Tikai brīvprātīgi 0

"Zaļas" pārmaiņas sabiedrības apziņā var rosināt tikai ar pozitīvu stimulu un labiem piemēriem biznesa kultūrā.

Iesaki citiem:

Vai Latvijas Darba devēju konfederācijas biedriem interesē ilgtspējīgā attīstība?

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un tās biedru pamatvērtība ir korporatīvā sociālā atbildība, kas līdztekus cilvēktiesību, ētisku darba attiecību un pretkorupcijas principu īstenošanai savā darbībā paredz atbildību par ilgtspējīgas apkārtējās vides saglabāšanu. LDDK ir arī ANO Globālā līguma kontaktpunkts Latvijā, kas rosina arvien vairāk uzņēmējus iesaistīties šajā kustībā.

LDDK iesaistās politikas plānošanas dokumentu, normatīvo aktu un nacionālo pozīciju izstrādē, organizējot diskusijas ar saviem biedriem, atbildīgajām valsts institūcijām un ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu pārdomātu un godprātīgu mums pieejamo resursu izmantošanu un tautsaimniecības attīstību. Piemēram, rudenī Apvienotās Karalistes vēstniecība Latvijā kopīgi ar LDDK un Lielbritānijas darba devēju konfederāciju rīkos vienas dienas biznesa semināru Rīgā, kur runās par biznesa korporatīvo atbildību un tā lomu vides saglabāšanā. LDDK apvienotais bizness izprot un labi apzinās vides riskus un aktīvi iesaistās to novēršanā jau šodien.


Kādai jābūt valdības pozīcijai — vai vides politikā ir jāpielieto stingri normatīvi vai tomēr jābalstās uz brīvprātīgiem pasākumiem?

Pašos pamatos valdības vides politikai ir jābalstās un brīvprātīgiem pasākumiem, jo tie vides problēmas spēj risināt ar minimāliem sabiedrības izdevumiem — iedzīvotāju, pašvaldību, valsts un uzņēmēju līdzdalību. Stingri normatīvi sevi attaisno kā galējs līdzeklis, ja problēmu nav bijis iespējams pietiekami efektīvi novērst, pielietojot brīvprātīgus pasākumus.


Kā novērst situāciju, kad daži uzņēmēji vairās ieviest videi draudzīgākas tehnoloģijas un produktus, bet izmanās tikt uz priekšu uz citu rēķina?


Vides jautājumi bieži ir saistīti ar uzņēmuma papildu izmaksām, tiešā veidā ietekmējot tā konkurētspēju. Tas notiek tādēļ, ka stingriem regulējumiem līdzi nāk virkne negatīvu faktoru, piemēram, palielinās birokrātija, kuras uzdevums ir kontrolēt stingro normatīvu ievērošanu. Tas rada ne tikai iedzīvotāju un uzņēmēju pretreakciju, bet netieši izdara fiskālu spiedienu uz katru nodokļu maksātāju, jo kontroles veikšanai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi.

Uzņēmumiem savukārt tas saistās ar papildus administratīvajiem šķēršļiem, strīdīgām prasībām un sodiem, bet vainagojas ar negodīgu konkurentu uzvaras gājienu. Šādas politikas ieviešanas izmaksas ir augstākas, salīdzinot ar pievienošanos brīvprātīgajai sistēmai, mazina sapratni un lojalitāti par vides aizsardzības mērķiem un attiecīgi kompleksu pārmaiņu īstenošanu uzņēmuma kultūrā, stratēģijā, kā arī investīciju politikā. Tomēr uzņēmumi, kuri ir sapratuši neatjaunojamo resursu nozīmi, aktīvi pievienojas brīvprātīgiem pasākumiem, sasniedzot vides politikas mērķi, kāpinot uzņēmuma efektivitāti un paaugstinot reputāciju.


Diskutabls jautājums joprojām ir par produktu iepakojumu, piemēram, par veikalos tik viegli iegūstamajiem plastmasas maisiņiem.

Jā, iepakojuma izvēli nosaka patērētājs un visbiežāk to nosaka zemākas izmaksas. Patērētāju zemā pirktspēja un sabiedrības vēsā attieksme pret vides aizsardzības aktivitātēm ir kavējusi uzņēmējus aktīvi domāt par dabas resursu saglabāšanu. Kas attiecas uz polietilēna maisiņiem, jāatzīst, ka patērētāja gatavība mainīt ieradumus uz zaļākiem ir pirmais, kas dod signālu tirgotājam mainīt piedāvājumu. Jau pašlaik pārliecināmies, ka patērētāju ieradumi strauji mainās un arvien biežāk pircēji izvēlas dabai
draudzīgu iepakojumu, tāpēc tirgotāji pircējam piedāvā iespēju izvēlēties auduma, papīra vai bioplastmasas iepirkumu maisiņus.


Ko zaļākas dzīves veicināšanā varētu darīt uzņēmēji?

Eiropas Komisijas izstrādātā korporatīvās sociālās atbildības definīcija nosaka, ka uzņēmumi savā darbībā brīvprātīgi integrē sociālo un apkārtējās vides aspektu. Šāda vienota izpratne par atbildību ļauj plaši un argumentēti sabiedrībā diskutēt par brīvprātīgas sistēmas stimulēšanu. Piemēram, veicot pašvaldību iepirkumus, vajadzētu ņemt vērā vides aizsardzības principus, savukārt investīcijās vajadzētu stimulēt tā sauktās zaļās tehnoloģijas, jo tas palīdz ievērojami uzlabot vides standartus un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.


Korporatīvā sociālā atbildība sniedz atbildi uz jautājumu, ko bizness var darīt, nevis, ko biznesam vajadzētu darīt vides politikas veicināšanā. Runa ir par iespējām, nevis par pienākumiem un jauniem noteikumiem. Tas ir īstas veids, kā radīt pievienoto vērtību produktiem un pakalpojumiem, sniedzot ieguldījumu gan sociālajā, gan apkārtējās vides jomā. Vienmēr būs līderi, sekotāji un sava ceļa gājēji, bet tikai ar pozitīvu stimulu un labiem piemēriem biznesa kultūrā un sabiedrības apziņā var rosināt "zaļas" pārmaiņas.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti

Vides Vēstis videsvestis.lv

Diskusiju telpa politika.lv

Citi autora darbi