Tiesības uz tiesībsargu 20

Ja Tiesībsarga birojs ir nonācis uz strukturālo reformu altāra, būtu muļķīgi to upurēt hipotētiska ietaupījuma labad. Prātīgāk ir finanšu trūkumu izmantot, lai beidzot dotu grūdienu pārmaiņām šajā institūcijā.

Iesaki citiem:

Valsts budžeta tēriņu samazināšanas un valsts pārvaldes strukturālo reformu kontekstā izskanējis ierosinājums likvidēt Tiesībsarga biroju. Šā ierosinājuma pamatojumam norādīts gan tas, ka Tiesībsarga biroja īstenotās funkcijas šā brīža apstākļos neesot tās nozīmīgākās, gan arī tas, ka no šāda biroja neesot taustāma labuma.[1]

Komentējot iespējamo Tiesībsarga biroja likvidāciju, valsts amatpersonas plašsaziņas līdzekļos konsekventi un noteikti noraidījušas šādas iespējas izmantošanu valsts budžeta līdzekļu taupīšanā.[2] Taču šajos viedokļos ļoti simptomātiski iezīmējas Tiesībsarga biroja vājums. Tam var būt dažādi iemesli un viena vainīgā noteikti nav, lai arī kā vienam vai otram gribētos tādu atrast. Šāds vājums patiesībā ir tiesībsarga kapracis, jo viņa vārdam spēku dod tikai viņa autoritāte varas institūcijās un sabiedrībā. Savukārt sabiedrība neizjūt vajadzību pēc šādas institūcijas, un līdz ar to tiesībsargam trūkst galvenā aizstāvja — sabiedrības nedalīta atbalsta.

Tiesībsarga aizstāvībai tiek uzsvērts, ka ombuda institūcijas izveidošanu paredzot Latvijas starptautiskās saistības un Latvijai šāda iestāde esot jāsaglabā, lai neatšķirtos no pārējām Eiropas valstīm. Kā šajā kontekstā atzinis tiesībsargs Romāns Apsītis: „Tiesībsarga biroja likvidācija būtu liela kļūda, kas Latvijai liktu nonākt lielā kaunā salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās darbojas tiesībsarga institūcija.”[3]

Ierosinājums likvidēt Tiesībsarga biroju var kalpot par iemeslu tam, lai izvērtētu tā izveidošanas reformas sekmīgumu un lai izprastu iemeslus, kāpēc šāda tipa institūcija modernas demokrātiskas tiesiskas valsts struktūrā būtu nepieciešama un kas būtu maināms, lai tā strādātu sekmīgi.


Starptautiskās saistības

Valsts organizācijas formas un valsts pārvaldes iekārtas izveidošana vairāk vai mazāk ir katras neatkarīgas valsts iekšējā lieta. Reti būs tie gadījumi, kad valsts starptautiskās saistības uzliks imperatīvu pienākumu izveidot noteiktu institūciju ar noteiktām funkcijām. Pat gadījumos, kad šāds pienākums izrietētu no valsts uzņemtajām starptautiskajām saistībām, valstij vienmēr tiek saglabāta plaša rīcības brīvība, īstenojot tās pienākumu. Šā iemesla dēļ, pārskatot Latvijas starptautiskās saistības, nav iespējams atrast konkrēti formulētu un juridiski saistošu Latvijas valsts pienākumu izveidot tiesībsarga institūciju vai piešķirt šai institūcijai noteiktu kompetenci.

Vaira Vīķe—Freiberga, bijusī prezidente un tiesībsarga biroja iniciatore Latvijā: „Nekādā ziņā nedrīkst likvidēt tiesībsargu Latvijā. Tās ir bijušas gadiem ilgas pūles, lai juridiski nostādītu tiesībsarga institūciju uz kājām, tas ir bijis grūts darbs iegūt pietiekamu politisku atbalstu Tiesībsarga biroja izveidošanai. Šo garā laika periodā smagā darbā izveidoto nedrīkst tagad vienā mirklī iznīcināt, tas būtu negatīvs signāls par Latviju. Nav konkrēta mēroga, kādā jādarbojas tiesībsargam. Tas nozīmē, ka, protams, šajos apstākļos var samazināt personālsastāvu, var samazināt institūcijas budžetu, bet nedrīkst likvidēt tiesībsargu kā institūciju.

Proponētajai Tiesībsarga likvidēšanai arguments nevar būt cilvēks, kas ieņem šo amatu. Tas ir cits jautājums. Kādas amatpersonas un tās rīcības izvērtējums un kritika nav pamats, lai likvidētu pašu amatu vai pat institūciju, kurā šī persona strādā.”

