei, tas ir viņus sveiciens kaimiņiem, kas saka - "'ja tu esi nācis no vides, ko mēdz saukt par nelabvēlīgu, tā tev sekos visur, kur vien iesi".

Tas ir stāsts par cilvēku attieksmi pret kopējo labumu. Un tas sākas tādos sīkumos kā spļāvienā uz ielas, no mašīnas loga izmestā cigaretē, no lifta telpas nozagtā spuldzītē un beidzas attieksmē pret valsti. JO KOPĪGAIS NAV TAVĒJAIS. Tāpēc var nemaksāt nodokļus, jo tu nemaksā nodokļus kaut kādai tur valstij, kas uz tevi neattiecas. Un piesārņo tu kaut kādu kāpņu telpu, kas arī uz tevi neattiecas, jo gan jau kāds savāks.

Sociālajās mājās tas vienkārši parādās krasāk, jo tur ir liels procents to, kurus agrāk sauca par sabiedrības zemākajiem slāņiem, kam ir zems izglītības līmenis. Bet arī man, dzīvojot jaunuzceltā ne-sociālajā mājā, nākas saskarties ar to, ka dažiem kaimiņiem ir jāatgādina – miskastes maisam vieta ir iekšā miskastē, nevis pie ārdurvīm vai pie miskastes. Man bieži ir jāpaceļ citu izmētāti papīrīši un es to daru, jo gribu, lai kopējais labums – tīra dzīves telpa tiek uzturēts. Es nekaunos bomžiem palūgt pulcēties citur, jauniešiem, kuri izmanto mūsu mājas basketbola laukumu, palūgt nespļaut ‘semočkas’ (pašiem pēc tam basītis jāspēlē kā kūtī?!). Es pret šo KOPĒJO labumu attiecos kā pret savu. Sociālajās mājās arī daudzi zina, kas ir tas čurātājs, mēslotājs un lampiņu zadzējs. Bet labā miera labad un, lai nedabūtu izsistus logus vai zobus, nākas klusēt.

Šajās mājās to varētu risināt kopienas sajūtas veidošana. Lai pirms ievākšanās cilvēki iepazītos savā starpā, uzzinātu, kas ir tava stāva kaimiņi, varbūt sadalītu pienākumus - kurš kurā nedēļā aplaistīs kāpņu telpas puķes vai uzslaucīs gružus. Jo tad arī mainītos attieksme - kāpņu telpa no svešas taptu par tavējo, kaimiņš no kaimiņa taptu par Jāni, kuram arī patīk zvejot. Un tad nebūtu bailes pateikt - Jāni, klausies, kad pīpē uz balkona, nu nemet tos benčikus zemē, ok? Rīgas Domei ir jādomā par to, kā risināt cilvēku attieksmi pret šo dzīves telpu, jo citādi šiem cilvēkiem jaunas mājas būs jāceļ katrus 10 gadus.

Mēs pārāk bieži klusējam tad, kad jāsargā KOPĪGAIS LABUMS. Bet tas jau nav MŪSU LABUMS, vai ne?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 12.08.2011 22:22
Labi, nerunāsim par nacijām un etnisko sastāvu- varam teikt - nomadi aiz sevis atstāj cūkkūti, jo viņu gēnos ir ierakstīta drīza vietas maiņa, kas liedz izbaudīt pašu sastrādāto. Civilizācijā dabūt tādus blakus ir kaitīgi. Gēni palikuši, iemaņas sadzīvē neder.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge 10.08.2011 13:23
''Mēs pārāk bieži klusējam tad, kad jāsargā KOPĪGAIS LABUMS. Bet tas jau nav MŪSU LABUMS, vai ne? '' -
- Tieši tā, jo JURIDISKI/likumos no 1991.g.21.augustā (pilnībā no 1993.g.6.jūlija) spēkā vairs nebij' LPSR Konstitūcijas 2.nodaļā (10.-18.p.)rakstītais par visas tautas/sociālistisko īpašumu. Nav likuma/-u, kuros nostiprināts/apstiprināts tas ''kopējais labums/mants'' - nav tāda kopējā labuma/mantas tiesiskā valstī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Haris > linda (autore) 09.08.2011 15:06
Citēju Jūsu rakstu: "iededzināt savu vārdu liftā".
==================
Kurš no tiem angļu uzrakstiem bija paša vārda iededzinātāja vārds?:) Vai varbūt tas XY*?

