Raksts

Transnacionālā organizētā noziedzība – no Āfrikas līdz Baltijas jūrai


Datums:
29. jūnijs, 2008


Autori

Pēteris Timofejevs Henriksson


Nesen zviedru laikraksts „Svenska Dagbladet” ziņoja par starpkontinentālu narkotiku kontrabandu. Rietumāfrikas organizētās noziedzības tīkli sadarbojoties ar Eiropas organizēto noziedzību tirgo narkotikas Zviedrijā. Policijai ir pierādījumi, ka narkotiku kontrabanda un tirdzniecība ir intensificējusies, kas novedis pie situācijas, ka Stūres laukumā, pašā Stokholmas izklaides industrijas centrā, pēdējā laikā kokaīna cenas ir kritušās par 50%.

Pats pašlaik strādāju pie hipotēzes, ka Āfrikas starptautiskā noziedzība darbojas uz elastīgas, tīklveida struktūras pamata, sadarbojoties dažādu valstu tīklu elementiem, lai gūtu maksimālu peļņu. No pārsteiguma palecos, jo nekad līdz šim nebiju redzējis nevienu tik klaju apstiprinājumu manai tēzei, ka organizētā noziedzība ir tik tiešām starpkontinentāla. Noslīpējot manu argumentāciju, šķiet, varēšu drīz publicēt arī savu pētījumu.

Sazinoties ar attiecīgo žurnālistu uzzināju, ka rakstam pamatā ir nesen zviedru ārlietu ministrijas kriptogrammas veidā nosūtītais un tikko atslepenotais, tomēr nepublicētais ziņojums par noziedzību un drošību Rietumāfrikā, tādēļ, diemžēl, šeit uz to nevarēšu sniegt linku.

Pārsteigums?

Tomēr liels bija mans pārsteigums, kad lasot ziņojuma tekstu, atradu atsauces uz vēl interesantākām noziedzīgajām saitēm – proti, ka Rietumāfrikas noziedzīgie tīkli sadarbojas ar baltiešu tīkliem kokaīna kontrabandā. Lai arī ziņojumā nebija precizēts, kas tieši ir domāts ar „baltiešu tīkliem”, ir skaidrs, ka tieši tie kalpo kā starpnieki, lai tirgotu kokaīnu tālāk Zviedrijā.

Jāsaka, ka varēja arī sagaidīt, ka kokaīns tiks tirgots relatīvi bagātākā Zviedrijā, nevis, piemēram, niecīgajā un relatīvi nabadzīgajā Latvijas tirgū. To apstiprina arī UNODC, Apvienoto Nāciju narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs: Austrumeiropa ir visai niecīgs tirgus salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm – Spāniju, Lielbritāniju, Nīderlandi, jā, tai skaitā arī Zviedriju. Jāatzīmē, ka pasaules mērogā notiek pakāpeniska pārorientācija no ASV kā kokaīna galatirgus uz Eiropu, kur starptautiska narkotiku apkarošana ir salīdzinoši vājāk attīstīta. Liela problēma slēpjas, ka „baltiešu tīkli” un to kriminālās nodarbes veidi tieši un netieši ietekmē ne tikai Latviju, bet arī pārējo pasauli, tādēļ vismaz daļēji esam arī atbildīgi, lai novērstu un apkarotu šādu grupējumu aktivitātes.

Ir viedoklis, ka attīstības sadarbībai esot pārāk vispārīgs mērķi – veicināt attīstību, novērst nabadzību un veicināt cilvēku iespēju paplašināšanos – un izmaksā ārkārtīgi dārgi – ES sagaida 0,17% no IK finansējuma līmeni Latvijā 2015. gadā. Katram vispārīgam mērķim politikas plānošanas procesā tiek izdalīti konkrēti mērķi, kuriem savukārt tiek izdalīti vēl konkrētāki mērķa izpildes rādītāji. Tādēļ runas par nabadzības novēršanu kā cēlu, bet „pārāk plašu un nekonkrētu” mērķi ir vieni vienīgi nieki.

Par 0,17% no IK kā attīstības sadarbības „cenu” gribētu atzīmēt, ka noziedzība Rietumāfrikā pastāv ne jau tādēļ, ka nigērieši vai ginejieši būtu īpaši savtīgi un ar noziedzību veicinošu kultūru, bet gan tādēļ, ka bieži vien nepastāv legālu veidu, lai nopelnītu iztiku, jo Rietumāfrika ir pasaules visnabadzīgākais reģions. Ja es ar saviem nodokļiem varu atbalstīt legālu iztikas avotu izveidi Rietumāfrikā, turklāt tādējādi pasargāt savu ģimeni, Latviju un Eiropu no organizētās noziedzības ķetnām, tad nedomāju, ka tā ir īpaši augsta cena.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!