Diena, 30.05.2003.

Bezmaksas latviešu valodas kursi visiem, kuri vēlas? Tas ir nolūks vai realitāte? Kā modelis šī programma kļuva iespējama, pateicoties sabiedriskās organizācijas Prāta spēks pūlēm.

Mēs bijām spējīgi pārliecināt Transporta un sakaru Institūta un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas administrāciju — viņi deva mums iespēju izmantot (pilnīgi bez maksas) savas auditorijas. Šos kursus vada ļoti laba pasniedzēja entuziaste Velta Marija Terentjeva. Pašlaik ir nokomplektētas divas kārtējās mācību grupas un datu bankā ierakstīti apmēram 1000 cilvēku, kuri vēlas mācīties.

Kā kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli? Atbilde ir viena — iegūstot tās valsts pilsonību, kurā dzīvo.

Pilsonības iegūšanas shēma ir diezgan vienkārša — latviešu valodas studēšana, konstitūcijas un LR vēstures pamatu zināšanas un samērā viegls eksāmens. Taču vienkārši tas ir tikai uz papīra. Būtībā viss ir pavisam citādi un daudz sarežģītāk. Pirmās grūtības — valodas studēšana. Nejautāsim tagad sev, kāpēc tik liela iedzīvotāju daļa — joprojām tie paši 700 000 krieviski runājošo — tik slikti zina valodu. Cēloņu ir daudz — slikta latviešu valodas pasniegšana skolās un augstskolās padomju laikā, nepietiekami kvalitatīva mācību literatūra un… valsts ierēdņu attieksme pret pašu sabiedrības integrācijas procesu (atšķirībā no deklaratīvajiem nolūkiem). Tas notiek tāpēc, ka minētie cilvēki ar tikai sev saprotamu apsēstību dara visu, lai valodas studēšana būtu grūta, dārga un nepieejama lielākai daļai iedzīvotāju. Starp citu, valodu kursi, kurus beidzot var sākt vismaz mazliet runāt latviski, izmaksā 50—60 latu. Valsts programmas neparedz visiem mācīties gribošajiem bezmaksas mācības. Daudzās valstīs valodu kursi ir bez maksas, un studēt valodu jūs varat vairākos piegājienos.