TSP: par sociāldemokrātisku Lieleiropu 15

TSP ir atradusies kreisajā flangā dažādos laikos, ar dažādiem kompanjoniem, un šī pieredze ļāvusi partijai uzkomponēt inteliģentu priekšvēlēšanu platformu. Tomēr vairāku uzstādījumu izdevīgums Latvijai acumirklī nav ieraugāms. Vismaz no Rīgas skatoties – ne.

Iesaki citiem:

Ja gatavošanās 7.Saeimas vēlēšanām bija kreiso politisko spēku konsolidācijas laiks, tad 8.Saeimas priekšvēlēšanu laiks ievadīja gluži pretēju procesu, kura rezultātā mēs vērojam vēl nepieredzētu drūzmēšanos un grūstīšanos kreisajā spārnā. Te tagad vērojamas ne vien LSDSP un Sociāldemokrātu savienības ķildas, bet arī Tautas Saskaņas partijas (TSP) un Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) domstarpības, ko tikai pastiprina S.Dolgopolova politisko pabiru organizācijas klātbūtne un J.Žuravļova staļiniskās labklājības partijas rosīšanās. Pat Latvijas Pirmās partijas izklupieni un dažu “Latvijas ceļa” aktīvistu programmatiskie uzstādījumi vedina domāt par arvien jauniem konkurentiem šai spārnā. Taču Tautas saskaņas partija ir atradusies kreisajā flangā dažādos laikos un ar dažādiem kompanjoniem.

Šī pieredze ir ļāvusi partijai uzkomponēt inteliģentu priekšvēlēšanu platformu, kurā nav aizmirsti arī līdz zobu sāpēm pazīstami temati. TSP runā par sociāli atbildīgas un uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu, kurā valda saskaņa, un šai procesā palīdzētu ne vien ārvalstu investīciju piesaiste, bet arī efektīva ES struktūrfondu līdzekļu izmantošana. Savas sociāldemokrātiskās identitātes stiprināšanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās TSP uzsver divus klasiskus un Latvijas publikai sāpīgus komponentus – sociālo problemātiku un cilvēktiesību jautājumus.

TSP vēlas nostiprināt Eiropas Savienības sociālo dimensiju, panākot vienotus standartus sociālo garantiju jomā. Tāpat partija noraida jebkādu diskrimināciju un atbalsta vienotās lauksaimniecības politikas revīziju patērētāju interešu nodrošināšanai, kas latviešu laucinieku auditorijā droši vien izraisītu pretestību. Kaut sociālo garantiju izlīdzināšana ES telpā skan ļoti pievilcīgi, šī solījuma realizācijas iespējas ir nesazīmējamas ne tikai tāpēc, ka to skeptiski vērtē daļa veco dalībvalstu. TSP arī vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas trūcīgajai Latvijai, un tas nozīmē zemākus nodokļus, bet tie nozīmē mazāka pīrāga pārdali, kas savukārt neļauj strauji paaugstināt sociālo garantiju apjomu.

No otras puses, TSP atbalsta arvien ciešāku ES integrāciju (kas tālākā nākotnē netieši atvieglotu arī nodokļu jautājumu risināšanu), ko gan partija steidz līdzsvarot ar subsidiaritātes principa pieminēšanu. Šīs vēlmes praktiski politiskais izvērsums atklāj TSP āža kāju. Partija atbalsta ES kopējās ārējās un drošības politikas stiprināšanu, kas faktiski nozīmē ar NATO konkurējošu struktūru veidošanu. Ņemot vērā Maskavas pašreizējos centienus kārtot savas attiecības ar Latviju un Igauniju caur Briseli, TSP vēlme pēc centralizētas un militarizētas ES kļūst saprotamāka. Vēl skaidrāka tā kļūst, izlasot TSP programmā prasību pēc pilsonības nulles varianta Latvijā un “juridiski saistošu dokumentu pieņemšanas minoritāšu tiesību aizsardzības un lingvistiskās un kultūras daudzveidības veicināšanas jomā”, kur grūti nesazīmēt Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikāciju.

