Atslēgvārdi:

Tīkls savelkas 2

Divas “lielās” krimināllietas, kas tiek saistītas ar Lembergu un Šķēli un kuru virzībā notikuši svarīgi pagriezieni, var būtiski mainīt korupcijas vidi un uztveri Latvijā.

Iesaki citiem:

Piektais Korupcijas 0C laidiens analizē divus tematus — politiskās atbildības būtību un piemērošanu konkrētos gadījumos un būvniecības nozares problēmas no pretkorupcijas skatpunkta.

Juriste Agnese Lešinska sniedz raksturojumu situācijai būvniecības jomā, kas, neskatoties uz miljarda latu apjoma sasniegšanu 2006.gadā, ir viena no tiesiski nesakārtotākajām jomām Latvijā. Ar piemēriem no krasta kāpu aizsargjoslā notiekošā būvniecības un teritorijas plānošanas sistēmas trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus ilustrē Sabiedrības par atklātību Delna projektu vadītāja Aiga Grišāne.

Līdztekus tam politiskās atbildības jēdziena saturu un amatpersonu rīcības atbilstību demokrātiskas valsts iekārtas kritērijiem analizē Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieks Valts Kalniņš. Viņš apskata situācijas, kas izsauca karstas diskusijas šā gada sākumā — Dagnijas Staķes (ZZS) nedemisionēšana pēc ugunsgrēka pansionātā Reģi, Aināra Šlesera (LPP/LC) atkārtota kļūšana par satiksmes ministru pēc Saeimas vēlēšanām, lai gan Jūrmalgeitas notikumu gaismā viņš bija spiests atkāpties no šī paša amata, pie kriminālatbildības par kukuļošanu sauktā bijušā Jūrmalas mēra Jura Hlevicka neizlēgšana no LPP/LC biedru rindām. Tāpat tiek analizēta valdības un Saeimas rīcība saistībā ar referendumu par drošības likumiem, kas tiek saistīts ar (ne)uzticības balsojumu valdībai, kā arī ZZS palikšana valdībā pēc tam, kad tās ministru prezidenta kandidātam un pārstāvim koalīcijas padomes sēdēs Aivaram Lembergam tika izvirzīta apsūdzība smagos korupcijas noziegumos.


Sapinušās “lielās zivis”

Lai lauztu visatļautības mentalitāti un plašākas sabiedrības stereotipus par valsts pārvaldes korumpētību, ir jānoķer tā saucamās “lielās zivis”.[1] Piesakot Korupcijas 0C, nevar nepieminēt svarīgākos notikumus divu lielo krimināllietu virzībā kopš iepriekšējā Korupcijas 0C laidiena, jo tie var būtiski mainīt gan korupcijas vidi, gan uztveri Latvijā.

Šā gada pirmajā pusgadā notika būtisks pavērsiens tā dēvētājā Ventspils amatpersonu krimināllietā — apsūdzība tika uzrādīta Ventspils mēram Aivaram Lembergam, turklāt vairākus mēnešus Lembergs pavadīja apcietinājumā Matīsa cietumā. Šis ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad apsūdzība tiek uzrādīta tik ietekmīgai personai. Jau pēc Korupcijas 0C sagatavošanas notika vēl kāds pavērsiens — apsūdzība par nepatiesu liecību sniegšanu tika uzrādīta nu jau bijušajai valsts otrajai augstākajai amatpersonai, proti, bijušajam Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim (ZZS).

Digitālās televīzijas lieta tika nodota tiesai, taču izmeklēšana vēl turpinās, jo no kopējās lietas ir nodalītas atsevišķas epizodes, un, pēc mediju sniegtajām ziņām, nesen saņemtā nozīmīgā informācija no ārvalstīm ir attiecināma uz TP dibinātāja un tagad ierindas biedra Andra Šķēles iesaisti lietā.


Apliecinājums korupcijai

Notikumu kontekstā, kas Latvijā risinājušies kopš šā gada sākuma, nepamanītas var palikt tādas lietas kā lēmums par divu tiesnešu — Irēnas Poļikarpovas un Beatrises Tāleres — saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļošanu, kā arī prokuratūrai nodotie materiāli par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku un Rīgas Valsts tehnikuma direktoru par 80 000 latu kukuļa ņemšanu, un citām Korupcijas 0C pārskatā minētajām ievērojamajām lietām, kurās iesaistītas augstas amatpersonas vai lielas naudas summas.

Šīs kukuļošanas lietas paliek nepamanītas, jo gada laikā Latvijā ir risinājušies daudzi vēl aizraujošāki notikumi. Piemēram, Latvija ir tikusi pie jauna prezidenta Valda Zatlera — Korrupt kirurg er ny præsident i Letland[2] (korumpēts ķirurgs ir Latvijas jaunais prezidents — latv.), pēc kura ievēlēšanas VID, glābjot situāciju, gandrīz paspēja legalizēt aplokšņu algas. Tagad tikai jāgaida KNAB izmeklēšanas rezultāti Zatlera lietā, kas, iespējams, ir vēl viens iemesls KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanai.[3] Tomēr kā galvenais iemesls Loskutova atstādināšanai medijos tiek minēts KNAB gala ziņojums par pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā pirms 9. Saeimas vēlēšanām, kas jāpublisko līdz 7.novembrim. KNAB jau ir demonstrējis stingru nostāju partiju finansēšanas noteikumu kontroles jomā un nācis pie slēdziena, ka tā saucamās trešo personu reklāmas ir pieskaitāmas TP, LPP/LC un ZZS izdevumiem. Tas partijām var draudēt pat ar bankrotu, tāpēc, šķiet, Saeima jau gandrīz paspēja “nokārtot” lietas, uzsākot grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, lai atceltu priekšvēlēšanu tēriņu griestus. Kā zināms no krimināltiesību teorijas, ja uz lietas izskatīšanas brīdi spēkā ir labvēlīgāka likuma norma, tad piemēro to. Proti, grozot likumu, partijas būtu izbēgušas no soda.

Īsi pēc prezidenta ievēlēšanas sabiedrība paspēja paust atbalstu bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lēmumam apturēt grozījumus drošības likumos. Grozījumus Saeima vēl pirms referenduma paspēja atcelt, bet nav skaidri zināms, vai starpposmā, kamēr tie bija spēkā, ieinteresētās personas nav paspējušas iegūt operatīvo informāciju par kādu no diviem lielajiem kriminālprocesiem, jo šādi mēģinājumi šajā laikā ir bijuši, pieprasot informāciju KNAB.

Pirms Korupcijas 0C publicēšanas dienas gaismu ieraudzīja, pēc ministru prezidenta Aigara Kalvīša domām, “daiļliteratūra”: grāmata Tiesāšanās kā ķēķis, kurā advokāts Gūtups runā ar dažādu līmeņu tiesnešiem un citām amatpersonām, lai “nokārtotu” lietas. Nupat ģenerālprokurors Jānis Maizītis paziņoja, ka, pārbaudot divpadsmit no Augstākās tiesas spriedumiem, kas, iespējams, minēti grāmatā, atklāts, ka divi no tiem ir pieņemti nelikumīgi.

Iespējams, drīz nekas cits kā lasīt daiļliteratūru neatliks, jo Latvijas televīzija ir gandrīz jau palikusi bez ziņu dienesta, proti, pēc raidījuma De Facto režisores Artas Ģigas atstādināšanas daļa pieredzējušo žurnālistu ir jau aizgājuši projām vai darīs to tuvākajā laikā. Ziņu dienesta vājināšana, šķiet, bija mērķis, pie kura koalīcija strādāja jau ilgāku laiku, veicot amatpersonu nomaiņu un atbalstot restrukturizāciju, pret kuru iebilda ziņu dienesta darbinieki.


Demokrātiskas politikas balsts — politiskā atbildība

Kā šogad noskaidrojās, dažiem politiķiem jēdziens politiskā atbildība, ko analizē Valts Kalniņš, joprojām ir svešs.[4] Apsūdzības celšana smagos korupcijas noziegumos nav bijis iemesls ZZS frakcijai uzskatīt, ka Aivars Lembergs vēl joprojām būtu nepiemērots ministru prezidenta amata kandidāts. Latvijā pastāvot nevainīguma prezumpcija, tāpēc, izrādās, krimināllieta nav šķērslis, jo, kamēr spēkā neesot stājies tiesas spriedums, tikmēr neviens neko nevarot vērtēt.

Valts Kalniņš nedod skaidras atbildes uz jautājumiem, vai Dagnijai Staķei pēc Reģu traģēdijas, kad bojā gāja 25 pansionāta iemītnieki, bija jāatkāpjas, vai Ainārs Šlesers ir “balta lapa”, lai atkārtoti ieņemtu Satiksmes ministra amatu, no kura pēc publiskotajām Jūrmalgeitas sarunām bija spiests atkāpties, vai LPP vajadzēja izslēgt bijušo Jūrmalas mēru Juri Hlevicki no biedru rindām pēc apsūdzības uzrādīšanas par kukuļošanu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās, vai referendums bija (ne)uzticības balsojums valdībai un vai tai bija jāatkāpjas, vai varbūt Saeimai pēc referenduma vajadzēja reaģēt un nomainīt ministru prezidentu, kā arī vai pēc tam, kad ZZS ministru prezidenta kandidātam un pārstāvim koalīcijas padomes sēdēs Aivaram Lembergam tika izvirzīta nopietna apsūdzība smagos korupcijas noziegumos, ZZS drīkst palikt valdībā.

Pamatojoties uz faktiem un aplūkoto citu valstu pieredzi un teoriju, dažos gadījumos Valts Kalniņš norāda uz argumentiem, kas ir par pamatu, lai uzskatītu, ka personām bija jāuzņemas politiskā atbildība. Pētnieks secina, ka nav vienotu mehānismu, kas nodrošinātu politiskās atbildības iestāšanos, taču tajā pašā laikā ir vairāki skaidri kritēriji, piemēram, nepieciešamība partijai norobežoties no sava biedra, par kura korumpētību radušās nozīmīgas aizdomas. Tāpat valdības koalīcijas partijām ir pienākums būt līdzatbildīgām par citu koalīcijas partiju negatīvo ietekmi valdībā, tāpēc, ja kādas partijas pārstāvim ir apšaubāma reputācija, tā būtu jāizvērtē, lemjot par atbildības uzņemšanos, tomēr Latvijā šie kritēriji netiek piemēroti. Šāda situācija ir skaidrojama ar to, ka politiskās atbildības nozīmīga sastāvdaļa ir politiskās elites vērtīborientācija, bet, ja tāda nepastāv vai ir vāja, tad to no malas ir ļoti grūti ietekmēt. Turklāt nekādus uzlabojumus politiskās elites vērtībās un ētikā neveicina situācija, ja sodu nesaņem partijas, kas ir pārkāpušas vēlēšanu ierobežojumus.


Būvniecība — pabērna lomā

Korupcijas 0C sadaļā par būvniecību konstatēts, ka to regulējošie normatīvie akti neatbilst pašreizējai situācijai un rada papildus problēmas un korupcijas riskus tā jau sarežģītajā jomā. Kaut arī būvniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, tomēr Valsts būvinspekcija līdz pat pagājušajam gadam nevarēja atļauties algot juristu.

Juriste Agnese Lešinska aplūko būvniecības jomā “sāpīgos” jautājumus, tajā skaitā saistību starp būvniecību un teritorijas plānojumu, institūciju lomu un pienākumus, kaimiņu tiesības. Latvijā nav veikts audits par būvniecības nozari regulējošo normu atbilstību jaunākajām tiesību normām (tajā skaitā Administratīvā procesa likumam) un atbilstību reālajām būvniecībā iesaistīto pušu vajadzībām. Grozījumi, kas tiek veikti Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos, ir reakcija uz samilzušajām problēmām, nevis proaktīva problēmu cēloņu risināšana, turklāt, kā secināts rakstā, daži no aplūkotajiem grozījumiem vēl vairāk sarežģī būvniecības sistēmu un padara procedūras necaurskatāmākas, tādējādi veicinot arī korupciju.

Agnese Lešinska norādā, ka kontroles funkcijas nepieciešams nodalīt no būvniecības saskaņošanas funkcijām, kas varētu nozīmēt arī stingrākas valsts kontroles ieviešanu, taču precīzus risinājumus būtu jāsniedz koncepcijai par kontroles funkcijām būvniecībā, ko Ministru kabinets ir uzdevis izstrādāt Ekonomikas ministrijai, taču jānorāda, ka līdz pat šim brīdim šādas koncepcijas izstrāde nav uzsākta.

Nobeigumā autore secina, ka būvniecība un korupcija ir divi jēdzieni, kas sader kopā, jo joma, kurā ir neadekvāts normatīvais regulējums, neefektīva uzraudzības sistēma, liela amatpersonu rīcības brīvība un milzīgs apgrozījums, ir pakļauta lielam korupcijas riskam.