Atsevišķas saistības paredz valsts pienākumu nodrošināt konkrētu funkciju īstenošanu, lai varētu īstenot starptautiski nozīmīgu vērtību aizsardzību. Piemēram, Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu tiesību piemērošanu 12.pants paredz valsts pienākumu izveidot institūcijas, kas sekmētu bērnu tiesību veicināšanu un izmantošanu. Konvencijā minēti šādu institūciju nozīmīgākās funkcijas, citastarp, tiesības „iesniegt priekšlikumus, lai pastiprinātu likumus, kas saistās ar bērnu tiesību izmantošanu” un „sniegt atzinumus par likumprojektiem attiecībā uz bērnu tiesību izmantošanu”.[4]

Latvijā bērnu tiesību aizsardzība ir viena no tiesībsarga kompetences jomām, kuras ietvaros šī iestāde arī īsteno Konvencijā par bērnu tiesību piemērošanu paredzēto. Taču šāda konvencijas noteikta saistība automātiski nenozīmē Latvijas pienākumu uzturēt Tiesībsarga biroju. Latvijas valsts var izvēlēties arī citu mehānismu, kādā veidā nodrošināt konvencijā paredzēto pienākumu īstenošanu.

Vairākas Eiropas Savienības direktīvas paredz šīs savienības dalībvalstu pienākumu izveidot vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas iestādi, lai sekmētu diskriminācijas novēršanu.[5] Vispārīgi nosakot šādas iestādes kompetenci, direktīvas atstāj dalībvalstu ziņā to, kādām iestādēm šīs funkcijas tiks piešķirtas. Lai arī visbiežāk dalībvalstis vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas iestādes funkcijas ir uzticējušas ombudiem, tas automātiski nenozīmē, ka dalībvalstis nevar izvēlēties citādu direktīvu ieviešanas mehānismu vai ka Eiropas Savienības tiesības paredzētu obligātu dalībvalstu pienākumu veidot ombuda institūciju.[6]

Lielākoties ombuda institūcijas jautājumi risināti rekomendējoša rakstura dokumentos — dažādu starptautisko organizāciju ieteikumos, kādā veidā pilnveidojama demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšana atsevišķās valstīs.[7] Taču šīs rekomendācijas veidotas kā labas prakses apkopojumi, mēģinot starptautiskā līmenī izvērtēt atsevišķās valstīs pastāvošo ombuda institūciju funkcijas un iezīmējot iespējas pilnveidot un uzlabot ombuda darbu. Rekomendācijas neparedz obligātu dalībvalstu pienākumu izveidot ombuda institūciju. Tās tikai pozitīvi novērtē ombuda institūciju plašo attīstību un vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka šādas institūcijas izveidošana ļautu risināt daudzus mūsdienu demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanas jautājumus. Tomēr dalībvalstis bauda rīcības brīvību, lemjot par šādas institūcijas izveidošanas nepieciešamību un iespējamo kompetenci.

Taču šajā kontekstā jānorāda, ka rekomendācijas tiecas panākt efektīvas ombuda institūcijas izveidošanu. Jau tas vien, ka kāda valsts izveidojusi attiecīgo institūciju un piešķīrusi tai noteiktu kompetenci, nenozīmē, ka rekomendācijā ieteiktais ir izpildīts. Ombuda institūcijai ir reāli jādarbojas un jātiecas paaugstināt darbības efektivitāti.


Tiesībsarga nepieciešamība

Pagājušā gadsimta vidū viens no demokrātiskas tiesiskas valsts attīstības modes kliedzieniem bija konstitucionālās tiesas. Apzinoties šādas institūcijas nepieciešamību, daudzas valstis veidoja un nostiprināja konstitucionālās tiesas. Šobrīd varētu atzīt, ka konstitucionālā tiesa vai institūcija, kas īsteno konstitucionālās tiesas funkcijas, ir obligāts demokrātiskas tiesiskas valsts elements. Lai gan teorētiski iespējama šādas valsts funkcionēšana arī bez konstitucionālās tiesas, tomēr parasti tā tiek veidota.[8]

Savukārt pagājušā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā līdzīgu popularitātes vilni piedzīvojusi ombuda institūcija. Mūsdienās reti kurā valstī vēl nav izveidots ombuds, un tieši šajā institūcijā tiek saskatīts mehānisms, kas atvieglo personas un valsts komunikāciju un novērš tos demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanas robus, kuros savas kompetences dēļ konstitucionālā tiesa vai citas tiesu varas institūcijas nevar pārraudzīt personas pamattiesību ievērošanu.

Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā kā viens no ombuda nepieciešamības iemesliem ir norādīta mūsdienu valsts pārvaldes sarežģītība, kuru tiesu varas institūcijās nespēj pilnvērtīgi un efektīvi kontrolēt.[9] Cilvēktiesību standartu attīstība, izvirzot labas pārvaldības prasības valsts pārvaldei, ir ombuda institūcijas izveidošanas priekšnoteikums, lai pakļautu kontrolei valsts pārvaldes rīcību labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas jomā.[10] Līdztekus tam ombudam parasti ir nozīmīga loma attiecīgās valsts likumdošanas procesā, vēršot likumdevēja uzmanību uz cilvēktiesību standartiem un īstenojot sui generis konstitucionālās justīcijas funkcijas.

Līdz ar to ombudam uzticēto funkciju klāsts demokrātiskā tiesiskā valstī var būt ļoti plašs, un pavisam noteikti tas neaprobežojas tikai ar personu sūdzību izskatīšanu. Ombuds nevis dublē tiesu, bet ir kaut kas vairāk par tiesu. Ombudam piešķirtās kompetences ir vērstas nevis uz vienas konkrētas situācijas taisnīgu izlemšanu, bet problēmu kompleksu risināšanu.[11] Tāpat sabiedrībai ir tiesības sagaidīt ombuda ātru un operatīvu viedokli par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.[12]

Tiesībsarga institūcijas ieviešanas gaitā arī Latvijā tika gaidīta aktīva rīcība ne vien iedzīvotāju sūdzību izskatīšanā, bet arī ex officio līdzdalība demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanā un cilvēktiesību standartu iedzīvināšanā. Pirmā tiesībsarga izvēle tikai apliecināja likumdevēja un sabiedrības vēlmi veidot pozitīvu konkurentu Satversmes tiesai. Konstitucionālo tiesu, kas ir saistīta ar formāliem procedūras noteikumiem un tiesas procesa rāmjiem, valsts varas īstenošanas kontrolē papildinot ar ombudu, kurš ir tiesīgs rīkoties daudz brīvāk un aktīvāk.[13]

Valsts cilvēktiesību biroja darbības laikā bija izveidojušies vairāki funkcionāli veiksmīgi sadarbības formāti gan ar Saeimu un izpildvaru, gan arī Satversmes tiesu. Vērtējot Satversmes tiesas sadarbību ar tiesībsargu, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir īpaši izcēlis tiesībsargam piešķirtās kompetences vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā nozīmi normatīvo aktu tiesiskuma kontrolē. Tāpat Satversmes tiesas darbā liela nozīme esot ombuda veiktajai ekspertīzei cilvēktiesību jautājumos — tiesa bieži vien aicina ombudu izteikties kā amicus curiae par cilvēktiesību jautājumiem.[14]

Kopumā iespējams secināt, ka ombuda institūcija mūsdienu demokrātiskā tiesiskā valstī ir kļuvusi par objektīvi nepieciešamo elementu ar nozīmīgām funkcijām. Tāpat nav apšaubāms tas, ka šāda institūcija, kas efektīvi darbotos savas kompetences ietvaros, ir nepieciešama arī Latvijā.


Upurēt vai glābt?

Raksta autori negribētu iedziļināties diskusijā par to, vai Tiesībsarga birojs ir sasniedzis tos mērķus, kas tam tika izvirzīti, un attaisnojis uz to liktās cerības. Šķiet, kompetentāki eksperti to jau ir vērtējuši un pēdējo mēnešu laikā ne vienu reizi vien. Turklāt katram uz šo jautājumu ir sava atbilde.

Ja raugāmies no demokrātiskas tiesiskas valsts pozīcijām, tiesībsargs kā institūcija ir jāsaglabā. Ja skatāmies no publiskās pārvaldes un finansējuma efektīvas sadalīšanas viedokļa, finansējuma piešķiršanai jābūt pamatojumam un jādod konkrēts rezultāts. Ja nospraustais mērķis netiek sasniegts pietiekami efektīvi un mehānisms „buksē”, piešķirto finansējumu var samazināt un jārada priekšnoteikumi, lai to izpelnītos ar darbiem, nevis tikai ar statusu „mēs esam, tāpēc lūdzu dodiet”.

Var piekrist Tiesībsarga biroja likvidācijas apsvērējiem, ka nav nepieciešams uzturēt iestādi, kas darbojas tikai ar sūdzību izskatīšanu, nevis cilvēktiesību aizsardzības funkcijas pildīšanu, kur personas sūdzību izskatīšana nav tas būtiskākais instruments.

