Ticības jautājums 8

Daži argumenti kāpēc nepiekrītu profesoram. Mierinu uzreiz. Šis viedoklis nav par augstāko izglītību, bet par politikas kvalitāti.

Iesaki citiem:

Nesen konferencē tika demonstrēts šāds grafiks un vēl daži, kurus Jūs varat noskatīties „videorullītī”. Prezentācija nav zinātnisks darbs, bet tas neizslēdz nepieciešamību un vajadzību norādīt informācijas avotus, lai klausītāji varētu iepazīties ar visu informāciju. Piebildīšu, ka profesors savā prezentācijā izmantoja modificētu informāciju, kas publicēta ES 2012.gada pārskatā par ES sociālo attīstību un ir pieejama arī plašām tautas masām.



Prezentētāja pavadošais komentārs bija aptuveni šāds, - lūk!, kāda laba ir situācija Latvijā ar augstāko izglītību, jo atšķirības bezdarbnieku īpatsvarā ar augstāko vai ar vidējo izglītību ir vienas no lielākajām starp Eiropas Savienības valstīm. Tātad bezdarba ziņā nav ko pārmest augstākai izglītībai. Grūti noliegt faktus, ka tieši 2012.gadā Latvijā, Lietuvā un arī Īrijā, Spānijā atšķirības starp šiem līmeņiem bija vislielākā. Kopējais bezdarbnieku ar augstāko izglītību salīdzinoši īpatsvars ir neliels, zem ES vidējā. Vienai otrai TW personībai pat asara noritēja pār vaigu, noelšoties par Latvijas augstākās izglītības izcilo veikumu.

Lai arī esmu slinks, tomēr saņēmos pārbaudīt informāciju EUROSTAT’a (tabulas kods - [lfsa_urgaed] ) un novērtēt dinamiku, lai „atklātu” situāciju, kad ar augstāko izglītību „viss bija slikti”. Ilgi nebija jāgaida. Vadoties pēc profesora loģikas 2006 – 2008.gadam augstākās izglītības jomā bija „katastrofa”, jo tad plaisa starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību un bez augstākās izglītības bija būtiski zemāka un pat mazāka nekā vidēji ES valstīs. (1.attēls). Tas nozīmēja, ka iespējas atrast darbu cilvēkiem ar augstāko vai vidējo izglītību bija aptuveni vienādas. Rādītāji un līmeņi būtiski neatšķīrās no ES vidējiem rādītājiem un neatšķīrās ar no kaimiņvalstu identiskiem raksturlielumiem. Šeit arī asara noritēja man, ar šausmām atceroties šos “briesmīgās lejupslīdes laikus” augstākās izglītības jomā.



Tātad, 2012.gadā, pateicoties kādai „neredzamai rokai” situācija strauji ir mainījusies. Divu – trīs gadu laikā ir sasniegti prātam neaptverami panākumi. Es kā profāns atļaušos uzdot jautājumu, - varbūt profesoram tomēr nav taisnība? Iespējams, ka attēls norāda uz ko citu, - kāds ir kopējais darbaspēka pieprasījums ekonomikas izaugsmes un krīzes gados? Iespējams, ka straujās izmaiņas cilvēkiem, kuriem ir augstākā izglītība zaudējot darba vietas liecina par augstākās izglītības kvalitātes vājumu Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm (2.attēls). Kā mēs redzam, situācijas dinamika Latvijā un kaimiņvalstīs būtiski atšķīrās. Ja Lietuvā un Igaunijā cilvēki ar augstāko izglītību labāk saglabāja rūkošās darba vietas, tad Latvijā cilvēki šīs iespējas zaudēja vairāk un ātrāk. Iespējams, ka izmaiņas var “norakstīt” uz ekonomiskās krīzes dziļumu.



Bet tas liek uzdod jautājumu, - kāda tad ir mūsu augstākās izglītības kvalitāte, ja ekonomiskā stresa apstākļos, tā nesniedz tik nepieciešamo drošības sajūtu. Pēc krīzes posmā, protams, ka vieglāk un straujāk darba tirgū atgriežas cilvēki ar augstāko izglītību. Tas ir dabisks process. Tas liecina, ka vispirms brīvajās darba vietās tiek pieņemti cilvēki, kuriem ir relatīvi augstāks izglītības līmenis. Tas nav kvalitātes, bet pieprasījuma elastības jautājums. Protams, ja uz augstāko izglītību skatās tikai no „darba roku” skatu punkta.

Piekrītot, ka Latvijā pasaules finanšu krīze bija dziļāka. Tomēr no visām Baltijas valstīm, bezdarba pieaugums tieši Latvijā un tieši cilvēkiem ar augstāko izglītību bija visstraujākais, samazinoties starpībai ar bezdarbniekiem ar vidējo izglītību? Vai arī tas liecina par izcilu augstāko izglītību? Vadoties pēc profesora loģikas, - ja samazinās atšķirība starp abām bezdarbnieku kategorijām, - tad jā! Tomēr šķiet ka pareizāka atbilde ir pieprasījuma „galā”. Pēc krīzes situācijā, kad darbaspēka pieprasījums ir pieaudzis (iespējams, pieaugot arī pieprasījumam pēc sociālām prasmēm un kompetencēm) cilvēkiem ar augstāko izglītību ir vieglāk atrasts darbu. Šie cilvēki vieglāk pielāgojas darba tirgus pozitīvajām izmaiņām. Tomēr tikai izglītības kvalitāte ir tā, kas pasargās no darba zaudēšanas smagākajos krīzes posmos. Negatīvo izmaiņu loģika ir savādāka nekā pozitīvo izmaiņu faktoriem. Iespējams ka izglītības kvalitāte ir tā, kas palīdz pārdzīvot “grūtos laikus”, bet spēja ātri piemēroties sniedz priekšrocības “labajos laikos”. Ideāli, ja izglītības kvalitāte būtu sasaistīta ar izglītības “neredzamo pusi” - izglītoto personu sociālo kompetenci. Tas ļautu būt spēcīgiem ne tikai “pēc krīzes”, bet arī “krīzes laikā”.

