Atslēgvārdi:

Tieslietu ministrija glābjas 1

Recenzija par noraidīto Tiesu administrācijas koncepcijas projektu

Iesaki citiem:
0 plosts 255x203
Foto:AFI

Pagājušā gada 20.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas sagatavoto Tiesu administrācijas koncepciju. Šis dokuments piedāvā atrisināt problēmu, kas nomāc “līdzās likumdošanas un izpildvarai pastāvošo neatkarīgo tiesu varu”, kura “pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai”.

Problēmas izklāsts liek domāt, ka Tieslietu ministriju no turpat septiņu gadu dusas iztraucējis Eiropas Parlamentā septembrī sniegtais ziņojums par nepieciešamību Latvijā “īstenot konsekventas un progresīvas reformas …tiesu sistēmā”.

Tieslietu ministrija šķiet pārsteigta, ka “būtiskas problēmas ir konstatējamas gan tiesu darba organizācijā, gan tiesnešu atlases politikā un tiesnešu apmācībā, gan tiesu ēku apsaimniekošanā, gan arī tiesu sistēmas administrēšanā kopumā”. Tā žēlojas, ka “neviens nekad nav noteicis tiesu sistēmas attīstību kā valsts prioritāti” un šis apstāklis kavējis “visas tiesu sistēmas progresīvu attīstību un mūsdienīgu administrēšanu.” “Saglabājoties pašreizējai izpildvaras lomai tiesu sistēmā, tiesu vara arī turpmāk nebūs pietiekami neatkarīga, jo tās darba nodrošināšana lielā mērā (ja ne pilnīgi) ir atkarīga no izpildvaras labvēlības”. Jā, daudz kas nogulēts, bet Tieslietu ministrija jūtas, ka tai “kā centrālai izpildvaras iestādei svarīgi būtu nodrošināt valsts politikas īstenošanu tieslietu jomā un tiesību sistēmas pilnveidošanu”.

Koncepcijas mērķis ir pārvarēt “funkcionālo nesakārtotību”, uzticot jaunai institūcijai, Tiesu administrācijai, visas funkcijas, kas saistītas ar tiesu darba nodrošināšanu. Ar to ir cerēts novērst funkciju sadrumstalotību, valsts budžeta līdzekļu neefektīvu izmantošanu un, pats galvenais, izpildvaras lielo ietekmi tiesu darba nodrošināšanā, kas kopumā arī ietekmējot lietu izskatīšanas savlaicīgumu tiesās. Izveidojot Tiesu administrāciju, tiktu “nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē … noteiktā tiesu varas neatkarības principa konsekventa realizācija”.

Tiesu administrācijas funkcijas ietvertu: materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanu; apmācības programmu izstrādi un visu tiesnešu un tiesu darbinieku regulāru apmācību; tiesu sistēmas organizatorisko vadību un attīstības plānošanu; tiesu darba statistisko uzskaiti un analīzi; informācijas apriti horizontālā un vertikālā līmenī; sabiedrības informēšanu par aktuāliem jautājumiem tiesu sistēmā; un pats galvenais, nepieciešamo finansu resursu aprēķināšanu un tiesu un tiesu administrācijas budžeta sastādīšanu.

Koncepcija uzsver, ka tādējādi tiktu uzlabota tiesu sistēmai paredzēto līdzekļu izlietošana. Katrai tiesai tiktu piešķirti līdzekļi, par kuru izlietošanu lems konkrētās tiesas atbildīgā amatpersona. “Turpretim tiesas priekšsēdētājs šobrīd nav tiesīgs pieņemt lēmumus pat par nepieciešamo kancelejas preču iegādi”.

Koncepcija piedāvā trīs Tiesu administrācijas statusa variantus:

Tieslietu administrācija ir Tieslietu ministrijas pārraudzības iestāde;
Tieslietu administrācija ir neatkarīga tiesu varai piederīga iestāde;
Tieslietu administrācija ir valsts aģentūra.

Pirmais variants noraidāms tieši to iemeslu dēļ, kuri noveda pie Koncepcijas izstrādāšanas. Saskaņā ar pirmo variantu, Tieslietu ministrs ieceļ un Ministru kabinets apstiprina Tiesu administrācijas ģenerāldirektoru. Tiesu budžetu sagatavo Tiesu administrācija un iesniedz Tieslietu ministrijai, “kura to apkopo”.

Tieslietu ministrija aptuveni pēdējos septiņus gadus ir bijusi Latvijas valsts politikas atteka. Organizācijas kultūru nav viegli izskaust. Nodot iecerēto institūciju izpildvaras, specifiski neefektīvas Tieslietu ministrijas, pārraudzībā būtu neprāts.

Trešais variants noraidāms līdzīgu iemeslu dēļ. “Tiesu administrācija tiek veidota kā aģentūra un atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā”. Šis variants paredz Tieslietu administrācijas ģenerāldirektoru, kuru “pieņem darbā tieslietu ministrs” pēc Tiesu varas padomes priekšlikuma. Budžeta process tāds pats kā pirmajā variantā. Ko šinī sakarā nozīmē izpildvaras “pārraudzība” varbūt jāprasa Finansu ministrijai, kas savā laikā guvusi plašu pieredzi, pārraugot vai apraugot Valsts Nekustamā Īpašuma Aģentūru. Katrā gadījumā nav saprotams, kā šis vai pirmais variants “nostiprinātu Satversmē noteiktā tiesu varas neatkarības principa realizāciju”.

