Transnacionālā organizētā noziedzība – no Āfrikas līdz Baltijas jūrai 23

Nesen zviedru laikraksts „Svenska Dagbladet” ziņoja par starpkontinentālu narkotiku kontrabandu. Rietumāfrikas organizētās noziedzības tīkli sadarbojoties ar Eiropas organizēto noziedzību tirgo narkotikas Zviedrijā. Policijai ir pierādījumi, ka narkotiku kontrabanda un tirdzniecība ir intensificējusies, kas novedis pie situācijas, ka Stūres laukumā, pašā Stokholmas izklaides industrijas centrā, pēdējā laikā kokaīna cenas ir kritušās par 50%.

Iesaki citiem:

Pats pašlaik strādāju pie hipotēzes, ka Āfrikas starptautiskā noziedzība darbojas uz elastīgas, tīklveida struktūras pamata, sadarbojoties dažādu valstu tīklu elementiem, lai gūtu maksimālu peļņu. No pārsteiguma palecos, jo nekad līdz šim nebiju redzējis nevienu tik klaju apstiprinājumu manai tēzei, ka organizētā noziedzība ir tik tiešām starpkontinentāla. Noslīpējot manu argumentāciju, šķiet, varēšu drīz publicēt arī savu pētījumu.

Sazinoties ar attiecīgo žurnālistu uzzināju, ka rakstam pamatā ir nesen zviedru ārlietu ministrijas kriptogrammas veidā nosūtītais un tikko atslepenotais, tomēr nepublicētais ziņojums par noziedzību un drošību Rietumāfrikā, tādēļ, diemžēl, šeit uz to nevarēšu sniegt linku.

Pārsteigums?

Tomēr liels bija mans pārsteigums, kad lasot ziņojuma tekstu, atradu atsauces uz vēl interesantākām noziedzīgajām saitēm – proti, ka Rietumāfrikas noziedzīgie tīkli sadarbojas ar baltiešu tīkliem kokaīna kontrabandā. Lai arī ziņojumā nebija precizēts, kas tieši ir domāts ar „baltiešu tīkliem”, ir skaidrs, ka tieši tie kalpo kā starpnieki, lai tirgotu kokaīnu tālāk Zviedrijā.

Jāsaka, ka varēja arī sagaidīt, ka kokaīns tiks tirgots relatīvi bagātākā Zviedrijā, nevis, piemēram, niecīgajā un relatīvi nabadzīgajā Latvijas tirgū. To apstiprina arī UNODC, Apvienoto Nāciju narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs: Austrumeiropa ir visai niecīgs tirgus salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm – Spāniju, Lielbritāniju, Nīderlandi, jā, tai skaitā arī Zviedriju. Jāatzīmē, ka pasaules mērogā notiek pakāpeniska pārorientācija no ASV kā kokaīna galatirgus uz Eiropu, kur starptautiska narkotiku apkarošana ir salīdzinoši vājāk attīstīta. Liela problēma slēpjas, ka „baltiešu tīkli” un to kriminālās nodarbes veidi tieši un netieši ietekmē ne tikai Latviju, bet arī pārējo pasauli, tādēļ vismaz daļēji esam arī atbildīgi, lai novērstu un apkarotu šādu grupējumu aktivitātes.

Ir viedoklis, ka attīstības sadarbībai esot pārāk vispārīgs mērķi – veicināt attīstību, novērst nabadzību un veicināt cilvēku iespēju paplašināšanos – un izmaksā ārkārtīgi dārgi – ES sagaida 0,17% no IK finansējuma līmeni Latvijā 2015. gadā. Katram vispārīgam mērķim politikas plānošanas procesā tiek izdalīti konkrēti mērķi, kuriem savukārt tiek izdalīti vēl konkrētāki mērķa izpildes rādītāji. Tādēļ runas par nabadzības novēršanu kā cēlu, bet „pārāk plašu un nekonkrētu” mērķi ir vieni vienīgi nieki.

Par 0,17% no IK kā attīstības sadarbības „cenu” gribētu atzīmēt, ka noziedzība Rietumāfrikā pastāv ne jau tādēļ, ka nigērieši vai ginejieši būtu īpaši savtīgi un ar noziedzību veicinošu kultūru, bet gan tādēļ, ka bieži vien nepastāv legālu veidu, lai nopelnītu iztiku, jo Rietumāfrika ir pasaules visnabadzīgākais reģions. Ja es ar saviem nodokļiem varu atbalstīt legālu iztikas avotu izveidi Rietumāfrikā, turklāt tādējādi pasargāt savu ģimeni, Latviju un Eiropu no organizētās noziedzības ķetnām, tad nedomāju, ka tā ir īpaši augsta cena.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 02.07.2008 23:42
Man jau liekas ka kaut kādi principi un kritēriji tomēr ir , vai tos var atrast ja meklē.
Nu pirmkārt jau vielas kuru lietošana izraisa atkarību , kaut vai tā pati tabaka vai nikotīns. Vieni it kā ražo , otri it kā ar to lietošanu cīnās - veseli divi biznesi attīstās , un uztur viens otru. Tas pats akcīzes nodoklis ar jau nav nekas cits kā tabakas ražotāju tāds labvēlīgs regulārs kukulis valdībām par atbilstoši labvēlīgu politiku. Ja tagad tabakai pieplusēs vēl arī kādas vieglās narkotikas , valdības tak ar gribēs savu daļu , cīnītāji ar savu daļu , konkrētais bizness ar savu , visai nenosakāmu , ar valdības kukuļa un cīnītāju daļas lielumu stipri vien saistītu , daļu. Tā ka par pašizmaksu vai tuvu tam vienalga nekas uz ilgu laiku nebūs. Katrs gribēs savu daļu. Rezultatā cilvēki apzināti tiek padarīti atkarīgi un pēc tam finansiāli noslaukti.
Nu un otrkārt ir jau arī tādas atkarību izraisošas vielas kuru neuzmanīga lietošana var izraisīt momentānu nāvi. Un manuprāt te gudrība daudz ko nevar līdzēt , jo ja nikotīnu vai alkoholu vienā reizē varētu tā nemaz nemanot dzīvībai bīstami pārdozēt , tad daudzi jau būtu līdz nāvei pārpīpējušies un pārdzērušies , kā reiz no tā teikt iesācēju skaita , kas tās gudrības vēl tikai apgūst.
Tā ka tas konteksts un valdošās elites griba ir stipri vien atkarīga no kukuļa lieluma akcīzes nodokļa veidā un atkarīgo lopiņu paredzamā slaukšanas ilguma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris, IM 02.07.2008 21:40
Narkotiku legalizētāju pretarguments droši vien būs tāds, ka daži noindēsies, bet pārējie būs gudrāki: mēs kā sabiedrība nevaram nosargāt arī tādu cilvēku, kurš vēlas nolēkt no Pēterbaznīcas torņa. Analoģiski - arī tos, kuri grib noindēties. Vienīgais, ko libertārieši un viņu domubiedri neņem vērā - jebkurai sabiedrībai eksistēs noteiktas vielas, kuras tiks regulētas un ierobežotas. Dažos kontekstos tas ir "Rohypnol" (stiprs iemidzinošs līdzeklis, kas ASV pieredzē ir cieši saaudzis ar naktsklubu un izvarošanas kultūru). Protams, arī plutonijs, jaudīgas sprāgstvielas un citi materiāli, no kā var taisīt spēcīgus ieročus.