Tomēr likvidēt Tiesībsarga biroju nozīmētu to, ka nākotnē šādu iestādi nāktos veidot no jauna. Varbūt efektīvāk ir pārstrukturēt. Ja Ministru kabinets lemj par Tiesībsarga biroja likvidāciju, drīzāk būtu atbalstāma ideja par biroja darbības ievērojamu samazināšanu, biroju no visu sūdzību uzklausīšanas institūcijas pārveidojot iestādē, kas ar krietni mazākiem resursiem koncentrējas tikai uz atsevišķiem prioritāriem virzieniem, piemēram, normatīvo aktu atbilstības cilvēktiesību normām izvērtēšanu un diskriminācijas novēršanas pasākumiem. Citiem vārdiem sakot, neliela, bet kompetenta un mobila komanda bez lielām telpām un apjomīga atbalstošā aparāta — palīgiem, padomniekiem, „pusvadītājiem”, izpilddirektoriem. Varbūt šāds modelis vairāk saliedētu un liktu strādāt efektīvāk?

Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pateicīgiem, ka Latviju ir piemeklējusi ekonomiskā krīze, jo tās apstākļos mums ir iespēja objektīvi paraudzīties uz valsts uzbūves un ierastā dzīvesveida trūkumiem, un visu vērst par labu. Ja jau Tiesībsarga birojs ir nonācis uz šo strukturālo reformu altāra, muļķīgi būtu viņu upurēt hipotētiska ietaupījuma labad. Prātīgāk ir finanšu trūkumu izmantot, lai beidzot dotu grūdienu pārmaiņām šajā institūcijā. Pie tam pārmaiņas negribētos saprast tikai ar viena vainīgā atrašanu vai iestādes mehāniski matemātisku sašķērēšanu.

Mūsuprāt, noteicošais arguments, kādēļ šāda iestāde būtu saglabājama, nav tiesībsarga paveiktajā darbā vai nolaidībā, bet gan šāda institūta nozīmīgumā demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanā. Tiesībsarga institūcijai ir jādod vēl viena iespēja. Varbūt šāda iespēja rastos, ja tiktu atbalstīts ierosinājums tiesībsarga izvēli uzticēt Valsts prezidentam. Tas pilnveidotu tiesībsarga izraudzīšanās procesu un darbības kontroles mehānismu.[15]

__________________________

[1] Iespēju likvidēt Tiesībsarga biroju apspriedīs koalīcijas sanāksmē. http://www.diena.lv/lat/politics/hot/valdiba-spriez-par-tiesibsarga-biroja-likvidaciju

[2] Šupstika L. Zatlers iestājas pret Tiesībsarga biroja likvidēšanu. http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vike-freiberga-likvidet-tiesibsarga-biroju-nedrikst

[3] Apsītis: Tiesībsarga biroja likvidācija būtu liela kļūda. http://www.delfi.lv/news/national/politics..

[4] Eiropas Padomes Konvencija par bērnu tiesību izmantošanu. Latvijas Vēstnesis, 2001. 18. aprīlis, Nr. 60.

[5] Padomes direktīva 2000/43/EK, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (Rasu direktīva); Padomes direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju; Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem; Padomes direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu

[6] Plašāk skat.: Biksiniece L. Ombuda loma vienlīdzīgas attieksmes veicināšanā. Jurista Vārds, 2007. 6. marts, Nr. 10(463).

[7] Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1994. gada 4. marta rezolūcija A/RES/48/134 „Nacionālās institūcijas cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības jomā” („National institutions for the promotion and protection of human rights”). http://www.un.org/documents/ga/res/48/a48r134.htm Eiropas Padomes Ministru komitejas 1985. gada 23. septembra rekomendācija Nr. R(85)13 par ombuda institūciju („On the institution of the ombudsman”). http://www.coe.int/T/E/Legal_Affairs/... Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2003. gada 8. septembra rekomendācija 1615(2003) “Ombuda institūcija” (“The institution of the ombudsman”). http://assembly.coe.int/main.asp...

[8] Gailīte D., Litvins G. Konstitucionālās tiesas likvidācija nav iedomājama. Intervija ar Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju Gagiku Arutjunjanu. Jurista Vārds, 2009. 11. augusts, Nr. 32(575).

[9] Eiropas Padomes Ministru komitejas 1985. gada 23. septembra rekomendācija Nr. R(85)13 par ombuda institūciju („On the institution of the ombudsman”). http://www.coe.int/T/E/Legal_Affairs/...

