Atslēgvārdi:

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

Iesaki citiem:

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas? Vai tā būtu kāda no jau esošām, vai arī jāveido jauna?

Nacionālās attīstības plāna (NAP) ieviešana būtu jāuzdod Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), bet, lai to izdarītu, RAPLM būtu jāpaplašina funkcionalitāte, pārdēvējot to par Valsts un pašvaldību attīstības ministriju. Tādējādi tā kļūtu par galveno valsts stratēģijas un plānošanas ministriju, kuras vadītājam, tāpat kā finanšu ministram, būtu jābūt no tā politiskā spēka, kuru pārstāv premjers.


2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas "jumta" dokumentam? Vai tas ir iespējams?

Es nelietotu terminu “pakārtoti”, taču viennozīmīgi atbalstītu pieeju, ka ministrijas vidējā termiņa stratēģijas, tāpat kā ilgtermiņa nozaru attīstības dokumenti, būtu skatāmi caur NAP prizmu, lai tie nebūtu pretrunā un iekšējās šo dokumentu prioritātes būtu harmonijā ar nacionālajām. Kā to panākt? Vienkārši – nosakot kārtību, ka visi plānu un attīstības dokumenti tiek saskaņoti ar attīstības ministriju. Mums Tieslietu ministrijā jau šāda sistēma strādā.


3. Kas pašlaik, Jūsuprāt, nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

Traucē finanšu vadības likums, kas paredz, ka tikai viena finanšu gada plānošanu un realizāciju.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi