Atslēgvārdi:

Tīmekļa ekonomika 6

Cilvēki var labprāt maksāt arī par saturu. Bet par tādu saturu, kas būs unikāls un nebūs iespējams nekādā citā veidā. Neviens nemaksās par ziņām, kas tikai niansēs atšķiras no tām, ko var dabūt bez maksas.

Iesaki citiem:

„Galvenā un lielākā kļūda no mediju puses interneta attīstības pirmsākumos bija tā, ka mediji neprasīja telekomunikāciju uzņēmumus dalīties ar ieņēmumiem no interneta,” intervijā portālam Nozare.lv pagājušajā mēnesī paziņoja jaunais Dienas vadītājs Aleksandrs Tralmaks. [ 1 ] Galvenā kļūda gan bija pavisam cita — tas, ka interneta mediji netika laikus attīstīti, un pašlaik, kad krītas laikrakstu tirāžas, mediju uzņēmumi nav izveidojuši sev tādas pozīcijas internetā, kas ļautu saglabāt auditoriju un ienākumus. Kļūda bija nevis tā, ka interneta mediji netika subsidēti no līdzekļiem, kas tiem nepienākas, bet gan tā, ka tie vienkārši tika atstāti novārtā.


Sakaru nodrošinātāji neuztur medijus

„Vidēji Latvijā cilvēki par internetu maksā 10-20 latus mēnesī un mēneša laikā lieto ne vairāk kā 10 interneta mājas lapas. Bet no kaut kā ir jāuztur arī šīs 10 mājas lapas, nevis tikai interneta piegādātājs. Daļai ienākumu plūsmas, ko gūst telekomunikāciju uzņēmumi, būtu jānonāk šo populārāko interneta portālu uzturēšanai,” sacīja A. Tralmaks. Viņš pieminēja iPhone modeli, kas paredz ienākumus dalīšanu starp iekārtu un satura piegādātājiem. Šādu modeli gan izmanto ne tikai iPhone. Arī interneta veikals Amazon.com, piedāvājot elektroniski lasīt grāmatas ar iekārtu „Kindle” un dara ko līdzīgu — no abonenta saņem maksu, un daļu no tā (jāpiebilst — mazāko daļu) atdod satura ražotājam. Tomēr salīdzinājums ir nevietā un interneta portālu gadījumā nav dzīvotspējīgs.


Īstā interneta un portāla analoģija, ir, piemēram, radioaparāts un radiostacija, televīzija un telekanāls. Radioaparātu ražotājiem nav nekādas daļas gar to, kādā veidā satura veidotāji pelna naudu, tāpat kā satura veidotājiem nav nekādu pretenziju pret aparātu ražotājiem. Tie darbojas paši par sevi, turklāt to attiecībās pastāvošo savstarpējo atkarību mazina tirgus piesātinājums — plašs piedāvājums ir gan no aparatūras ražotāju, gan satura veidotāju puses. Savukārt aparāta īpašnieks zina: viņam ir jāiegādājas tikai iekārta, un viņš bez tālākiem finansiāliem ieguldījumiem to varēs izmantot paredzētajā veidā.

Radio un televīzija ir spējusi attīstīt tādu uzņēmējdarbības modeli, kas tiem ļauj nopelnīt, saturu piedāvājot bez maksas. Jā, pastāv abonēšanas maksa sabiedriskajiem medijiem, pastāv arī televīzijas kanāli, par kuru skatīšanos ir jāmaksā. Tomēr tie ir specifiski gadījumi, kuros pirmajam nav saistības ar uzņēmējdarbību, bet otrajā patērētājam tiek piedāvāta tāda informācija, par ko viņš ir gatavs maksāt, un dara to labprātīgi. Savukārt interneta mediji lasītājus ir pieradinājuši pie tā, ka saturs ir pieejams par brīvu, un iemācīt auditoriju, ka par saturu jāmaksā, nebūs viegli. Nav arī skaidrs, vai tas vairs būtu nepieciešams.



Maksas vai bezmaksas saturs?

Pašlaik saistībā ar pelnīšanu internetā pastāv divi uzskati. Pirmais, tradicionālais uzskats, paredz, ka tīmeklis nepiedāvā principiāli jaunu ekonomikas modeli, un, ja, piemēram, medija redakcija par sava satura izmantošanu līdz šim ir prasījusi naudu, kā tas ir drukāto masu saziņas līdzekļu gadījumā, tas ir jādara arī līdz šim. Otra uzskata piekritēji aicina saskatīt jaunas pelnīšanas iespējas, ko paver tīmeklis.



Viens no zināmākajiem otrā uzskata pārstāvjiem ir Kriss Andersons, kurš ir pārliecināts, ka jaunās ekonomikas pamata princips ir dot patērētājiem preci par brīvu, savukārt tas, ar ko ir iespējams pelnīt, ir patērētāju uzmanība. Elektroniskajā laikmetā datu apstrāde, pārraide un uzglabāšana ir kļuvusi tik lēta, ka tuvojas nullei, savukārt patērētājiem patīk tas, ko piedāvā bez maksas, līdz ar to tie šādu sadarbības modeli labprāt izvēlēsies. [ 2 ]

Taču, samazinoties ieņēmumiem no reklāmām, pēdējā laikā ir kļuvis populārāks pirmais uzskats, un mediju pārstāvji ir izteikušies, ka lasītājiem par saturu būs jāmaksā. Mediju magnāts Ruperts Mērdoks un News Corp. vadītājs maijā paziņoja, ka pašreizējais bezmaksas satura modelis „darbojas nepareizi”, un tas tiks „izlabots”. Viņš norādīja uz Wall Street Journal piemēru, kas parāda, ka šāda naudas pelnīšanas forma ir veiksmīga. Tāpēc tuvākā gada laikā „pašreizējās interneta dienas būs galā”. [ 3 ]


Debates par bezmaksas un maksas saturu gan nav nekas jauns. Daudzas tīmekļa vietnes pašā sākumā prasīja maksu par lasīšanu, tomēr pagājušā gadsimta 90. gados sāka dominēt uzskats, ka tirgum par labu nāk bezmaksas saturs, jo prasītā maksa bija pārlieku augsta, bet piedāvātais saturs bija pieejams arī citos kanālos. Abonēšanas maksa gan ļauj gūt ienākumus, bet vienlaikus ierobežo auditoriju un samazina līdzekļus, ko var iegūt no reklāmām.

1995. gadā Encyclopædia Britannica sāka pārdot tiešsaistes abonementus un piesaistīja 70 000 klientu. 1999. gadā tā cerībā, ka reklāmas tirgus attīstība ļaus vairāk nopelnīt, atvēra savus arhīvus visiem interesentiem. Pēc diviem gadiem Encyclopædia Britannica atkal ieviesa abonentmaksu un desmit mēnešu laikā atkal ieguva 70 000 abonentu, savukārt pašlaik par tās pakalpojumiem maksā aptuveni 200 000 klientu. Gadījumā, ja saturs būtu piedāvāts bez maksas, šis resurss būtu populārāks. Encyclopædia Britannica prezidents Horhe Kauzs (Cauz) domā, ka tādā veidā arī peļņa būtu mazāka,[ 4 ] tomēr tas ir jautājums par uzņēmējdarbības un satura izplatīšanas modeļiem laikā, kad internetā ir attīstījušās bezmaksas alternatīvas.

Wall Street Journal piedāvā bezmaksas piekļuvi politikas ziņām un viedokļu slejām, kā arī aktuālo notikumu izklāstiem. Arī The New York Times, kas kopš 2007. gada internetā bija pieejams bez maksas, [ 5 ] apsver iespēju iekasēt naudu par saviem rakstiem. [ 6 ]

Mūsdienās savu efektivitāti labi ir pierādījuši tādi uzņēmējdarbības modeļi, kas saturu piedāvā bez maksas. Google ir labākais piemērs tam, cik veiksmīgi ir iespējams pārdot reklāmu. Tas, ka Google piederošais video portāls YouTube nav nesis lielu peļņu (lai neteiktu skarbāk), [ 7 ] nenozīmē neko citu kā vien to, ka tur ir prāvi komercijas neapgūti apvāršņi.

Tīmekļa ekonomikā galvenā vērtība ir auditorijas uzmanība, un tā ir galvenais resurss, kas ļauj pelnīt naudu. To zina Google, kam ir svarīgi, lai cilvēki uz resursu nāktu, un, kad tie ir atnākuši, ir zināms, ko ar viņiem darīt un kādas reklāmas rādīt. Ja par to, ka auditorija apmeklē medija tīmekļa vietni, tai vēl ir jāmaksā nauda, tas nozīmē, ka medijs nav sapratis, ko ar uzmanības resursu iesākt. Tiesa, reklāmu pārblīvētība, kas dažkārt jaušama interneta portālos, liecina tieši par to pašu.



Interneta ignorēšanas sāpīgās sekas

Mediji, par kuru patērēšanu nav jāmaksā, ir pazīstami jau sen. Nerunāsim par radio un televīziju, kas daudzviet ir pieejami bez maksas, bet eksistē arī bezmaksas avīzes, kaut vai 5 min. Internets ideju par bezmaksas saturu ir palīdzējis izvērst jaunos apvāršņos. Patērētājiem tiek piedāvātas bezmaksas telefonsarunas, tie tīmekļa lapās var skatīties bezmaksas videoklipus vai lasīt bezmaksas publikācijas. Diez vai mūsdienās varētu būt pārsteigums, ja kāds operators klientiem, kas izvēlējušies noteiktu pakalpojumu komplektu, piedāvātu bezmaksas interneta pieslēgumu.


Eksperimenti ar bezmaksas saturu turpinās. Nu jau ir izaugusi paaudze, kas bezmaksas mūziku uzskata par normu un tās lejupielādēšanu internetā neuzskata par pārkāpumu. Lai arī lielās izdevējkompānijas un autortiesību aizstāvji pret šo vilni mēģina cīnīties, tomēr ir tirgus dalībnieki, kas failu apmaiņu internetā prot izmantot, lai veicinātu savu popularitāti un naudu pelnītu citos veidos, piemēram, ar koncertu biļetēm vai suvenīriem. Vēl vairāk, Radiohead un Nine Inch Nails izmēģinājumi, savus albumus piedāvājot lejupielādēt apmaiņā pret ziedojumiem, ir izrādījušies komerciāli veiksmīgi.[ 8 ] Un viņi nav vienīgie — Amerikas Preses institūta rīkotajā laikrakstu vadītāju sanāksmē Likumīgi satura monetizēšanas ceļi maksas prasīšana par saturu tika piedāvāta kā viens no variantiem finanšu grūtībās nonākušo masu saziņas līdzekļu uzņēmumu atslogošanai. [ 9 ]


Cilvēki labprāt maksātu arī par saturu, bet par tādu saturu, kas ir unikāls un nav dabūjams nekādā citā veidā. Cilvēki maksās, lai iegūtu sev labumu — piemēram, lai pelnītu vai iegūtu labākas pozīcijas. Bet viņi nemaksās par ziņām, kas tikai niansēs atšķiras no tām, ko var dabūt bez maksas. Laikrakstu jomā bieži vien ir visai grūti runāt par šādu ekskluzivitāti, turklāt tie pie mums vēl ir tikai attīstības sākuma stadijā, un lielie portāli ir tālu priekšā.

Masu saziņas līdzekļi interneta mediju attīstības sākumposmā ignorēja pārmaiņas, kas sākās mediju vidē. Tie līdz pat pēdējam brīdim izvairījās no interneta apgūšanas, līdz pat pēdējam brīdim savu tīmekļa vietni uzskatīja par laikraksta papildinājumu, tā arī nesaprotot, ko lai ar to dara. Ja Diena.lv nespēj konkurēt ar lielajiem interneta portāliem un nespēj piesaistīt tik daudz lasītāju, lai pelnītu, tad tas nav tāpēc, ka šis portāls nav savā laikā saņēmis naudu, kas tam nepienākas. Interneta mediji nav jādotē, interneta mediji ir jāattīsta, lai lietotājam piedāvātu to, ko tas meklē, un tā, kā tas vēlas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 06.08.2009 12:01
''Jo amerikāņu investoriem vajag saprast, kas notiek biznesā.'' ??? - spriežot pēc notikušā/notiekošā ekonomikā lielākā daļa nav sapratuši, nesaprot un nevēlas saprast. Ar vienu nopietno žurnālistiku būs par maz, lai novērstu tādi 'spečuku' kā Bernards Medofs (vai pašmāju Kargini) darbošanos.

- Vai "Google" dalīsies savā peļņā ar avīzi "Diena"? Nedomāju vis. '' - vot šitā, manuprāt, ir viens no pašreizējās sistēmas lielākajiem ''defektiem'' - nedalīšanās, nesadarbošanās, savstarpējā neuzticība, uzmešana un mešana...utt..utml. - un galarezultātā vairāk ir zaudētāju, nekā ieguvēju.

