Atslēgvārdi:

Tieslietas: pietrūkst tiesību politikas plānošanas

Kamēr bez mitas tiek pieņemti ne tik nozīmīgi tiesību akti, ik uz soļa tiesību normu piemērošanas praksē jūtamas tiesību politikas neesamības sekas – likumu nepilnības, nenoregulēti pamata jautājumi. Tieši politikas plānošanu es gaidītu no jauno laiku prioritātēm.

Iesaki citiem:

Analizējot Tieslietu ministrijas (TM) izvirzītās vidēja termiņa darbības prioritātes, jāsaka, ka pirmā no tām, proti, “Tiesu darbības uzlabošana, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās, paaugstinātu tiesu nolēmumu kvalitāti un nodrošinātu tiesu darbības caurskatāmību”, ir visnotaļ visaptveroša un atzīta par nepieciešamu gan no Latvijas juristu un tiesu lietotāju, gan no starptautisko ekspertu puses[1]. Protams, tas, ka Latvijas tiesu sistēmas “gala produkta” galvenās problēmas ir saistītas tieši ar lietu lēno virzību tiesā, nolēmumu zemo kvalitāti un diezgan ierobežotu pieeju tiesu informācijai, nav “jaunajos laikos” atrasts un noformulēts secinājums, bet gan vairākus gadus Latvijas tiesiskajā sistēmā apspriestas problēmas.

Noteikti ir apsveicami, ka šīs lietas ietilpst jaunās valdības prioritātēs, tikai žēl, ka 2003. gada plānā neparādās tie reālie darbi, kā risināt šos nenoliedzami nozīmīgos problēmjautājumus, īpaši tiesu nolēmumu kvalitāti un darbības caurskatāmību. (Vienīgais izņēmums ir punkts par tiesu lietu sadales plānu publisku pieejamību elektroniskā veidā portālā www.tiesas.lv. Lai gan šī uzdevuma īstenošanas termiņš ir norādīts šā gada 1. marts, vairāk par vienas tiesas lietu sadales koncepciju norādītajā portālā neizdevās atrast.) Īpaši žēl tāpēc, ka bija iespējas šādus reālus darbus paredzēt, un jau šogad. Vēl vairāk – tos noteikti vajadzēja turpināt tieši šogad. Tāpēc, ka pagājušā gada novembrī noslēdzās viens no lielākajiem, gandrīz gadu ilgušais PHARE projekts tieslietu jomā sadarbībā ar TM “Korupcijas novēršana tiesu sistēmā”, kurā galvenā uzmanība tika koncentrēta uz caurskatāmības problēmām. Šā projekta nobeiguma fāzē trīs Latvijas tiesas veica pilottiesu funkciju, lai iedzīvinātu un pārbaudītu dzīvē svarīgākās no projekta atziņām, ar mērķi beidzot pārveidot no padomju sistēmas mantoto attieksmi pret tiesām kā kaut ko atsvešinātu un nepieejamu, nevis normālu demokrātisku valsts varas institūciju, kura ir radīta, lai kalpotu sabiedrībai. Problemātiskākās no šīm projekta atziņām bija, pirmkārt, tiesas spriedumu publiska pieejamība – ikvienas personas, arī lietā neiesaistītas, tiesības iepazīties ar spēkā stājušos tiesas spriedumu; otrkārt, tiesu arhīvu atvēršana sabiedrībai – lietu, kurās tiesvedība ir beigusies, materiālu pieejamība pētniecības vai žurnālistikas nolūkos. Pilottiesas pierādīja – interese par sabiedrībai atvērtu tiesu bija minimāla, lai neteiktu, ka nekāda, tomēr sabiedrības attieksme sāka mainīties, un tātad tiesām nav ko slēpt. Tieši šo procesu vajadzēja turpināt visā Latvijas tiesu sistēmā, un šo darbu var veikt ar esošajiem līdzekļiem.

Tāpat arī tiesnešu apmācība, lai celtu nolēmumu kvalitāti, nav jaunās valdības darbu sarakstā, kaut gan ir grūti iedomāties kā citādi varētu celt nolēmumu kvalitāti kā tikai veltot pastiprinātu uzmanību tiesnešu apmācībai.

Interesanta šķiet otrā TM prioritāte: “Kriminālsodu izpildes sistēmas efektivitātes palielināšana [..], veicinot notiesāto integrāciju sabiedrībā [..]”. Tas, ka Latvijas situācija šajā jomā līdz šim ir katastrofāla un sodu izciešanas vietas ir tuvākais ceļš uz recidīvista karjeru, atkal ir sen zināma un plaši apspriesta patiesība. Saistībā ar šo pārliecina arī 2003. gadā plānotais darbs – Valsts probācijas dienesta izveide. Acīmredzot, šīs specifiskās problēmas iekļaušana prioritāšu sarakstā saistīta ar to, ka TM atbildība šajā jomā ilgst tikai dažus gadus un atliek vienīgi cerēt, ka valdībai pietiks laika to realizēt.

Tomēr šajā prioritāšu sarakstā izpaliek kaut kas tieši TM nozīmīgs un Latvijas situācijā nepieciešams, par ko iepriekšējās valdības nebija pienācīgi parūpējušās, proti, TM kā katrā demokrātiskā valstī galvenais un pamata uzdevums – tiesību politikas īstenošana valstī. Ja ar to nenodarbosies TM, tad kas? Tas nozīmē, ka normāla un tiesiskai valstij atbilstoša situācija būtu, ja TM plānotu izdodamo (pieņemamo) tiesību aktu secību gan pēc to nozīmības, gan no likumu nepilnību novēršanas steidzamības viedokļa un, ja TM būtu gan strukturāli, gan personāla ziņā spējīga šīs funkcijas veikt, respektīvi, tajā strādātu nevis pārsvarā Juridiskās fakultātes studenti, bet gan tiktu piesaistīti konkrēto nozaru speciālisti, kas nodrošinātu ne tikai kvalitatīvu normatīvo tiesību aktu izstrādi, bet arī TM darba kontinuitāti (Skat. Latvijas tieslietu sistēmas vajadzību novērtējums veikto pētījumu, ka 73% TM darbinieku profesionālā pieredze ir mazāka par gadu!). Kamēr pašlaik bez mitas tiek rakstīti un pieņemti ne tik nozīmīgi tiesību akti, ik uz soļa tiesību normu piemērošanas praksē ir jūtamas tiesību politikas neesamības sekas – likumu nepilnības, nenoregulēti pamata jautājumi (skat. kā 2003. gada (!) plānoto darbu – pieņemt un ieviest mūsdienīgu kriminālprocesu!). No jauno laiku prioritātēm es gaidītu tieši šī TM pamata darba – tiesību aktu plānošanas un izstrādes funkcijas īstenošanu.

Pārejot pie konkrētu 2003. gada svarīgāko darbu apskates, patīkami pārsteidz TM plānoto darbu konkrētums, salīdzinājumā ar citu ministriju un institūciju darbību vispārīgo raksturu, kas pārsvarā izpaužas kā “pārskatīt principus”, “pārskatīt attīstības plānu”, “pārskatīt koncepciju” vai “aktivizēt pārstāvniecību” u.tml.[2]. Tomēr kopumā jāteic, ka šie darbi ir drīzāk punktu uzlikšana iepriekšējo valdību ilgstošajiem, bet līdz galam nerealizētajiem pūliņiem (skat., piemēram, 1. – 5. un 7. – 9. punktus).

Īpaši optimistisks izskatās darbu saraksta 3. punkts, kas paredz līdz šā gada beigām pabeigt visu tiesu saslēgšanu vienotā informatīvajā sistēmā (TIS), jo vēl pagājušogad tuvākais iespējamais TIS pabeigšanas termiņš tika ar bažām minēts 2006. gads (skat. projekta dokumentu: Korupcijas novēršana tiesu sistēmā). Iespējams, ka šoreiz domāta tiesu nokomplektēšana ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, bet, ja šā darba mērķis ir padarīt tiesas nolēmumus publiski pieejamus elektroniskā formā, tad tas prasīs ļoti lielu darba ieguldījumu, kaut vai rediģējot spriedumus, lai tiktu ievērotas fizisko personu datu aizsardzības prasības.
Noslēgumā gribētos uzsvērt, ka pēdējo desmit gadu laikā dažādas starptautiskās institūcijas Latvijas tiesu sistēmas vajadzību novērtēšanai un priekšlikumu izteikšanai ir iztērējušas ievērojamas naudas summas (skat., piemēram, pielikumu pie ANO AP projekta: Latvijas tieslietu sistēmas vajadzību novērtējums. Pabeigto un turpināto projektu saraksts). Katrā no šiem projektiem ir atrodamas derīgas un ieviešamas lietas, ko TM, izstrādājot nākamā gada darbības plānu, varētu lieti izmantot. Tas attiecas gan uz tiesu statistikas sakārtošanu (2002. gadā pabeigtais Pasaules bankas projekts: Tiesu darbības kvalitātes novērtējums), gan uz tiesnešu kvalifikācijas un apmācības jautājumu risināšanu.

Neskarot 2003.gada darbu sarakstā ietverto un jau padarīto darbu (piemēram, 1. punkts par tiesu administrācijas jaunas koncepcijas sagatavošanu) kvalitātes jautājumus[3], atliek vien novēlēt veiksmi TM padarīt izvirzītos darbus un plānojot nākamos!


________________

[1] Sandgēns K., Iļjanova D. Latvijas tieslietu sistēmas vajadzību novērtējums. ANO AP projekts. Likums un Tiesības, 2001, 3. sēj., nr. 6 (22), 168. lpp.; Tiesu apmeklētāju aptauja rezultātu analīze 2002. gada septembris.

[2] Par to skat. arī: Guntara Catlaka komentārs par rīcības plāna IZM sadaļu.

[3] Skat.: Pleps J. Latvijas Republikas Satversmes grozījumu analīze: VI. nodaļa “Tiesas”. Likums un Tiesības, 2003, nr. 5 (45): Meļķisis E. Dažas piezīmes par Tiesu varas likuma projektu. Likums un Tiesības, 2003, nr. 6 (46).

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!