XY*, protams, spēj uzrakstīt arī latvietis, bet pats vārds, tāpat kā, piemēram, "kašmar", pie mums droši vien ieviesies franču valodas intensīvajā ietekmē.:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 09.08.2011 14:49
Mani pārsteidz tas, ka ir cilvēki, kuri aiz nacionālās piederības neredz neko citu; kuriem visu problēmu sakne ir krievi, čečeni, imigranti, musumaņi.
Mans GODĪGS komentārs neiepriecinās -> tur ir gan XY* (un Jūs laikam jau domājat, ka latvieši šito nemāk uzrakstīt, vai ne?), gan angļu grupu vārdi ...kurus laikam jau iebraukušie angļi sarakstījuši, vai ne?
Haris ->Varbūt patiešām labāks risinājums būtu pirkt nevis veselu sociālo māju, bet gan atsevišķus dzīvokļus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis to "Kalvim" 09.08.2011 13:44
>>> Es dzīvoju Rīgas centrā, un kāpņu telpā gandrīz tikai latvieši... es vairs neuzskatu, ka etniskais sastāvs kaut ko mainītu uz labo pusi!
=====
Robert Putnam teorijās par "social capital" nav ne vārda teikts, ka vienas rases vai tautības piederīgie būtu lielāki vai mazāki "cūkas".

Gluži otrādi - tā tēze ir sekojoša: "Rather, inhabitants of diverse communities tend to withdraw from collective life, to distrust their neighbours, regardless of the colour of their skin, to withdraw even from close friends..." (T.i. ja apkārt ir liela etniskā/rasu daudzveidība, tad cilvēki neuzticas arī tiem, kuri ir viņiem līdzīgi.) Ja Jūsu dzīvoklis būtu nevis Rīgas centrā, bet kādā vietā, kur dzīvo pārsvarā vienas etniskas grupas cilvēki jau ilgāku laiku - tad tas būtu cits stāsts. Te nav pat svarīgi, vai tie ir latvieši, vai lietuvieši, vai Latgales vecticībnieki vai vēl kādi citi.

Ja kādā teritorijā sajaucam iedzīvotāju etnisko/rasu sastāvu, tad ir jārēķinās ar sociālā kapitāla sarukumu. Protams, pēc 1-2 paaudzēm, ja nenotiek lielas kataklizmas, šie daudzveidīgie cilvēki savstarpēji pieslīpējas un kopīpašumā uzvedas labāk. Tanīs pašās ASV visi ir imigranti - bet dažās pilsētiņās vai piepilsētās dzīvo ļoti jauki un lādzīgi cilvēki. Problēmas ir tur, kur bijusi straujāka migrācija.

Interesanti, ka Londonas grautiņu sakarībā varētu runāt par atšķirīgu sociālo kapitālu pat vienas pilsētas ietvaros. Londonā ir gan elitāri kvartāli ar sakarīgiem iemītniekiem, gan arī tādi rajoni, kur "sociālais kapitāls" ir nokritis tā, ka zemāk vairs nav kur. Šeit vienas 24 g.v. Londonas sievietes pārdomas - http://pennyred.blogspot.com/2011/08/panic-on-streets-of-lon... .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Haris 09.08.2011 13:42
"kalvim":
Jā, arī es kādreiz tā domāju, kad biju 20gadnieks. Es uzskatīju, ka Latvija būtu ideāla vieta, ja etniskais sastāvs būtu viendabīgāks un latviskāks... Bet dzīve pierādīja, ka tas ir naivs uzskats. Īstenībā, latvieši var būt tādi pat cūkas, kas piegružo kāpņu telpu un nekaunīgi smēķē pie tavām durvīm. Latvieši arī neprot sveicināties un nesavāc mājas pagalmā sunīša izkārnījumus. Es dzīvoju Rīgas centrā, un kāpņu telpā gandrīz tikai latvieši... es vairs neuzskatu, ka etniskais sastāvs kaut ko mainītu uz labo pusi!
=================================
Vai Jums nešķiet, ka latvieši šādi tika ietekmēti (atsvešināti no kopā darīšanas) visus okupācijas laikus? Nav taču jābrīnās, ka sekas palikušas.
Ja mums būtu iespēja atgūties - atgūt etnisku homogenitāti -, arī tad vēl paietu laiks, līdz mēs tiktu galā ar sekām.