- bet tā ir cita tēma, citai reizei....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Reality 05.08.2009 22:14
>>> Raksta autors, manuprāt, gan lielāko akcentu liek uz satura KVALITĀTES problēmām (labu rakstu nav viegli uzrakstīt - īpaši ņemot vērā informācijas saņēmēja vēlmes, Latvijas iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeni). Ar satura piegādes TEHNISKAJĀM lietām problēmu būs mazāk.======
Es jau arī nekur nenoliedzu, ka Web mēdiju attīstībā galvenā problēma ir kvalitatīva satura veidošana. Bet tehniskā infrastruktūra ir uzbūvēta tādējādi, ka saturu var nogādāt patērētājam, bet par satura autoru un redaktoru atalgošanu ir jādomā atsevišķi. Tā vispār nav Interneta problēma - bet marketinga problēma. Es paskaidroju domu, ka ISP (Interneta servisa piegādātāji) var apstrādāt Web pieprasījumu gūzmu no klientu datoriem, bet viņiem nav reāli uzlikt par pienākumu pētīt, kādus portālus lietotāji lasa, kāds saturs viņiem tur patīk un par ko viņi ir gatavi maksāt. Viņi to īsti precīzi nemaz nevar uzzināt (sk. četrus augšminētos punktus), viņiem tas parasti neinteresē, un ir normāli, ka viņiem tas neinteresē. Mums arī pastnieks ir vajadzīgs, lai piegādātu avīzes, nevis pār plecu skatītos, ko mēs īsti izlasām ;))

Gluži tāpat arī "Google" nopelna savus miljardus, izvietojot apmaksātas reklāmas pie linkiem un satura ... ko izveidojuši citi. Vai "Google" dalīsies savā peļņā ar avīzi "Diena"? Nedomāju vis. Priekš Google ir svarīgi klikšķi uz viņu reklāmām (page requests - lapu pieprasījumi un "Referer" datu lauks, kurš norāda, no kurienes lietotājs ir atnācis). Google neinteresējas par saturu. Viens klikšķis ir viens klikšķis - vienalga, vai cilvēks skatās porno, vai lasa filozofiskus traktātus. Abos gadījumos tie ir klikšķi jeb Web-pieprasījumi. Vienkārši viņam Google reklāmas rādīs citas - piemērotas kontekstam (=meklētajiem atslēgvārdiem).

Avīzei tātad ir kaut kā jāpelna pašai - neviens ISP, nedz arī meklēšanas serviss viņiem nepalīdzēs. Neviens jau neliedz avīzei pateikt - atsūti mums maksas īsziņu par 35 santīmiem, mēs pretī atsūtīsim kodu un varēsi visu dienu lasīt. Bet cik būs tādi lietotāji, kuri vēlēsies par kaut ko tādu maksāt? Es avīzi "Diena" izlasu tikai tādēļ, ka mans darba devējs to ir abonējis. Man nav sevišķi pieņemama šīs avīzes politiskā orientācija. Bet nu - lai jau viņiem veicas; tagad ir jauns īpašnieks, varbūt viņi kļūs prātīgāki.

Domāju, ka nopietna žurnālistika saglabāsies tikai nedaudzos izdevumos. Ne velti pazīstamais mēdiju investors Rupert Murdoch bija tik ieinteresēts nopirkt Wall Street Journal. Citas avīzes nākotnē varbūt nemaz nebūs vajadzīgas - bet pētnieciska žurnālistika joprojām būs pieprasīta. Jo amerikāņu investoriem vajag saprast, kas notiek biznesā.

Savukārt reģionu presē nākotne pieder blogu rakstītājiem un redaktoriem, kuri ikdienas apkopos interesantākos blogu ierakstus. Jo redaktora darbs ir ļoti intelektuāls - to tuvākā nākotnē dators kvalitatīvi veikt nespēs (pat ja tas dators ir Google "mākonītis" ar varenām datu noliktavām apakšā). Šādi redaktoru veidoti izdevumi (blogu agregācijas) pastāv jau tagad. Piemēram - http://www.aldaily.com/ . Šajā Web-lapā nav nekāda jauna satura. Viņa katru dienu pārpublicē 2-4 linkus. Bet tos pareizos linkus ir liela māksla atrast! Tātad - būs vajadzīgi blogeri un portālu redaktori.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality - KALVIS 05.08.2009 20:43
Raksta autors, manuprāt, gan lielāko akcentu liek uz satura KVALITĀTES problēmām (labu rakstu nav viegli uzrakstīt - īpaši ņemot vērā informācijas saņēmēja vēlmes, Latvijas iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeni). Ar satura piegādes TEHNISKAJĀM lietām problēmu būs mazāk.‘’