Savos centienos pārtapt par sociāldemokrātisku partiju TSP ir godprātīgi pārņēmusi daudzus Eiropas Sociālistu partijas (ESP) priekšvēlēšanu programmas postulātus. Arī ESP runā par vienotu un stipru ES, par nepieciešamību stiprināt Eiropas Parlamenta lomu Savienībā, par kopējās lauksaimniecības politikas reformu, cilvēktiesību nodrošināšanu un iecietīgu attieksmi pret imigrāciju, vienmērīgi sadalot imigrantu plūsmu starp visām ES dalībvalstīm. Tomēr vairāku šo uzstādījumu praktiskā iemiesojuma izdevīgums Latvijai acumirklī nav ieraugāms. Vismaz no Rīgas skatoties – ne.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 19.05.2004 12:19
Eli,

"Vai latviesi ir etniska grupa vai "pamatnacija", tas ir atkarigs no ta, ka Jus to aplukojat. Ja no etniska nacionalisma viedokla, tad, protams, pamatnacija, un parejiem tik tiesam butu jabut milzigi pateicigiem par iespeju vienkarsi seit dzivot. Ja tomer runat no musdienu demokratisko vertibu viedokla, tad ne. Jo ir japastav politiskai nacijai, kur latviesi ir tik tiesam viena no etniskajam grupam, kopa ar citiem, kas ir vienoti konstitucionalajaa lojalitatee pret Latvijas valsti."



Jūsu spriedums pēc būtības ir ļoti nekompetents. Etniskais un pilsoniskais nacionālisms (angliski -ethnic and civic nationalism), protams, ir divas atsķirīgas nacionālisma formas mūsdienu pasaulē, bet norādiet kaut vienu nopietnu akadēmisku pētījumu, kur etniskais nacionālisms būtu vērtēts kā mazāk demokrātisks salīdzinot ar pilsonisko. Patiesībā tīrā formā nepastāv nedz viens, nedz otrs (ja nu vienīgi teorijā), katrā ir pilsoniskie un etniskie elementi dažādās proprcijās, bet nav absolūti nekāda pamata etnisko pretstatīt pilsoniskajam (jūs to dēvējat par politisko) kā nepolitisku/apolitisku vai kaut kā tamlīdzīgi. Ja mēs runājam par nācijām, tad neraugoties uz to vēsturiski atšķirīgajiem veidošanās modeļiem, tās visas ir politiski fenomeni pēc definīcijas. Nav nepolitisku vai etnisku vai kādu citu nāciju, un neviena nācija, latviešus ieskaitot, nav klasificējama kā etniska grupa tikai tāpēc, ka tās veidošanās noritēja pēc atšķirīga scenārija, nekā veidojās dažas mums zināmās Rietumu pasaules nācijas. Bez tam, LR pilsonība, kā zināms, netiek piešķirta, vērtējot cilvēku pēc etniskā kritērija, pretējā gadījumā LR pilsoņi būtu tikai latvieši. Jūsu izteikuma zemtekstā patiesībā var just neapmierinātību ar faktu, ka 1991. gada LR ir pirmskara LR tiesību mantiniece, un šis fakts ietekmē pilsonības iegūšanas ceļu, bet diskusijas par vēstures jautājumiem tālu pārsniegtu šī komentāra iespējas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 18.05.2004 21:41
Jā, tīri neko interesanta diskusija beidzot izvērtās, bet jāatzīst, ka JX tiešām beigās vairs neizmantoja argumentus, bet gan Ozoliņa paustas klišejas. Tomēr atkal var redzēt, ka šaja diskusijā daudz ir atkarīgs no vērtībām, vai tās ir nacionālās, vai demokrātiskās utt. Tas jau nav ne labi ne slikti, bet katrs par izejas punktu ņem kaut ko savu un tāda arī veidojas tā diskusija.Es gribētu lai kāds pastāstītu kādas tad ir tās Krievijas intereses Latvijā (pieņemu ka tādas tiešām varētu būt). Man pašam šķiet, ka tādas lietas, kā iespēja komunicēt ar valsti un pašvaldību krievu valodā, mācīties šo valodu skolā, iet uz Maskavas namu, ievēlēt savus pārstāvjus, atzīt krievu valodu par otro valodu ir Latvijas krievu (vai krievvalodīgo), nevis Krievijas intereses un Maskavas roka kā to mēdz pasniegt, jo reāli jau Maskava no tā neko daudz neiegūst, varbūt kādu devu lepnuma par savas valodas spējām saglabāties ārpus valsts teritorijas. Savukārt kādas varētu būt Krievijas intereses...iegādāties Latvijas uzņēmumus var brīvā izsolē, ja tos nenozog kāds vietējais un jau pašlaik bez liekām ceremonijām Gazprom (Krievijas valsts uzņēmums) pieder Latvijas gāze, SPI pieder Latvijas balzams, daudz tranzītbiznesa, Severstallat, visa Jūrmala u.c. Tirgus ekonomikā (Latvijā) to visu var tāpat nopirkt...Krievija varētu Latviju šantažēt, piemēram nogriežot gāzi, tomēr nevaru iedomāties prasības, ja būtu jau šis variants ar otro valodu un pilsonību visiem. Manuprāt, vienīgās reālās Krievijas intereses varētu būt kaut ko noprivatizēt, ielikt Latvijā tādu valdību, kas atbalsta to starptautiski (bezvīzu režīmu ar ES utt), kā arī pastāsta kādus NATO noslēpumus, vai ļauj bezmaksas būvēt kaut kādu vadu cauri Latvijas teritorijai. Citādu interešu Krievijai nevarētu būt, bet par tām jau netiek runāts, bet gan Latvijas krievu intereses pasniegtas kā Maskavas intereses. Zināmā mērā tās sakrīt, jo iegūstot lielu krievu pilsoņu skaitu, varētu iegūt tādu valdību, kura dotu NATO informāciju un kaut ko noprivatizētu. Tomēr par tādām interesēm netiek runāts, bet tiek runāts par krievu izglītību, kas esot Maskavas tiešajās interesēs. Manuprāt viss tiek teikts vienkārši politkorektuma dēļ - vienu brīdi teica, ka mums PCTVL un TSP idejas nav pieņemamas, jo mēs neciešam "kreisos" (normāls apzīmējums visiem krieviem Latvijā), tagad, kad jau Ždanoka atzinusi sevi par liberāli to vairs nevar teikt, tagad saka, ka neviens nepakļausies Maskavas rokai, kas patiesībā ir Latvijas krievi, tomēr demokrātiskās valsts izkārtne liek teikt, ka mēs rūpējamies par minoritātēm un nevar teikt, ka mums ir galīgi nepieņemamas viņu intereses....Tad kāds bikli ieminas par okupācijas fakta atzīšanu, bet nepasaka, ko tad iesākt tālāk, dekolonizācija mūsdienu pasaulē tā kā vairs īsti nedarbojas, bet arī integrēt īsti nevienu negribas, tāpēc notiek tāda mīcīšanās. Citiem rāda cik strauji notiek naturalizācija, paši priecājas par tās lēnajiem tempiem, tomēr neviens nav izdomājis kas īsti notiks tad, kad tie nepilsoņi nebūs.Nu es tikai mazliet rakstīju, lai nebūtu tādu vispārēju saukļu, kaut gan tas ir normāli, jo Ikstens arī balstās uz doktrīnas, ka latvieši ir pamatnācija, tāpēc viņiem ir lielākas tiesības nekā citiem un tad visur tiek meklēta Maskavas roka...:) Jautri:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 18.05.2004 15:09
Latvijas Republika ir latviešu pašnoteikšanās tiesības īstenojums, un tā ir līdzeklis, lai latviešu tauta varētu sekmīgāk attīstīties. Latvijas valstij pašai par sevi nav interešu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eli 18.05.2004 14:36
Starp citu, busu sirsnigi pateicigs, ja Jus noradisiet, tiesi kur savos komentaros es "sirsnigi aizstavu Krievijas intereses".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eli 18.05.2004 14:30
Ikstena kungs, sakam nervozet? Vai varbut tas bija Ozolina kungs no "Dienas"? It ka jau politologam nevadzetu aiznemties dzeltenas preses panemienus. Bet galvenais, Jusu argumenti ir sausmigi neparliecinosi un emocionali. "Sirsnigi aizstavat Krievijas intereses...". Pasam nav neerti? Ta vien liekas, ka uzrakstit vienu rakstu daudz maz pieklajiga stilaa vel var, bet kad sakas diskusija, tad ara lien visi "Dienas" un "Latvijas avizes" daudzinatie stereotipi, Krievijas roka utt. Interesanti, vai Jums kaut kad bija ienacis prata, ka ir iespejams ieverot gan latviesu, gan nelatviesu intereses? Vai Jus joprojam to redzat tikai ka "zero sum game"? Ne Jusu, ne ari citu latviesu "politologu" rakstos es nekad neesmu sanemis parliecinosu atbildi, kapec izglitibas reformas pasreizeja veidolaa apturesana, minoritasu konvencijas ratifikacija, naturalizacijas paatrinasana un velesanu tiesibu pieskirsana nepilsoniem vietejas velesanas, butu pretruna ar Latvijas ka valsts interesem, un butu Krievijas intereses? Vai kads Jums ir pieskiris monopolu Latvijas interesu formulesanaa? Vai latviesi ir etniska grupa vai "pamatnacija", tas ir atkarigs no ta, ka Jus to aplukojat. Ja no etniska nacionalisma viedokla, tad, protams, pamatnacija, un parejiem tik tiesam butu jabut milzigi pateicigiem par iespeju vienkarsi seit dzivot. Ja tomer runat no musdienu demokratisko vertibu viedokla, tad ne. Jo ir japastav politiskai nacijai, kur latviesi ir tik tiesam viena no etniskajam grupam, kopa ar citiem, kas ir vienoti konstitucionalajaa lojalitatee pret Latvijas valsti. Tomer jau pirmajaa rindkopaa Jus spilgti paradat savu nespeju domat moderni, nosaucot mani par krievvalodigo interesu paudeju tapec ka mani uzskati nesakrit ar jusejiem. Tas ir vienkarsi nenopietni, Ikstena kungs.Kas attiecas uz ES, tad es varu apgalvot, ka minoritasu jautajums Latvijaa nekur nav pazudis Briseles redzejumaa. Nevajag sevi maldinat, ka krievvalodigo skolnieku protesti Briselee nepamaniti. Es dzivoju Rietumos, un zinu, kaa seit reage uz sadam lietam. Un varat but dross, ja ari Briseles eirokrati pasi nereages, tad sabiedriska doma Eiropas valstis piespiedis vinus reaget. Domat, ka lidz ar uznemsanu ES sis jautajums uz visiem laikiem nonemts no dienaskartibas, ir naivi, "wishful thinking". Un nevajag meklet Krievijas roku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JX 18.05.2004 12:20
Eli,

Man bija arkartigi interesanti lasit, cik sirsnigi Jus aizstavat Krieviju un tas politiku. Vai man japienem, ka Jus parstavat Latvijas krievus (ka tas izriet no ieprieksejiem komentariem) un vinu intereses, kas saistias ar SO zemi?

Otrkart, latviesi Latvija nav etniska grupa, bet gan pamatnacija. To jau nu gan vajadzetu nemt vera.

Treskart, krievvalodigie ari nav etniska grupa.

Ceturtkart, dazadas starptautiskas institucijas ir apstiprinajusas, ka Latvija tiek ieveroti Eiropai raksturigie minoritasu tiesibu principi. Latvijas uznemsana ES ir vel viens pieradijums tam.

Piektkart, sabiedribas integracija vel ilgi bus apgrutinata Brubakera trijstura del (nesaubos, ka esat lasijis vina petijumus), nevis prezidentes vai demokratiska pilsonibas likuma del.

Sestkart, ari Latvijai var but un ir savas nacionalas intereses. Tas ari tiek realizetas saskana ar pastavoso likumdosanu, bet neiejaucoties citu valstu ieksejas lietas.

Lai Jums labi sokas cina ar primitavajiem ksenofobiem un par Krievijas interesu istenosanu!

JI

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eli 18.05.2004 11:26
Un kas attiecas uz Ventspili, tad es neizsledzu, ka tur varetu but bijusi politiskie motivi. Es teicu, ka ekonomiskas intereses ir Krievijai primaras, tacu es neteicu, ka vienigas. Starptautiskajas attiecibas ir dazas strukturali nemainigas lietas, vienalga, par kuru valsti runajot. Ja nav labas politiskas attiecibas, tas atstaj iespaidu uz ekonomiku ari. Paskatieties, ka rikojas ASV. Piemeram, Irakas kontraktu gadijumaa. Kapec Krievijai butu jabut iznemumam? Saja zina, Krievijas uzvediba nemaz neatskiras no ASV vai Francijas uzvedibas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eli 18.05.2004 11:17
Ikstena kungs, pedeja rindkopa liecina par to, ka Jus tomer principiali nevelaties atzit pasu galveno - ka si nav tikai latviesu zeme. Faktiski, latviesi ir tikai viena no etniskajam grupam, kas seit dzivo. Vesturiski Latvija vienmer ir bijusi multietniska un multikulturala zeme. Un kad es runaju par tiesibam, kuras krievvalodigie apzinas un nekautrejas aizstavet (kada bezkauniba, vai ne?), es neprasu (un ari TSP neprasa) neko vairak, kas rakstits Eiropas dokumentos - par izglitibu, par valodu...TSP neiestajas par oficiala statusa pieskirsanu krievu valodai. Un, protams, nekada sabiedribas integracija nebus iespejama, pastavot milzigam nepilsonu skaitam un Valsts prezidentei, kura aicina braukt uz Iriju, Griekiju vai nez kur vel. Ludzu, nespelejiet letu teatru un netelojiet, ka izglitibas reformas apturesana pasreizejaa variantaa vai nepilsonu skaita saruksana, vai minoritasu konvencijas ratifikacija butu pretrunaa ar latviesu tiesibam un interesem SAJAA zemee. Ar primitivi ksenofobisko attieksmi pret visu krievisko tas toties gan butu pretrunaa. Par Krieviju. Ja, daudzas lietas, kas tur notiek, nav patikamas, ari preses brivibas ierobezosanas saistibaa. Bet vai Krievija ir vienigaa? Turcijaa, piem., cietumos sez vairak zurnalistu ka Krievijaa, un Turcija ir ES kandidatvalsts. Krievija nemaz nepretende uz to, lai butu demokratijas modelis. Krievija velas runat ar BV caur Briseli? Ak, sausmas! Bet vai ta nebija oficiala LV politika pedejo 13 gadu laikaa, ka attiecibas ar Krieviju butu kartojamas caur Briseli? Varbut, Latvijas elite jutas sarugtinata, ka Krievija pec LV iestasnas ES un NATO pati neatnaca at pastieptu roku? Sak, mes tagad sezam pie viena galda ar pasaules varenajiem, un kaut kadi tur krievi neskrien pie mums draudzeties. Nu tagad Latvija ir dabujusi savas diplomatijas neprofesionalitates rezultatus. Ja Jus, Ikstena kungs, sava laika butu iestajies par dialogu ar Krieviju, un Jusu padomu nemtu vera pie varas bijusas un esosas "latviskas" partijas, tad sodien varbut butu bijis mazak pamatu bazam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 18.05.2004 09:23
"Nulles variants" sodien ir daudz praktiskaks un logiskaks risinajums - no kolonizētāju viedokļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JX 17.05.2004 21:08
Eli:

Neatkarigi no dazadam idejam, kas paustas dazados forumos, vienigais veids Eiropas, resp. ES pilsonibas iegusanai ir kadas dalibvalsts pilsonibas iegusana. Nespelejiet letu teatri un lasiet TSP platformu konteksta.

Par ES politiku un tas veidosanas iespejam. Pasreiz ES konstitucionalais ligums virzas uz specigaku centralizaciju lemumu pienemsanas procesa efektivitates varda. Tada gadijuma mazo dalibvalstu ietekme mazinasies. Savukart Maskava ir jau atklati pazinojusi par divpusejo attiecibu ar Baltiju risinasanu caur Briseli. Kas attiecas uz to, ka Maskavu interese tikai ekonomika, tad naftas plusmas nogriesana uz neaizsalstoso Ventspils ostu pat ziema liecina par pretejo. Ari notikumi preses brivibas iznicinasana Krievija ir kaut kas vairak ka "tikai ekonomika". Un ko Jus teiksiet par Maskavas saikni ar Paksa skandalu Lietuva. Ari tikai ekonomika?

Ari Latvijas latviesiem ir savas intereses, kas saistitas ar SO zemi, un to istenosanu vini redz SIS valsts konstitucionalo normu ietvaros. Tapec absoluti bezjedzigi ir parmetumi neobjektivitate tiem, kuri saredz ne tikai krievu intereses.

JI

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eli 17.05.2004 20:52
Ikstena kungs! Prieks, ka atradat laiku izlasit manu komentary un ari atbildet. Tomer, diemzel, argumentacijas gan Jusu rakstaa, gan komentaraa ir krietni mazak par velmi paust nepatiku pret TSP. Tas, protams, ir Jusu tiesibas, bet nepretendejiet, ludzu, uz analitisko objektivitati. Pirmkart, vai Jus nesaprotat atskiribu starp Eiropas pilsonibu un Latvijas pilsonibu? Eiropas pilsoniba ir ideja, kas izvirsita pietiekami sen, un apspriesta Konventaaa. Neredzu seit nekadas saiknes ar Latvijas pilsonibas nulles varinatu. Nemaz nerunajot par to, ka "nulles variants" sodien ir daudz praktiskaks un logiskaks risinajums, neka milziga nepilsonu skaita muziga paturesana. Tomer sis jautajums ir tik ideologizets, ka pat TSP neuzdrosinas skaidri un gaisi iestaties par nulles variantu. Absoluti nekadu sausmu es te neredzu!Otrkart, piedodiet, bet ko nozime "Krievijas plani attieciba uz centralizeto ES un Baltijas valstim tajaa"? ES bus sava politika, kuras veidosanaa Latvijai ir visas tiesibas un iespejas iesaistities, un ne jau Krievija Briselei diktes, kas tai ir jadara. Saubos pat, vai Krievijas varas iestades to reali pat veletos. Krievijas interesees sobrid primarais ir ekonomiskais aspekts, un, lai nu kada retorika, bet Putins loti labi saprot, ka investicijas un tirdznieciba var nakt tikai no Rietumiem, un pirmkart, no ES. Nevajag uzskatit Krieviju ka mazliet uzlaboto PSRS variantu. Drizak jau Latvijai nebutu izdevigi palauties tikai un vienigi uz ASV.Kas attiecas uz tam "paralelem", acimredzot, ari Jus vel neesat sapratis, ka Latvijas krieviem ir savas intereses, kas saistitas ar SO zemi, un kuru istenosanu vini redz SIS valsts konstitucionalo ramju ietvaros. Absoluti bezjedziga tapec ir nemitiga Krievijas piesauksana. Tas tikai liedz redzet problemu tadu, kada ta ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JX 17.05.2004 19:25
Eli:

Kad busiet atradis (-usi), kur sava teksta es apgalvoju, ka TSP ir inteligenta kampana, meginiet iztulkot so teikumu no TSP platformas: "TSP atbalsta Eiropas pilsonības attiecināšanu uz pastāvīgajiem iedzīvotājiem – bezvalstniekiem un trešo valstu pilsoņiem, ieskaitot Latvijas nepilsoņus".

Runajot par centralizetas ES vietu Krievijas Baltijas (un ne tikai) politika, varu vien ieteikt rupigak analizet brivi pieejamus info materialus.

Nejutos vainigs, ka jau ilgus gadus iespejams vilkt loti ciesas paraleles starp Krievijas politiku pret Latviju un vairakam Latvija registretam politiskajam partijam.

Janis Ikstens.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eli 17.05.2004 13:33
Jaatzist, ka Ikstens vismaz atzist, ka TSP ir inteligenta kampana. Vismaz tik daudz. Tomer, ja lasa uzmanigi, tad butibaa nesanak nekas cits, ka kartejais propagandas materials "Sarkanie nak!" stilaa. Piedevam, cienijamais politologs briziem nekautrejas ari melot: piemeram, TSP programmaa ne par kadu pilsonibas nulles variantu runa neiet. Tapat loti divaini izklausas, ka TSP atbalsta vienotu Eiropas arejo politiku, tapec ka tas esot izdevigi Krievijai. Nu kapec latviesu politologi nevar vienreiz saprast, ka ne viss, kas atskiras no TB/LNNK nostadnem, ir darits pec Maskavas pasutijuma? Nav nekada pamata domat, ka Eiropas kopeja arpolitika varetu but izdevigaka Krievijai, neka iespeja ietekmet atseviskas valstis divpusejaa limenii! Atceresimies kaut vai bedigi slavena Berluskoni izteicienus par Krievijas ricibu Cecenijaa? Ta vien liekas, ka Ikstens ideologiskas nepatikas del var ari sagrozit faktus. Tikai tad jau vins nav jauzskata pec "politologa", bet vienkarsi pec karteja ideologiska komisara (ka Pabriks un citi).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lyra 12.05.2004 15:44
Ak Dievs, kādi vispārinājumi! Ja kreisums, tad uzreiz asociācijas ar Krieviju (it kā Eiropā nav ļoti ietekmīgu, pie tam visai eiropeisku kreiso partiju) - arī bilde, ko izvēlējās pielikt klāt šim rakstam liecina par to pašu stereotipu. Arī primitīvi pieņemumi par latvijas iedzīvotāju interesēm: "imigranti, krievi un visādimuļķi-kuļķi mums nav vajadzīgi". Daļai no mums ir vajadzīgi. Pat ļoti. Mēs tomēr esam diezgan daudzveidīga sabiedrība - arī politiskās pārliecības ziņā. Un ja par kosmopolitismu un kreisumu (pie tam par kreisuma merēnu interpretāciju) uzteiz sīt, tad var sanākt tāda otrā zemnieciski-ulmaniska provinciāla valstiņa. Mēs to tiešam gribam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 12.05.2004 01:23
Gribētu no autora dzirdēt sīkāku komentāru par to, kas tiek domāts ar:Pat Latvijas Pirmās partijas izklupieni un dažu “Latvijas ceļa” aktīvistu programmatiskie uzstādījumi vedina domāt par arvien jauniem konkurentiem šai spārnā.Ja vēl varētu zināmā mērā piekrist par atsevišķām Latvijas ceļa programmatiskam nostadnem, kas varbut ne vienmer atbilst liberalajai partijai un ir vairak Pantelejeva "sociali atbildiga liberalisma" nišā, tad neesmu novērojis nevienu LPP "izklupienu", kas liecinātu par partijas nosvēršanos konkurencei kreisajā flangā. LPP man liekas ir viena no labējākajām partijām kāda vien Latvijā ir, īpaši ekonomikas jomā, kur tā atbalsta indivīda iniciatīvu, nodokļu samazināšanu u.c. tamlīdzīgas lietas. Arī mazliet konservatīva, saistībā ar tām visām bērnu un baznīcas lietām, bet arī tas perfekti iederas labējā flangā.Ja autors ir domājis, ka piecu TSP deputātu uzņemšana nozīmē nosvēršanos uz "kreiso" pusi, tad par to atliek tikai, manuprāt, pasmīnēt. Cik kreisi ir bijuši TSP, vai piemēram "Līdztiesība" (PCVTL), kas pirms gada kongresā paziņoja ka tā ir liberālā partija?Jāatzīst, ka LPP izklupieni un viņu pozīcija nacionālajos jautājumos varētu radīt, zināmu, bet ne nozīmīgu konkurenci TSP un starp citām partijām, bet šajā ziņā ir jāanalizē un jāsalīdzina partijas pavisam citā - etnolingvinistiskā dimensijā. Tad LPP konkurēs ar prokrieviski internacionālo TSP, prokrieviski marksistisko LSP un lielkrieviski šovinistisko liberālo (jeb pēc Žirinovska parauga liberāldemokrātisko) PCTVL... Nu man šāds dalījums tiešām liekas mazliet loģiskāks...citādi liekas, ka tomēr tāda pārāk pavirša attieksme formulējumos...

Saistītie raksti

LC: mēs zinām, kā politika.lv

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pārskats par tautas attīstību 2008/2009 0 Autors:Juris Rozenvalds, Ivars Ījabs, Tālis Tīsenkopfs, Jānis Ikstens, Iveta Reinholde, Andrejs Jakobsons u.c.

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā 2 Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

„Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā” („Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions”) 0 Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis