Tradīciju trūkums – “androgīnā” Latvijas biznesa cēlonis 5

Situācija Latvijas biznesā būtiski atšķiras no uzsvērtā dzimumu antagonisma, vīriešu šovinisma un karjeras ”stikla griestiem”, par ko bieži dzirdēts no Skandināvijas vai ASV darījumu sievietēm. Latvijā uzņēmējas nejūtas diskriminētas. Kāds tam izskaidrojums?

Iesaki citiem:

Pretēji bieži pieminētām “sieviešu problēmām” citās dzīves sfērās, Latvijas biznesa vidē patiešām valda gandrīz vai dzimumu līdztiesības idille. To, ka uzņēmējdarbība mūsu valstī būtu saucama par androgīnu, jo “dzimumam tajā nav nozīmes”, jau kā stabilu tendenci apstiprina trešais ikgadējais pētījums, kuru lietišķo sieviešu organizācija “Līdere” veica sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un sabiedriskās domas izpētes firmu “Latvijas fakti”. Informācija tika iegūta, izvaicājot vairāk nekā 200 uzņēmējdarbībā iesaistītas sievietes un uzklausot viņu vērtējumus par savas ikdienas aktualitātēm tiklab biznesā, kā personiskajā dzīvē.

Iegūtā informācija kopumā ir uzsvērti optimistiska. Svarīgākās problēmas, ar ko saskaras uzņēmējas, ir raksturīgas jebkuram lietišķo aprindu pārstāvim. Galvenokārt tā ir pārliecība, ka nodokļi ir pārāk lieli, bet valsts atbalsts – nepietiekams. Kaut arī trīs veiktie pētījumi uzrāda, ka daudzas agrākās likstas pakāpeniski kļūst mazāk nozīmīgas, tomēr ir kāds izņēmums - pieaug bažas, ka biznesa attīstību arvien jūtamāk kavē kvalificētu darbinieku trūkums. Iespējams, ka nākamajos pētījumos tas tiks atzīts par dominējošo šķērsli!

Savukārt cilvēki, kuri patlaban ir bez darba, tiek gluži vai nolemti piespiedu dīkdienībai – gan nepieciešamo aroda iemaņu trūkuma dēļ (ko varētu glābt ar valsts finansējumu intensīviem arodapmācības un pārkvalificēšanās kursiem), gan diemžēl arī dēļ savas morālās kvalitātes (bezatbildība, alkohols, garnadzība). Tā patlaban ir vispārnacionāla sociālā un ekonomiskā problēma, taču savu vēsturisko traumu mocītā sabiedrība un politiskā vara joprojām to atsakās nopietni apzināties. Jo tas nozīmētu pārkāpt tabu – nopietni diskutēt par viesstrādnieku importu Latvijā.

Situācija Latvijā būtiski atšķiras no uzsvērtā dzimumu antagonisma, par ko esmu bieži dzirdējusi, dažādos pasākumos tiekoties ar savām sociāli aktīvajām kolēģēm no Skandināvijas vai ASV. Brīžiem man pat ir radies iespaids, ka kolorītie stāsti par vīriešu šovinismu Rietumu biznesā un “stikla griestiem”, pret ko atduras uzņēmumu vadībā nokļūt gribošu sieviešu karjeras, sen jau ir tikai iesīkstējušas klišejas, ko inerces pēc joprojām atražo karojošā feminisma aktīvistes. (Un visos “sieviešu problēmām” veltītos pasākumos viņu nekad nav trūcis.) Taču pilnīgi iespējams, ka arī rietumniecēm mūsu apgalvojumi, ka Latvijas sieviete uzņēmējdarbībā nejūtas diskriminētas, šķita tikai īstenības izskaistināšana, valsts godu sargājot.

Latvijas biznesa «bezdzimuma» cēloņi, iespējams, prasās pēc īpaša skaidrojuma kaut vai tāpēc, ka mūsu valstī tomēr ir pietiekami daudz reālu dzimumlīdztiesības problēmu – dažāds atalgojums par vienādu darbu, sadzīves vardarbība, sieviešu jūtami zemā pārstāvniecība valsts un pašvaldību varā u.c. Manuprāt, galvenais cēlonis ir tas, ka Latvijas bizness ir tik jauns, savos mērogos mazs un sākts «no nulles». Tajā nav ilglaicīgo maskulīno cunftes tradīciju, ko personificētu simtgadīgi ģimenes uzņēmumi, kuros patriarhāli tēvi nodod mantojumā dēliem vai znotiem savas akciju paketes un masīvām mēbelēm pildītus kabinetus. Latvijā turklāt nav arī tik daudz lielo korporāciju, kuru birokratizētie pārvaldes aparāti, atražojot dažādas karjeristu intrigas, neatpaliek no valsts iestādēm. Pateicoties tam, Latvijas lietišķās aprindas tik ļoti nemokās novecojušu uzskatu pinekļos. Mūsu biznesā nevalda formalizētu attiecību shēmas, tas ir pavisam “primitīvs”, tiešs un nepielūdzami racionāls – jo ir orientēts uz rezultātu, un tādēļ atvērts ikvienam, kas mērķtiecīgi un radoši strādā, kas ir spējīgs izpildīt uzņemtās saistības. Uzņēmēji apzinās, ka darījumu attiecībās ļaušanās dzimumu lomu vai kādiem citiem aizspriedumiem vienkārši var izmaksāt pārāk dārgi.

P.S. Nekādi nevēloties uzspiest lasītājiem savu viedokli par pētījumu, es tomēr aicinātu pievērst uzmanību tam, cik “nepieklājīgi zemu” uzņēmējas savu problēmu reitingā ir novietojušas korupciju. Vai tomēr tās vara Latvijas sabiedrības apziņā netiek pārmērīgi mitoloģizēta?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 18.04.2005 23:00
Ienākumu nodoklis varbūt arī ir līdzīgs Latvijā un dažos ASV štatos - tie paši 25% vien būs. Savukārt sociālais nodoklis Latvijā ir lielāks nekā amerikāņu "Social Security" un "Medicare" kopā (ASV algots darbinieks maksā 7,65% nodokli un viņa darba devējs arī 7,65%. Latvijā atbilstošās likmes ir 9% un 24,09%.) Arī degvielas akcīzes ziņā Latvija ir neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar ASV. 1 litrs benzīna šeit maksā 55 santīmus jeb vienu dolāru, bet ASV austrumkrastā - tagad esot ap 230 centi par galonu (4 litri). Viņu degvielas cena tātad ir kādi 57% no mūsu cenas.

Man netīk daudz runāt par ekonomiku, kurā es daudz neko nesaprotu, bet katrs cilvēks taču var vismaz subjektīvi novērtēt, kādu daļu no viņa naudas paņem valsts, un kādus servisus par to viņam nodrošina. Latvijā (salīdzinot ar citām zemēm gan ES, gan citur pasaulē), šī attiecība ir ļoti neizdevīga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nagla 14.04.2005 22:07
Atvainojos par neprecizitāti - Aleksis, nevis AK.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nagla 14.04.2005 22:07
Tā vien šķiet, ka AK ir pārņēmis dažu uzņēmēju vaimanas par augstajiem nodokļiem. Nodokļu sloga salīdzinājums ES valstu vidū pārliecinoši rāda, ka Latvija ir valsts ar vienu no viszemākajiem nodokļu slogiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.04.2005 18:12
Parasti ir tā - augsti nodokļi un liels valsts atbalsts, zemi nodokļi un mazs valsts atbalsts. Tā kā nodokļu slogs Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā, t.sk. Eiropas Savienībā, tad biznesa ļaudīm (kā vīriešiem, tā sievietēm) nebūtu jābrīnās par kvalificētu darbinieku trūkumu...

Tur jau tā lieta, ka Latvijā izveidojas paradokss, par kuru sūdzas uzņēmējas - relatīvi augsti nodokļi un mazs valsts atbalsts. Ja kāds grib uzzināt, kādus servisus valsts var sagādāt par relatīvi zemiem nodokļiem, var paciemoties ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā un citās attīstītās ne-ES valstīs. Cilvēkkapitālā ir jāiegulda, bet Latvijas valsts to nespēj vai negrib darīt un lielāki nodokļi tur šobrīd neko nepalīzēs. Vienkārši būs vairāk naudas, ko ierēdņi varēs izzagt vai iztērēt līdz galam nepārdomātiem eksperimentiem - t.sk. izglītības vai veselības aizsardzības jomā. Kamēr visos varas gaiteņos valda mežonīgais kapitālisms, arī vienkāršajai tautai nevajag sākt solīt Zviedrijas sociālismu (kurš drīz bankrotēs arī savā dzimtenē).

Valsts tēriņiem mežonīga kapitālisma apstākļos ir tikai dažas prioritātes - tās ir tiesas un policija (lai kontrolētu sīkos blēžus) un iespējami neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti (lai kontrolētu lielos blēžus). Let's start from the basics - valsti jāsāk veidot no pamatiem. Mūsdienu Latvijā pārmērīgi attīstīt cilvēkkapitālu (teiksim, ieguldīt valsts naudu izglītības programmās) nozīmē investēt Īrijas, Lielbritānijas un ASV uzplaukumā. Tieši uz turieni dodas spējīgākie cilvēki.

(Pats strādāju izglītības jomā jau vairākus gadus - man nevar pārmest personīgu ieinteresētību policistu, tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju un žurnālistu algu paaugstināšanā.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nagla 13.04.2005 07:57
"Svarīgākās problēmas, ar ko saskaras uzņēmējas, ir raksturīgas jebkuram lietišķo aprindu pārstāvim. Galvenokārt tā ir pārliecība, ka nodokļi ir pārāk lieli, bet valsts atbalsts – nepietiekams."

Parasti ir tā - augsti nodokļi un liels valsts atbalsts, zemi nodokļi un mazs valsts atbalsts. Tā kā nodokļu slogs Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā, t.sk. Eiropas Savienībā, tad biznesa ļaudīm (kā vīriešiem, tā sievietēm) nebūtu jābrīnās par kvalificētu darbinieku trūkumu (valsts finansējums izglītības sistēmai) vai citām valsts atbalsta trūkuma izpausmēm. Būtu pienācis laiks uzņēmējiem domāt mazliet plašāk, ne tikai par savu kabatu.

Saistītie raksti