Atslēgvārdi:

Tiesas internetā – aisberga redzamā daļa 2

No 43 dažādu līmeņu Latvijas tiesām savu Interneta mājaslapu ir izveidojušas tikai četras, turklāt mājaslapas ne vienmēr pilda vienu no būtiskākajiem uzdevumiem – tajās nav publicēti visi publiski pasludinātie spriedumi un lēmumi. Grūti saredzēt pamatojumu, kāpēc Latvija šajā jomā atpalikusi no kaimiņiem.

Iesaki citiem:
Aiberg 255x203

Jau vairākus gadus socioloģiskās aptaujas norāda uz sabiedrības mazo uzticību tiesām un tiesu sistēmai kopumā. Galvenais cēlonis šādai attieksmei parasti ir sabiedrības nelielās zināšanas un izpratne par tiesu darbu, viegli uztveramas informācijas trūkums un tiesu sistēmas noslēgtība. Kā atslēgvārds minēto problēmu risināšanā aizvien biežāk tiek piesaukts Internets, kam mūsdienu informācijas laikmetā ir viena no būtiskākajām lomām informācijas apmaiņā.

Šajā rakstā aplūkošu Internetā atrodamās Latvijas tiesu un ar tiesām saistītās mājaslapas, sniedzot īsu to vērtējumu.

No Latvijā šobrīd esošajām 43 dažādu līmeņu tiesām savu Interneta mājaslapu ir izveidojušas tikai četras – Satversmes tiesa, Augstākā tiesa, Kuldīgas rajona tiesa un Rīgas apgabaltiesa. Turklāt kopš 2002. gada darbojas arī Eiropas Savienības PHARE projekta ietvaros izveidotais Latvijas tiesu portāls tiesas.lv. Dažas no lapām drīzumā varēs atzīmēt jau savu desmito pastāvēšanas gadu, citas izveidotas tikai pēdējos gados, taču to kopēja iezīme ir visai plaša atpazīstamība, it īpaši juristu vidū, jo piedāvā tiem ikdienas darbā noderīgu informāciju. Minēto tiesu sekmīgā pieredze Interneta resursu apgūšanā varētu būt paraugs arī citām tiesām.


Latvijas tiesu portāls

Latvijas tiesu portālā ir apkopota praktiski noderīga un aktuāla informācija par visu Latvijas tiesu sistēmu. Līdz ar to šī mājaslapa var kalpot par labu palīgu ikvienam tiesu apmeklētājam un ar tieslietām saistītai personai.

Mājaslapā ir atrodamas gan praktiski noderīgas ziņas, kā, piemēram, visu Latvijas tiesu atrašanās vieta, kontaktinformācija, pieņemšanas laiki u.c., gan ar attiecīgo sfēru saistītās aktualitātes, ka arī cita noderīga informācija.

Ļoti pozitīvi vērtējams mājaslapā ievietotais tiesu kalendārs, kurā ir atrodamas ziņas par tuvākajā laikā izskatāmajām lietām visās Latvijas tiesās.

Latvijas tiesu portālā ir izveidota arī atsevišķa sadaļa „Tiesu nolēmumi”, taču tur bez maksas ir pieejami tikai daži tiesu nolēmumi, bet plašāka pieeja tiesu lēmumiem un spriedumiem ir maksas pakalpojums.


Latvijas Republikas Satversmes tiesa

Satversmes tiesas mājaslapa salīdzinoši ar citām ir informatīvi visbagātākā, lapā regulāri tiek ievietota jaunākā informācija par Satversmes tiesas darbu.

Sadaļā “Aktuāla informācija” īsā un nejuristam viegli uztveramā veidā hronoloģiski tiek ievietota informācija par svarīgākajiem notikumiem tiesā, lietu virzību un pieņemtajiem nolēmumiem. Savukārt speciālistam vairāk noderīga ir sadaļa “Tiesvedībā esošās lietas”, kurā atspoguļota detalizēta informācija par katras lietas virzību un kura galvenokārt iecerēta kā palīgs citām tiesām, izlemjot jautājumus, kas var būt saistīti ar Satversmes tiesā izskatāmām lietām.

Ļoti pozitīva Satversmes tiesas prakse ir Internetā publicēt visus tiesas pieņemtos spriedumus un svarīgākos lēmumus. Turklāt īpaši izceļama ir tiesas pēdējos mēnešos aizsāktā tradīcija kopā ar spriedumu publicēt Internetā arī preses relīzi par attiecīgo spriedumu – tādējādi ikviens žurnālists vai interesents var ātri iepazīties ar lietas būtību un svarīgākajām tēzēm, ko tiesa secinājusi konkrētajā lietā.

