Atslēgvārdi:

Tev nebūs deputātu ar likumu biedēt! 2

Līdz pat šī gada vasarai es biju pārliecināta, ka zinu, ar ko Latvijā nodarbojas Drošības policija.

Iesaki citiem:

Līdz pat šī gada vasarai es biju pārliecināta, ka zinu, ar ko Latvijā nodarbojas Drošības policija. Terorisma, narkotisko vielu, šaujamieroču izplatīšanas novēršana, valsts noslēpuma aizsardzība, valsts amatpersonu apsardzes pasākumu organizācija un viss cits, kas aprakstīts Iekšlietu ministrijas mājas lapā http://www.iem.gov.lv/iem/2nd/?cat=136

Šī vasara manu maldīgo pārliecību sašūpoja. Izrādās, ka pie Drošības policijas var vērsties arī gadījumā, ja kāda valsts amatpersona jūtas aizskarta. Drošības iestādes darbinieki mēdzot, piemēram, ierasties pie personām, kas raksta niknas vēstules premjerministram (pensionāres Marijas Vidiņas gadījums).

Taču pilnīgi manus līdzšinējos uzskatus sagrāva kāda pagājušajā nedēļā ziņu aģentūrā LETA pazibējusi vēsts, kuru neviens no lielajiem medijiem tā arī neattīstīja tālāk:

"Drošības policija, izvērtējot Rēzeknes domes iesniegumu par deputātu viedokļa iespējamu ietekmēšanu, šodien sāka kriminālprocesu, aģentūru LETA informēja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa. Pagaidām process sākts pēc Krimināllikuma 24.nodaļas - noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā. [...] Pašvaldībā informēja, ka "E-Enerģija" pārstāvis, izklāstot siltumapgādes situācijas risinājumu virzību, akcentēja domes deputātu individuālu atbildību par pieņemtajiem domes lēmumiem un iespējamu zaudējumu piedziņas vēršanu pret deputātu personīgo īpašumu, kas, pēc pašvaldības domām, uzskatāma par deputātu viedokļa iespējamu ietekmēšanu. [...]."

Ja rekonstruē notikumu attīstību, tad man tas izskatās šādi: uz pašvaldības sēdi bija ieradušies kāda privātuzņēmuma pārstāvji, kas vēlējās panākt savam uzņēmumam pilsētas siltumapgādes risinājumu. Uzņēmums izmantoja Latvijai netipisku retoriku - proti, atgādināja domes deputātiem, ka viņi ir atbildīgi par pašvaldības lēmumiem. Ja deputāts apzināti nodara zaudējumus pašvaldībai (piemēram, pieņemot lēmumu, kas ir neizdevīgs), vēlāk nodarītos zaudējumus var piedzīt no paša deputāta kabatas. Netipiska, taču pilnīgi leģitīma rīcība - tieši tā likumā ir aprakstīta deputātu atbildība.

Taču Rēzeknes domes reakcija bija ārpus visām normām: uzskatot, ka likuma normu citēšana ir viņu viedokļa ietekmēšana, dome vērsās Drošības policijā.

Jautājums Nr.1: Kā demokrātiskā un tiesiskā valstī ir iespējams, ka valsts vai pašvaldības amatpersonas vēršas pret privātpersonu vai uzņēmumu par to, ka šī privātpersona vai uzņēmums atgādina amatpersonai likumā noteikto atbildību par pieņemtajiem lēmumiem? Atbilde: nekādi, tas ir vērtējams tikai kā privātpersonas iebiedēšana.

Jautājums Nr.2: Kāds Drošības policijai sakars ar šiem jautājumiem? Atbilde: nekāda, ja vien nav kādi papildus apstākļi, ko LETA nav atspoguļojusi.

Reaģējot uz šo vēstuli, Drošības policija ierosināja kriminālprocesu. Vienīgais, kas ir zināms par šo kriminālprocesu: tas ir sākts pēc Krimināllikuma 24.nodaļas - noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā.

Jautājums Nr.3: Vai šajā valstī ir pieļaujams kriminālprocesus uzsākt par "dajebko"? Atbilde: nē, jo Kriminālprocesa likuma 370.pants nosaka, ka kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

Jautājums Nr.4: Vai deputātu viedokļu "ietekmēšana" ir krimināli sodāms nodarījums? Atbilde: nē, ja vien "ietekmēšana" nav notikusi ar kukuļa starpniecību, spīdzināšanu un tamlīdzīgi. Krimināllikuma 24.nodaļā (regulē AMATPERSONU noziegumus) nav neviena panta, kuram būtu kaut vai attāls sakars ar šo gadījumu. Ja vien, protams, Drošības policija nav vērsusies pret pašu Rēzeknes domi, uzskatot, ka šāda privātpersonu iebiedēšanas metode ir dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Kas vismaz būtu izskaidrojams.

Kādēļ šis šķietami maznozīmīgais tālās Rēzeknes gadījums man šķiet svarīgs?

Tādēļ, ka es vairs nevaru apgalvot, ka Latvijā kriminālprocess ar visām no tā izrietošajām sekām nedraud katram, kas amatpersonai norāda uz tās likumā noteikto atbildību par nelikumīgiem vai valstij neizdevīgiem lēmumiem. Iedomāsimies kaut vai to pašu bēdīgi slaveno Jūrmalas domi un tās maigi sakot dīvainajām teritorijas plānojuma zonējumu maiņām. Pieņemsim, ka es uzskatu tās par nelikumīgām. Vai man tiesiskā valstī nav tiesības deputātiem norādīt, ka gadījumā, ja tiesa piekritīs manam viedoklim, par likuma pārkāpumu no sākuma atbildēs pašvaldība un pēc tam regresa kārtībā zaudējumi tiks piedzīti no pašu deputātu kabatām? Līdzīgs precedents jau nesen vienā Latvijas pašvaldībā ir noticis (gan ne saistībā ar zonējuma maiņām). Manuprāt, man ir ne tikai tādas tiesības, bet - jo biežāk pašvaldību deputātiem tiks atgādināts par viņu individuālo atbildību , jo lielāka ir cerība, ka pašvaldības reiz izbeigs savu "pēc manis kaut ūdens plūdi" politiku.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo 01.11.2007 15:52
var tikai brinities, kadel shadi gadijumi nenonak 'lielo laikrakstu' uzmanibas lokaa.
Par to tiesiskuma limeni - skiet, shis gads kopumaa butu jauztver kaa atgadinajums, cik viegli ir kvazidemokratiju aplami novertet par istenu demokratiju un cik viegli un bistami ir atslabinaties pirms laika, domajot, ka 17 gadi ir pietiekams periods, lai mainitu domashanu, publiskas sferas instutucionalo atminju un praksi, utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 31.10.2007 17:08
Ak Dievs, jo tālāk, jo trakāk! Cik tiesiska īsti ir Latvija?

Citi autora darbi