Bet pat šajos, sliktajos apstākļos, joprojām pastāv atšķirība starp latviešu un krievu deģenerācijas pakāpi.

Būtu ļoti interesanti lasīt autores GODĪGU komentāru par to, kādā valodā tad liftā bija iededzināti tie vārdi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

marexs 09.08.2011 11:54
"Sociālās mājas" "projektam ir divas puses:
1. Politiski-ekonomiskais. Politiķi iegūst simbolisko kapitālu nākamajām vēlēšanām (Ušakovs to lieliski saprot), partijas sponsori iegūst naudiņu, ceļot sociālās mājas. Roka roku mazgā.
2. Sociālais. Sociālo māju kontingents ir cilvēki ar dažāda veida problēmām. Domāju, ka to "miseni" veido nevis visi, bet gan daži cilvēki ar īpašām problēmām (alkoholiķi, narkomāni, bezdarbnieki). Vecai tantei visdrīzāk nav spēka, lai piesārņotu un kaut ko aizrādītu. Risinājumi? Dārgi un bez tūlītājiem rezultātiem. Dānijā, kur naudas vairāk, pašvaldība nopērk VIENU dzīvokli vienā labiekārtotā mājā starp normāliem cilvēkiem, lai cilvēks augtu, socializētos ar citiem kārtīgiem cilvēkiem. Rezultāti? 50/50. Dažreiz izdodas lumpenproletariātu izraut no viņu vides. Visdrīzāk māmiņas ar bērniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_ 09.08.2011 10:48
Praktiskā dzīve ir pierādījusi, ka sadzīves atkritumus lietderīgāk - lētak, drošāk utt - vest uz Getliņiem, nevis "deponēt" katras mājas pagalmā, ierādot tam atsevišķu gadiem kopjamu bedrīti vai šahtiņu. Kad poligons izsmēlis savu projektēto ietilpību, tad to apklāj ar mālu segu un vēl ilgi iegūst biogāzi visiem par prieku un kopējai labklājībai.
Kāpēc gan nahaļjavas dzīvokļu gribētāji un "liftu piečurātāji" būtu vienmērīgi "jādeponē" starp parastiem dzīvokļu privātīpašniekiem, kas savu īpašumu ieguvuši/saglabājuši smagā darbā un ar lielām izmaksām naudā un sociāli atbildīgā dzīves veidā?! Kāpēc satraukums par "sociālo rajonu" ātru sabrukumu, nevis prieks par pārējo rajonu atbrīvošanu no sabrucinātājiem!?
Kad poligoniem beigsies plānotais resurss (un šo resursu gan būtu saprātīgi plānot ļoti īsu), tad mālus virsū un jaunu poligonu vēl tālāk aiz iepriekšējā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Piiters 09.08.2011 09:41
Nav jau gluži tā, ka tas dzīvoklis ir iedots. Tu slēdz īres līgumu un īrē to no pilsētas. Tikpat labi varētu īrēt no cita (privāta) saimnieka un uzvesties kāpņutelpā kā cūka. Pie tam pašvaldības dzīvokļu īrnieki arī maksā nekustamā īpašuma nodokli par dzīvokļiem gluži tāpat kā privātie īpašnieki (kas man bija diezgan nepatīkams atklājums). Problēmu rada nevis etniskais, bet sociālais sajaukums - tas ka, ka Tu esi spiests dzīvot nevis tur kur tu izvēlētos, ja pirktu dzīvokli, bet tur kur Tev ierāda. Tā ir kā loterija, var paveikties ar kaimiņiem, var arī ne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mg 08.08.2011 22:55
Vai galvenā problēma nav tā, ka tas dzīvoklis iedots par brīvu? Ja tur būtu noteikts kaut neliels līdzmaksājums, tas tomēr radītu saimnieka apziņu, bet tā - nav mans un man vienalga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvim 08.08.2011 22:50
Ja runājam par ne-sociālajām mājām, vai nebūtu jāmeklē atbilde mājas iemītnieku (etniskajā, vērtību sistēmas, utml.) daudzveidībā?
===============
Jā, arī es kādreiz tā domāju, kad biju 20gadnieks. Es uzskatīju, ka Latvija būtu ideāla vieta, ja etniskais sastāvs būtu viendabīgāks un latviskāks... Bet dzīve pierādīja, ka tas ir naivs uzskats. Īstenībā, latvieši var būt tādi pat cūkas, kas piegružo kāpņu telpu un nekaunīgi smēķē pie tavām durvīm. Latvieši arī neprot sveicināties un nesavāc mājas pagalmā sunīša izkārnījumus. Es dzīvoju Rīgas centrā, un kāpņu telpā gandrīz tikai latvieši... es vairs neuzskatu, ka etniskais sastāvs kaut ko mainītu uz labo pusi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

puansons 08.08.2011 18:34
Sociālās mājas ir izdevīgas valsts ierēdņiem,jo tajās ir vieglāk norakstīt(nozagt)valsts naudu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Lindai 08.08.2011 12:59
Ja runājam par ne-sociālajām mājām, vai nebūtu jāmeklē atbilde mājas iemītnieku (etniskajā, vērtību sistēmas, utml.) daudzveidībā? Ir teiksim, divas līdzīga izmēra pilsētas - Cēsis un Sloka (Kauguru mikrorajons). Vienā no tām izpratne par kopīgo labumu rodas viegli un dabiski; otrajā - ar lielām grūtībām. Un, protams, to var ikviens tūrists redzēt ar neapbruņotu aci, vienkārši pastaigājot pa attiecīgo mikrorajonu. (Sk. arī Hārvardas politologa R.Putnam pētījumus par sociālo kapitālu - http://www.infed.org/thinkers/putnam.htm ).

Ja nu vide izrādījusies daudzveidīga (un ja drīz mums kaimiņos dzīvos arī iebraucēji no Indijas subkontinenta, Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un citām vietām, kur priekšstati par kopīgo labumu ir mazliet atšķirīgi), tad nekas cits neatliek kā veidot kaut kādas mazākas komūnas, kur cilvēki viens otram uzticas. Tā kā tas reizēm notiek Vācijā, kur var būt īres nams, kura iemītnieki brīvprātīgi(!) paraksta savstarpēju vienošanos par to, kā viņi nodarbosies ar ottreizējo izejvielu utilizāciju - tos noteiktā laikā izmetot pareizajos atkritumu konteineros, spēlējot mūzikas instrumentus tikai no 8:00-12:00 un no 15:00 līdz 19:00, vienojoties par puķu dobju aprūpēšanu utml.

Jaunībā, kad dzīvoju Vācijā, man visi šie noteikumi šķita piņķerīgi un nevajadzīgi - ja mājā ir mazs bērns, tad vispār grūti ievērot visus tos priekšrakstus. No otras puses, vācu sabiedrība ir pielāgojusies tam, ka turienes cilvēki grib justies labi, bet viņi dzīvo etniski ļoti sajauktā vidē un diezgan cieši līdzās - it īpaši lielajās pilsētās.

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi