Diskriminācija pēc personas politiskās pārliecības. Latvijā? 8

Tracis un nokaitētās diskusijas ap Pussy Riots mums ilgtermiņā nāks tikai par labu: tā ir iespēja izrunāt strīdīgas tēmas, kas mūsu sabiedrībā gruzdēja jau sen, bet tikai tagad tās tā īsti pamanījām. Baznīcas loma politikā, reliģiskās jūtas, mākslinieciskās brīvības robežas. Piedāvāju vēl vienu tēmu: netiešā cenzūra un nepatika pret politiku.

Iesaki citiem:

Par šo tēmu aizdomājos, izlasot vakardienas ziņu, ka Pussy Riot atbalstītājiem Arēnā Rīga aizliegts vākt parakstus grupas atbalstam. Asociatīvā līmenī šī ziņa man sasaistījās ar par dažām dienām vecāku ziņu - par to, ka Rīgas Dome ir aizliegusi Vienotībai Rīgas svētku laikā uzstādīt savas teltis. Un ar vēl vienu ziņu, ko ieraudzīju pirms nepilna mēneša - par SEB bankas atteikumu atvērt kontu partijai "Par dzimto valodu."

Jo vairāk par līdzīgiem gadījumiem domāju, jo vairāk atmiņā uzpeld līdzīgas epizodes- gan no iepriekšējo vēlēšanu kampaņām (liegumi partiju pārstāvjiem svētku pasākumos dalīt bukletus), gan no dažādu sabiedrisko aktīvistu ikdienas (piemēram, parakstu vākšana Jūrmalā). Bet šobrīd pārskatāmībai piedāvāju pakavēties tieši pie šīm trijām situācijām: Vienotības teltis, Pussy Riot arēnā Rīga, SEB un Lindermana partija.

Protams, katrai no tām ir savas nianses (kas būtu pelnījušas padziļinātu analīzi), bet, manuprāt, šos trīs gadījumus caurauž vienots vadmotīvs:
1) negatīva attieksme pret pilsoņu politiskām aktivitātēm;
2) visi gadījumi rada šaubas par to, vai šeit ir/nav notikusi diskriminācija personas politiskās pārliecības dēļ. Proti, aizdomas, ka patiesais aizlieguma iemesls būs bijuši kādam nepatīkami politiski uzskati.

Formāli Latvijā diskriminācija ir aizliegta. Satversmes 100.pants. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Bet kā vērtēt gadījumus, kad: a) vārda brīvības ierobežotājs ir nevis valsts, bet privāta pakalpojuma sniedzējs; b) vai kad, iespējams, nevienam netraucējošas politiskas diskusijas, aktivitātes tiek pasludinātas par "nevietā" esošām kāda konkrēta pasākuma ietvaros?

Izskatās, ka neesam šos jautājumus vēl līdz galam izrunājuši, tādēļ piedāvāju sākt diskusiju. Tai par pamatu vēlos likt divas pamattēzes:
1) pilsoņu politiskās aktivitātes, politiskā viedokļa paušana ir demokrātiskā sabiedrībā vēlama un atbalstāma lieta, ko var ierobežot tikai ļoti īpašās situācijās;
2) arī uz privātu pakalpojumu/pasākumu organizētājiem attiecas diskriminācijas aizliegums. Ja esi biznesā, tad nediskriminē savus klientus ne pēc viņu etniskās izcelsmes, ne - seksuālās orientācijas, ne - politiskajiem uzskatiem.

Ja kād vēlas par šīm tēzēm diskutēt - laipni lūdzu! Būtu interesanti uzklausīt argumentus.

Bet šobrīd mana domu gaita attiecībā uz 3 situācijām ir šāda (notikumi hronoloģiskā secībā):

1) SEB banka un Lindermana partija

Šī ir problematiska situācija tādēļ, ka nezinām, vai SEB patiešām ir atteikusi partijai "Par dzimto valodu" konta atvēršanu tieši politiskās pārliecības dēļ. Publiskajā telpā esošā informācija liecina, ka tas ir visticamākais skaidrojums; vismaz, līdz brīdim, kamēr SEB neatklāj, kas tieši bijis par iemeslu konta atvēršanas atteikumam un cik biežas ir šādas situācijas. Būtu interesanti, ja šī lieta nonāktu līdz tiesai.

Vai komersants PRINCIPĀ drīkst atteikt pakalpojumu tādēļ, ka viņam nepatīk kādas personas politiskās aktivitātes? Domāju, ka nē. Satversmes 91.pants, šķiet, attiecas arī uz privāto sektoru. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Ja kādu neapkalpos tuvākajā kafejnīcā tādēļ, ka nepatīk šīs personas ādas krāsa, tā būs diskriminācija. Līdzīgi ar visu pakalpojumu sektoru - frizētavām, bankām, koncertu organizēšanu u.tml. Nepatīk kādas personas politiskie uzskati? Publiski pret tiem iebilsti! Bet savas pārliecības dēļ neatsaki pakalpojumu, kas ir pieejams visiem citiem. Tādēļ Latvijas Radio pirms divu valsts valodu referenduma rīkojās pareizi, atļaujot izvietot reklāmas, pret kurām iebilda daudzi radioklausītāji. Un tam nebija sakara ar to, ka tas ir sabiedriskais medijs, - līdzīgi pienākumi attiecas uz visiem medijiem. Galu galā - atrašanās reklāmas tirgū nav spiesta lieta. Ja nevēlies politiska rakstura reklāmas, tad aizliedz tās visiem, nevis atļauj tiem, kuru viedoklim piekrīti, bet ierobežo citiem.


2) Rīgas Dome un Vienotības teltis

Partija Vienotība Rīgas svētku ietvaros vēlējās runāt ar rīdziniekiem, tādēļ pieteica telts izvietošanu Rīgas svētku ietvaros. Rīgas Dome atteica. Tai skaitā telts vietu, kas sākotnēji ar domes darbiniekiem bija saskaņota. Pilsētas mērs Nils Ušakovs savā mājaslapā atteikumu argumentēja šādi: "Pirmkārt, negrasāmies politiskas reklāmas dēļ mainīt svētku programmu un likt iet prom cilvēkiem, kuri ir plānojuši šajā vietā strādāt un sniegt priekšnesumus rīdziniekiem un Rīgas viesiem. Otrkārt, vēlme nodarboties ar politisku reklāmu svētku laikā ir visai dīvaina. Nav nevienas citas partijas, izņemot "Vienotību", kas mēģinātu rīdzinieku svētkus izmantot kā politisko skatuvi. Svētku būtība ir atpūsties, nevis klausīties partejiskus lozungus. Ko vēl "Vienotība", radoši pieejot šim procesam, izdomās nākotnē - dalīt skrejlapas Līgo svētkos, skandēt politiskas runas Dziesmu svētku laikā, runāt par savu partiju Jaunajā gadā?"

Ko mēs vēlētos sagaidīt no politiskajām partijām demokrātiskā sabiedrībā? Lai partijas runā ar vēlētājiem. Pēc iespējas tieši, nepastarpināti, klātienē. Ne tikai īsi pirms vēlēšanām, bet arī starpvēlēšanu posmos. Politika un politiskas tēmas ir kaut kas netīrs tikai tad, ja politiķi tās par tādām padara. Demokrātiskā sabiedrībā ir labi un atbalstāmi, ja partijas vai citi pilsoniski aktīvi cilvēki dala savas skrejlapas (arī Jāņos) vai cenšas runāt ar cilvēkiem arī svētkos.

Tas, ka Rīgas mērs nesaprot demokrātiskā sabiedrībā pašsaprotamas lietas, ir diagnoze pirmām kārtām viņam un viņa partijai. Rīgas svētki atklāja problēmu ne jau Vienotībā, bet gan pārējās Latvijas partijās, kas neuzskatīja par vajadzīgu pat mēģināt uzrunāt tik daudzus cilvēkus.

Šis ir ļoti interesants gadījums, jo ar atteikumu ir aizskartas Satversmē noteiktās tiesības uz pulcēšanās un vārda brīvību. Cerams, ka lieta aizies līdz tiesai - tas varētu būt vērtīgs precedents jebkurām līdzīgām pilsoniskām un politiskām aktivitātēm pašvaldību organizēto masu pasākumu laikā.

Bet tiem, kas rauc degunu par politikas klātbūtni pasākumos, festivālos, svētkos - ja nevēlaties, neejiet tajās teltīs! Bet radiniet sevi pie domas, ka demokrātiskā sabiedrībā tieši tāda, lielus budžetus neprasoša vēlētāju un politiķu saskarsme ir vēlama un vajadzīga! Jo vairāk partiju starpvēlēšanu laikos gribēs izmantot katru iespēju, lai runātu ar vēlētāju, jo veselīgāka mums būs demokrātija.

Neinteresē? Nerunājiet. Nevis liedziet iespēju runāt citiem!


3) Pussy Riot atbalsta petīcijas aktīvisti un Arēna Rīga.

Kaut kur līdzīgs gadījums, - tikai nevis pašvaldības, bet gan privātā sektora organizēts - notika vakardien Arēnā Rīga, kur, cik var saprast no publiskās informācijas, apsargi aizturējuši pie ieejas meitenes, kas bija uzvilkušas "Free Pussy Riot" kreklus un nesušas plakātus, lai vāktu parakstus akcijas atbalstam. Izsaukta policija, kas pārkāpumus neatklāja, bet apsardze līdz pasākuma beigām atņēmusi plakātus. Neparasts un interesants gadījums, kur daudzi vērtējumi būtu atkarīgi no detalizētāka notikušā apraksta.

Nav tā, ka privātajam sektoram "savā pasākumā" viss ir atļauts. Svarīgie jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild: vai Arēnā Rīga netiek ielaisti cilvēki/plakāti, kas simbolizē jebkāda veida politiskos uzskatus, vai šī bija piekasīšanās tieši konkrētajai akcijai? Ja tas ir vispārējs aizliegums - jebkādi politiska rakstura plakāti tiktu konfiscēti, - tad jautājuma par diskrimināciju nav. Būtu interesanti veikt vairākus eksperimentu, lai saprastu, vai apsargi līdzīgi reaģētu arī līdzīgos gadījumos (piemēram, t-krekli, plakāti ar atbalstu Putinam).

Bet arī tad, ja reakcija izrādās analoģiska, paliek jatklāts autājums par to, cik vispār ir pamatoti cilvēkam publiska pasākuma laikā liegt paust savus politiskos uzskatus (ja vien viņš objektīvi netraucē pasākuma norisi)? Vai, teiksim, veikalā jums var aizliegt sarunāties par politiku tikai tādēļ, ka veikala īpašniekam nepatīk jūsu uzskati? Domāju, ka nē. Ir tomēr atšķirība, vai jūs atrodaties kāda privātajā telpā - teiksim, mājas ballītē, - vai publiskā vietā (pat ja tas ir privātīpašums). Manuprāt, ja jūs objektīvi nevienam netraucējat, tad drīkstat ar cilvēkiem runāt par ko vien vēlaties (likuma robežās, protams) - reliģiju, politiku, sadzīvi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Skagalis

Cik patiikami,ka gan Iveta,gan kopumaa politika.lv autori beidzot atradushi kopsauceejus.Jo agraak, cik es redzeeju-shiis drosmiigaas ts.gardas meitenes biezhi bija palikushas politiski atstumtas un diskrimineetas.Visaadi vinjas vajaatas pa tiesaam,tachu cietumaa vinjas nespeeja ielikt,jo "lieta "bija pilniibaa falsificeeta.Ne,es nesaukshu shii nekrietnaa pasaakuma pasuutaaju uzvaardus un nacionaalo piederiibu,bet mees tachu visi labi zinaam,kas valda pasauli...
Briiviibas ciiniitaaji visaa pasaulee ir vienoti-lai taads ir muusu lozungs.Jau ir pirmaas paziimes,ka mums tas izdosies.Viena un taa pasha neredzamaa gara-,muusu centra ,vadiitas ,riikojaaas gan drosmiigaas LNF ciiniitaaajas,"vieda"zhurnaalistes,gan drosmiigaas politiskaas ideaalistes no "Pussu Riot" .Jaa arii taas drosmiigaas sievietes no "FEMEN" kustiibas,kas beidzot nogaaza to noladeeto krustu:http://izklaide.delfi.lv/divaina-pasaule/sensacijas/kailas-femen-meitenes-nozage-pieminas-krustu.d?id=42602372
Es esmu pilniibaa paarliecinaats,ka pasaule beidzot sapratiis cik netainiiga un satruneejusi ir sievieshu diskriminaacija.Kaut formaali skaitos viirietis,bet garaa esmu pilniiba ar jums .PALDIES meitenes!
Iveta ,Tu raksti ,ka mums vajadzeetu savu "pussy riot".Vai ir kaadas iestraadnes,citaadi zheel-visur kas notiek ,bet pie mums:nekas((

Brain
_ Senso

Tēze: „pilsoņu politiskās aktivitātes, politiskā viedokļa paušana ir demokrātiskā sabiedrībā vēlama un atbalstāma lieta, ko var ierobežot tikai ļoti īpašās situācijās”.
Piekrītu, ka politiskās aktivitātes un viedokļi ir demokrātiskā sabiedrībā vēlama un atbalstāma lieta. Ierobežošanas kritēriji plaši apskatāmi Satversmes tiesas un administratīvo tiesu (saistībā ar dažādu gājienu aizliegumiem u.tml.) praksē. Īsumā, šādi ierobežojumi ir pieļaujami, ja tie ir noteikti ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu svarīgu interešu, t.i., leģitīma mērķa labad un ir nepieciešami, piemēroti, vajadzīgi un atbilstīgi (samērīgi).
Pilsoņu politiskās tiesības ietvertas LR Satversmē un, nepastāvot iepriekšminētajiem apstākļiem, viņš tās var neierobežoti realizēt. Tomēr savas tiesības persona drīkst realizēt tikai tiesiski pieļaujamā veidā, neaizskarot nevajadzīgi un nesamērīgi citu personu tiesības.
Vienotības telts un arēnas Rīga gadījumi ir atšķirīgi tādā ziņā, ka Vienotība – Rīgas dome: publiski tiesiskās attiecības, Arēna – meitenes: privāttiesiskās attiecības. Arēnas situācijā, domājams, parakstu vākšana uz plakāta arī varēja tikt aizliegta (nav iepriekšējas vienošanās, daudziem apmeklētājiem tāda uzbāzība varētu traucēt). Protams, ja ielaistu kādu ar Putina atbalstam adresētu plakātu un parakstiem, tad tas būtu cits jautājums.
Vienotības telts situācijā tiesību ierobežošanas kritēriji ir daudz stingrāki. Ja tiešām svētku norises pasākumu vieta sakrita ar plānoto telts atrašanās vietu un abas puses nespēja vienoties, tad RD vienkārši vajadzēja piedāvāt tuvāko alternatīvo vietu. Aizliegšanai vispār pietiekamu pamatojumu nevaru iedomāties.

Brain
_ Senso

Autores otrā pamattēze: "arī uz privātu pakalpojumu/pasākumu organizētājiem attiecas diskriminācijas aizliegums".
Satversmes 91.pantā ietvertais tiesiskais vienlīdzības princips (un tā abi elementi – līdztiesības princips un diskriminācijas aizliegums) viennozīmīgi piemērojams publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu – fiziskā personu, privāto tiesību juridisko personu. Privāttiesību jomā – privātpersonu savstarpējās attiecībās – vienlīdzības princips saduras ar personu privātautonomiju un tādēļ nedarbojas „tādā absolūtā formā kā publiskajās tiesībās” (sk. Levits E. Par tiesiskās vienlīdzības principu. LV, 08.05.2003., Nr.68). Piemēram, privātautonomijas princips absolūtā izpausmē piešķir bankai tiesības izvēlēties, vai tā grib vai negrib, ka konkrēta persona kļūtu par tās klientu. Tomēr šis princips nav neierobežots. Atsevišķos likumos ir tieši paredzēts nepamatotas, neattaisnojamas atšķirīgas attieksmes aizliegums (piem., Darba likumā). Levits norāda, ka citos, likumos tieši neparedzētajos gadījumos, valstij varētu rasties pienākums iejaukties privāttiesiskajās attiecībās, kur vērojama šī neattaisnojama atšķirīga attieksme vai diskriminācija, ja privātpersona „pārkāpj sabiedrības labos tikumus vai t.s. ordre public, t.i., vispārakceptētas ētikas normas, kas nodrošina sabiedrībā mieru un kārtību”. Piemēram, policija varētu iejaukties, ja kafejnīca neapkalpo klientu viņa tautības vai ādas krāsas dēļ.
Ja kāda banka attiektos slēgt līgumu ar kādu politisku partiju tikai klienta politiskās pārliecības dēļ – vai tas būtu vienlīdzības principa pārkāpums? Pirmkārt, partija kā juridiska persona nav atzīstama par patērētāju. Līdz ar to šajā situācijā pat pēc analoģijas nebūtu piemērojams Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1pants – „sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ”. Politiskā pārliecība šeit gan arī nav minēta (arī pašreiz esošajā likumprojektā paredzēts uzskaitījumu papildināt tikai ar vecumu, reliģisko pārliecību un seksuālo orientāciju). Otrkārt, arī šobrīd pastāv dažādi aizliegumi, kas pamatoti ar politisko pārliecību (piem., saistībā ar darbību komunistiskajā partijā). Tātad politiskā pārliecība nav tāds apstāklis, pamatojoties uz kuru nekāda atšķirīga attieksme vispār nebūtu pieļaujama. Treškārt, ārvalstu tiesu prakse liecina, ka šāda attiekšanās apkalpot klientu tiek pieļauta. Piemēram, Vācijā tiesa pavisam nesen lēma par labu viesnīcai, kura bija atteikusi rezervāciju Vācijas labēji ekstrēmās Nacionāldemokrātiskās partijas bijušajam priekšsēdētājam Udo Voigt. Spriedums gan ir visai nekonkrēts un citos gadījumos varētu būt arī pretējs lēmums.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Juris Kaža

Skumja aina, ja demokrātijas un vārda brīvības pārkāpšana ir jau tāda lempīga, "nothing special" parādība. 13.janvāris pierādīja, ka vismaz zināma salikuma valdības šajā valstī saprot tikai dumpi. Par to sīkāk angliski rakstīju tieši pirms gada http://thoughtsfromlatvia.blogspot.com/2011/08/on-violenceand-futility.html . Manuprāt pelnītai reakcijai uz šādu antidemokrātismu un sīkautoritārismu būtu jābūt kaujnieciskai, ārpusparlamentārai kustībai, sākot ar nevardarbīgu pretestību un beidzot ar kādu "Black Bloc" tipa akciju, lai lietas nopietnāki sapurinātu. Šādai kaujnieciskai (militant) demokrātiskai pretestībai jābūt labai juristu un mediju komandai, kas momentā skaidrotu akciju motīvus un iemeslus, un kā jurist-kaujas suņi mestos virsū tiem, kas aiztikuši elementāras brīvības un tiesības. Tātad, vismaz apsvērt Skonto arēnu tiesās "drāzt pēc pilnas programmas" pēc notikušā, rīkot zibpūļus, citas akcijas. Tas būtu ideāli - 60.gadu "riot of the week" vai 2010.gadu "occupy" garā. Diemžēļ cilvēki, kas uz to būtu spējīgi jau ir prom no Latvijas.

Image011
Dace Akule

Paldies par materiālu pārdomām! Trīs papildinājumi:
1. Atminos gadījumu, kad kādas ārzemju augstskolas pasniedzēji visai atklāti studentiem pateica, ka esot bijušas nopietnas diskusijas, kad saņemts pieteikums no puiša, kurš ir aktīvs galēji labējās partijas biedrs. Par spīti tam, ka viņa uzskati varēja būt nesimpātiski, iespēja uz izglītību viņam netika liegta, un studenti varēja pavadīt stundām garas kaislīgas diskusijas ar savu kursa biedru, piemēram, par migrāciju un imigrantu integrāciju.
2. Interesanti, kāda būtu bijusi sargu reakcija, ja paraksti tiktu vākti par kādu citu jautājumu, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvu? Ja pareizi atminos, Latvijā nav ierobežojumu vietām, kur vākt parakstus šādām iniciatīvām vai petīcijām - varam vākt kaut vai kapusvētkos vai vēlēšanu dienā.
3. Par gadījumu ar aizliegumu uzsliet Vienotības telti Rīgas svētkos. Varbūt, ka cerība tiešām bija uzrīkot pasākumu bez "netīrās politikas" (kāda būtu partijas telts un bukleti), ko iedzīvotāji novērtēs un nākamgad pašvaldību vēlēšanās balsos par partiju, kas "nosargāja" Rīgas svētkus no "netīrās politikas"?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vito Vilks

Privātajā sektorā drīkst diskriminēt pēc pilnas programmas, jo pastāv tāda lieta, kā iekšējās kārtības noteikumi, kurus nosaka īpašnieks. Cita lieta, ka šie privātie nedrīkst skraidīt ārpus sava īpašuma un citādā veidā ierobežot šos diskriminējamos subjektus :)

Curika
Linda Curika

Iekšējie kārtības noteikumi nav augstāka līmeņa akts nekā Satversme. Visiem šiem iekšējiem noteikumiem ir jābūt saskaņā ar LR likumdošanu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vito Vilks

>>>Linda Curika. Apsveicu vārda dienā! Neviennozīmīgi, jo tad, piemēram tie, kas sasnieguši 18.gadu vecumu, skolās drīkst lietot alkoholu, ja vien pudeli ietin maisiņā

Citi autora darbi