Nav objektīva veida, kā novilkt robežu - marihuānu atļausim, bet heroīnu vai Rohypnol nē? Nav jau nekāda objektīva pamata - vienkārši dažas vielas ir ar lielu "abuse" potenciālu. Dažām sabiedrībām (islāma pasaulē) tiek kontrolēts pat alkohols; citur (Nīderlande, agrāk arī Īrija) kārtība ir tāda, ka var pārdot pat halucinogēnās sēnes - un neviens par to nesatraucas.

Tā, ka visi aizliegumi ir atkarīgi no konteksta un no valdošās elites gribas - un nav nekādu vispārīgu principu (libertāru vai loģikai padotu), kas allaž izpildītos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 02.07.2008 10:39
Savukārt augstā aizliegtās preces cena rada individuālo (nevis organizēto) noziedzību -- zagšanu, laupīšanu, krāpšanos, lai iegūtu naudu savai atkarībai. Abas šīs parādības pazustu, ja legalizētu narkotikas.
--------------------------
Manuprāt absurds. Ir tak pieredze jau ar to pašu tabakas rūpniecību. Nu būs vēl arī narkotiku rūpniecība - zālīte un pulverītis uz katra stūra , ne jau ar par velti , bizness tak vienalga būs , bizness uz cilvēka ieraušanu atkarībā. Jo vairāk cilvēku ierauj jo lielāks bizness iznāk.
Atšķirība tikai tā ka , nu nezinu vai cilvēks var tā vienā reizē līdz nāvei nosmēķēties , tā teikt pārdozēt ar nikotīnu. Bet cik saprotu ar narkotikām tādu problēmu nav , cilvēks ir spējīgs vienā reizē ņemt iekšā dzīvībai bīstamos apmēros. Pat ar alkoholu to ir grūti izdarīt.
Tā ka nu legāla narkotiku ražošana un tirdzniecība - manuprāt pilnīgs absurds , līķus tak nevarēs saskaitīt , un taisni droši vien ka pārsvarā jaunu cilvēku līķus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 02.07.2008 00:02
Cilvēce jau neiznīks nevienā gadījumā. Bet aizliegumiem var būt jēga: pie dažiem sabiedrības parametriem ir vieglāk mēģināt izkontrolēt nekā mierīgi pieļaut, ka cilvēki tērē laiku un veselību priekš "recreational drugs", lai gan viņiem būtu jāmācās, jāstrādā, jāaudzina bērni, utml. Jo valsts amatpersonām un arī sabiedrībai kopumā parasti nav nekāda labuma no tā, ka cilvēki apreibinās.Padomju laikā, teiksim, salīdzinoši labi varēja izkontrolēt narkotiku plūsmas. Un arī tos noziedzniekus, kuri tās izplatīja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris Kaža 01.07.2008 22:37
Tā nav vāvuļošana -- kam tad pieder jebkura indivīda ķermenis? Valstij? Sabiedrībai? Sorij, vērdzība atcelta.
Aizliegums baro kriminalitāti tāpat kā prohibīcija ASV uzbaroja Alu Kaponi un viņa mafiju. Savukārt augstā aizliegtās preces cena rada individuālo (nevis organizēto) noziedzību -- zagšanu, laupīšanu, krāpšanos, lai iegūtu naudu savai atkarībai. Abas šīs parādības pazustu, ja legalizētu narkotikas. Turklāt narkotiku aizliegšana ir kādus 100 līdz 125 gadus veca parādība. Narkotikas kā dabiskas apreibināšanās vielas eksistēja blakus cilvēcei varbūt 30 000 gadus, bet kā farmakoloģijas izstrādājumi ap 200 gadus (opija preparāti). Kādēļ cilvēce bez aizliegumiem neiznīka pilnībā, jo to sola aizlieguma aizstāvji kā argumentu pret legalizāciju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris, J.Kažam 01.07.2008 03:21
Narkotiku legalizācija - tas ir Dž.Sorosa lozungs. Latvijas apstākļiem tātad nepopulārs: neviens par tādu lietu Saeimā nebalsos. Domāju, ka grūtības barjera piekļūstot noteikta veida narkotikām nav nemaz slikta lieta - tāpat kā bailes tapt noindētam ar "nekvalitatīvām" narkotikām. Viens no būtiskākajiem argumentiem pret narkotiku lietošanu - tā ir noziedznieku barošana ar savu godīgi nopelnīto naudu. Ja legalizēsim, šāds arguments atkritīs - un sāksies vāvuļošana par tēmu: "mans ķermenis - ko gribu to daru, utml.".