Satversmes tiesas Interneta mājaslapa no lietotāja viedokļa ir vienkārša, viegli pārskatāma un nepieciešamā informācija tajā ir atrodama bez grūtībām. Uzlabojams varētu būt vienīgi mājaslapas vizuālais noformējums, kas nemainās jau daudzus gadus, kā arī lietotāja darbu ievērojami atvieglotu meklēšanas rīka ieviešana.


Kuldīgas rajona tiesa

Attiecībā uz Kuldīgas rajona tiesas Interneta mājaslapu var atzīmēt divas svarīgākās pozitīvās iezīmes. Mājaslapa satur noderīgu informāciju personām, kurām ir praktiska saskarsme ar tiesu, piemēram, par civillietu izskatīšanas kārtību, prasības pieteikumu iesniegšanu, valsts nodevas apmēru, informācijas saņemšanas noteikumiem u.c. Šādas informācijas publicēšana ir jo īpaši svarīga rajona (pilsētas) tiesām, kurām pieteikumus vairumā gadījumu personas raksta bez pieredzējuša jurista palīdzības. Otra pozitīvā iezīme – lapā ir atrodami gandrīz visi tiesā atklātās tiesas sēdēs pieņemtie spriedumi, turklāt meklēšanas rīks ļauj tos atrast un šķirot pēc dažādām pazīmēm.

Kā iespējamie uzlabojumi Kuldīgas rajona tiesas mājaslapā varētu būt tās vizuālais noformējums, kā arī būtu rūpīgi jāizsver, vai visa lapā ievietotā informācija ir tiešām nepieciešama. Piemēram, no lietotāja viedokļa visai neveiksmīgi ir izvēlēts mājaslapā lietotais burtu senlaicīgais stils, kas apgrūtina nepieciešamās informācijas meklēšanu. Tāpat ir jāšaubās, vai tiesas mājaslapā blakus tādām sadaļām kā „Spriedumi”, „Tiesu sistēma” u.c. ir nepieciešama sadaļa „Kalendārs”, kur mājaslapas apmeklētājs var noskaidrot attiecīgās dienas datumu. Mazliet savāda šķiet arī sadaļa „Viesu grāmata”, kur ikviens lapas apmeklētājs var izteikt savu vērtējumu, atsauksmes un priekšlikumus par mājaslapu. Kaut atgriezeniskās saites veidošana starp lapas veidotājiem un apmeklētājiem ir ļoti pozitīva un būtu pārņemama arī citu tiesu lapās, tomēr šo komentāru publicēšana raisa asociācijas ar citu Interneta lapu diskusiju slejām.

Taču, neskatoties uz atsevišķām Kuldīgas rajona tiesas mājaslapas nepilnībām, ir apsveicama tiesas iniciatīva šādas lapas izveidē. Jo īpaši ņemot vērā, ka Kuldīgas rajona tiesa bija viens no ceļlaužiem šajā jomā.


Rīgas apgabaltiesa

Rīgas apgabaltiesas mājaslapa ir ļoti trūcīga gan ievietotās informācijas, gan vizuālā noformējuma ziņā – te atrodams vienīgi īss ieskats apgabaltiesas vēsturē un tās kontakti. Kaut gan jāteic, ka tas ir labāk, nekā nekas.


Augstākā tiesa

Augstākās tiesas mājaslapa salīdzinoši ar citām aplūkotajām līdziniecēm ir veidota visprofesionālāk. Sacītais attiecas gan uz lapas tehnisko risinājumu un vizuālo noformējumu, gan ievietoto informāciju un tās izkārtojumu.

Līdzīgi kā Satversmes tiesas mājaslapa, Augstākās tiesas mājaslapa ir informatīvi bagāta - tā satur plašu informāciju par tiesas vēsturi, struktūru, tiesnešiem u.c. Lapā ir ievietots arī tiesas kalendārs, kur ikviens interesents var atrast informāciju par Augstākajā tiesā izskatāmajām lietām.