''Redzam tik neparastu lietu, ka brīvā tirgus citadelē Amerikā sākusies diskusija, ka valstij nepieciešams subsidēt kvalitatīvo presi. Latvijā šai kategorijai atbilstu ne vairāk kā trīs izdevumi, tajā skaitā jūsējais.(LatvijasAvīze).Inkens: kā panākt politiskas pārmaiņas16.07.2009.(LA)

‘’ Произошло колоссальное снижение интеллектуального уровня всего человечества. Это тотальное снижение, которое охватило буквально все сферы человеческого бытия. Это снижение — знамение времени (.) Если вы попытаетесь проанализировать, о чем говорят люди, вы увидите ужасающую картину интеллектуального падения. Это закономерность, и ничего сделать нельзя..’’Александр Зиновьев: «Я советую одно: думайте, думайте, думайте!»

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 05.08.2009 20:29
„Galvenā un lielākā kļūda ...'' - ka tik pašam A.Tralmaka kungam neiznāk pielaist vēl lielākas kļūdas...Starp citu - rakstot par tīmekļa ekonomiku der atcerēties, ka '' pašlaik Latvija iekļauta to valstu grupā, kur interneta izmantošana ir maz attīstīta. MAZ ATTĪSTĪTA - nav pārsteigums, ka mediji neprasīja dalīties telekom uzņēmumus...Alfs Vanags, BICEPS izpilddirektors: ‘’Diemžēl Latvijā internetu joprojām izmanto ļoti maz. Pērn Latvijā tikai 40% mājsaimniecību bija interneta pieslēgums. Eiropā šis rādītājs vidēji ir 49%. Kūtri interneta izmantošanā ir arī Latvijas uzņēmēji. Ja Eiropā tiešsaisti izmanto vairāk kā 80% uzņēmēju, tad mūsu valstī šis rādītājs ir tikai 62%.

ES tiešsaistes pasūtījumus pēdējā gadā pieņēmuši 16% uzņēmēju, pie mums šis skaitlis ir tikai 6%.’’ (Nav tīmekļa, nav izaugsmes. Latvijas Avīze 06.06.2009).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LA 05.08.2009 12:22
Iespejams, ka Tralmakam vajadzetu paraudzities plasak un, iespejams, ka autors varetu savu domu paturpinat un vinam palidzet, domajot par to, ka interneta medijiem "but" jaunajos apstaklos? Interesanti, kadel Apple un Amazon tomer so modeli izmanto? Vakar klausijos Annenbergas diskusijas, bezgala garas, bet ar dazam interesantam domam: http://bb2009.uscannenberg.org/

Man jaatzist, ka uz so jautajumu esmu vairak raudzijusies no regulejuma un daudz mazak no ekonomikas puses, tadel aizdomajos par to, vai status quo, kad ISPs un satura veidotaju savstarpeja neatkariba, neuztur tiesibpolitikas status quo ar daziem iznemumiem? Kas notiks tad, kad Grokstera "inducement to infringe" tiks lidz Merdokam? kas, ja notiks, notiks, ja ES parskatis savu "soft approach"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 04.08.2009 21:34
Autora teiktajam piekrītu. Piebildīšu vēl dažas citas lietas:

Ja portāls nav tāds kā Facebook, kurš izveidojis pats savu lietotāju kopienu, parasti izrādās ērtāk atrasties publiskajā Interneta daļā. Par to pārliecinājās Beļģijas avīžu koncerns Copiepresse, kas panāca, ka Google vairs neievieto linkus uz viņu avīžu saturu - jo Google mēdz veidot ziņu satura agregācijas (piemēram http://news.google.com ), ar ko bija beļģus nokaitinājuši. Sk. http://www.nytimes.com/2007/02/14/business/14google.html?_r=... ). Beļģijas tiesas iznākums bija priekš Copiepresse labvēlīgs... Bet drīz vien viņi konstatēja, ka nemaz nav laimīgi, ja viņus vairs nevar atrast ar Google...