Varbūt kādā citā iztirzājuma līmenī var uzskatīt, ka narkodīleru tīklus rada sociāla un ģimeņu krīze? Piemēram tas, ka daudzas ģimenes rietumvalstīs ir dažos aspektos pieņēmušas modernismu (piemēram, abi vecāki strādā), bet citos aspektos ir joprojām veclaicīgas: piemēram, ģimenes pienākumu sadale joprojām ir "viena pelnītāja" modeļa līmenī, kur sievietei nākas piestrādāt arī par mājsaimnieci, bet vīrieši bērnu audzināšanā iesaistās minimāli.

Es neredzu iemeslu, kādēļ lai narkotikas lietotu kaut vai daudzmaz sakarīgos apstākļos audzis jaunietis (kaut vai t.s. riska grupa 15-30 g.v.). It īpaši ja viņa ģimenē pašsaprotama ir dzimumu līdztiesība un abu vecāku rūpes. Šādiem jauniešiem ir ko zaudēt. Arī Pētera minētie "riska vecuma" jaunieši parasti nevēlas riskam pakļaut visbūtiskākās un dārgākās lietas - piemēram, vecāku mīlestību, nākotnes karjeru utml.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris Kaža 30.06.2008 23:26
Narkodīleru tīkli vairojas no drakoniskiem narkotikas aizliegumiem. Jau pirms vairākiem gadiem, žurnāls "The Economist" uzskatīja, ka "karš pret narkotikām" ir bezjēdzīgs un vajadzētu domāt par kaitējuma mazināšanu (adatu apmaiņu), narkotiku lietošanas dekriminalizāciju un tirgošanas nosacītu (kvalitatīvu heroinu pret recepti, marihuānu kā Nīderlandē) legalizāciju. Tas atņems jebkādam bandam peļņas iespējas no ar bīstamām kvalitātes svārstībām saistītām vielām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris, Art 30.06.2008 17:35
Čehijā ir cita demogrāfiskā situācija - tur ir vairāk nekā 80% etnisko čehu. Viņi var atļauties nedaudz atšķaidīt.

Savukārt Latvijā hipertrofēta imigrācija notika padomju gados - bija gandrīz miljons iebraucēju (t.i. ap 900 tūkstoši nepilsoņu 90-to gadu sākumā). Latviešu īpatsvars ir ap 59% - un jau tagad ir asas etniskās un integrācijas problēmas.

Otrkārt, es neticu, ka Latvija pie pašreizējiem parametriem (viena no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm) var piesaistīt pašus labākos imigrantus. Neredzu iemeslu, kādēļ, lai cilvēks strādātu Latvijā, ja viņš var strādāt Anglijā, Vācijā vai kaut vai Čehijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Art 30.06.2008 09:20
Andrim, Pēterim...

Kādēļ esat tik negatīvi noskaņoti pret imigrāciju. Ņemot vērā mūsu pašu demogrāfiskās problēmas, tas var izrādīties par labāko risinājumu ekonomikas saglābšanai nākotnē, un pensiju, tai skaitā jūsu, nodrošināšanai.

Minētā dzimstības paaugstināšana ir tikai ilgtermiņa risinājums, vēl jo vairāk, paredzot ekonomisko un politisko situāciju nākotnē, ļoti grūti izpildāms mērķis.

Čehi jau vervē viestrādniekus Vjetnamā un Mongolijā. Daudzās no šajām valstīm, kur TFR senāk bija virs 3-4, tagad jau krīt zem 2,1 vai tuvojas šai maģiskajai robežai. Visdrīzāk, mēs vienk''arši nepaspēsim peisaistīt migrantus, jo visi jau būs izķerti. Bet tā būs drīzāk nelaime kā laime...;-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 30.06.2008 08:09
Rakstā minēts g.k. amfetamīns, extasy, marihuāna. Nav norāžu, ka tās izplatījuši afrikāņu narkotiku kontrabandisti. Protams, substanču lietošanas problēma pastāv. Bet katram tā raisa citas asociācijas. Viens sāktu to šķetināt ar pašu naktsklubu darbības regulēšanu (piemēram, klubu īpašnieku atbildība par to, lai apmeklētāji nebūtu salietojušies un netirgotos; pašu lietotāju tvarstīšana; alternatīvi laika pavadīšanas veidi jauniešiem, vecāku materiāla atbildība, ja viņu nepilngadīgie bērni lieto substances.). Citi to pašu problēmu sāktu risināt, cenšoties radīt iztikas līdzekļus Āfrikas iedzīvotājiem. Nu neticu, ka tā otrā ir normāla loģika, kas atbilst Occams Razor principam - sākt ar vienkāršākajām hipotēzēm.

Ir, protams, tāds Raiņa citāts - "Es pasaul's daļa - atbildīgs par visu". Es tam pievienojos - bet varbūt vislabāk Āfrikā (tāpat kā jebkur citur) darbavietas spētu radīt investīciju banķieri? Savukārt mēs varam šiem banķieriem uzticēt savus ietaupījumus. Gan Latvijā, gan laikam arī Zviedrijā cilvēki var saņemt nodokļu atlaides par uzkrājumu veidošanu un naudas ieguldīšanu akciju fondos - t.i. iegūstam mēs un iegūst afrikāņi! Tātad nekādu iezīmētu naudu valsts budžetā nevajag - cilvēku pašu alkatība visu paveiks, ja vien finanšu sfērā joprojām darbojas Adama Smita princips par "invisible hand".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 29.06.2008 23:21
Gribēju tikai piebilst par Jūsu izteikumu, ka Jums narkotiku kontrabanda nav aktuāla. Tikko iepazinos ar interesantu rakstu par pētījumu, kas norāda, ka narkotikas ir visai iespaidīga problēma naktsklubu apmeklētāju (jauniešu) vidū. Zemāk pievienoju linku. http://www.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/pedeja-laika-nar...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris, Pēterim 29.06.2008 17:39
Šoreiz nenonācām pie kopīga secinājuma - Jums šķiet, ka rūpīga robežu apsardze nav efektīva. Man gluži tāpat šķiet, ka vēlēšanās Āfrikā radīt cilvēkiem iztikas avotus līdzinās ūdens liešanai caurā mucā. Kā liecina ASV un Latīņamerikas pieredze - risinājumi parasti rodas kaut kur pa vidu. Daļēji tiek veicināta brīva tirdzniecība (NAFTA līgums), bet vienlaikus arī uz Meksikas robežas tiek būvēts žogs ar videonovērošanu. Pēc principa - uzticies, bet pārbaudi!

Manuprāt, vēl vairākas desmitgades nebūs iespējams novērst vai pat būtiski mazināt afrikāņu motivāciju migrēt uz Eiropu. Jūs to varat saukt par "cīnīšanos ar sekām". Bet manuprāt, vislabākais veids kā investēt mūsu drošībā - ir pielikt algas mūsu pašu zemes policistiem un karavīriem; apbruņot viņus ar visu nepieciešamo un sūtīt apsargāt robežas un cīnīties ar noziedzniekiem.

Kādēļ man tā patīk investēt armijas, robežapsardzes un policijas attīstībā? Tā nav mana kaprīze - kā Vinetam Veldrem zirgi ;) Minēšu piemēru (tas aizgūts no Mark Steyn - http://freerepublic.info/focus/f-news/1550710/posts .), kas ilustrē ASV/Izraēlas un Kanādas/Eiropas atšķirīgās demogrāfiskās perspektīvas:

When it comes to forecasting the future, the birth rate is the nearest thing to hard numbers. If only a million babies are born in 2006, it’s hard to have two million adults enter the workforce in 2026 (or 2033, or 2037, or whenever they get around to finishing their Anger Management and Queer Studies degrees). And the hard data on babies around the western world is that they’re running out a lot faster than the oil is. “Replacement” fertility rate—i.e., the number you need for merely a stable population, not getting any bigger, not getting any smaller—is 2.1 babies per woman. Some countries are well above that: the global fertility leader, Somalia, is 6.91, Niger 6.83, Afghanistan 6.78, Yemen 6.75. Notice what those nations have in common?

Scroll way down to the bottom of the Hot One Hundred top breeders and you’ll eventually find the United States, hovering just at replacement rate with 2.07 births per woman. Ireland is 1.87, New Zealand 1.79, Australia 1.76. But Canada’s fertility rate is down to 1.5, well below replacement rate; Germany and Austria are at 1.3, the brink of the death spiral; Russia and Italy are at 1.2; Spain 1.1, about half replacement rate. That’s to say, Spain’s population is halving every generation.When it comes to forecasting the future, the birth rate is the nearest thing to hard numbers. If only a million babies are born in 2006, it’s hard to have two million adults enter the workforce in 2026 (or 2033, or 2037, or whenever they get around to finishing their Anger Management and Queer Studies degrees). And the hard data on babies around the western world is that they’re running out a lot faster than the oil is. “Replacement” fertility rate—i.e., the number you need for merely a stable population, not getting any bigger, not getting any smaller—is 2.1 babies per woman. Some countries are well above that: the global fertility leader, Somalia, is 6.91, Niger 6.83, Afghanistan 6.78, Yemen 6.75. Notice what those nations have in common?

Scroll way down to the bottom of the Hot One Hundred top breeders and you’ll eventually find the United States, hovering just at replacement rate with 2.07 births per woman. Ireland is 1.87, New Zealand 1.79, Australia 1.76. But Canada’s fertility rate is down to 1.5, well below replacement rate; Germany and Austria are at 1.3, the brink of the death spiral; Russia and Italy are at 1.2; Spain 1.1, about half replacement rate. That’s to say, Spain’s population is halving every generation. ... This isn’t a deep-rooted cultural difference between the Old World and the New. It dates back all the way to, oh, the 1970s. If one wanted to allocate blame, one could argue that it’s a product of the U.S. military presence, the American security guarantee that liberated European budgets: instead of having to spend money on guns, they could concentrate on butter, and buttering up the voters. If Washington’s problem with Europe is that these are not serious allies, well, whose fault is that? Who, in the years after the Second World War, created NATO as a post-modern military alliance? The “free world,” as the Americans called it, was a free ride for everyone else. And having been absolved from the primal responsibilities of nationhood, it’s hardly surprising that European nations have little wish to re-shoulder them.


========
Nupat Eiropas politiķi pamanījuši, ka aiz amerikāņu drošības vairoga mūžīgi drošībā slēpties nevarēs, bet kārtīgai armijas kapacitātes palielināšanai viņiem nepietiek politiskās gribas un resursu. Tādēļ tiek piedāvāts apkaunojošs risinājums: atpirkties no afrikāņiem, lai viņi nesūtītu šurp savus noziedzniekus. Līdzīgi kā to darīja daži anglosakšu valdnieki 7.-8.gs. Anglijā, kad ar mesliem atpirkās no dāņu un vikingu sirotājiem. Tas viņus, protams, angļus uz ilgu laiku nepaglāba (sal. http://en.wikipedia.org/wiki/Ethelred_the_Unready .)

Ja mēs gribam maksāt par savu bērnu veselību un izglītību, nevis par afrikāņu vai arābu bērnu veselību (lai kur viņi neatrastos), tad nekas cits neatliek kā būt gataviem konfliktam un uzņemties atbildību par savas zemes likteni.

Es nesludinu te Hantingtona "civilizāciju sadursmes" idejas. Bet uzskatu, ka afrikāņiem naudu var maksāt par reālām mums izdevīgām lietām - piemēram saņemtām precēm un pakalpojumiem. Ja kāds grib - var arī izsniegt kredītus uz savu risku. Bet ir absolūti amorāli pabalstīt Āfrikas valstis tikai par to, ka no Āfrikas te uzrodas narkotiku tirgoņi. Kriminālnoziegumi nerada tiesības. Imigrantus-narkotirgoņus vajag ķert un mušīt nost. Varbūt būsiet dzirdējis par Schweizerische Volkspartei iniciatīvu izraidīt imigrantus -administratīvā un kriminālkodeksa pārkāpējus. Domāju, ka šāda norma jāievieš arī pie mums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 29.06.2008 16:42
Andris,
Piekrītu, ka ES Kopējā lauksaimniecības politika ir jāpārskata, lai nekropļotu tirgu. Tā ir lieliska ideja.

Bet es nesaprotu Jūsu izteikumu, ka "daži ir izdomājuši par 0.17% no IKP spēlēt liekulīgu teātri, lai "kaut kas tiktu darīts" Āfrikas labā". Kas ir tie "daži"? Kur Jūs esat guvuši šādu informāciju?

Attīstības sadarbības finansējums 0,7% no attīstīto valstu IK ir mērķis, kas tika pieņemts jau 1970. gados ANO - tam nebija nekāda sakara ar ES Kopējo lauksaimniecības politiku. Turklāt tikai Latvijai un pārējām jaunajām ES dalībvalstīm ir mērķis sasniegt 0,17% 2015. gadā, pārējās valstis ES tiecās uz 0,7% no IK.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 29.06.2008 16:34
"Arī tad, ja heroīns Rīgā maksātu piecreiz lētāk nekā tagad, es vienalga nesākšu viņu lietot - es arī par velti viņu neņemtu."
---
Prieks dzirdēt, bet jāatzīmē, ka Jūs šķiet arī neesat riska grupā (tas ir starp 15 un 30 gadiem), vai ne? Jo tieši šī vecuma grupā kokaīna lietotāju skaits daudzās ES valstīs pieaug saskaņā ar UNODC datiem.
---
"Un es nesaprotu arī - kādēļ nevarētu būt patruļkuģi un cīņa ar "sekām"?"
---
Tāpēc, ka tas neatrisina problēmu. Tāpēc, ka neatrisinot problēmu, pastāv risks, ka mēs būsim spiesti apkarot sekas ilgu laiku. Tas savukārt nozīmē, ka Jūsu nodokļi pieaugs, jo valstij būs nepieciešami efektīvāki līdzekļi cīņai ar noziedzīgajām aktivitātēm un tīkliem.
---
"Man vienkārši izskatījās, ka Jūsu priekšlikums ir tāda kā pasaules lāpīšana: "ja es ar saviem nodokļiem varu atbalstīt legālu iztikas avotu izveidi Rietumāfrikā, turklāt tādējādi pasargāt savu ģimeni, Latviju un Eiropu no organizētās noziedzības ķetnām, tad nedomāju, ka tā ir īpaši augsta cena." Iztikas avoti vai nu veidojas paši vai arī tos no ārpuses neviens nevar izveidot - 18.-20.gs. Eiropā neviens no ārpuses iztikas avotus neveidoja. Un arī 14.gadsimtā neveidoja - kad ceturtdaļa eiropiešu apmira no bada un sērgām. Šobrīd izskatās, ka arī dažās Āfrikas zemēs ir gaidāms demogrāfisks kolapss - AIDS un klimata izmaiņu dēļ."
---
Pasaules lāpīšana ir kaut kas negatīvs Jūsu skatījumā, tik daudz es sapratu. Es uzskatu, ka tas nav nekas slikts, ja ir iespējams paglābt cilvēkus no nāves, kas citādi ir novēršama.

Bet pieņemsim uz mirkli, ka humānisms patiešām ir slikts, kā Jūs to apgalvojat, un, ka vienīgi pragmatiski argumenti ir leģitīmi. Tomēr Jūs jau pats skicējat to ainu, kas izveidojas, ja cilvēki nespēj izdzīvot savā zemē - viņi mēģina pārcelties uz citu zemi, kur ir šādas iespējas, iesaistoties nelegālā migrācijā. Bet, kā es minēju, nelegālā migrācija ir viena no organizētās noziedzības rūpalām. Kas tieši ir negatīvs, ja tiktu novērsta šāda situācija, apkarojot organizēto noziedzību un novēršot nepieciešamību izceļot, ja tas ir iespējams?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 29.06.2008 15:20
Kā labu alternatīvu "iztikas avotu veidošanai Āfrikā" ieteiktu atcelt ES lauksaimniecības subsīdijas un tādējādi novērst situācijas, kad ES lauksaimniecības produkti par dempinga cenām nonāk Āfrikas tirgū. Tā būtu reāla palīdzība Āfrikas zemniekiem - viņiem kļūtu atkal izdevīgi ražot. Turklāt palīdzība nevis par nulle komats štrunts procentiem, bet jūtama palīdzība - pārtikas cenas šajā kontinentā varētu jūtami pakāpties. Vienlaikus iegūtu arī mūsu lauksaimnieki, kuri gluži tāpat nevar sacensties ar dāsnāk subsidētiem ES kolēģiem.

Bet mēs visi labi zinām, ka šāda reforma pašlaik nav iespējama - tas būtu pretrunā ar Dienvideiropas valstu un Francijas pašreizējo subsīdiju politiku. Tādēļ daži ir izdomājuši par 0.17% no IKP spēlēt liekulīgu teātri, lai "kaut kas tiktu darīts" Āfrikas labā. Nu nevajag tā darīt - vienu netaisnību labot ar citu. Labāk paši sevi un tuvāko apkārtni sakārtosim: piemēram, taupīgi lietojot par pilnu cenu pirktus un vietēji ražotus pārtikas produktus. No tā visā pasaulē cilvēki iegūs daudz vairāk nekā no speciālām palīdzības programmām priekš Āfrikas grūtdieņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris, Pēterim 29.06.2008 14:58
Ja mēs saprotam attīstības sadarbību šādā šaurā un konkrētā veidā - kā starptautisku sadarbību narkotiku kontrabandas ierobežošanā, tad man nevar būt nekādu iebildumu. Bet nezinu vai tam vajag budžetā īpaši "iezīmētu" naudu - tikpat labi tas var būt arī vairāk vai mazāk par to 0.17% no IKP. Atkarībā no konkrētām vajadzībām un iespējām naudu ieguldīt.

Man vienkārši izskatījās, ka Jūsu priekšlikums ir tāda kā pasaules lāpīšana: "ja es ar saviem nodokļiem varu atbalstīt legālu iztikas avotu izveidi Rietumāfrikā, turklāt tādējādi pasargāt savu ģimeni, Latviju un Eiropu no organizētās noziedzības ķetnām, tad nedomāju, ka tā ir īpaši augsta cena." Iztikas avoti vai nu veidojas paši vai arī tos no ārpuses neviens nevar izveidot - 18.-20.gs. Eiropā neviens no ārpuses iztikas avotus neveidoja. Un arī 14.gadsimtā neveidoja - kad ceturtdaļa eiropiešu apmira no bada un sērgām. Šobrīd izskatās, ka arī dažās Āfrikas zemēs ir gaidāms demogrāfisks kolapss - AIDS un klimata izmaiņu dēļ.

Un es nesaprotu arī - kādēļ nevarētu būt patruļkuģi un cīņa ar "sekām"? Mani tomēr nelegālā migrācija satrauc krietni vairāk nekā narkotiku kontrabanda. Arī tad, ja heroīns Rīgā maksātu piecreiz lētāk nekā tagad, es vienalga nesākšu viņu lietot - es arī par velti viņu neņemtu. Manuprāt, narkotiku tirgu virza pieprasījums nevis piedāvājums - padomjlaikā cilvēki apdullinājās arī ar logu tīrāmo šķidrumu un trīskāršo odekolonu; ne ar ko veselīgāk arī tas nebija. Savukārt imigranti ir reāls drauds visai sabiedrībai: Ja ir runa par masveidīgu, nekvalificētu cilvēku imigrāciju, tā dod īslaicīgu peļņu dažiem, bet izraisa smagu sociālu un etnisku spriedzi ļoti daudziem un uz ļoti ilgu laiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 29.06.2008 14:00
"Toties cīnīties pret imigrāciju un narkotikām, sniedzot palīdzību Āfrikai - manuprāt tā ir greiza loģika. Var sasniegt pilnīgi pretēju rezultātu. Nu piemēram, efektīvi sniedzot palīdzību, varētu novērst zīdaiņu mirstību vai arī mirstību, teiksim, no malārijas vai parazītiem vienā vai otrā Āfrikas valstī. Šādas programmas jau tagad pastāv - un tās, starp citu, ir vienas no veiksmīgākajām palīdzības programmām. Bet ko šie izglābtie bērni darīs? Iegūs perfektu izglītību, lai nodarbotos Āfrikā ar zinātņietilpīgu ražošanu? Mēģinās izdzīvot arvien grūtākos apstākļos Āfrikā kā zemkopji, lopkopji, zvejnieki? (Attīstīto valstu lauksaimniecības produktu protekcionisms, klimata izmaiņas, augošas degvielas cenas, politiskā nestabilitāte...) Vai tomēr mēģinās bēgt uz Eiropu? Ja mēs pasaules norisēs iejaucamies vienā aspektā, tad jābūt gataviem sagaidīt nepatīkamas sekas kādā citā."
---
Vai Jūs varētu pastāstīt, kadēļ Jums liekas greiza ideja, ka organizētā noziedzība un tās veicinošie apstākļi jāapkaro ir tās izcelsmes valstī?

Mani nudien nepārliecina, ka patruļkuģi būs spējīgi apturēt organizētās noziedzības narkotiku un cilvēku kontrabandu. Patruļkuģi ir lielisks piemērs cīņai ar problēmas sekām, izvairoties risināt problēmas sakni, tādējādi tērējot nodokļu maksātāju naudu nelietderīgi. Jo labākajā gadījumā nelegālā preču straume tiks "pieslāpēta" uz noteiktu brīdi līdz organizētā noziedzība atradīs jaunu veidu, kā ievest narkotikas ES teritorijā.

Es savukārt iesaku nevis "iehaukties", bet sadarboties ar valstīm, kurām ir problēmas ar likumības nodrošināšanu savā teritorijā. Uzlabojot tiesībsargājošo iestāžu darbību, mazinot korupciju un radot legālus iztikas avotus problemātiskajās valstīs, var izbēgt no situācijas, kad narkomafijas izmanto šīs valstis narkotiku kontrabandas tranzītam uz Eiropu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 29.06.2008 13:06
>>> Edvins: Ja nebrauks no turienes, brauks no Ķīnas, kas ir 100reiz ļaunāk
=====
Piekrītu Jums, ka ir arī ļaunākas lietas iespējamas, bet ukraiņi un moldāvi šobrīd šķiet reālāks drauds nekā ķīnieši. Ķīnā joprojām saglabājas neliels dabiskais pieaugums (labvēlīga vecumu struktūra), bet "fertility rate" jau ir nokrities līdz vidēji 1.77 bērniem vienai sievietei - sal. https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/... . Protams, dabas kataklizmas vai kari var radīt jaunas migrācijas plūsmas, bet kur lai tagad rastos ķīniešu iebraucēju masas un kādēļ lai viņi dotos tieši uz Latviju? Toties ukraiņi un moldāvi var braukt uz Latviju kā "krievvalodīgu ES zemi". Šinī ziņā esam diezgan unikāli.

Nedomāju arī, ka varam ar Latvijas resursiem panākt, lai cilvēki neemigrē no Āfrikas. Apskatīsim, piemēram, globālās klimata izmaiņas. Lielos vilcienos runājot, Sudānā pilsoņkari notiek ne jau šī reģiona iemītnieku patoloģiskā ļaunuma dēļ, bet tādēļ, ka zeme, kas agrāk cilvēkus baroja, tur pamazām pārtop par tuksnesi. Lai novērstu klimata izmaiņas - nepietiek pat ar visbagātāko valstu resursiem; kur nu vēl ar 0.17% no Latvijas IKP. Nav grūti redzēt, ka Āfriku klimata izmaiņas skars smagāk - sal. http://www.data.org/issues/climate_change_and_africa_012408.... . Manuprāt, labākais veids kā uz to efektīvi reaģēt - veikt pastiprinātas pārbaudes uz ceļiem un lidostās; sūtīt patruļkuģus uz Vidusjūru un nelaist nevienu iekšā.

Nelegāļu plūsma no Āfrikas uz Eiropu nav mums ierasta cilvēku migrācija uz vienu vai otru kaimiņzemi, vai pat bēgļu plūsma, ko izraisījis kāds akūts militārs konflikts. Mēs diemžēl redzam masveidīgu pārcelšanos no viena kontinenta uz citu. (Salīdzinājumam: No Latvijas arī bēguši cilvēki karu rezultātā utml. Bet viņi gandrīz vienmēr ir bēguši uz kaimiņzemēm citur Eiropā; tikai pēc kara beigām dīpīšu nometnēs organizēja legālu izceļošanu uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Latvieši, piemēram, nav nekad masveidā bēguši uz Āfriku.)

Lai nepieļautu imigrantu plūsmu būtu vajadzīga (1) vietējo resursu t.sk. darbaspēka resursu efektīva izmantošana un pašpietiekamība Latvijas vai vismaz ES ietvaros, (2) dzimstības veicināšana un pensionēšanās vecuma palielināšana, (3) tieši pasākumi, lai neielaistu Eiropā nelegālos imigrantus.

Toties cīnīties pret imigrāciju un narkotikām, sniedzot palīdzību Āfrikai - manuprāt tā ir greiza loģika. Var sasniegt pilnīgi pretēju rezultātu. Nu piemēram, efektīvi sniedzot palīdzību, varētu novērst zīdaiņu mirstību vai arī mirstību, teiksim, no malārijas vai parazītiem vienā vai otrā Āfrikas valstī. Šādas programmas jau tagad pastāv - un tās, starp citu, ir vienas no veiksmīgākajām palīdzības programmām. Bet ko šie izglābtie bērni darīs? Iegūs perfektu izglītību, lai nodarbotos Āfrikā ar zinātņietilpīgu ražošanu? Mēģinās izdzīvot arvien grūtākos apstākļos Āfrikā kā zemkopji, lopkopji, zvejnieki? (Attīstīto valstu lauksaimniecības produktu protekcionisms, klimata izmaiņas, augošas degvielas cenas, politiskā nestabilitāte...) Vai tomēr mēģinās bēgt uz Eiropu? Ja mēs pasaules norisēs iejaucamies vienā aspektā, tad jābūt gataviem sagaidīt nepatīkamas sekas kādā citā.

Es pasaules norišu kopsakarības neizprotu tik dziļi kā Pēteris - bet domāju, ka bēgļu plūsmas VAR apturēt. Vajadzīga tikai politiskā griba. Un tad arī bēdīgi slavenos 7 nedokumentētos somāliešus nevis izmitināsim dažnedažādos labdarības centros, bet aši nogādāsim atpakaļ uz dzimteni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edvins 29.06.2008 09:06
Andris raksta: ... Toties var un vajag palīdzēt baltajiem cilvēkiem, kuri dzīvo tepat netālu. ..... Arī Ukrainai un Moldovai var sniegt palīdzību - lai no turienes nebrauktu uz Latviju imigranti.
_________________________________
Ja nebrauks no turienes, brauks no Ķīnas, kas ir 100reiz ļaunāk

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 29.06.2008 02:58
"Nekādu morālu pienākumu pret tiem, kuri hroniski netiek paši ar sevi galā, mums nav un nevar būt."
---
Tas ir interesants novērojums. Vai mums nebūtu drīzāk jārunā par to, ka ir jāmaina sadarbības veids, ja nevar ietekmēt labklājību sadarbojoties ar attiecīgās valsts valdību? Piekrītu, ka Jūsu uzskaitītās problēmas ir ārkārtīgi nopietnas, bet mani nepārliecina Jūsu netiešais secinājums, ka iedzīvotāji ir atbildīgi par korumpētajiem politiķiem. Vai Jūs būtu gatavs to piemērot arī Latvijas gadījumā? Vai Jūs principā sakat, ka palīdzēt var tikai tiem, kuri var pierādīt spēju uzlabot savus apstākļus? Bet tad jau Zimbabve varētu būt lielisks gadījums, kuram palīdzēt, jo tur 1980. gadā bija lieliski apstākļi lauksaimniecības ražošanai. Ekonomiski bezatbildīgas politikas ir sagrāvušas ne tikai Zimbabves ekonomiku, bet tādēļ jau nav "jānoraksta" kāda valsts un tās iedzīvotāji kā bezcerīgi!

Jūsu uzskaitītie piemēri ir lieliski, tomēr pielāgojot Jūsu loģiku - jāpalīdz citiem, lai "palīdzētu" paši sev (Jūsu piemērs ar migrantiem) - var izmantot arī palīdzot Āfrikas valstīm, piemēram, apkarojot organizēto noziedzību šinīs valstīs, jo tā ir saistīta ar noziedzīgajiem grupējumiem Baltijā un tieši vai netieši ietekmē arī mūsu un mūsu kaimiņvalstu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 29.06.2008 02:47
Aleksi,
Es saprotu, ka Jūs iesakāt nedarīt neko un cerēt, ka viss atrsisināsies pats no sevis? "Lieliska" stratēģija! Bet ironiju pie malas - nedomāju, ka 0.17% būtu kaut kāds piliens jūrā, ja tas tiek koordinēts kopējā ES valstu politikā, piemēram. No iepriekšējām diskusijām zinu, ka Jums neiet pie sirds ne attīstības sadarbība, ne koordinācija, ne ES - well, tough luck, bet es par to turpināšu runāt arī turpmāk.