Augstākās tiesas mājaslapā, atšķirībā no citu tiesu mājaslapām, ir ievietoti vairāki pētījumi, kas var būt ļoti noderīgi praktizējošiem juristiem un juridisko zinātņu studentiem. Sadaļā „Tiesu prakses apkopojumi” ir atrodami Augstākās tiesas Plēnuma un Tiesu prakses vispārināšanas daļas izstrādātie pētījumi par dažādiem tiesu praksē svarīgiem un aktuāliem jautājumiem. Tādējādi lapai ir ne tikai informatīva, bet arī izglītojoša vērtība.

Tāpat ļoti pozitīva ir Augstākās tiesas prakse savā Interneta mājaslapā publicēt svarīgākos un aktuālākos tiesas pieņemtos nolēmumus. Sadaļā „Tiesas nolēmumi” ir atrodami gan Senāta Civillietu, gan Krimināllietu, gan Administratīvo lietu departamenta, kā arī daži tiesu palātu spriedumi un lēmumi, turklāt tajos ir viegli orientēties, jo pie katra nolēmuma vienā vai dažos teikumos ir atklāta konkrētās lietas būtība.

Galvenais un praktiski vienīgais Augstākās tiesas Interneta mājaslapas trūkums ir tas, ka lapā ir ievietota tikai neliela daļa no Augstākās tiesas nolēmumiem. Līdz ar to mājaslapa nav izmantojama kā avots Augstākās tiesas prakses izpētei. Taču tā ir ne tik daudz Augstākās tiesas mājaslapas nepilnība, cik visas Latvijas tiesu sistēmas kopējs trūkums – tiesas spriedumi nav publiski un bez maksas iegūstami.


Secinājumi

Vispirms jāatzīmē, ka Latvijas tiesu informācija Internetā ir samērā skopa - aplūkotās mājaslapas arī ir vienīgās. Būtu vēlams, ka arī citas Latvijas tiesas aktīvāk nodotos sabiedrības informēšanai. Lai to veicinātu, atbildīgajām institūcijām steidzami vajadzētu domāt, kā aktīvāk veidot tiesu komunikācijas politiku.

Lai arī aplūkotajās mājaslapās ir ietverta svarīgākā reprezentatīvā informācija, tās nepilda vienu no būtiskākajiem uzdevumiem - tajās nav publicēti visi publiski pasludinātie spriedumi un lēmumi. Latvijā tikai Satversmes tiesa un Kuldīgas rajona tiesa Internetā publicē visus savus spriedumus, tomēr tas ir izņēmums, nevis pamatprincips. Šāda prakse ir, piemēram, Igaunijā un Somijā, un daļēji arī Lietuvā.

Lai persona spētu aizstāvēt tai Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, valstij ir jānodrošina Satversmes 90. pantā rakstītais – ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Tiesiskā valstī, kur viss tiek darīts ar atskatu uz tiesām, teju vai ikviens vēlas zināt, kā konkrēto jautājumu varētu izlemt tiesa, tāpēc tiek studēti tiesu sniegtie normu tulkojumi un pozīcija citās lietās. Var apgalvot, ka tiesu nolēmumi, tiesu prakse kļūst par būtisku tiesību avotu, jo valsts tiesības ir tas, ko teikušas tiesas, un tāpēc tiesu spriedumu pieejamībai vajadzētu būt plašākai, nekā šobrīd. Tā kā tiesu nolēmumi tiek gatavoti elektroniski un jau šobrīd lielākā daļa no tiem tiek apkopoti tiesnešiem pieejamā Tiesu informācijas sistēmas datubāzē, nodrošināt tiem publisku pieeju ir tehnikas un gribas jautājums – zināmus līdzekļus prasītu tikai personu vārdu aizklāšana. Tāpēc grūti saredzēt pamatojumu, kāpēc Latvija šajā jomā atpalikusi no kaimiņiem igauņiem, kur pat likumā noteikts, ka spriedumiem jābūt publiski pieejamiem Internetā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


--- 28.01.2005 16:24
Piekītu publikācijas autoram par to, ka tiesu spriedumus tekstus var publicēt Internetā pilnā apjomā. Kļūda ir uzskatīt, ka tas nav pieņemami. Noteiktai sabiedrības grupai varūt tā tas ir - viss atkarīgs no tā, kādam mērķim šos spriedumus meklē. Ja students vēlas izglītoties, vai kāda persona vēlas pētīt tiesas un tiesēšu praksi, tad kādēļ gan ne?

Ja kāds ar šo informāciju vēlas nodarīt kaitējumu citiem, tad atradīs to vienalga kur, ja ne Internetā, tad citur. Viss atkarīgs no personas godaprāta.

