Labrīt, lasītāji.2. novembrī viņa trešo reizi guva uzvaru ASV Kongresa vēlēšanās, viņa sāncensi apsteidza vien par dažiem tūkstošiem balsu savā Arizonas štatā, bet ar to pietika. Sestdien viņa bija sava vēlēšanu apgabala lielākajā pilsētā Tuksonā, lai tiktos ar vēlētājiem. Pirms saruna īsti bija sākusies, viņai no aizmugures pienāca vīrietis, kurš no ļoti īsa attāluma viņai iešāva galvā. Pēc tam viņš sāka šaudīties uz visām pusēm. Viņš nogalināja vairākus cilvēkus, tajā skaitā arī kādu tiesnesi, tajā skaitā arī bērnus, tajā skaitā arī meiteni, kura dzimusi liktenīgajā 2001. gada 11. septembrī. Atšķirībā no daudziem citiem, kuri rīkojas tāpat, cilvēks pēc tam pats sevi nenošāva. Viņš metās bēgt, bet apkārtesošie viņu aizturēja. Ziņots, ka tajā brīdī viņam šautenē vēl bija lodes. Traģēdija varēja būt vēl briesmīgāka.
Par cilvēku patlaban vēl īpaši daudz nav zināms. Kā jau allaž, kaimiņi visi saka, ka nē, nē, puisis jauks, puisis labs, neko tādu neviens par viņu nebūtu varējis iedomāties. Vien internetā viņš reizēm rakstīja nu … ne gluži miermīlīgus tekstus par to, kas Amerikā darās. Iespējams, viņam ir garīga rakstura veselības problēmas. Jādomā gan. Normāls cilvēks taču neņem šauteni rokās, lai nogalinātu pēc iespējas daudz cilvēku.
Taču, manuprāt, blakus pašam šāvējam, te ir divi virzieni, kuros rādīt ar pirkstu un teikt “Jā, jā, arī tu vainīgs.” Pirmkārt, runa ir par vienas amerikāņu daļas fanātisko aizraušanos ar šaujamieročiem. Lasītāji zinās nogurdinošo stāstu. Jā, Amerikas Konstitūcijā ir teikts, ka ļaudīm ir tiesības turēt ieročus. Bet, pirmkārt, šie vārdi rakstīti laikā, kad Amerikai bija vajadzīga sava zemes sardze, tā arī minētajā pamatlikuma pantā ir pateikts — “Tāpēc, ka brīvas valsts drošībai ir nepieciešama labi regulēta zemes sardze, nav ierobežojamas tautas tiesības, turēt ieročus.” Cilvēks, kurš sestdien sašāva kongresa pārstāvi un nošāva vairākus citus cilvēkus nu nekādi nebūtu uzskatāms par “zemes sardzi,” kur nu vēl par “labi regulētu” zemes sardzi. Otrkārt, diez vai Amerikas Konstitūcijas autori varēja paredzēt dienu, kad pasaulē būs šaujamieroči, ar kuriem iespējams bez pārlādēšanas šaut vēl un vēl un vēl un vēl un vēl. Taču, cik zināms, minētais šāvējs tieši šādu ieroci Arizonas štatā iegādājās pilnīgi likumīgi. Šīs ir “tiesības,” par kurām ļaudis cīnās izmisīgi. Štatos ir tāda Nacionālā šaujamieroču asociācija (National Rifle Association), kura iebilst pret absolūti jebkuru mēģinājumu samazināt šo briesmīgo ieroču klātesamību amerikāņu sabiedrībā. NRA iebilda pret likumprojektu, lai aizliegtu lodes, kuras veidotas specifiski tā, lai caurdurtu policista bruņu vesti. NRA iebilda pret likumprojektu, lai aizliegtu iespēju, cilvēkam mājās turēt mašīnpistoli. Nudien, kāpēc kādam mājās būtu vajadzīga mašīnpistole? Taču šādu “aktīvistu” pārliecību jau pirms diezgan daudziem gadiem pauda aktieris Čarltons Hestons. Uzstādamies NRA saietā viņš teica, ja kāds gribēs viņam atņemt šauteni, tā būs jāizņem “no manām aukstajām, mirušajām rokām.” Vārdu sakot, gribi manu stroķi, nāc un vispirms nogalini mani. Es aizstāvēšos.
Un tas, savukārt, saistās ar otru virzienu, kurā jārāda ar pirkstu un jāsaka, “Jā, jā, arī tu vainīgs.” Tas ir mūsdienu radikālais “labā spārna” atzars Amerikas politikā, kurš, pirmkārt, ir idiotisks, jo tajā ietilpst arī tie ļaudis, kuri uzskata, ka katrs vārds bībelē ir neapstrīdama patiesība, un tāpēc Zeme ir 7000 gadu veca, un, otrkārt, pēdējo gadu laikā retorikā un ne tikai ir kļuvis arvien vardarbīgāks. Konkrētajā gadījumā sašautā kongresa deputāte parādījās kādreizējās ASV viceprezidenta amata kandidātes Sāras Peilinas veidotā reklāmā, kurā bija uzskaitīti 20 Kongresa locekļi zem teksta “šaujammērķu karte” (crosshairs map). Ar vārdu “crosshairs” apzīmē to, ko cilvēks ar šauteni redz, kad lūr pa šaujamieroča skatu meklētāju. Acīmredzot sestdien kāds no Sāras Peilinas atbalstītājiem šo reklāmu uztvēra pārāk burtiski. Manuprāt, Sāra Peilina būtu arestējama un tiesājama par sazvērestību, ar mērķi nodarīt būtiskus miesas bojājumus, kā arī ar mērķi veikt slepkavību. Jo tas, kas sestdien notika Arizonā, citādi kā par milzīgu noziegumu nav uzskatāms. Tas ir noziegums pret veselo saprātu. Tas ir noziegums pret konkrētiem cilvēkiem. Tas ir noziegums pret sabiedrību. Tas ir noziegums pret cilvēci. Pats šāvējs nonāks vai nu cietumā vai psihenē. No tā nevienam no nošautajiem vai ievainotajiem labāk nebūs. Pati sistēma ir kropla.
Un, pēdīgi, tam cilvēkam, kurš aizvakar Politikā.lv rakstīja, ka “Kārlītis mums ir USA spiegs un provokators šajā valstī, kas regulāri piestaigā uz vēstniecību.” Jāsaka, cienītais (cienītā), vēstniecībā neesmu bijis vismaz piecus, sešus gadus. Spiegi taču nedodas uz vēstniecību, tas būtu pārāk atklāti. Kad man jārunā ar maniem kontaktiem, tas notiek Vērmaņdārzā, uz trešā soliņa pa kreisi no ieejas, kāda ir Barona un Elizabetes ielas krustojumā. Pēdējā laikā tas ir bijis sarežģīti, jo soliņš bijis apsnidzis, un pēc tikšanās man un kolēģiem vienmēr ir mitra pēcpuse. Bet citādi Jūs mani atklājāt pilnībā. Jā, esmu CIP un FIB aģents. Tiesa, manas kontaktpersonas nezina, ka esmu arī Izraēlas Mosada, Lielbritānijas M-6, kā arī Krievijas FSB aģents. Visos gadījumos mans uzdevums ir radīt rebes, vēdergraizes un puņķošanos tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kuriem starp ausīm nav pietiekami daudz pelēkās vielas, lai apspriestu to, par ko bloga autors ir rakstījis, un tāpēc prot vien vārgi noburkšķēt, ka vajag rakstīt par kaut ko citu. Spriežot pēc Jūsu (un ne Jūsu vien) burkšķēšanas, uzdevums ir lieliski izpildīts. No minētajām aģentūrām varu gaidīt prēmiju.
Jauku visiem dienu!