Kas attiecas uz cīņu pret izplatītāju tīkliem - par to jau šis dienasgrāmatas ieraksts arī ir! Jo kokaīna izejvielu ražošana notiek Latīņamerikā, nevis Rietumāfrikā.

Nelegālā imigrācija, cilvēku kontrabanda, cilvēku tirdzniecība - tās visas ir aktivitātes, kurās, saskaņā ar UNODC un Europol datiem, ir iesaistīta arī organizētā noziedzība, tādēļ būtu konsekventi, ja tiktu risināta šī problēma - tur es piekrītu. Bet organizētās noziedzības tīkli reti kad specializējas, bet lielākoties savieno vairākus ekonomisko labumu gūšanas avotus, diversificējot riskus. Turklāt narkotikas ir viens no visienesīgākajiem peļņas avotiem organizētajai noziedzībai, tādēļ ir tikai loģiski, ka apkarošana tiek tēmēta uz to, bet, protams, arī apzinoties, ka nepieciešama kompleksa pieeja un tēmējot arī nelegālo cilvēku transportu.

Un vēl kas - problēmu var apkarot, sūtot patruļkuģus. Tomēr, jo lielākas problēmas ar laiku Āfrikā būs (ko lieliski ilustrē Jūsu citētais laikraksta raksts par Zimbabvi), jo lielāka būs imigrācijas straume. Bet var arī problēmu risināt saknē un apturēt nepieciešamību emigrēt no valsts. Tas prasa sadarbību vai nu ar pilsonisko sabiedrību, vai ar vietējiem uzņēmējiem, vai ar valdību. Un tur ir nepieciešami arī Latvijas 0,17% no IK.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 29.06.2008 02:12
Labs precedents - starptautiskā sabiedrība piedāvā sankcijas pret Zimbabves režīmu, kur nesen notika vēlēšanu falsifikācija: http://www.spiegel.de/politik/ausland/0,1518,562779,00.html . Ja gribam būt konsekventi, tad subsahāras Āfikā ir tikai nedaudzi leģitīmi režīmi - Botsvana, Maurīcija sala, un (ar nopietnām atrunām) Dienvidāfrikas Republika, Zambija, Malāvija, Kenija, Gana. Visās citās par godīgām vēlēšanām nevar runāt pat teorētisku priekšstatu līmenī. Un ne jau demokrātijas trūkumā vien slēpjas problēmas būtība, bet arī klanu struktūrā, visaptverošā korumpētībā, likumu un īpašuma tiesību neesamībā. Smieklīgākais ir tas, ka Roberts Mugabe bauda kaimiņu režīmu simpātijas. Nekādu morālu pienākumu pret tiem, kuri hroniski netiek paši ar sevi galā, mums nav un nevar būt.

Ir taisnība, ka Māršala plāns (ASV palīdzība Eiropas valstīm pēc 2.pasaules kara), kā arī humānā palīdzība Latvijai 90-tajos gados bija efektīvi attīstības sadarbības piemēri. Bet Āfrikā vairums sabiedrību atrodas daudz zemākā attīstības līmenī.

Toties var un vajag palīdzēt baltajiem cilvēkiem, kuri dzīvo tepat netālu. Piemēram, investējot Novopolockas attīrīšanas iekārtās (Baltkrievija), lai mazinātu risku piesārņot Daugavu. Arī Ukrainai un Moldovai var sniegt palīdzību - lai no turienes nebrauktu uz Latviju imigranti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 29.06.2008 01:05
ASV jau ilgi veicina kokaīna krūmu miglošanu Kolumbijā (pēdējos gados - arī magoņu lauku iznīcināšanu Afganistānā). Bet kamēr nevar efektīvi apkarot izplatītāju tīklus un pieprasījumu ASV un citās rietumvalstīs, tā būs cīņa ar vējdzirnavām. Ja ievesto narkotiku cena pakāpsies un nigēriešu noziedznieki tiks ietramdīti, tad rietumvalstīs cilvēki apreibināsies ar sintētiskajām narkotikām - rīs Ecstasy tabletes vai LSD. Lai mazinātu narkotiku postu, varam veicināt izglītošanās un brīvā laika iespējas Latvijas jauniešiem; celt izglītības prestižu, iespējas vecākiem vairāk laika pavadīt kopā ar bērniem. Afrikāņu noziedzīgos tipus tāpat nepāraudzināsim - tie 0.17% no Latvijas budžeta ir piliens jūrā. Ja narkotirgoņi neradīsies Nigērijā, tad tie radīsies Zimbabvē, Sudānā, Kongo vai citur kur.

Sal. http://www.nytimes.com/2008/06/22/world/africa/22zimbabwe.ht... . Izteiksmīgs stāsts par Zimbabves politisko "kultūru" - skaidrs, ka cilvēki no šādām vietām bēgs un nodarbosies ar jebko, lai tikai paliktu dzīvi.

Manuprāt, ja ir jāveltī Āfrikas tēmai 0.17% no IKP, tad Latvija varētu sūtīt kādu armijas patruļkuģi uz Vidusjūru palīgā itāļiem un spāņiem viņu cīņā pret narkotiku un cilvēku kontrabandu no Āfrikas, kā arī pret nelegālo imigrāciju. Tas vismaz būtu labas gribas žests pret mūsu NATO sabiedrotajiem un arī reāla palīdzība Āfrikas valstīm - lai tās nepamestu cilvēki, kuri var veicināt šī kontinenta izaugsmi.

Citi autora darbi