Ideja likt Interneta pakalpojumu sniedzējiem "dalīties" ar portāliem nav realizējama vairāku iemeslu dēļ:
(1) Web (tīmekļa) vietnes un pakalpojumi ir ļoti atšķirīgi - un jautājums, cik daudz lietotājs ir no šī pakalpojuma "notērējis" ir stipri vien atkarīgs no attiecīgās vietnes specifikas. Varbūt lietotājs ir sameklējis fotogrāfiju ar kaķīti (viens JPG attēls), un varbūt viņš ir saņēmis piekļuvi veselam romānam vai zinātniska žurnāla rakstam. No tehnoloģiju un no apmainīto datu apjoma starp šīm lietām nav lielas starpības. Bet satura veidotājam nav vienalga, jo dažāda veida satura izveidošanas izmaksas nav salīdzināmas.

(2) Tipiska Web (tīmekļa) lapa satur iegultas saites (piemēram, YouTube objektus), no citurienes nākošus banerus vai IFRAME elementus, kuri ielādējas no pavisam citiem serveriem. Lietotājs, protams zina, uz kuru portālu viņš ir gājis. Bet viņa Interneta pakalpojumu sniedzējs var arī nezināt, kuru Web-pieprasījumu lietotājs izdarīja pats (teiksim, apzināti iegāja "Diena.lv" portālā), bet kurš pieprasījums gadījās "pa ceļam" - ielādējot Adobe Flash reklāmas, iegultos YouTube klipus, kādi "pop-up" lodziņi atvērās, un kādus Web pieprasījumus izdarīja uz viņa datora esošie ļaunprātīgie vīrusi un spama e-pasti. Pietiek paskatīties Interneta servisa piegādātāja piekļuves žurnālu (access log) - lai saprastu, ka tur ir milzīgs jūklis ar Web adresēm, kuru izcelsmi neviens nesaprot. Tur noteikti nebūs A.Tralmaka aprakstītās "desmit Web-lapas", kurās visi sēž, bet gan daudz daudz vairāk viss kas.

(3) Pat ja cilvēks skatās (viņaprāt) vienu resursu, Webā ir ļoti izplatīta satura sindikācija (pārpublicēšana no citurienes). Iedomāsimies, ka mājas lietotājs lasa kāda sava drauga blogu/emuāru. Šajā emuārā ir ievietots YouTube objekts, kurš atskaņo video, kur nofilmēts fragments no kādas amatieru teātra izrādes. Kurš par šo saņem naudu? Atbilžu varianti:
(A) Bloga autors, kurš rakstīja emuāra tekstu
(B) Google Inc. (YouTube video vietnes saimnieki un video atskaņošanas programmatūras autori)
(C) Amatieru teātris, kurš nofilmēts videoklipā
(D) Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra AKKA/LAA

(4) Interneta Servisa piegādātājs var vispār nezināt, kādu saturu skatās konkrētais mājas lietotājs. Pastāv tāda lieta kā SSH tunelis (šifrēts saziņas kanāls uz kādu serveri, kurš var atrasties citā valstī, un kurš konkrētā mājas lietotāja uzdevumā savāc no "diena.lv" ziņas un pa to pašu šifrēto kanālu sūta atpakaļ). Šādus paņēmienus ir iecienījuši lietotāji Ķīnā, Irānā, Baltkrievijā un visur citur, kur ir sastopama Interneta cenzūra. Pat ja neviens īpaši neslēpjas, Interneta Servisa piegādātājam (kurš sēž starp lietotāju un portālu) nav iespējams saprast pat tos tīmekļa pieprasījumus, kur Interneta adrese sākas ar "https" (nevis "http"). Un šādu pieprasījumu īpatsvars arvien pieaug.

Tas, protams, nenozīmē, ka nevajadzētu domāt arī par maksas satura plašāku ieviešanu, piemēram, radot lietotājiem ērtus mikromaksājumus - samaksā dažus santīmus un varēsi lasīt. Iespējams, ka tad saturs kļūs daudzveidīgāks un cilvēki atkal rakstīs visu ko rūpīgāk. Bet šīs lietas neviens netraucē darīt jau tagad (izveidojot attiecīgus servisus tīmeklī) - un tur nav jāpin iekšā Interneta servisu sniedzēji un viņu sakaru kompānijas.

Saistītie raksti
Kresli 255x203(3)

Maigais klēpja sargsuns 1 Autors:Ieva Beitika

Brilles 255x203(5)

Politizklaide 4 Autors:Vita Dreijere

Citi autora darbi
6220425549 cc19140a63

Cīņas suņi 204 Autors:Jānis Buholcs

Tuksums 255x203

Tīklos sapinušies 0 Autors:Jānis Buholcs