Vienīgi otrais variants nedaudz sola virzību uz tiesu varas neatkarības nodrošināšanu, jo tikai šis variants paredz Tiesu administrāciju kā “tiesu varai piederīgu iestādi”. Tiesu administrācijas ģenerāldirektoru ieceļ Saeima pēc Tiesu varas padomes priekšlikuma. Tiesu budžetu sagatavo Tiesu administrācija un iesniedz Ministru kabinetam tālākai iesniegšanai Saeimā.

Tiesu administrācijas izveides pirmais posms sākas šī gada 1.janvārī. Šinī posmā komplektējas Tiesu varas padome no Augstākās tiesas priekšsēdētāja, ģenerālprokurora un advokātu kolēģijas priekšsēdētāja vai viņu vietniekiem, un pa diviem apgabaltiesu un rajonu tiesu priekšsēdētājiem, kurus sākotnēji izvirza Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tiesu varas padome sāk darboties šī gada 1.jūlijā. Rajonu tiesu un apgabaltiesu budžetu 2003.gadam sagatavo Tieslietu ministrija.

Otrais posms sākas 2003.gada 1.janvārī. Tiesu administrācija uzsāk darbu “kā patstāvīga institūcija un atdalās no Tieslietu ministrijas”, un tai ir savs atsevišķs budžets.

Trešais posms sākas 2004.gada 1.janvārī, kad katra tiesa saņem savu nošķirto budžetu. Tiesas priekšsēdētāji iegūst varu tiesas personāla lietās, ieskaitot pieņemšanu darbā, atlaišanu no darba, algu izmaksu u.c.

Koncepcijas sagatavotāji lēš, ka Tiesu administrācijas otrā varianta izveidošanai būs nepieciešami Ls 1 356 128.

Koncepcija klusē par Tiesu varas padomes lomu, izņemot attiecībā uz kandidāta izvirzīšanu Tiesu administrācijas ģenerāldirektora amatam un ģenerāldirektora konsultēšanu pārejas laikā. Bet nebūtu nekāds pārsteigums, ja vajadzīgo likumu un noteikumu rakstītāji, aizpildot šo robu, paplašinātu padomes lomu un iespaidu. No Koncepcijas izriet, ka padome ir iecerēta kā pastāvīgs orgāns un ne tikai pārejas laikam. Tādēļ ļoti svarīgi zināt, kas Tiesu varas padomi vadīs. Jebkura orgāna vadītājs vai priekšsēdētājs taču ir tas, kurš sasauc sapulces, nosaka dienas kārtību sapulcēm un tās vada, un pārstāv orgānu saskarē ar valsts iestādēm un privātām personām. Īsi sakot, vadītājam ir iespējas tālejoši ietekmēt orgāna iekšējo dinamiku un lēmumu pieņemšanu. Lai tiesu vara atbrīvotos no izpildvaras aizbildniecības, Tiesu padomes vadītājam dabīgi jābūt tiesnešu korpusa izraudzītam. Bet tāds radikāls risinājums nesakrīt ar Koncepcijas autoru uzskatiem: “Tiesu varas padomi vada tieslietu ministrs”.

Tieslietu ministra vadoša loma Tiesu varas padomē būtu nevēlama katrā gadījumā, bet it sevišķi nevēlama tādēļ, ka Tiesu administrācija būtībā ir atdzimis Tiesu departaments. “Tiesu administrācija tiek veidota, par pamatu ņemot Tieslietu ministrijas Tiesu departamentu”. Tieslietu ministrijā paliek tikai starptautiskā tiesību sadarbība un zaudējumu atlīdzināšana nepamatotas notiesāšanas rezultātā. Tiesu administrācijas “nodaļas tiek veidotas no esošo Tieslietu ministrijas darbinieku resursiem”. Nesaudzīgi izsakoties, Koncepcija ir priekšlikums daļēji reorganizēt Tieslietu ministriju. Līdzīgi komerciālai sabiedrībai, kas, nonākusi grūtībās, nomet neienesīgas nodaļas un meitas uzņēmumus, Tieslietu ministrija šobrīd grasās atraisīties no neizdevīga departamenta.

Bet pats galvenais ir tas, ka Koncepcijas redzeslokā nav visa Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu vara, bet tikai tā tiesu varas daļa, ar kuru līdz šim ir nodarbojusies Tieslietu ministrija. Arī turpmāk, Augstākās tiesas atdalīšanas dēļ, pat vispārējās jurisdikcijas tiesas jautājumos par budžetu, infrastruktūru, informācijas apriti u.c. nerunās vienā balsī. Koncepcija liek vilties ikvienam, kas cerējis uz tiesu varas administratīvu apvienošanu un sasaistīšanu “līdzvērtīgā” valsts varā. Koncepcijas autori nav spējuši pacelties pāri savas iestādes pašreizējām interesēm un dziļāk padomāt, kā uzlabot tiesu varas kopējo stāvokli iepretim valsts politiskās varas atzariem.

Koncepcijas solītās izmaiņas budžeta procesā, kā arī tiesu priekšsēdētāju administratīvā autonomija apgabaltiesās un rajonu tiesās varētu zināmā mērā pacelt minēto tiesu darba efektivitāti. Bet koncepcijas allaž lidinās uz eņģeļu spārniem, kamēr velns rosās īstenības sīkumos.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!