Jūtīgā kāpu apbūve

Paraugs dažādās jomās un līmeņos pastāvošajiem korupcijas riskiem plānošanā un būvniecībā ir apbūve Baltijas jūras krasta kāpās. Pamatojoties uz vairāku gadu gaitā veiktajiem novērojumiem, Korupcijas 0C sniedz ieskatu teritorijas plānošanas un būvniecības jomā pastāvošajos korupcijas riskos. Kāpu apbūve ir tik jūtīga joma, ka tiek izsniegtas ne vien nelikumīgas būvatļaujas, bet katru reizi, kad Aizsargjoslu likums ir atvērts grozījumiem, notiek politiska cīņa arī par ierobežojumu atcelšanu kāpu aizsargjoslā.

Korupcijas 0C secināts, ka nepieciešams veikt strukturālas izmaiņas būvniecības sistēmā, jo nelikumīgā būvniecība un kontroles trūkums nav tikai kāpu problēma. Sabiedrības spiediens un iedzīvotājiem pieejamie juridiskie līdzekļi ir nozīmīgs faktors nelikumīgas būvniecības mazināšanai, taču tas nav pietiekami, lai atrisinātu sistēmas problēmas. Raksta nobeigumā tiek sniegti vairāki ierosinājumi, kā uzlabot pastāvošo situāciju būvniecībā un plānošanā, proti, nepieciešams uzlabot teritorijas plānošanas kontroli, jāveic būtiski uzlabojumi arī būvniecības kontrolē, veicot strukturālas izmaiņas un daļu funkciju deleģējot valsts iestādēm, tāpat nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest publisku būvatļauju reģistru un teritorijas plānojumu datu bāzi, jāizstrādā jauni būvniecību regulējošie normatīvie akti, kas atbilst mūsdienu tiesiskajai un faktiskajai situācijai, nodalot būvniecības procesu kā specifisku administratīvo procesu, un ar nodokļu sistēmas palīdzību jāveicina sabalansēta attīstība. Taču, lai veiktu grozījumus sistēmā, ir nepieciešama politiskā griba šo jomu tiešām sakārtot.



_________________

[1] Timofejevs P. Lielā korupcijas loma gaidās. http://www.politika.lv/index.php?id=13845 (aplūkots 2007. 2.oktobrī)

[2] http://politiken.dk/udland/article315266.ece?service=print (aplūkots 2007. 2.oktobrī)

[3] KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu uz izmeklēšanas laiku ir atstādinājis ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), lai gan jāsaka, ka pēc likuma šādas pilnvaras viņam nemaz nav. (Plašāk skat.: Kalniņš V., Kažoka I., Litvins G. Rullējot pāri Loskutovam un likumam. http://www.politika.lv/index.php?id=14695 (aplūkots 2007. 5.oktobrī); Kalniņš V., Kažoka I. Nekāda sakara ar tiesiskumu. http://www.politika.lv/index.php?id=14712 (aplūkots 2007. 5.oktobrī).)

[4] Matīsa V. Tu arī, Brut? Diena, 2007. 31.marts; Rulle B.Lembergam jauna apsūdzība kukuļošanā, miljonu legalizēšanā. Diena, 2007. 15.marts.

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


jan 27.08.2010 11:06
Nu ko! super raksts! Man ir video blogi un dažādi raksti un rekur vēlviens emuārs un arī oktomāra pieraksti un video ceru ka jums patiks!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


mimo 16.10.2007 19:47
Lūdzu, lūdzu - izrediģējiet kāds šo tekstu! Tas ir interesants, bet lasīt nav iespējams!

Citi autora darbi
Article research

Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru Autors:Andris Sprūds, Ojārs Balcers, Daina Eberšteina, Juris Ozoliņš, Aiga Grišāne

Logo fons

Dunikas vēju sāga Autors:Aiga Grišāne

Uz akmens 255x203

Dunikas vējiem līdzi 11 Autors:Aiga Grišāne

Siets 255x203

Neticības šortlists 2 Autors:Aiga Grišāne

Img 9471

Izaicinājums būvēt likumīgi Autors:Agnese Lešinska, Sandijs Statkus, Aiga Grišāne

Img 9529 800

Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2007. gada pirmais pusgads Autors:Valts Kalniņš, Agnese Lešinska, Aiga Grišāne