Tiesības tikt aizmirstiem 2

EK pamazām tiek attīstīta iniciatīva, kuras nosaukums ir 'Tiesības tapt aizmirstiem' (Right to be forgotten), kas ieviesīs pārmaiņas Eiropas interneta lietotāju ikdienā.

Iesaki citiem:

Šī iniciatīva noteiks, ka, ja tiks izdarīts pieprasījums, interneta pakalpojumu sniedzēji, piemēram, Facebook un Google pilnībā dzēsīs jebkuru informāciju par tur esošo lietotāja informāciju, ja vien uz to neattiecas kriminālizmeklēšanas process.

Šie noteikumi attieksies uz visiem online uzņēmumiem, kas darbojas ES teritorijā un gadījumā, ja uzņēmumi nespēs īstenot šādus pieprasījumus, uz viņiem attieksies soda nauda apjomā līdz pat 1 miljonam eiro.

Šeit ir jāatceras, ka informācija par lietotājiem, kas tiek uzglabāta, nereti uzņēmumam nozīmē ļoti daudz, jo piedāvā statistiku par lietotājiem un viņu darbībām, izmantojot attiecīgo produktu. Piemēram, lielākā daļa Facebook peļņas balstās uz informāciju, kas viņiem pieder par lietotājiem un viņu darbībām lapas ietvaros.

Šķiet, ka vislielākais ieguvums no šī likuma būs bērniem un jauniešiem, kuri nereti nepārdomāti ievieto informāciju par sevi internetā. Jo kurš gan nav redzējis aizdomīga, pat erotiska rakstura fotogrāfijas portālā draugiem.lv, kuru autores un galvenās varones ir nepilngadīgas meitenes? Šī būtu iespēja jauniešiem, kas nepārdomāti ievieto fotogrāfijas un informāciju par sevi internetā, iegūt tiesības tapt aizmirstiem tad, ja nākotnē viņi to vēlētos. Jo tas, kas liekas jautri 15 gados, vairs nebūt neliksies jautri 25 gados, un internetam ir labā un sliktā īpašība neko neaizmirst.

Tas ir aktuāli arī tāpēc, ka šodienas darbadevēji un darbinieku atlases uzņēmumi atzīst, ka izmanto interneta meklētāju un sociālos medijus, lai novērtētu darbiniekus. Mēs varam runāt par to, cik tas ir pareizi vai nepareizi - galu galā, mūsu esamībai sociālajos medijos var arī nebūt nekāda sakara ar mūsu profesionalitāti. Tomēr būtu skumji, ja kādam rastos šķērši profesionālas karjeras attīstībai 10 gadus vecu jaunības muļķību dēļ.

Tomēr šī iniciatīva liek arī uzdot jautājumus par to, vai mēs esam ar mieru, ka tiek dzēsta, piemēram, politiķu klātesamība internetā? Piemēram, ja kāds cilvēks iepriekš būtu licis sociālajos tīklos antisemītiska rakstura fotogrāfijas un blogojis par fašismu - vai mēs būtu ar mieru, ka šī informācija tiek dzēsta pēc viņa pieprasījuma tad, kad viņš nolemj kļūt par politiķi?

Turklāt, cik lielā mērā varēs pieprasīt informācijas dzēšanu? Vai varēs pieprasīt, piemēram, dzēst komentārus vai savus ierakstus Vikipēdijā? Cik lielā mērā to varēs realizēt forumi vai ziņu lapas, kuras ir pastāvējušas gadu desmitiem? Un vai viņi sev nepaturēs lapas backup failus tā vai citādi?

Kopumā man šķiet, ka šīs ir stāsts par to, kam pieder interneta saturs – lapai, uz kuras tas ir izvietots, vai arī cilvēkiem, kas to tur ir izvietojuši?

Lūk arī jautājums portāla lasītājiem - kā Jūs domājiet, vai interneta lietotājiem būtu jādod tiesības tapt aizmirstiem?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mr.Raitis

te ir lasāms ..to rakstīja tav draudzene ..vai copy paste...
ok ir normās palasīju vairāk ..pa vienu teikumu..

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Nav sajūtas, ka šādas "tiesības" kaut ko daudz mainīs, pat ja tādas kaut kur būs. Lielus uzņēmumus (Google, Facebook) varētu ar likumu piespiest izdzēst lietotāju profilus. No otras puses, nekādu "tiesību tikt aizmirstam" nevienam nav - ja Internetā ir noplūdis kāds saturs, kurš kādam šķiet interesants, tad tas tur vienā vai otrā formā arī saglabāsies. Un tas ir ļoti labi un pareizi - jo citādi, kā jau autore minēja, sāksies orveliskie mēģinājumi "kontrolēt pagātni". Jau kopš neolīta (jaunākā akmens laikmeta) cilvēku sabiedrības darbi un nedarbi atstāj visdažādākās pēdas - un ir velti cerēt, ka tās visas varēs izdzēst vai izmainīt atbilstoši ikbrīža vēlmēm.

Izeja varētu būt izglītot Interneta lietotājus, lai viņi neizvieto par sevi jūtīgus materiālus un izvairās bez vajadzības izmantot sociālos tīklus, kuriem pārsvarā biznesa modelis ir - ar lietotāju izvietoto saturu pievilināt jaunus lietotājus un piegādātu viņiem visiem reklāmas. Ja cilvēks pats brīvprātīgi izvēlējies piedalīties dubļu cīņās, tad viņam nevajadzētu brīnīties, ka viņš pēc kāda laika kļūst netīrs. Nepilngadīgajiem, manuprāt, nevajadzētu izmantot sociālos tīklus - vai vismaz darīt to vecāku uzraudzībā.

Pilnīgi cits gadījums ir tad, ja cilvēks pats savus foto (video, tekstus, ziņas par sevi utml.) NAV izplatījis, bet to viņa vietā dara kāds cits. Tad ir jāuzdod cits jautājums, vai šāds saturs vispār ir legāli iegūts. Un šāda veida lietas kontrolē citi likumi un tiesības - par fizisko personu datu aizsardzību. Tam vairs nav sakara ar "aizmiršanu", bet gan ar to - kādos gadījumos šādu saturu bez paša cilvēka ziņas vispār var apstrādāt un izplatīt.

Saistītie raksti

Sižets BBC bbc.co.uk

Citi autora darbi