[10] Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2003. gada 8. septembra rekomendācija 1615(2003) “Ombuda institūcija” (“The institution of the ombudsman”). http://assembly.coe.int/main.asp?Link=/documents/adoptedtext/ta03/erec1615.htm

[11] Plašāk skat.: Kovaļevska A. Tiesībsargs – alternatīva vai papildu mehānisms tiesām. http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/runas/?doc=142

[12] Plašāk skat.: Pleps J. Priekšsēdētājs runā.
http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=6147

[13] Sal.: Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Latvijas tiesībsarga rīkotajā konferencē par cilvēktiesībām un labu pārvaldību Latvijā 2007. gada 10. decembrī. http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/runas/?doc=143

[14] Кутрис Г. Защита прав человека – существенная функция Конституционнго суда и Правозащитника Латвии. Grām.: Constitutional Justice in the New Millenium. Almanac. Erevan: Njhar, 2007, p. 74 – 77.

[15] BNS, 08:49, 2009.gada 29.septembris.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (20) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saad Butt Saad Butt

It is an amazing website and reasonable provide. I need to much required. Excellent employment! You all do an amazing weblog, and have some outstanding material. Keep doing amazing. chat rooms for websites

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

I definitely enjoying every little bit of it. It is a great website and nice share. I want to thank you. Good job! You guys do a great blog, and have some great contents. Keep up the good work. free walking tour stockholm

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

You actually make it look so easy with your performance but I find this matter to be actually something which I think I would never comprehend. It seems too complicated and extremely broad for me. I'm looking forward for your next post, I’ll try to get the hang of it! Locksmith in Miami

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Your blogs further more each else volume is so entertaining further serviceable It appoints me befall retreat encore. I will instantly grab your feed to stay informed of any updates. Seattle Web Design Company Services Designer

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Once I thought about things like: why Such information is for free here? Because When You write a book Then at least we selling a book you get a percentage. can ho cao cap

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Thanks for sharing this post. Check out quote, wishes and many more on teachers day here Misfit coupons

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Make the most of mainly premium substances - you will find him or her for: making clubflyers

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
lamoosh lamoosh


I just got to this amazing site not long ago. I was actually captured with the piece of resources you have got here. Big thumbs up for making such wonderful blog page!
<a href="http://www.speedbetlink.com/">agen bola terbaik dan terpercaya</a>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
ruth

Vai jūs jebkāda veida finanšu grūtībās? Vai jums ir nepieciešams kredīts, lai
parādu konsolidācijai, būvniecības, nekustamā īpašuma aizdevumu, refinansēt, personas
uzņēmējdarbības mērķiem vai ārkārtas naudu? Vai esat biznesa cilvēks vai
sievietes, kas plāno paplašināt savu biznesu, mēs piedāvājam aizdevumu visu veidu. ja ir interese sazinieties ar mums šodien, izmantojot emmanuelruth536@gmail.com ar informāciju zemāk.

Pilns nosaukums:
VALSTS:
Kredīta summa VAJADZĪGA:
AIZDEVUMA ILGUMS:
Ikmēneša ienākumi:
Tālruņa numurs:
paldies,

Ruth kundze

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


a-a 04.10.2009 16:24
Mīļie Latgales zēni! Jūs esiet tā kā pārāk aizrāvušies ar savas gudrības demonstrēšanu. Nu vēl jau nav tā, ka esiet tie visgudrākie un Jums ir tiesības visus pamācīt. Dzīves gudrības vēl manāmi iztrūkst un mēra sajūtas jau nu pavisam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

yes, sir! - P-P! 02.10.2009 18:18
Es nesaprotu šī argumenta būtību, it īpaši tādēļ, ka Jūs konstatējāt: "atcelt "valdības politiku" birojs nevar (tam ir tiesa)".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


P-P! 02.10.2009 11:45
@yes, sir!

Re - arī pirmā no āža kājām izlīda: patiesībā daļai biroja gribētāju šis pjedestāls un autoritāte ir nepieciešami, lai pretotos viņu vēlmēm neatbilstošai valdības politikai - lai kāds autoritatīvi kritizētu to. Jo atcelt "valdības politiku" birojs nevar (tam ir tiesa), toties pat nekā ar valdības politiku nesasaistāmā jautājumā iestarpināties politiskā "diskusijā", teiksim, Delnas interesēs un pateikt Segliņam, lai neizrunājas tik daudz - var.

@neo

Otrā āža kāja - gribas, lai daļu no citādāk tiesā spriežamiem jautājumiem kāds izspriestu "paātrināti". Lasi - caur mazāk "formālu" procesu, "elastīgāk", ar ne tik striktiem noteikumiem pierādījumiem, un tamlīdzīgi. Loģiskais līdzīgu vēlmju motivētas evolūcijas rezultāts - tieši Kanādas komisijas un tribunāli.

Nē, noteikti ir jābūt, umm... Vadonības birojam!!! Tā galvenajam uzdevumam ar' būt' jābūt pārvaldes filozofijas, tiesiskās domāšanas un kultūras maiņai. Lai vai kā tai republikai neiet, naudu būtu jāizņemas, kur vien var, lai tikai nācijai būtu viens Vadonības birojs; un par to nemaz nav vērts diskutēt. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


vienkarsaa tauta 02.10.2009 01:46
Mums, taas jusu gudraas meeles ir tuksa skanja. Esat sakopejushi konstitucionaalaas parvaldes instituciju virsrakstus un nu nezinaat ,kas vinjiem maksaas algas. Tagad funktierejat kuras izdzeest un kuras atstaat. Ha -ha- ha! Republiku nav iespejams nokopeet, "kopeejaa lieta" ir japiepilda saturiski ar veertiibu nostaadneem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

yes, sir! - Andris 01.10.2009 00:48
Ziniet, Tiesībsarga darbs papildina izprātni par tiesiskajām normām. Valstij jābūt iedzīvotājiem saprotamai, to nodrošina Tiesībsargs. Valstī jābūt dažādiem veidiem, kā iedzīvotājs var panākt savu interešu aizsardzību. Lai atvērtu durvis, nav jātaisa revolūcija. Valstī, kurā no politiķiem var sagaidīt visādus brīnumus ir vajadzīga amatpersona, kas var rosināt likumu pārbaudi Satversmes tiesā, ja Saeima un Prezidents kaut ko nav ieraudzījuši. Tieši tādēļ es to salīdzināju ar Valsts kontroli. Jautājums par valsts karogu ir jautājums par to, cik tālu valsts var iejaukties Jūsu dzīvē--vai tā var izdot notiekumus, ka visiem ir jāstaiga uz galvas un iekasēt soda naudu, vai arī likt Jums apgaismot ielu valstij un autovadītājiem par prieku utt (varbūt var, es nezinu). Par laptopiem--es to stāstu nezinu, bet nojaušu, ka runa ir par to, ka mūsu--baltā--vairākuma deklarētajam vienlīdzības principam jāatbilst kopš seniem laikiem esošai citu krāsu iedzīvotāju klātbūtnei, nevis viņiem katru reizi jājūtās neērti savā valstī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - yes, sir! 30.09.2009 19:34
Ļoti atbilstošs Jūsu piemērs par tiesām - par prokuroru un advokātu. Lai iegūtu normālu spriedumu, ir vajadzīgas divas puses - prasītājs un atbildētājs plus neatkarīgs tiesnesis; nevis viens sirms večuks - cilvēktiesību "guru" ar Saeimas uzkārtu tiesībsarga amata zīmi.

Jebkuras cilvēktiesības ir atspoguļotas Satversmē un likumos. Ja kādas no tām tiek sistemātiski pārkāptas, tad agri vai vēlu tās tiks iztiesātas. Tātad ir vajadzīga neatkarīga tiesu vara (un gadījumā, ja cietušajiem pašiem trūkst resursu, lai tiesātos) ir vajadzīgas arī interešu aizstāvības NVO, kuras spētu palīdzēt novest šādas lietas līdz galam. (Raksturīgs piemērs ir "Roe v. Wade, 1973" - ko diez vai būtu varējusi iztiesāt šī sieviete pati bez citu palīdzības).

Tad līdz tiesām nonāktu tās lietas, kuras tiešām ir sabiedrībai būtiskas, nevis tās, kuras vēlas skatīt kādi birokrāti. Talk is cheap (runas ir garas), bet ja cilvēki vēlas sev tiesības, tad viņiem ir jāorganizējas - jāziedo līdzekļi un laiks. Nevis jācer, ka varēs iežēlināt cara tētiņu vai citu no augšas ieceltu "sargu", kurš visu kārtos viņu vietā. Brīnumi pasaulē nenotiek - un mēs to redzam arī šī kantora gadījumā. Tiesībsarga institūcija pie demokrātijai raksturīgajām "četrām varām" (likumdevēja, izpildvaras, tiesu varas un mēdiju) ir vajadzīga apmēram kā sunim piektā kāja.

Valsts kontrole ir pavisam cits stāsts - kādam ir jāpārbauda valsts iestāžu naudas izlietojums; it īpaši valstī ar spēcīgu kleptokrātiju. Nevajag jaukt kopā reālā darba darītājus - grāmatvežus un auditorus ar Tiesībsarga biroja papīru stumdītājiem un sūdzībniekiem, kuri apspriež arhi-svarīgo valsts karogu izkāršanas jautājumu vai melnu un baltu laptopu reklāmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Neo 30.09.2009 19:23
Tiesībsarga birojam noteikti ir jābūt. Par to nav vērts nemaz diskutēt. Kanādas piemērs ir analīzes vērts, tomēr Latvija ir izvēlējusies ombudsmeņa institūtu, kam labu pamatu ielika VCB. Kaut ko kardināli mainīt vienkārši neatbilstu līdzšinējam garam un nebūtu saprātīgi no tāda viedokļa, ka dažādu iemeslu dēļ, ombudmeņa institūta "izdzīvošanas spēja" Latvijā līdz galam nav pārbaudīta.

Tomēr vienam no galvenajiem tiesībsarga uzdevumiem būtu valsts pārvaldes filazofijas, tiesiskās domašānas un kultūras maiņa. Tajā slēpjas liela daļa šī institūta spēks un atslēga daudzām problēmām. Valsts pārvaldes augsprātīgā attieksme un birokrātija ir demokrātiskai un tiesiskai valstij nepieņemamā līmenī. Kamēr valsts pārvalde sevi distancēs no sabiedrības un nesapratīs, ka tai vara pieškirta, lai tā to izmantotu sabiedrības labā, tikmēr arī pats Dievs tiesībsarga amatā, Latvijā cilvēktiesību ievērošanu nespēs nodrošināt. Tas lieliski atpoguļojas administratīvās tiesas lietu izskatīšanas garajos termiņos. Valsts pārvaldes rīcībā nodotā administratīvā aktā apstrīdēšana vienkārši nestrādā. Tās efektivitāte ir tālu no vēlamā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


yes, sir! - P-P! 30.09.2009 18:59
veidot kā neatkarīgu, caur speciālu likumu ar autoritāti apveltītu un regulētu pjedestālu, nevis, teiksim, kaut ko kaut kur TM struktūrā un pakļautībā, vienlaikus deklarējot, ka šis kaut kas (pastiprināti) "atbild par cilvēktiesību aizstāvību vai indivīda tiesību aizsardzību".

Tas ir agruments no sērijas: kāpēc gan prokurors nevar vienlaikus būt arī apsūdzāma advokāts, jo abiem amatiem taču ir vajadzīgā juridiskā izglītība. Tiesībsargs ir savā ziņā līdzīgs Valsts kontrolei, tādēļ to arī apstiprina Saeima, nevis valdības veidotāji. Kas ticēs šādas institūcijas objektivitātei un spējai virzīt lietas, kas neatbilst valdības politikai? Tagad viņš vismaz nav tieši atkarīgs no valdības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 30.09.2009 17:19
Es tomēr 2010.g. vēlēšanās atbalstīšu tieši tos politiķus, kuri veiks praktiskus soļus, lai likvidētu Tiesībsarga institūciju un veiks citus pasākumus birokrātijas samazināšanai.

Šī iestāde ir Latvijas situācijai mākslīgs veidojums - kaut kas pārstādīts no ziemeļvalstu "ombudiem", ilgi pirms vajadzība pēc šādas iestādes nobriedusi Latvijā. Kā jau Rūta minēja - veselai pensionāru kategorijai vienā mirklī atņemti 70% no viņu pensijas; savukārt strādājošajiem ar Ivara Godmaņa ziņu tikai 2% no iemaksātā sociālā nodokļa tiek novirzīts 2.līmeņa pensiju uzkrājumiem (lai pensija sanāktu normāla - vajadzētu vismaz 10%). Šādas ekonomiskās realitātes priekšā nobāl visādi smalkumi: piemēram par to, vai svētkos vajag vai nevajag izkārt karogus, un vēl daudz kas tāds, par ko "Tiesībsarga birojs" ir interesējies.

Cilvēktiesības nav institucionāli jānodala no citām tiesībām - jebkura dzīves joma (civiltiesības, darba attiecību tiesības, līgumslēdzēju tiesības, īrnieku, namsaimnieku, patērētāju tiesības, utml.) kaut kā pārklājas ar cilvēktiesībām - tādēļ ikviens, kuram kaut kas nepatīk, it kā var rakstīt sūdzību Tiesībsarga birojam, bet šis birojs labākajā gadījumā spēs risināt tikai tās sūdzības, kas atbilst šī biroja politisko saimnieku ikbrīža vēlmēm. Un tā kā biroja vadītāju ievēl Saeima, tad šie saimnieki nav nekur tālu jāmeklē...

Būtiskākā problēma ir iedzīvotāju atsvešinātība no varas un arī informācijas un atklātības trūkums augšējos varas līmeņos. To nekādi nevar atrisināt, izveidojot jaunu birokrātisku struktūru un piepildot to ar juristiem un lietvedēm. Kā mēs to labi redzam - šī biroja darbiniekiem varbūt interesē savu darbavietu drošība krīzes apstākļos (un viņi ir naski paši sūdzēties par visu ko), nevis vēlme kaut ko risināt cilvēktiesību jomā. Es brīnos, ka arī inteliģenti cilvēki nesaskata šīs institūcijas rosīšanās bezjēdzību - un to, kā ar neētisku sava iekšējā konflikta publiskošanu (pat bez īstas vēlēšanās visu vispirms apspriest biroja iekšienē) viņi rada apkaunojumu paši sev un valstij, ko viņi pārstāv.

Tiesībsarga biroju aicināja slēgt jau deputāts Dzintars Ābiķis intervijā "Latvijas avīzei" - sk. http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakc... . Un par šo pašu jautājumu ir diskutēts arī forumā - sk. http://www.zemessargs.lv/forums/viewtopic.php?f=116&t=1162 . Dz.Ābiķis raksta: "Piemēram, lai cik skaista iestāde ir Tiesībsarga birojs, to vajadzētu aizvērt. Arī ministriju skaits jāsamazina, vismaz līdz ciparam, kāds bija pirms Repšes valdības. Diemžēl, pat likvidējot visas ministrijas, aģentūras, mēs ne tuvu neietaupītu 500 miljonus, kas šobrīd mums ļautu cerēt uz aizdevumu. Tāpēc bez šiem ļoti sāpīgajiem lēmumiem neiztikt."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rūta - sasaiste@inbox.lv 30.09.2009 16:27
Tiesībsarga institūcija nepārprotami ir vajadzīga. Tie, kas ierosinājuši to likvidēt, acīmredzot ir totalitāras iekārtas atzinēji un cilvēkiem viņi ir jādara atpazīstami, lai nākošajās vēlēšanās izslēgtu iespējamību tiem iekļūt parlamentā. Tas, ka tiesībsargs līdz šim nav bijis savu uzdevumu augstumos ir skaidrs, lai gan šis institūcijas darbinieki ir bijuši atsaucīgi izbraucot uz rajoniem un informējot iedzīvotājus par iespējām aizstāvēt savas tiesības. Nav bijis konkrētu sabiedrībai zināmu ieguvumu, ko tiesībsargs devis.Arī tas, ka pensijas tika samazinātas visiem pensionātriem, arī tiem, kam tās ir pat zemākas par iztikas minimumu, diemžēl ir tiesībsarga neizdarība un faktiski cilvēktiesību pārkāpums, kas tika pieļauts. Bet viss ir labojams un šai institūcijai ir jādarbojas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 30.09.2009 13:21
Nav citētajās direktīvās nekā, ar ko varētu tieši un nepārprotami pamatot nepieciešamību direktīvas pienākumu pildīšanas institūciju veidot kā neatkarīgu, caur speciālu likumu ar autoritāti apveltītu un regulētu pjedestālu, nevis, teiksim, kaut ko kaut kur TM struktūrā un pakļautībā, vienlaikus deklarējot, ka šis kaut kas (pastiprināti) "atbild par cilvēktiesību aizstāvību vai indivīda tiesību aizsardzību". Tāpēc arī ir runa rakstā par institūciju, kurai esot "reāli jādarbojas un jātiecas paaugstināt darbības efektivitāti" - par politiskiem nevis saskaņā ar kadiem citēto direktīvu pantiem-punktiem vērtājamiem lielumiem. Jo, protams, "katram uz šo jautājumu ir sava atbilde" - proti, politiskā.

"[K]a ombuda institūcija mūsdienu demokrātiskā tiesiskā valstī ir kļuvusi par objektīvi nepieciešamo elementu" var secināt tikai pilnībā ignorējot piemērus, kur tas tā nav, vai nav atbilstoši visām rakstā pieminētajām Tiesībsarga kompetencēm, vai kur līdzīgas kompetentas institūcijas laika gaitā ir pat pārvērtušās par kaut ko ar demokrātiju "objektīvi" nesavienojamu (Kanādas t.s. Cilvēktiesību komisijas un tribunāli, kuri gan nav un netiek saukti par ombuda institūcijām).

Saistītie raksti
Araja

Bez pamattiesībām 2 Autors:Dita Arāja

Vajs un vel vajaks

Vājš un vēl vājāks 8 Autors:Dita Arāja

O bruvers 255x203

Ar sirdi, bez aizmugures 2 Autors:Dita Arāja

Tiesībsargs tiesibsargs.lv

Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 12 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 58 Autors:Jānis Pleps