Atslēgvārdi:

Tiesneša snaudošā brīvība

Ņemot vērā Latvijas politisko kultūru un sabiedrības demokrātijas attīstības līmeni, kā arī sabiedrības uzticību politiskajām partijām, tiesneša tiesības būt par politiskās partijas biedru šobrīd pamatoti ir „snaudošas”.

Iesaki citiem:
Luriki2

Aktualizējies ir pirmajā acu uzmetienā nebūt ne degošs jautājums par tiesneša tiesībām būt par politiskās partijas biedru. Satversmes tiesa 2012. gada 19. jūlijā ierosināja lietu Nr. 2012-16-01 „Par likuma „Par tiesu varu” 86. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102. pantam”. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs norāda, ka liedzot tiesnesim darboties politiskajā partijā, apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību.

Šajā rakstā nepretendēšu uz pilnībā izvērstu zinātnisku rakstu. Analizēšu tikai dažas šī problēmjautājuma nianses, līdz ar to priecāšos par citu autoru un lasītāju būtiskiem papildinājumiem.

Likuma „Par tiesu varu” 86. pants precizē indivīda, kas pilda tiesneša amatu, Satversmes 102. pantā atzītās pamattiesības. Likums pilnībā neliedz tiesnesim īstenot biedrošanās brīvību. Aizliegums attiecas tikai uz vienu aspektu – līdzdalību politiskajās partijās un organizācijās. Tiesneši var brīvi apvienoties organizācijās, kas aizsargā viņu neatkarību, veicina profesionālās kvalifikācijas celšanu, aizstāv viņu tiesības un intereses. Turklāt likums nodefinē tiesību izmantošanas kvalitatīvo standartu.
Tiesnesim jāizmanto šīs tiesības un brīvības tā, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.

Tiesneši var brīvi apvienoties organizācijās, kas aizsargā viņu neatkarību, veicina profesionālās kvalifikācijas celšanu, aizstāv viņu tiesības un intereses. Šīs tiesības un brīvības jāizmanto tā, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.



Biedrošanās brīvība, kas ir politiskās tiesības, nav absolūtas un var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības, demokrātisko valsts iekārtu, valsts vai sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.[ 1 ] Turklāt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. panta otrā daļa tieši paredz, ka iespējams noteikt likumīgus ierobežojumus biedrošanās brīvībai personām, kas ir bruņoto spēku, policijas vai valsts pārvaldes sastāvā. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka atsevišķās profesijās ir pieļaujama prasība pēc politiskās neitralitātes.[ 2 ]


Vēsturiskais konteksts

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nodrošināt neatkarīgu un objektīvu tiesu, tomēr konstitucionālās sūdzības iesniedzējs uzdevis leģitīmu jautājumu, vai šāds no amata izrietošs biedrošanās brīvības ierobežojums mūsdienās joprojām ir samērīgs.

Lai novērstu komunistiskās partijas ietekmi uz tiesām, 1990. gada 14. februāra Augstākās tiesas plēnuma lēmums un 1993. gadā likums „Par tiesu varu” noteica, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām.[ 3 ]

Politiskā partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē (Politisko partiju likuma 2. pants). Politiskām partijām ir būtiska nozīme demokrātijā un valsts pārvaldē, jo tās piedalās tautas politiskās gribas īstenošanā.


Ārvalstu prakse

Pasaules valstu griezumā attiecībā uz tiesnešu politiskajām aktivitātēm ir sastopami ļoti dažādi standarti no visu politisko darbību aizlieguma līdz visai plašam atļautu darbību lokam partijās. Kanādā uzskata, ka „visām partejiskām politiskām aktivitātēm jābeidzas, nokļūstot amatā”.[ 4 ] Lietuvā Tiesu iekārtas likuma 44. panta trešā daļa un 48. panta piektā daļa aizliedz būt par politiskās partijas biedru. Līdzīgi arī Igaunijas Tiesu iekārtas likuma 49. panta otrās daļas 2.punkts aizliedz tiesnesim būt par politiskās partijas biedru. Savukārt Itālijā tiesnesim ir ļauts piedalīties partiju darbā un publiski paust savus politiskos uzskatus (aizliegts tikai aktīvi piedalīties priekšvēlēšanu kampaņā).[ 5 ] Arī ASV dažos štatos tiesnesis var būt politiskās partijas biedrs.[ 6 ]

Cilvēka domāšana un uzskati, tajā skaitā politiskās simpātijas, ir cilvēka autonoma joma, kurā valsts nevar iejaukties. Cilvēks saprātīgās robežās ir pasargāts no ārējas piespiešanas. Valsts nevar noteikt, ka tiesnesis sui generis nevar būt homo politicus. Tas pat nav iespējams, jo tiesnesis nav atrauts no sabiedrības un tajā notiekošā. Tiesnesis tāpat kā ikviens pilsonis periodiski piedalās vēlēšanās un aizklāti materializē politiskās simpātijas. Turklāt Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesnesi var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē tiesneša amatu. Līdz ar to, no vienas puses, valsts aizliegusi tiesnesim būt par politiskās partijas biedru, savukārt no otras puses, pieļauj tā kandidēšanu Saeimas vēlēšanās, zaudējot tiesneša amatu tikai ievēlēšanas gadījumā. Tādējādi jau šobrīd tiesnesis var būt politiski aktīvs vēl pildot tiesneša amata pienākumus.

No vienas puses, valsts aizliegusi tiesnesim būt par politiskās partijas biedru, savukārt no otras puses, pieļauj tā kandidēšanu Saeimas vēlēšanās, zaudējot tiesneša amatu tikai ievēlēšanas gadījumā.




Spriest bez ārējas ietekmes

Tiesneša vēlme piedalīties valsts pārvaldes (plašākā izpratnē) organizēšanā ir leģitīma. Tā ir leģitīma interese un pat pienākums ikvienam demokrātiskas valsts pilsonim. Latvijas valsts politiskā kultūra un valsts pārvaldība kopumā iespējams no tā varētu pat iegūt. Tomēr tiesnesim primāri jākoncentrējas uz savu tiešo pienākumu pildīšanu – tiesas spriešanu. Tiesnesis izskata lietas bezpartejiski, kas nozīmē, ka tas pieņem lēmumu bez ārējas ietekmes, vadoties pēc iekšējās pārliecības par taisnīgumu.
Ja konkrētas tiesvedības ietvaros lietas dalībniekiem rodas aizdomas par tiesneša neobjektivitāti, tad pastāv iespēja tiesnesim pieteikt noraidījumu vai ziņot par ētikas normu neievērošanu. Šādā mikro līmenī pat ir labi, ka tiesnesis ir atklāti definējis savu politisko pārliecību (kļūstot par politiskās partijas biedru), jo pastāv iespējas novērtēt, vai tas traucē viņam taisnīgas tiesas spriešanā. Nezinot šādu tiesneša politisko pārliecību un tā ietekmi uz tiesas procesu, tiesneša aizspriedumainību konstatēt ir grūti vai pat neiespējami.

Tiesnesis izskata lietas bezpartejiski, kas nozīmē, ka tas pieņem lēmumu bez ārējas ietekmes, vadoties pēc iekšējās pārliecības par taisnīgumu.



Savukārt makro – tiesu sistēmas - līmenī tiesneša līdzdalība politiskajā partijā rada lielākus un grūtāk novēršamus riskus tiesu neatkarībai un objektivitātei. Tiesa ir taisnīguma un likuma virsvaldības principa sargs, kurai jābauda sabiedrības uzticība.[ 7 ] Sabiedrības uzticība tiesām veido leģitimācijas pamatu un ir būtisks priekšnoteikums efektīvai institūcijas darbībai.[ 8 ] Ņemot vērā tiesneša fundamentālo sabiedrisko un valstisko nozīmi vārda brīvību var ierobežot, lai pasargātu tiesnesi no personīgiem netaisnīgiem, destruktīviem un nepatiesiem uzbrukumiem.[ 9 ] Tomēr tiesnesis zaudē šo aizsardzību, ja iesaistās politiskajā dzīvē.[ 10 ]

Šajā līmenī nav runa par tiesneša objektivitāti konkrētajā tiesvedībā, bet sabiedrības skatījumu uz tiesu sistēmas leģitimitāti kopumā. Neatkarības un objektivitātes trūkums ir konstatējams ne vien tad, ja tas ticis pierādīts, bet arī tad, ja par neatkarības un objektivitātes esamību var rasties pamatotas šaubas.[ 11 ] Tiesnesim jārūpējas ne tikai lai nosargātu jau iegūtu sabiedrības uzticību, bet jārīkojas tā, lai vēl vairāk veicinātu sabiedrības pārliecību par savu neatkarību un objektivitāti.[ 12 ]

Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir vienreizējs un īslaicīgs risks, kas neapdraud visas tiesu sistēmas pamatus. To iespējams veiksmīgi difūzi izklīdināt. Iepretī patstāvīga politiskās dzīves klātbūtne tiesu varā (tiesneša līdzdalība politiskajā partijā) nesaraujami sasaistītu profesionālo tiesu varu ar politiski angažēto likumdošanas varu un izpildvaru.

Patstāvīga politiskās dzīves klātbūtne tiesu varā (tiesneša līdzdalība politiskajā partijā) nesaraujami sasaistītu profesionālo tiesu varu ar politiski angažēto likumdošanas varu un izpildvaru.



Ņemot vērā Latvijas politisko kultūru un sabiedrības demokrātijas attīstības līmeni, kā arī sabiedrības uzticību politiskajām partijām, šobrīd nebūtu pieļaujama lielāka tiesu sistēmas politizācija. Mērķa sasniegšanas līdzekļu samērīgums var mainīties vēsturisku apsvērumu dēļ vai sabiedrības evolūcijas gaitā.[ 13 ] Šobrīd atzīstams, ka indivīda (tiesneša) tiesību ierobežojums ir mazāks nekā sabiedrības ieguvums. Leģitīmo mērķi – nodrošināt tiesneša neatkarību un objektivitāti – šobrīd nav iespējams panākt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Tiesneša individuālās tiesības būt par politiskās partijas biedru šobrīd pamatoti piespiedu kārtā ir „snaudošas”.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Inkvizicija 255x203

Tiesnešu tiesa 2 Autors:Iveta Kažoka

Tiesnesi 255x203

Temīda bez tiesnešiem 41 Autors:Providus.lv

Citi autora darbi
509580899 3a30e69a77

Mehānismi cietušo kompensācijai kriminālprocesā Eiropas Savienībā Autors:Ilona Kronberga, Gatis Litvins, Sanita Sīle, Ilze Dzenovska

6120560205 f0503a35e8

Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu reglamentējums Eiropas Savienībā Autors: Ilona Kronberga, Gatis Litvins, Agnese Lešinska, Sanita Sīle