Ir tāds sarežģīts laiks. Vieglāk vārīt zaptes ziemai, nekā domāt par politikāņiem. Saldi, garšīgi ziemā ēst ievārījumu, lai tak tie politikāņi, dara, kā grib. Tikai tautai nu jau ārkārtas vēlēšanās jāievēl tie, kas darīs to, kā grib. Vai tautas labā? Vēlētāji ievēlēs, pēc tam būs neapmierināti ar pašu ievēlētajiem, runās, kamēr pierunās vienu, kam ir tiesības izteikt neuzticamības iespējamību, atkal vēlētāji čakli balsos par neuzticības izteikšanu. Sāksies viss no gala. Riņķa dancis. Bedrē esam, bedrē paliksim... Bedrei parasti ir malas, šai gan nav. Neieraugāmas malas laikam ir bezdibenim.

Ko tu gaudies – pie tā jau esmu pieradusi. Manu ikdienu izpostīja tikai viens cilvēks. Un es esmu viena. Tikai viena. Bet tie daudzie tūkstoši, kas, klupdami, krizdami, skrien prom no šīs valsts, nav viens cilvēks. Tūkstoši. Un viņu ikdienu ir izpostījis tikai viens cilvēks? Nē taču. Vairāki. Daudzi. Kas ir apmēram 4000 līdzšinējās Vienotības biedru skaits? Viens vai daudzi? Visiem redzami vai zināmi ir kādi 10 vai 20, pārējie biedri ir tikai nieka funkcionāri, klusie atbalstītāji partijas lēmumam. Partijas lēmumi gan ietekmē miljonu ikdienu. Ja ar tiem 4000 locekļu partijai par maz, notiek apvienošanās ( oficiāli gan to sauc citādāk) ar citām partijām. Vai tāpēc, ka viena partija ir maza, šajā valstī partiju ir daudz? Pirms Saeimas vēlēšanām partijas dzimst, aug, kā sēnes pēc lietus. Ir pat tādas, kas uz laiku līdz ārkārtas vēlēšanām maina nosaukumu. Tāda ir Šlesera reformu partija. Vai tik tā nav sava veida cīņa ar Zatlera reformu partiju? Uzvārds pret uzvārdu. Varbūt “tante no Bauskas” vēlēšanās uzvārdu nepamanīs un kļūdas pēc atņems balsi pirmajai reformu partijai… Pirmsvēlēšanu reklāmām partijām naudas taču nav. Vai tad par iepriekšējo vēlēšanu reklāmām visas partijas norēķinājušās?

Ja tas zaptes katls vārot piedeg, pati vien esmu vainīga, Es taču biju atbildīga par saldumu nākošajai ziemai.Kāda atbildība ir politiķiem? Tikai politiska atbildība savas partijas interesēs? Kas man par to, ka politiķis atbild savas partijas ideoloģijas (ja tāda vispār ir) priekšā? Ir, ir to partiju par daudz šajā vastī. Satversme nav akmenī iecirsta.Laiks iet. Gandrīz simtgadu vēsturē mēs neesam. Internets var izveidoties un mainīties, satversme nevar…

Ja šīs Saeimas ārkārtas vēlēšanas neparādīs, nepierādīs, neliks ko darīt vēlēšanu sistēmas maiņai, tad, manuprāt, šīm rudens vēlēšanām nav nekādas jēgas. Tikai lieka laika un naudas tērēšana. Kā bedrē esam, tā paliksim.

Uz asiem saviem teikumiem: -Tikai tie naivie tautfrontieši laikam neapzinājās, ka brīvību iegūt ir viens, bet to uzturēt, saglabāt, attīstīt ir otrs. Smagi jāstrādā. Daudz. Brīvības ceļš bija tikai viens mirklis. Pēc tā visi tik gaidīja, ka valsts dos. Paši gan neko nedeva valstij, – saņēmu arī šādu kādreizēja tautfrontiešu aktīvista atbildi: – Nekas nav jāattīsta, jāuztur, jāsaglabā u.t.m.l. Mēs vienkārši esam atgriezušies normālajā civilizācijas attīstības ceļā, no kura dikti ilgi bijām izslēgti..

Nekas neesot jādara. No bedres ārā pat nav jākāpj. Jeb tas notiek bez darīšanas? Visi konsolidējas, reformējas, reorganizējas un bedres nav. Vai tikai liekas, ka nav? Kura no daudzajām partijām to pateiks šodien. Lai zinātu, par ko balsot. Laika līdz balss atdošanai maz. Tad palikšu bez balss. Pienākumu pret valsti būšu izpildījusi. Valstij ir pienākumi pret mani? Un vispār – tā balss ir vajadzīga kādai no daudzajām partijām, ne jau valstij. Manam ievārījuma katliņam partijas nav vajadazīgas. Pietiekami daudz zaptes partijas pašas sataisījušas. Man labāk garšo ķirbju un cidoniju ievārījums. Tas tik vēlu rudenī var tapt. Tad jau varbūt būs zināms, kas, par ko un kāpēc ievēts.