Zinātnieka darba nav viegls un pateicīgs. Un pats ļaunākais, ja kāds uzdrošinās apstrīdēt novērojumu kvalitāti. Vēl šausmīgāk, ja tas tiek darīts ar plašākā kontekstā. Pavisam neomulīgi ir, ja kāds iedrošinās saistīt izpētes atbilstību un politikas kvalitāti un definēt principus, kā zinātni integrēt politikas plānošanā. Balsis, kas saka „rokas nost no zinātnes” atskan arvien biežāk, liedzot pat komentēt zinātnes pienesumu. Man šķiet ka tas nav visai labi. Bet tā jau ir cita saruna un tēma. Ceru ka līdz tam laikam Doma laukumā uz sārta nebūšu sadedzināts.

Esmu par labu zinātni labā politikā, tāpēc atļaujiet man neticēt visam ko saka.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Students

Ja ir jāizvèlas starp studijām Latvijā vai ārzemēs, tad es priekšroku dodu àrzemēm. Kāda mums ir tā izglītības kvalitāte? Ja augstskolu var pabeigt ar plaģiātu un rektors vienkārši pasaka, ka nav lietotas pareizi atsauces, ja viss darbs 90% nokopēts no interneta. Tie, kas kliedz rokas nost no izglītības un visi tie studentu protesti man kā studentei pašai šķiet absurdi! Es neesmu ar mieru saņemt vāju un nekonkurētspējīgu izglītību! Es uzskatu, ka visai sabiedrībai jāsāk strādāt kopā, lai kaut kas varētu uzlaboties. Pret vienu lielu aitu baru, dažām aitām, ir grūti stāties priekšā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valerijs Sturis

nepadodies! kas tad ja ne tu un kad ta ja ne tagad. vari aizbraukt bet atgriezies un tajā ir tavs stiprums un spējas. tie kas negrib mainīties ir ieslodzīti šajā valstī. labu izglītību varam atrast ari šeit, reti sastopama paradība, bet iespejama, vajag ticēt. arī svešumā tu vari būt Latvijas vēstnese, bet ne izglītības sistēmas upuris. nostadi sevi augstāk par viņiem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valerijs Sturis

Labāk rosinātu diskutēt par lfsa_urgaed interpretāciju un dinamiku, ja protams ir ko teikt. Par provokatīvām metodēm varu tikai pasmaidīt, es ari TW lasu ;-).

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
taņa

Valērij, no kurienes tāds naids? Vai nepaņēma par profesoru kādā augstskolā?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valerijs Sturis

Raksts ir par to ka atsaukties uz vienu gadu vienā grāfikā (rādītāja) un izdarīt tālejošus secinājumus par kādas nozares, jomas, politikas kvalitāti nav pareizi un ir pārāk drosmīgi. Kā redzat no sniegtajiem argumentiem - prof. Hazans (šajā konkrētajā gadījumā) izmantoja tikai 2012.g informāciju par bezdarbieku noteiktā vecuma grupā un izglitībā attiecību. Tas ko izdarīju - paņēmu šo pašu parametru dinamiskā skatījumā, par pēdējiem desmit gadiem, un attiecīnāju uz tiem prof. Hazana secinājumus, kā arī salīdzināju dinamikā Latviju, Lietuvu un Igauniju. Secinājums nav par to der vai neder augstākā izglītība, bet par to ka iegūtās prasmes un kompetences (iespējams arī "iegūtās" darba vietas) tieši Latvijā vairāk ietekmē "krīze". Un kā minēju - pēc krīzes posmā - "tirgus" ātri atgūstās. Tas ir saistīts gan ar darba vietu, gan ar izglītības kvalitāti. Argumenti ir "uz sejas", jautājums vai gribas tos saskatīt vai nē. "Stagnātu grupas" galvenā problēma ir pataloģiskā nespējā saskatīt acīmredzamas lietas un ticēt tikai tiem argumentiem, kas attaisno eksistenci. Mana kompetence ir neticēt akli visam ko pasniedz dažādi ideoloģiski strāvojumi, bet šīs tēzes pārbaudīt ar pierādījumiem, aplūkot daudzpusīgāk. Šeit nemaz vēl nav skatītas citas vecumgrupas. Šo "mājas darbu" Jūs varat veikt pats, iespējams ka praktiski ikdienas vingrinājumi nostiprinās empīriskas pieejas veselo saprātu Jums un grupai ;-)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
"Stagnātu grupas" pārstāvis

Par ko ir raksts? Nav taču stādīti nekādi pretargumenti. Es saprotu, ka ļoti gribas apgāzt Hazānu un pateikt, ka mūsu augstākā izglītība nekam neder, bet nav taču ar ko! Tur tikai Ķīļa metodes der... ;)