Un nav jau arī jāreklamē šāda iespēja - atrast tiesas spriedumus Internetā. Tā vienkārši pastāv kā vēl viena informācijas sabiedrības priekšrocība.Tas, kas gribēs to izmantot, zinās kur meklēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Bralis 28.01.2005 13:05
Kā jau autors pareizi norāda, katram ir iespēja iepazīties ar savām tiesībām.

Tiesu sistēmā ir bijušas diskusijas, kurās, iespējams, piedalījies arī pats autors, par spriedumu publiskošanu. Vienkāršojot, secinājumi ir šādi:

1) tiesas spriedums nav ierobežotas pieejamības informācija (izņemot, speciālos gadījumus - adopcija, valsts noslēpumu utml. lietas), un tie, kam ir interese, var sēdēt tiesas zālē klausīties, pētīt un analīzēt pēc patikas.

2) publiskot visu līmeņu tiesu spriedumus, tos izvietojot elektronsiskā vai citā formā publiski pieejamā vietā (piemēram, internetā), šobrīd nav pieņemami. Izkarot publiskā vietā laulību sķiršanas lietas, parādu piedzīšanas utt., autors nevis vairos sabiedrības uztiību tiesām, bet gluži otrādi - to mazinās. Parādīsies lērums cilvēku, kuri pamatoti ar šādu publisku šovu nebūs mierā. Diez vai atrastos daudz tādu, kas savus laulību šķiršanas procesu gribētu pārvērst par publiskas apspriešanas objektu.

Zinot latviešu dabu, publiski izvietoti spriedumi viennozīmīgi izsauks savstarpēju netīrās veļas mazgāšanu, Interese būs par ko katrs tiesājies, kas kuram palicis parādā, kas ar ko šķiries, kas kādu zemesgabalu iztiesājis un kāpēc, un " redziet, kāds viņš patiesībā izrādās..." Iknedēļas "Privātās dzīves" pielikums uz 600 lpp. Paldies.

Tiesas sprieduma publiskā dabā parasti tiek pārtrasta un pārāk plaši tulkota. ja spriekudms ir piblisks, tas vel neneozīmē, ka visuas spriedumus var bez jebkādām breemzēm izvazāt pa publisko telpu. Viena lieta ir, kādas ir konkrētās personas štelles konkrētās lietas ietvaros. Taču ja par to pašu personu trīs sekunžu laikā atlasa visas ar viņu pēdējo15 gadu laikā saistītās civillietas, iegūtai informācijai ir jau pavisam cita jēga un kvalitāte. Vai tas instruments, lai labāk "strādātu" ar kontrolēto personu - jā. Vai tas attiecas uz tiesas darbu, uzticamību tiesu sistēmia, tiesu nolēmumu kvalitēti - nē.

Tiesa nav šovs.

Tiesu spriedumu publiskošana novirzīs publikas intereses smaguma centru uz tiesu procesos iesaistīto personu privātās dzīves pinatiem sīkumiem.

Ja kādam pārstāvim būtu nopietna interese par gaidāmā tiesu proecas iznākumu, tad pētījumu taisīšanas vietā par 10x mazāku summu ķepā atteiucīgajām personām var dabūt spriedumu, kādu vajag. Tāda, lūk, tiesu prakse. Vismaz rajonu (pilsētu) līmeņa tiesu praksi pētīt bez šī bēdīgā aspekta būtu papīra izniekošana.

Katrs kārtīgs advokāts būtu priecīgs dabūt visus attiecīgā nozīmētā tiesnēsa spriedumus par līdzīgu tēmu. Un ja vajadzēs ar pirksu norādīs uz tiesneša nekompetenci vai apzinātu kļūdīšanos iepriekšējos spriedumos, kas var kalpot par labu kontrētā tiesneša "kopupcijas uzņēmības rādītāju". Nebūtu devēju, neviens neņemtu. Iztiesātos līdz senātam, un tur jau tā "došanas" problēma ir krietni ierobežotāka.

Divusceļu noteikti var atrasti - lai tiesu darbs būtu pietiekši caurspīdīgs, un veinlaikus, lai interes nepārvērstos par neveselīgu ziņkāri par tiesas procesa dalībnikiem. Tādu ekefetu panākt tikai ar spriedumu publiskošanu neviens nespēs.

Citi autora darbi